Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Deju svētku biļetes nopirku „no rokas” par 50 latiem gabalā. Labi, ka pirku laikus, pēdējā dienā cena uzkāpa līdz 400 latiem. Man nebija žēl samaksāt šo naudu, bet labprātāk es šo summu būtu maksājis valstij kā dziesmu svētku rīkotājiem. Deju svētkos bija viss – režija, organizācija, precizitāte, dejotāju azarts un vadītāju profesionalitāte.

Patiesībā man nebūtu bijis žēl samaksāt 100 vai pat 150 latus par labu vietu dziesmu svētku noslēguma koncertā. Bet šāda iespēja netika dota. Slēpjoties aiz lozunga, ka biļetes nedrīkst būt dārgas, lai vienkāršajai tautai tiek, lētās biļetes vienkārši nonāca spekulantu rokās, peļņu ieguva nevis dziesmu svētku rīkotāji, bet ļaudis, kas labi pārvalda datoru vai – kam ir laiks stāvēt rindā.

Ja Dziesmu svētku estrādes 1. sektorā biļetes maksātu 100 latus, bet 5. sektorā – 10 latus, lielākā daļa no ministriju ierēdņiem, prokuroriem un KNAB izmeklētājiem, kam Kultūras ministrija bija ieplānojusi ielūgumus „kā sadarbības partneriem”, būtu varējuši ieskatīties maciņā un izvēlēties – kur sēdēt. Tagad daļa no viņiem kautrīgi slēpjas no Lato Lapsas žurnālistiskās izmeklēšanas, bet daļa izliekas par kultūras cilvēkiem un lepni paceltu galvu sēžas goda rindās.

Un, pat ja ģenerālprokurors, KNAB priekšnieks vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs sev un savai ģimenei biļetes nopirka, neviens tāpat neticēs, ka tās viņš nav saņēmis no Kultūras ministrijas atbildīgās ierēdnes kā sadarbības memorandu. Starp citu, internetā tiešām par noslēguma koncerta biļetēm prasīja vairāk par 100 latiem, un melnais tirgus jau tas pats tirgus vien ir – pieprasījums nosaka piedāvājumu.

Latvijas valsts ir divkosīga naudas tērēšanas citadele. Tā vietā, lai paprasītu naudu no tiem, kas to varētu un varbūt pat gribētu maksāt, par dziesmu svētkiem maksā visi no valsts budžeta. Valsts budžets ir mūsu kopējā nauda. Valsts dotēja dziesmu svētkiem vairāk nekā 3 miljonus latu (salīdziniet ar Rīgas domes 120 miljoniem par trolejbusiem!), bet tērēja arī pašvaldības, sūtot savus korus uz Rīgu, tērēja sponsori (valsts uzņēmumi, kas tikpat labi savu peļņu būtu ieskaitījuši valsts budžetā).

Es nesaku, ka valstij nevajadzētu atbalstīt nacionālo kultūru, piemēram, dziesmu svētku tiešraidi nacionālajā televīzijā, lai to tiešām var redzēt visi. Savukārt par gandarījumu un baudu, ko Rīgas viesi gūst Lielajā estrādē, viņi varētu paši samaksāt. Un, ja nu Andris Bērziņš vēlas uzaicināt uz koncertu Vācijas prezidentu, tad Prezidenta kanceleja samaksātu no tās budžeta pilnu summu. Parēķināju – man sanāca, ka dziesmu svētku biļetei Lielajā estrādē bija jābūt vidēji 45 latus vērtai.

Un, protams, ja biļetes ir dārgas, kaut vai caur maniem nodokļiem un budžetu apmaksātas, man ir vēlme dziesmu svētku noslēguma koncertā gūt vismaz tādu pašu baudījumu kā no deju lieluzveduma vai simfoniskās mūzikas koncerta Arēnā Rīga.

