Iesaki rakstu: 
Nesen ministrs Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā 900 sekundes teica, ka ar radaru skaita palielināšanu izdevies samazināt automašīnu ātrumu. Savukārt ātruma samazināšana nozīmējot negadījumu skaita samazināšanos. Šeit redzama absolūta situācijas neizpratne, kura rada milzīgus zaudējumus valsts ekonomikai.
Satiksmes regulācijas mērķis ir nevis samazināt vidējo ātrumu, bet gan optimizēt komplekso parametru "ātrums*drošība", tātad palielināt drošību, saglabājot ātrumu, vai palielināt ātrumu, saglabājot drošību, vai uzlabot abus parametrus vienlaicīgi.
Intereses pēc parēķināju, cik tad Latvijas ekonomikai izmaksā automašīnu ātruma samazināšana un vai tā atpērkas ar negadījumu skaita samazinājumu.
Skaitļi ir interesanti. Ja pieņemam, ka:
1. vidējais Latvijas strādājošais iedzīvotājs pavada automašīnā vienu stundu dienā,
2. vidējais braukšanas ātrums ir 50km/h,
3. vidējais darba laika ilgums ir 10h,
4. Latvijas kopprodukts ir 17 miljardi latu gadā,
tad sanāk, ka vidējā braukšanas ātruma samazinājums par 1 km/h rada valstij zaudējumus 34 miljonu latu apmērā, precīzāk sakot, tos rada laiks, ko cilvēks papildus nelietderīgi pavada ceļā, nevis strādā.
Ja pieņemam, ka viena darbaspējīga Latvijas iedzīvotāja dzīvība ir vērta Ls 100 000 (ja nemaldos tad padomju laikā darbaspējīgs cilvēks tika novērtēts uz 60 000 rubļiem), tad sanāk, ka braukšanas ātruma par 1km/h samazinājums atpirktos ar papildu 340 cilvēku dzīvību saglabāšanu. Vai tas tā notiek? Sekosim statistikai!
Šie aprēķini, protams, ir aptuveni un neietver sevī ne stresa izraisīto papildu slodzi, kuru rada nevis iekļaušanās satiksmes plūsmā, bet gan skatīšanās pa malām, meklējot radarus, ne sīkās avārijas, kuras rada strauja, ceļa apstākļiem neatbilstoša piebremzēšana pirms slēptajiem radariem, ne valsts tēla bojājumus, kuri izpaužas kā papildu emigrācija.
P.S. Par cik, jūsuprāt, ir samazinājies vidējais braukšanas ātrums uz ceļiem?
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
