Iesaki rakstu: 
Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22 gadus. Bet nu šogad ir iestājies mazs lūzumpunkts. Runa ir par gados jaunajiem ceļotājiem. Mazas etīdes.
Etīde Nr.1
Telefona zvans. Uztraukta sievietes balss: mans vīrs maldās pa mežu jau 6 stundas un nevar mani atrast!
Es (pacietīgi): weizā jāievada "Akmeņkalni", Lažas pagasts. Ja skatās kartē, tas ir Tebras kreisajā krastā, pusceļā starp....
Uztrauktā sievietes balss: Jūs viņam piezvaniet un šo izstāstiet...
Uztrauktā sieviete nosauc numuru. Es piezvanu.
Gandarīta vīrieša balss: viss kārtībā, es izsaucu policiju, viņi mani atrada un tagad pavada uz mērķi.
Es palieku uz pauzes. Es nesaprotu, kā cilvēks ir pabeidzis skolu, ticis pie sievas un autovadīšanas tiesībām, ja viņš kartē nespēj atrast punktu...
Etīde Nr. 2
23.00. Esmu aizmidzis, galu galā man ir divas mazas meitiņas. Telefona zvans.
Uztraukta sievietes balss: mēs nevaram iekurināt ugunskuru!
Es: paklau, es atrodos 20km attālumā. Bet ir risinājums. Pielieciet savu tālruni blakus nedegošajam ugunskuram. Es centīšos iekurināt.
10 sekunžu pauze. Uztraukta sievietes balss: nedeg!!!
Es (samiernieciski): nu redz, man arī neizdevās!
Bet es esmu pieklājīgs, un augstāk minētais ir mana vēlamā atbilde. Es, saprotams, atbildēju šādi.
Es (nogurušā balsī): ieejiet mežā. Atrodiet egli. Paejiet zem tās un salauziet mazos sausos pazaru zariņus!
Uztraukta sievietes balss: oi, paldies, bet kur ir egles?
Es (pacietīgi): egles ir mežā. Tas ir blakus tam ceļam, pa kuru atbraucāt. 50 metrus no jūsu apmetnes.
Etīde Nr.3
Pāvilostas vecais Topiņš. Nevāja rinda. Klasiska atpūtniece, ap 25, stāv pretī kasei. Uz slīdošās lentes viņas pirkumi, kurus mūsu jaukā kasiere ir nopīkstinājusi. Beibe sarunājas ar savu mīļoto, izmantojot videozvana opciju. Ābolītis tiek turēts 30 cm atstatu no sejas.
Daiļava (skaļi): oi, es tagad esmu veikalā, jā, nu, nu, es nopirku kaut ko ballītei, jā, G, R un S arī vakarā būs, vai vari iedomāties, S ir stāvoklī, bet viņiem te nav tīģergarneles, tu braucot šurp skajā paķer... (neko nepasakošā debilioīdu saruna turpinās vēl vismaz minūti). Visi gaida.
Rinda sāk atklāti smieties. Es nodrebu sajūsmā kā jau cilvēks, kurš ieraudzījis tīrradni: egoistisku, stulbu un snobisku.
Mīļie vecāki! Brauciet ar bērniem dabā! Iemāciet iekurt ugunskuru! Nakšņojiet mežā! Izstāstiet, ka lietus mēdz līt un, kad tas līst, tad viss apkārt paliek slapjš! Iemāciet lasīt un pēc tam iemāciet lasīt kartes! Nebrauciet uz trulām bērnu pilsētiņām, turcijām, Pērnavas spā! Iemāciet bērniem peldēt! Iemāciet pazīt dzīvniekus un augus! Ja paši nemākat, sūtiet bērnus izdzīvošanas skolās.
Praktisks ieteikums: speciāli nogremdējiet auto meža ceļa smiltīs. Paņemiet domkratu, lai auto izceltu. Par domkrata balstu izmantojiet planšeti vai mobilo tālruni. Un, dritvaikociņ, iemāciet bērniem, ka, ieejot telpā (un ir vienalga, ka tas ir veikals tālajā Pāvilostā), ir jāsaka "labdien" un jāuzvedas pieklājīgi. Pārdevējas ir tieši tādi paši cilvēki kā jūsu bērni un rindā stāvošie arī!
Tiekamies Pāvilostā - Latvijas vasaras galvaspilsētā!
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