Mana mamma, kas kā Emīļa Melngaiļa krustmeita dziesmu svētku noslēguma koncertos piedalījusies, sākot no 1926. gada, lāgā nesaprata – kāpēc nevar tikt šogad. Tādēļ arī dziesmu svētku noslēguma koncerta biļetes man būtu jāpērk no spekulantiem, ja ne kādas attālas pilsētas mērs nebūtu uzdāvinājis savējās. Līdz ar to es dziesmu svētku koncertu klausījos kopā ar savu mammu, kuras nopietnākais secinājums bija: „Savāca septiņas dažādas līgodziesmas, lai visiem pierādītu, ka Emīla Melngaiļa Jāņuvakars ir labākais.” Latviešiem tāds sacensību gars – pierādījām, ka varam organizēt pašu garāko lielkoncertu uz zemeslodes, un Vācijas prezidentam likām nosēdēt līdz pusdiviem.

Par to, kā radās konkrētā dziesmu svētku Līgo programma, klīst vairākas leģendas. Ticamākā šķiet tā, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš (turpmāk tekstā A.B.) pasaucis kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (turpmāk tekstā Ž.J.G.) pie sevis. Saruna, kurā piedalījies arī Andra Bērziņa palīgs (turpmāk tekstā P.P.) , iespējams, varētu būt bijusi šāda (ņemot vērā, ka Valsts prezidents ir ar elektroinženiera, bet kultūras ministre – ar sporta treneres diplomu):

A.B.: Kā jums tur veicas ar dziesmu svētku repertuāru? Pie mums uz dziesmu svētkiem ieradīsies Vācijas federālais prezidents Joahims Gauks.

Ž.J.G.: Mēs esam sagatavojuši dziesmu svētku programmu, Prezidenta kungs. Lūdzu!

A.B.: Vai šī programma būs pietiekami grandioza? Mums Vācija ir ļoti nozīmīgs partneris. Mums jāparāda viņam ir kaut kas patiesi liels. 

P.P.: Vai mēs nevaram dziesmu svētku estrādi uztaisīt divas reizes lielāku, lai tā būtu lielākā dziesmu svētku estrāde pasaulē?

Ž.J.G.: Nē, kaut arī es Ķīnā apskatīju stadionu – tieši tāda estrāde mums būtu vajadzīga, bet premjers nedod naudu.

A.B.: Bet ko tad mēs varam darīt, lai Vācijas federālais prezidents būtu izbrīnīts?

Ž.J.G.: Mēs varam pagarināt koncertu, tad tas būs garākais kormūzikas koncerts pasaules vēsturē. Un liksim vairāk numuru pūtējiem – vāciešiem ļoti patīk ragu mūzika.

P.P.: Un vēl mainieties uz skatuves labi bieži – ņemiet vienu kori nost, lieciet otru virsū. Tad Vācijas federālajam prezidentam būs skaidri redzams, ka mūsu ir ļoti daudz un mēs varam būt labi partneri. Un vēl – alu ļaujiet tirgot arī par eiro.

Ž.J.G.: Klausos, Prezidenta kungs! Par alu parūpēsies Rīgas dome, bet mēs par to, lai dziedātāji mainās iespējami lēni un vismaz trīs reizes.

Un tā Vācijas federālais prezidents klausījās koncertu no 19.00 vakarā līdz 2.00 naktī. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess nepiedalījās latviešu dziesmu svētkos tikai skaudības dēļ.

Par to, kā tapa koncertprogrammas režija, klīst cita leģenda. Reiz Žanetes Jaunzemes-Grendes kabinetā tika atsaukti dziesmu svētku noslēguma koncerta Līgo mākslinieciskie vadītāji (turpmāk tekstā M.V.) un Dziesmu svētku režisors (S.R.). Sarunā piedalījusies kāda Žanetes Jaunzemes-Grendes uzticamības persona, turpmāk tekstā U.P. Saruna, iespējams, varētu būt bijusi šāda:

Ž.J.G.: Valsts prezidents vēlas, lai Vācijas federālais prezidents varētu daudz un ilgi klausīties dziesmu svētku noslēguma koncertu Līgo.

