Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Valsts kontroles sūdzības KNAB atjaunojis kriminālprocesu par slepeno līgumu starp zemo cenu lidsabiedrību Ryanair un lidostu Rīga, kurš tapa ar Aināra Šlesera gādību un uz kura ir arī viņa paraksts. Līgums Ryanair paredzēja ievērojamas atlaides par lidostas Rīga pakalpojumiem, tādējādi nodarot zaudējumus valstij.

Kriminālprocess atjaunots

Apvienības Par labu Latvija līderim, bijušajam satiksmes ministram Ainaram Šleseram aizvien ir iemesls, par ko būt niknam uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).

Kā liecina droša informācija, kas ir Pietiek rīcībā, KNAB atjaunojis kriminālprocesu par slepeno līgumu, kurš tika noslēgts starp starptautisko lidostu Rīga un zemo cenu aviokompāniju Ryanair. Kriminālprocess atjaunots jūnijā, lēmumu par to pieņēmusi Ģenerālprokuratūra.

Prokuratūrai par kriminālprocesa atjaunošanu un izmeklēšanas turpināšanu nācies lemt, jo KNAB šā gada pavasarī, 16.aprīlī bija izlēmis par šī kriminālprocesa izbeigšanu. Tomēr Valsts kontrole (VK), kas bija izmeklēšanas ierosinātāja, KNAB lēmumu šogad 27.maijā pārsūdzējusi prokuratūrā.

Savukārt prokuratūra ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Modra Adlera lēmumu atcēlusi KNAB izmeklētāja lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un uzdevusi atjaunot šīs lietas izmeklēšanu, liecina Pietiek rīcībā esošais prokuratūras dokuments.

To, ka KNAB lietvedībā ir kriminālprocess saistībā ar lidostas Rīga un Ryanair noslēgto slepeno līgumu, pirmdien Pietiek apstiprināja arī KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga. Pēc viņas vārdiem, kriminālprocesā pašlaik notiek pirmstiesas izmeklēšana. Sīkākus komentārus par izmeklēšanas gaitu KNAB pārstāve nesniedza.

Pavasarī saistībā ar šo kriminālprocesu sniegt liecības uz KNAB tika saukts arī Šlesers. Pirmdien viņš uz Pietiek zvaniem un īsziņām neatbildēja, līdz ar to neizdevās ne iegūt viņa viedokli par šo izmeklēšanu, ne noskaidrot, vai Šlesers atkārtoti aicināts uz KNAB.

Ko noteica līgums?

Slepenais līgums ar Ryanair šai īru lidsabiedrībai noteica ievērojamas lidostas pakalpojumu atlaides un ļāva ietaupīt, iespējams, pat vairākus miljonus latu. Slepenajā līgumā noteiktā samaksa par Ryanair lidmašīnu apkalpošanu lidostā Rīga bija 500 reižu mazāka nekā oficiālajā līgumā. Tas ir - 500 eiro vietā zemo cenu aviokompānijai atbilstoši slepenajam līgumam par lidmašīnu apkalpošanu lidostai bija jāmaksā 1 eiro.

Šis līgums ar Raynair tika parakstīts 2004.gada 23.jūlijā ar Šlesera gādību, uz tā ir gan ministra, gan toreizējā lidostas šefa Dzintara Pomera paraksts. Lidosta informējusi, ka 2007.gada beigās panākta vienošanās, ka šajā līgumā noteiktās cenas ir mainītas.

Neoficiāli izskanējis, ka Pomers, iespējams, ar draudiem piespiests parakstīts šo slepeno līgumu. Tomēr oficiāli pats Pomers draudus pret sevi nav apstiprinājis. Pēc tam, kad 2007.gada 16.janvārī viņš it kā labprātīgi pameta lidostas Rīga šefa amatu, no komentāru sniegšanas medijiem Pomers izvairījies.

Pietiek zināms, ka Pomers par lidostas un Ryanair līgumu sāktajā kriminālprocesā ir sniedzis liecības. Tāpat Pietiek no drošiem avotiem zināms, ka izmeklētāji pārbauda arī šī līguma slēgšanas apstākļus, proti, to, vai nav konstatējama iespējamā korupcija un vai ministrs Šlesers, slēdzot šādu līgumu, nav rīkojies pretēji valsts interesēm.

Būtiski ir, ka līgums, par kuru sākts kriminālprocess, bija slepens, un tā noslēgšana atklājās tikai pēc tam, kad VK 2008.gadā veica lidostas Rīga revīziju un secināja, ka nav atrodams pamatojums, kāpēc Ryanair nemaksā lidostai tādu pakalpojumu maksu, kāda noteikta oficiālajos līgumos.

