Iesaki rakstu: 
Uz augsto Valsts kancelejas direktores amatu virza līdzšinējo direktores vietnieci Elitu Dreimani, lai arī viņas kompetence un pieredze ieņemt šo amatu tiek apšaubīta. Neskaidrība ir, kāpēc konkursā uz VK direktores amatu nepieteicās par profesionālāko un atbilstošāko šī amata kandidātu uzskatītā Laimdota Straujuma.
Lai arī oficiāli izsludinātais konkurss uz vakanto augsto Valsts kancelejas (VK) direktora amatu tikai nupat noslēdzies, Pietiek zināms, ka kā reālākā šī amata pretendente VK direktores amatam tiek bīdīta pašreizējā VK direktores vietniece Elita Dreimane (iepriekš Ektermane).
Viņas bīdīšana šim amatam tiek saistīta ar Dreimanes labajām attiecībām ar apvienībā Vienotība ietilpstošo premjera Valda Dombrovska partiju Jaunais laiks. Starp visiem kandidātiem, kas konkursam pieteikušies, Dreimane varētu būt labākā. Tomēr vairāki ar valsts pārvaldi saistīti avoti Pietiek pauda uzskatu, ka, lai arī Dreimane ir profesionāle un lieliska, augsti kvalificēta juriste, viņa nav atbilstošākā šim augstajam amatam.
Par piemērotāko jauno VK direktora kandidāti līdzšinējās VK vadītājas Guntas Veismanes (amatu atstās 30.decembrī) vietā minēta līdzšinējā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma.
Sarunā ar Pietiek Straujuma atzina, ka bija domājusi par, to vai startēt konkursā uz VK direktores amatu, tomēr beigās izlēmusi, ka konkursam nepieteiksies. Straujuma noliedza, ka šo viņas lēmumu kāds būtu ietekmējis.
Tikmēr neoficiāli izskan, ka Straujumai pirms konkursa doti signāli, ka labāk būtu, ja viņa konkursā nepieteiktos. Kāds ar VK saistīts avots Pietiek atzina: „Cik saprotu, Straujumai tika dots signāls, ka viņai labāk būtu konkursā nepieteikties, ka viņu te neviens negaida, lai arī viņa tiešām objektīvi būtu labākā VK direktores kandidāte.”
To, ka Dreimane ir iesniegusi savu kandidatūru konkursā uz VK direktora amatu, Pietiek apstiprināja vairāki avoti, kas saistīti ar konkursa komisiju. Pašu Dreimani Pietiek ceturtdien neizdevās sazvanīt, lai viņa apstiprinātu dalību konkursā. Kā paskaidroja viņas sekretāre, Dreimane esot vienas dienas atvaļinājumā.
VK preses dienests informāciju par kandidātiem, kuri pieteikušies konkursā uz VK direktora amatu, neizpauž. Vienīgā oficiālā informācija ir, ka līdz atklātā konkursa pieteikšanās termiņa beigām – 30.oktobrim saņemti astoņi pretendentu pieteikumi uz VK direktora amatu.
Konkursa nolikums nosaka, ka pretendentu atbilstību vērtēs trīs kārtās. Jauno VK direktoru paredzēts nosaukt līdz novembra beigām. Pretendentu, kurš būs saņēmis vislabāko novērtējumu, konkursa komisija ieteiks premjeram, kurš atbilstoši likumam Par Valsts civildienestu apstiprina amatā VK direktoru.
Jauno kandidātu vērtēšanai premjers izveidojis komisiju, kuru vada Ministru prezidenta biroja vadītāja Olita Augustovska. Komisijā darbojas arī Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Vides ministrijas pārstāvji, kā arī Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
