Par valsts galvojumu "Liepājas metalurgam" Valsts kase izteikusi ļoti nopietnus brīdinājumus, tie nav ņemti vērā
PIETIEK14.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kase Finanšu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski un finanšu ministru Einaru Repši 2009. gadā informējusi par nopietnajiem riskiem saistībā ar Liepājas metalurgs sniedzamo valsts galvojumu, liecina Pietiek rīcībā esošie Valsts kases ziņojumi, ko šodien publicējam. Augstās amatpersonas šos brīdinājumus, kas diezgan precīzi atbilst pašreizējām Liepājas metalurga problēmām, tomēr nav ņēmušas vērā.
Vienā no šiem ziņojumiem Valsts kase informējusi par smago situāciju metalurģijas nozarē kopumā: "Saskaņā ar Pasaules Tērauda asociācijas izteiktajām prognozēm pieprasījums pēc tērauda izstrādājumiem 2009.gadā pasaulē varētu samazināties par 14,9% un Eiropā par 28,8%, globālajam pieprasījumam pēc tērauda šogad piedzīvojot straujāko kritumu kopš otrā pasaules kara. Pasaules Tērauda asociācijas apkopotā informācija par tērauda ražošanu 66 asociācijas dalībvalstīs liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī globālais tērauda ražošanas apjoms bija par 22,8% mazāks nekā attiecīgajā laika periodā gadu iepriekš."
Valsts kase norādījusi arī uz konkrētu ražotāju problēmām: "Pasaulē lielākais tērauda ražotājs ArcelorMittal šogad ir paziņojis par ražošanas apjoma Eiropā samazināšanu aptuveni uz pusi un šī gada maijā par īslaicīgu tērauda ražošanas pārtraukšanu pasūtījumu trūkuma dēļ tās rūpnīcā Rumānijā. Horvātijas tērauda velmējumu rūpnīca Zeljezara Split, kuras 95% īpašnieks ir Polijas tērauda ražotājs Zlomrex, kopš šī gada marta sākuma ir apturējis ražošanu, jo uzņēmumam ir izveidojušies parādi dabasgāzes piegādātājam. Savukārt Vācijas tērauda koncerns ThyssenKrupp šī gada maijā paziņoja par aptuveni 1800-2000 darba vietu likvidēšanu Vācijā līdz 2011.gadam saistībā ar globālo ekonomisko krīzi, slēdzot septiņas Vācijas tērauda ražošanas struktūrvienības."
Jau 2009. gada beigās Valsts kase norādījusi arī uz iespējamām problēmām ar metāllūžņu pieejamību: "Šobrīd var teikt, ka ir samērā augsts risks metāllūžņu izejmateriālu piegādes pieejamībai vietējā Baltijas valstu tirgū, kurā darbojas SIA Tolmets, jo līdz šim šis piegādātājs spēja nodrošināt metāllūžņu realizāciju ap 675 000 tonnas 2008.gadā pēc uzņēmuma gada pārskata datiem, savukārt saskaņā ar Lielbritānijas konsultantu Atkins Management Consultants sniegto novērtējumu NVS valstu metāllūžņu eksporta iespējas, iespējams, tuvākajos gados tiks ierobežotas."
Jau 2009. gadā skaidri izteiktas arī bažas par to, cik lielā mērā Liepājas Metalurgs spēj novērtēt situāciju: "Vēršam uzmanību, ka Liepājas Metalurgs nevarēja sniegt apliecinājumu par piegādātāju spēju nodrošināt ar Baltijas valstu tirgus un importēto metāllūžņu apjoma pieaugumu ELK pilnas ražošanas kapacitātes nodrošināšanai. Saskaņā ar metālapstrādes ziņu aģentūras Steel Business Briefing Ltd 2009.gada 11.novembrī sniegto informāciju Lietuvā no 2010. līdz 2012. gadam Krievijas uzņēmums AV-Stal plāno izveidot metalurģisko uzņēmumu, kas ik gadus ražos 120 000 tonnas tērauda no vietējā tirgū pieejamiem metāllūžņu izejmateriāliem, kas Liepājas Metalurgam, domājams, samazinās izejmateriālu pieejamību Baltijas valstu tirgū."
Ziņojumā 2009. gada beigās Valsts kase arī ir skaidri atzinusi, ka tā šaubās par Liepājas Metalurga biznesa plāna pamatotību: "Valsts kase ir veikusi iesniegtā biznesa plāna finanšu risku analīzi un konstatējusi biznesa plāna finanšu prognozēs tuvākajos gados prognozētās situācijas neatbilstību ar 2009.gada aktuālajām uzņēmuma un nozares darbības tendencēm." Tā, piemēram, "Liepājas Metalurga finanšu prognozēs likviditātes rādītājs 2009.gada nogalē neatbilst situācijai uz 2009.gada 3.ceturksni", un tiek minēts, ka tas "varētu norādīt uz nepārdomātu uzņēmuma finanšu plūsmas vadību". Varot apšaubīt arī Liepājas Metalurga prognozētās armatūras realizācijas, tērauda sagataves un lūžņu iepirkumu cenas, "jo tās ir būtiski augstākas par faktiskajām cenām uz 2009.gada 3.ceturksni".
Valsts kase arī brīdinājusi: "Ir pietiekams pamats uzskatīt, ka metāllūžņu iepirkuma cenas nākamajā gadā varētu pieaugt straujāk par tērauda velmējumu (armatūras) realizācijas cenu pieaugumu, vēl vairāk samazinot Liepājas Metalurga pelnītspēju." Pastāvot "risks, ka pēc līdz šim lielākā cenu samazinājuma pasaules tērauda tirgū kopš 2.pasaules kara, armatūras/metāllūžņu iepirkumu cenu starpība tuvākajā laikā (projekta realizācijas periodā) varētu nenodrošināt pietiekamu peļņas normu Liepājas Metalurga dzīvotspējas nodrošināšanai".
Tāpat pastāvot "būtisks risks, ka Liepājas Metalurgs šādos tirgus apstākļos varētu strādāt ar zaudējumiem, kas varētu novest pie ražošanas apjomu samazināšanās līdz laikam, kad celtniecības apjomi pasaulē atgūsies pēc recesijas", bet, "Liepājas Metalurgam šādos tirgus apstākļos turpinot ilgstoši strādāt ar zaudējumiem var tikt apgrūtināta arī apgrozāmo līdzekļu pieejamība, kas var vēl vairāk apgrūtināt uzņēmuma darbības iespējas".
Kā zināms, neraugoties uz šiem brīdinājumiem, tomēr tika pieņemts lēmums par valsts galvojumu Liepājas Metalurgam.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