2009.gada 27.janvārī valsts kontroliere Ingūna Sudraba intervijā Latvijas Radio paziņoja, ka, piemērojot atlaides, 2007.gadā lidosta Rīga nav guvusi vairāk nekā 11 miljonu latu ieņēmumus.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošās ziņas, jau tajā pašā dienā pēc šī paziņojuma Sudrabas vadītā iestāde vērsās ar iesniegumu prokuratūrā par lidostas Rīga revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem.

Nepilnu mēnesi vēlāk VK iesūtītie materiāli tika pārsūtīti pārbaudei KNAB, savukārt 2009.gada 14.maijā KNAB nolēma uzsākt kriminālprocesu par lidostas Rīga un Ryanair slēgto slepeno līgumu saskaņā ar Krimināllikuma 24.nodaļu par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Norādot uz informācijai noteikto ierobežotas pieejamības statusu, Sudraba Pietiek atteicās sniegt komentārus gan par kriminālprocesu, gan par to, cik lielus zaudējumus Šlesera parakstītais slepenais līgums par atlaidēm valstij nodarījis.     

Šlesers piedraud

Neoficiāli izskan, ka KNAB izmeklētājiem nav patīkami uz pratināšanu aicināt Šleseru, jo viņš to allaž cenšoties izmantot, lai grautu biroja reputāciju.

Turklāt līdz šim izskanējis, ka tieši ar Šlesera gādību KNAB vadītāja amatā tika iecelts pašreizējais biroja vadītājs Normunds Vilnītis, kurš jau kopš pavasara asi konfliktē ar savu vietnieci, par KNAB seju dēvēto Jutu Strīķi.

Vilnītis KNAB iecerējis veikt reformas, kuras Strīķe un vairums biroja darbinieku neatbalsta. Saeimā par Vilnīša iecerētās reformu aizbildni iestājies Šlesera partijas biedrs, parlamenta Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars.

Pēdējais spilgtākais gadījums, kad Šlesers iestājās pret KNAB, bija septembrī, neilgi pirms Saeimas vēlēšanām, kad uz KNAB bija aicināts viens no PLL vēlēšanu kampaņas organizatoriem, reklāmists Ēriks Stendzenieks. Neilgi pēc Stendzenieka izsaukšanas uz KNAB Šlesers pirmsvēlēšanu karstumā paziņoja, ka aicina KNAB vadību atturēties no iejaukšanās politiskajā cīņā, kas notiek pirms vēlēšanām.

Šie viņa izteikumi tika vērtēti kā iespējamie draudi KNAB. Ironiski uz tiem reaģēja Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš Šleseru aicināja „kontrolēt divu orgānu darbību - un nepieļaut, ka mutes darbība apsteidz smadzeņu darbību.”

Iemesls, kāpēc Šlesers nenolika mandātu

VK 2009.gada janvārī prokuratūrā rosinātā pārbaude par līgumu ar Ryanair un lietas materiālu nodošana KNAB, visticamākais, arī bija patiesais iesmels, kāpēc Šlesers 2009.gada agrā pavasarī, kad krita ekspremjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība, izšķīries nenolikt Saeimas deputāta mandātu.

Toreiz uzreiz pēc Godmaņa valdības demisijas viņš publiski solīja, ka 9.Saeimas deputāta mandātu noliks un laiku veltīs tikai pašvaldību vēlēšanām. Tomēr neilgi pēc tam Šlesers pārdomāja un deputāta mandātu saglabāja līdz pat brīdim, kad kļuva par Rīgas domes deputātu. To, kāpēc tomēr neatteicās no deputāta mandāta, Šlesers tā arī nepaskaidroja, taču neoficiāli izskanēja, ka patiesais iemesls bija Saeimas deputātiem noteiktā imunitāte pret kriminālvajāšanu. Tolaik bija versijas, ka KNAB „teju tūlīt” atnāks pēc Šlesera, jo sākta izmeklēšana. Deputāta mandāts bija kā garants tam, ka KNAB pie viņa neieradīsies.

Atbilde tam, vai līdz ar šovasar atjaunoto kriminālprocesu Šleseram pašlaik atkal ir vērts uztraukties un vai izmeklēšana noslēgsies ar krimināllietu un apsūdzības uzrādīšanu, ir KNAB rokās. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...