S.R.: Mēs varētu viņu uzlūgt ne tikai uz noslēguma koncertu, bet arī noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu.

M.V.: Mēs varētu viņu uzlūgt arī uz noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma ģenerālmēģinājumu.

Ž.J.G.: Mums koncertam Līgo jānotiek līdz plkst. 2.00

A.B. vai I.C.: Mēs jau esam izsludinājuši, ka 23.00 koncerts beigsies un uz to varēs ierasties visi dziedošie latvieši uz sadziedāšanos.

U.P.: Tādā gadījumā izkasiet no programmām skaitli 3 laukā.

Ž.J.G.: Mums noteikti jāparāda Vācijas prezidentam mūsu Līgo kultūra. Vai mums pietiks līgodziesmu?

M.V.: Katrs latviešu komponists var apdarināt kādu līgodziesmu. Turklāt mēs varam Uģim Prauliņam par 1000 latiem pasūtināt tādu līgodziesmu, kuru varēs dziedāt kopkoris, taurēt pūtēji un dejot dejotāji. Tas nebūs pārāk dārgi, jo nodokļus mēs pēc tam atvilksim.

Ž.J.G.: Vai Jūs varat šo Prauliņa daiļdarbu ielikt ap diviem naktī, lai Vācijas prezidents gūst īpaši lielu baudu?

S.R.: Tas tiks izdarīts.

Ž.J.G.: Un galvenais– dziedātājiem ir jāsmaida.

S.R.: Sapratu, ministres kundze, – mēs bijām domājuši, ka mums viņiem jāmāca ātri nomainīties uz skatuves, bet tagad mēs galveno uzmanību pievērsīsim smaidam.

Lai nenogurdinātu lasītāju, es nemēģināšu dialogos aprakstīt, kas izdomāja, ka koristu rindai, atstājot estrādi, ir jāšķērso skatītāju rinda, kas stāv pēc kafijas vai ūdens, citiem vārdiem – jāmēģina atkārtot deju svētku ritenīti. Un nemēģināšu aprakstīt Rīgas domes amatpersonu, kas tualešu skaitu izrēķināja atsevišķi uz dalībnieku un skatītāju skaitu, bet nesarēķināja kopā, kā arī nolika pie tualešu rindas smēķētavu.

Un tomēr – es patiesi brīnos par to, ka dziesmu svētki beidzās laimīgi, jo dziedātāju vidū bija gana daudz vecāku cilvēku ar ne tik dzelžainu veselību. Iepriekšējos gados jaukto koru dziedātāji ģenerālmēģinājumā vismaz varēja piesēst skatītāju rindās, kamēr vīru un sievu kori dzied. Šoreiz, pateicoties Kultūras ministrijas biļešu izplatīšanas menedžmentam, visi klausītāji, drošs paliek drošs, metās klausīties arī ģenerālmēģinājumu un ģenerālmēģinājuma ģenerālmēģinājumu. Dziedātājiem atlika tikai sūna, kurā ar Abrenes (baltajiem) brunčiem pasēdēt. Varētu jau pasēdēt tautu dēla klēpī, bet tie vīru kori mums iet mazumā.

Visbūtiskākais tomēr ir šķidruma trūkums dziedātājiem un klausītājiem pasākumos, kas ilgst vairāk par trim stundām, kur nu vēl sešarpus. Nekas tāds kā lielais toveris ar kafiju, no kā kausiņiem smelt, vai senā labā kvasa muca nebija paredzēts. Tiesa, dziedātājiem ūdens bija sagādāts.

Nepārbaudīta leģenda stāsta, ka arī Vācijas un Latvijas prezidentiem radusies slāpe, kamdēļ kultūras ministre pēc alus sūtījusi kādu pazīstamu savas partijas deputātu I.P., kurš atnācis tukšām rokām. Tad nu sūtīta iepriekšminētā U.P., kas atnākusi ar diviem kausiem zem tautiskajiem brunčiem.

