Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
lk
26.04.2014. 16:29koki, koki... kokus cért, zage, párdod... Kápéc nekur neraksta, ka koki jút, ka viniem sáp, ka viniem ir dvésele? Ja jau dárzenis jút, tad koks jút vél vairák.
atbilde Mg42 no MP40
12.04.2014. 04:39»
mg-42
Te nav runa par zaļajiem, te ir runa par mērgļiem , kas Daliņam par godu stādītos ozolus (tos stādīja Aizsargu organizācijas biedri 1936. gadā) nozāģēja , nodēvēja par malku, un notirgoja zārku ražotnei. Pie tam kad sacēlās skandāls- paziņoja ka ozolu tur nebija, sanāk ta topogrāfija melo, bildes, kur...
Precīza atbilde! Zārku ražotnei visticamāk arī aizgāja J.Daliņa ozoli, bet Valmieras dižgariem, pat neinteresēja kriminālprocesa materiāli, ne vienam no patreizējiem lēmējvaras pārstāvjiem. Tagad J,Daliņa galvenais koku izciršanas iniciators taisās iesoļot saeimā!Ir atbalsts no vietējām avīžlapelēm,TV(ko paši uztur).
mg-42
11.04.2014. 20:55»
Skats no malas
Neizlasot pašu rakstu, bet tikai virsrakstu nepārprotami kļūst skaidrs, zaļie ir rasosījušies. Ja zaļie sarosījušies, drīzumā gaidiet vēlēšanās. Diemžēl, tik zaļgan-naftinieciski patrioti mēs te Latvijā esam. Ekspuatējam zaļās lietas pēc pilnas programmas dažu šauru politisko mērķu sasniegšanai...
Te nav runa par zaļajiem, te ir runa par mērgļiem , kas Daliņam par godu stādītos ozolus (tos stādīja Aizsargu organizācijas biedri 1936. gadā) nozāģēja , nodēvēja par malku, un notirgoja zārku ražotnei. Pie tam kad sacēlās skandāls- paziņoja ka ozolu tur nebija, sanāk ta topogrāfija melo, bildes, kur redzami ozola baļķi-tās laikam bildes no marsa.
Vislabākais , ka daži šie diždari salīduši tagad "Vienotībā"un kandidēs ar pirmajiem numuriem vidzemē....
Latvijas kareivis-1936.gads
10.04.2014. 04:53 Meža dienu rosība.
"Valmieras pilsētas valdes dārzā aizvakar atklājot meža dienas pulcējās aizsargi ,aizsardzes,skolas un citas sabiedriskās organizācijas,kopskaitā ap 5000 cilvēku. Pie sapulcējušiem ar uzrunu griezās Valmieras pilsētas galva J.Ruģēns.Pēc tam sapulcējušies ar mūziku priekšgalā devās gājienā cauri pilsētai uz Aizsargu sporta stadionu Gaujmalā pie stāviem krastiem. Aizsargu sporta priekšnieks H.Traubergs iepazīstināja meža dienu dalībniekus ar dēstīšanas darba plānu. Pie aizsargu sporta stadiona iedēstīja 2.alejas-vienu ozolu, bet otru- liepu. Bez tam stadiona malu apdēstīja ar eglīšu dzvžogu, bet pie Zaķu saliņas iedēstīja ap 8000 vītolu".
Skats no malas
09.04.2014. 18:01Neizlasot pašu rakstu, bet tikai virsrakstu nepārprotami kļūst skaidrs, zaļie ir rasosījušies. Ja zaļie sarosījušies, drīzumā gaidiet vēlēšanās. Diemžēl, tik zaļgan-naftinieciski patrioti mēs te Latvijā esam. Ekspuatējam zaļās lietas pēc pilnas programmas dažu šauru politisko mērķu sasniegšanai.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
