Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrībā periodiski aktualizējas satraukums par valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, proti, daļa no Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentē pakalpojumu apmēru un sniegšanas kārtību, paredzētā neesot pieejama vispār, bet citkārt pastāvot nesamērīgas kvotas un rindas; tās ilgstot mēnešiem vai gadiem.

Latvijā pastāv demokrātiskai valstij tipiska normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija, kā arī iedibināts demokrātiskai sabiedrībai ierasts varas dalījuma princips starp lēmēja, izpildu un tiesu varu. Darbojas konstitucionālā tiesa, tās spriedumi tiek publicēti ikvienam pieejamā veidā; esot saistoši visām iestādēm, amatpersonām un privātpersonām, ST spriedumi un tajos ietvertās atziņas formulēti tā, lai būtu saprotami ar viduvēju intelektu apveltītam cilvēkam.

Valstī īsā laikā jau ir pietiekami sakārtots administratīvā procesa institūts, iedzīvotājiem veidojas arvien labāka izpratne par pienākumiem un tiesībām individuālās publiski tiesiskās attiecībās. Daudziem pietiek pārliecības brīvi komunicēt ar inspekciju vai citu iestāžu amatpersonām, arī izmantot tiesību normu nepilnības, lai panāktu sev labvēlīgu lēmumu visai diskutablās situācijās. Kas gan traucē komunicēt ar Nacionālo veselības dienestu?

Satversmes tiesas (ST) 2015.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr. 2014-08-03 11.3.punktā konstatēts, ka esošā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sistēma ir leģitīma; saskaņā ar MK noteikumiem minētos pakalpojumus sniedz tikai tās ārstniecības iestādes, kas izturējušas atlases procedūru un noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. Ārstniecības iestādes šais situācijās ST ieskatā ir starpnieki, ar kā iesaistīšanu valsts var nodrošināt konkrētai privātpersonai Satversmes 111.pantā noteikto pamattiesību īstenošanu.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrā kopš 2006.gada (15.06.06. lēmuma lietā Nr.SKA- 365 11.1.-11.4.p. un vēlākā tiesas prakse) ietverta atziņa, ka līgumi, ko slēdz valsts ar ārstniecības iestādēm, par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kompensējamo zāļu izrakstīšanu, ir publisko tiesību līgumi. Ārstniecības iestāde, ciktāl tās darbība izriet no līguma priekšmeta, uz deleģējuma pamata darbojas publisko tiesību sfērā un tai saistošas Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas.

Vienlaikus gan Satversmes tiesas, gan AT Senāta judikatūrās, acīmredzot, paļaujoties uz sabiedrības labu informētību par tiesību jomu, iztrūkst “palīgdarbību”; proti, nav strikti precizēts tiesisko attiecību raksturs starp ārstniecības iestādi (vai tās darbiniekiem), kam uzticēts pildīt ST spriedumā minēto “starpnieka” funkciju, ciktāl attiecībā uz konkrētu privātpersonu tiek veiktas darbības publisko tiesību līguma un tā izpildei piešķirtā subsidiārā finansējuma no valsts budžeta ietvaros.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 89.pantu iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas administratīvā akta formā, tomēr rada būtisku personas subjektīvo tiesību aizskārumu un ir ar galējā noregulējuma raksturu, atzīstama par iestādes faktisko rīcību. Arī iestādes bezdarbība ir tās faktiskā rīcība. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, ja notikusi publiskas funkcijas deleģēšana, tad par pienākuma izpildes termiņiem, kvalitāti u.tml. konkrētās publiski tiesiskās attiecībās ar privātpersonu atbildīga ir valsts iestāde, deleģētājs. Tātad par valsts nodrošināta veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu noteiktā termiņā un atbilstošā kvalitātē attiecībās ar privātpersonu atbildīgs ir Nacionālais veselības dienests.

Šo rindu autora ieskatā, sniedzot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, ārstniecības iestāde realizē faktisko rīcību attiecībā uz privātpersonu. Galējā noregulējuma raksturu rīcība iegūst, kad beidzas aprūpes epizode un par to tiek nosūtīta dokumentācija NVD, kā arī personai izsniegts izraksts par saņemto pakalpojumu. Savukārt kompensējamo zāļu recepte ir administratīvais akts, kā izpildi veic līgumattiecībās ar NVD esoša aptieka. Procesuālās darbības, ko ārstniecības iestāde veic, realizējot minētās funkcijas, ietver arī ārstnieciskas manipulācijas, taču nenotiek privāttiesisks ārstniecības process Ārstniecības likuma izpratnē. Ilgstošā privātā sarakstē ar Veselības ministriju autors guvis apstiprinājumu šim savam viedoklim (VM 19.11.2014. skaidrojums Nr.01-20fiz.15/4051 – pielikumā).