Tāda normāla parādība ir katrus dziesmu svētkus beigt ar nelielu strīdu – kam tad īsti tie svētki paredzēti: virsdiriģentiem, dziedātājiem vai skatītājiem. Ja skatītājiem un dziedātājiem, tad varbūt varēja vietām apmainīt sadziedāšanos ar oficiālo koncertu – dziedātāji un skatītāji tad būtu spējuši izbaudīt dziedāšanas laimes sajūtu.

Īstais indikators ir koris. Koris zina – kuras dziesmas atkārtot: Zigmāra Liepiņa Svētī debesīs šo zemi, Es bij’ meita Kārļa Lāča apdarē, Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava. Atkārtoja jau arī Ērika Ešenvalda Dvēseles dziesmu, vienkārši kā pēdējo. Kaut man pašam ļoti patīk Ešenvalda mūzika, šoreiz noslēguma dziesma bija izvēlēta lipīgās melodijas un tā fakta dēļ, ka vārdos bija piesaukta gan Latvija, gan Vidzeme, gan Latgale, gan Kurzeme, gan Zemgale. Visādi citādi – izcilu solistu izpildīta estrādes dziesma ar kori pavadījumā, turklāt koristi solistus lāgā nedzirdēja. Nākamajos Dziesmu svētkos visi būs aizmirsuši šās dziesmas esamību, un noteikti koris nevēlēsies to izpildīt, tiklīdz oficiālā daļa būs beigusies.

Noslēguma koncertā kategoriski neiederējās Es bij’ meita Kārļa Lāča apdarē un Valtera Kaminska Mūžu mūžos būs dziesma. Pēdējā caur bargo organizācijas komiteju iespruka tikai, Imantu Ziedoni pieminot. Bet Kārlim Lācim jau laikus jāuzmanās, lai nākamo dziesmu svētku repertuārā viņu nesagaida Raimonda Paula ignorēšanas likums, jo nedrīkst taču pieļaut korim un klausītājiem tīkamas un melodiskas dziesmas.

Parasti brīdī, kad kāds ir sarakstījis vairāk vai mazāk neslavējošu rakstu, viņam jāatbild uz jautājumu – vai tu arī nākamreiz apmeklētu dziesmu svētkus, ja zinātu, ka tos atkal rīko organizācijas komiteja kultūras ministres politiskā vadībā. Protams, apmeklētu. Protams, maksātu par biļetēm vai nu budžetam vai spekulantiem. Jo latvieši ir dziedātāju tauta, pat tad, ja ne minūti mūziku neesi mācījies. Dziesma mūs pavada gan darbā, gan svētkos. Dziesmā latvieši pauž savu prieku, laimi, izdzied un liek zem akmeņa savu bēdu, dziesmā rod spēku un vienotību visas tautai liktenim izšķirīgos brīžos. Un dziesmu svētkos ar tikai atsevišķām personām tīkamu repertuāru, pirmajos baritonos stāvot, kolektīvi skaļi skaita – cik dziesmu vēl atlicis līdz Jāzepa Vītola Gaismas pilij. Lai, to dziedot, piemirstu raizes un ligas.

Un tomēr. Manā dziesmu svētku klausītāja turpat piecdesmit gadus pieredzē būtiskais dziesmu svētku indikators ir sadziedāšanās tramvajā mājupceļā no noslēguma koncerta. Šoreiz tramvajā dziedāja tikai digitālais pieturvietas pieteicējs „Brāaļu kaāapiīiīi”. Un tajā mirklī iedziedājās Jāņonkols ar puķi svārku atlokā, prieks un laime kabatā. Jūs taču atceraties Labvēlīgā tipa Jāņonkoli, kuram mostoties „klusē basi, brīnās alti, nevar koris padziedāt”. Neticēsiet – Jāņonkols tramvajā sāka izpildīt Uģa Prauliņa Jāņu nakts mistēriju - un ar labiem panākumiem.

Novērtē šo rakstu:

97
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...