Satversmes tiesas 2015.gada 12.februāra spriedumā ietverta atziņa, ka izvēle par labu valsts nodrošinātam vai privāttiesiska ārstniecības procesa ietvaros saņemtam veselības aprūpes pakalpojumam ir katras personas privātautonomijas jautājums (12.punkta piektā rindkopa). Patiess kompliments apdrošinātājam, no kā valsts iegādājas veselības polises ST tiesnešu vajadzībām. Tādējādi netika vispār uzskatīts par vajadzīgu analizēt, vai pastāv normatīvie akti, kuros daudzmaz detalizēti reglamentētas ārstniecības personu darbības un pilnvaras, ciktāl tiek sniegti valsts nodrošinātie pakalpojumi. Jau iepriekš, 2013.gada 9.aprīļa spriedumā lietā Nr.2012-14-03 Satversmes tiesa konstatējusi, ka ārstam, kurš darbu veic subsidiāri no valsts budžeta piešķirta budžeta ietvaros, jārespektē līdzekļu ekonomijas princips; vienlaikus jāievēro arī profesionālo ētiku, piemēram, neizrakstīt lētākās kompensējamās zāles, zinot, ka tās neatbildīs pacienta vajadzībām; kontroles institūcijas, ST ieskatā, var pārbaudīt vienīgi to, vai ārsta rīcība nav acīmredzami patvaļīga (15.1.punkta astotā – desmitā rindkopa). Kopumā rodas “privātautonoms” iespaids, ka ST īpaši nevēlas analizēt ar veselības aprūpes jomu saistītas problēmas, taču bezgaumīga neitralitāte atsevišķos politiskos amatos droši vien ir profesionālisma pazīme.

Savukārt Administratīvā procesa likumā ietverts iestādes juridiskās obstrukcijas aizlieguma princips, tāpēc NVD stāvoklis veidojas sarežģītāks, proti, jānodrošina, lai privātpersonas, neraugoties uz nepilnībām sistēmā, tomēr saņemtu valsts apmaksātos pakalpojumus. Turklāt NVD tie jānodrošina Administratīvā procesa likumā noteiktā vispārējā termiņā (64.pants) - faktiskā rīcība līgumiestādē jāveic vai vismaz jāuzsāk viena mēneša laikā no pakalpojuma pieprasījuma saņemšanas dienas (ir izņēmumi, speciālo normu ietvaros noteikti īsāki termiņi, piemēram, sniedzot neatliekamo palīdzību). Ja persona kvotu dēļ netiek reģistrēta rindā izvēlētajā ārstniecības iestādē vai pakalpojums tiek atlikts uz nesamērīgi ilgu termiņu, tad nebūtu sarežģīti izprast, ka jāvēršas ar iesniegumu pie publiskās funkcijas deleģētāja, proti, NVD, lūdzot pārtraukt bezdarbību. Ja pakalpojumu tomēr nav iespēju nodrošināt 1 mēneša laikā, tad NVD, nosūtot privātpersonai lēmumu un rakstisku pamatojumu, var pagarināt gaidīšanas laiku līdz 4 mēnešiem. Izņēmuma gadījumos gaidīšanas laiku līdz vienam gadam varētu pagarināt Veselības ministrija, kas ir NVD izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas iestāde.

Lēmumus par pakalpojuma atteikumu vai tā sniegšanas termiņa pagarināšanu persona šobrīd var apstrīdēt Veselības ministrijā, kam ir augstākas iestādes statuss attiecībā pret NVD. Vienlaikus persona var prasīt atlīdzinājumu par nodarīto morālo vai personisko kaitējumu (saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 8.nodaļu un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu). Lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, piemēram, morālā kaitējuma, ja personai prettiesiski pārmēru ilgi jāgaida pakalpojums, vai personiskā kaitējuma atlīdzinājumu, ja gaidīšanas laikā turklāt pasliktinājusies veselība un konstatējama cēloņsakarība ar prettiesisko rīcību, pieņem Veselības ministrija un nosūta izpildei Finanšu ministrijai. Atlīdzinājumu personas kontā ieskaita Valsts kase; reāli tas vērtējams kā veselības aprūpes budžeta papildinājums, ja līdzekļus persona pēc tam izlietotu veselības stāvokļa korekcijai (ārpus NVD līgumsistēmas).

Ja tamlīdzīgus iesniegumus sabiedrība sāktu sūtīt aktīvāk, tad saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajām pilnvarām tieši Veselības ministrijas kā augstākas iestādes vadība būtu kompetenta ieviest praksi, kādos gadījumos lemt par kompensācijas naudā noteikšanu un izstrādāt kritērijus, kāda summa aprēķināma konkrētās situācijās. Bet galvenais ieguvums būtu Finanšu ministrijas tad prognozējamā vēlme iespējami ātrāk sakārtot veselības aprūpes jomas tiesisko regulējumu. Tomēr pašlaik vēl sabiedrība tic, ka nozarē pakalpojumu sniegšanai konkrētu termiņu nav; par vispārējām normām savdabīgi aizmirsies tieši plānveida veselības aprūpes sakarā.

 Analizējot Satversmes tiesas judikatūru, jāpatur prātā, ka institūcijai pēdējā laikā diskutabli secinājumi rodas ne vien ar veselības jomu saistītos spriedumos. 2015.gada 28.oktobrī ST tiesnese Ineta Ziemele publicēja atsevišķās domas kādas lietas sakarā, norādot uz tendenci konstitucionālās tiesas spriedumos nepietiekami respektēt likuma prioritāti; nosakot kāda procesa “kārtību”, izpildvara mēdz izdot ne vien likumam pakārtotas procesuālas normas, bet arī materiālas normas, lai, piemēram, noteiktu kādos procesos iesaistītu subjektu savstarpējo tiesisko attiecību raksturu.

Jau tika pieminēta bezgaumība, un ST pieļautais “brāķis” 2015.gada 12.februāra spriedumā ir klajš; ja Latvijā MK noteikumi pakārtoti likumam, tad nelietderīgi analizēt, vai kāda noteikumu norma atbilst Satversmei, nesniedzot iepriekšēju analīzi, vai pastāv atbilstība arī likumam un vai savukārt attiecīgā likuma norma atbilst Satversmei. Interesanti, bet tāds pat “brāķis” ST gadījies arī agrāk, vērtējot veselības aprūpes jomu, piemēram, 2013.gada 9.aprīļa un 2008.gada 29.decembra spriedumos. Ja nepieciešams Veselības ministrijas amatpersonām nosūtīt signālu, ka “politiski pareizi” būtu šobrīd izvairīties nozarē jebko sakārtot, ST to varēja veikt profesionālāk.

Konkrētajā situācijā jāņem vērā, ka Ārstniecības likumā, saskaņā ar ko izdoti MK noteikumi, kas reglamentē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību (pašlaik spēkā 17.12.13.noteikumi Nr.1529), noteikts, ka ārstniecība ir individuāla un profesionāla darbība. Šis likums neparedz, ka ārstniecību varētu nodrošināt, kā konstatējusi ST, “valsts ar ārstniecības iestāžu starpniecību”. Likuma 17.panta 2.daļa būtu interpretējama tā, ka valsts var “pirkt” pakalpojumus iedzīvotājiem no viņu brīvi izvēlētām ārstniecības iestādēm. Tomēr Ārstniecības likums neparedz ne publisko tiesību līgumus starp NVD un ārstniecības iestādēm, ne ārstniecības iestāžu darbību publisko tiesību jomā pat tad, ja tiek sniegti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi.

Izskaidrojums ir diezgan vienkāršs, proti, likumdevējs radījis nelielu haosu, jo procesuālas normas, kas reglamentē valsts uzturētās un finansētās veselības aprūpes sistēmas darbību nereti iekļautas Ārstniecības likumā, lai gan sistēmas izveidi un tiesiskās attiecības tajā nosaka likums “Par sociālo drošību”. Attiecīgais likums ir vienīgais, kur noteikti valsts pienākumi, lai īstenotu Satvermes 111.panta normu, kas garantē ikvienam valsts apmaksātu profilaktiskās un ārstnieciskās medicīniskās aprūpes minimumu. Likums definē privātpersonas sociālās tiesības un vispārēji reglamentē valsts pienākumus. Tā 6.pants nosaka ikviena tiesības uz likumā noteiktu medicīniskās aprūpes minimumu. Savukārt 13.pantā noteikts, ka valsts nodrošinātie pasākumi šā likuma izpratnē uzskatāmi par “sociālajiem pakalpojumiem”. Tātad minētais likums, reglamentējot individuālu publiski tiesisku attiecību veidošanas principus, nekādi nenosaka, ka valsts apmaksātajai veselības aprūpei jāatbilst “ārstniecības” standartiem (“ārstniecība”, kā iepriekšminēts, ir privāto tiesību sfērā reglamentēts jēdziens; tā nenosaka kāda “minimuma” un publiskai varai pieņemamu, apšaubāmu standartu ievērošanu, bet gan visnotaļ atbildīgu individuālu un profesionālu darbību).

Likumi neliedz ārstniecības iestādēm, kuru aprīkojums un personāla kvalifikācija ļautu realizēt privāttiesisku attiecību ar pacientu ietvaros pilnvērtīgu ārstniecību, sniegt sociālo pakalpojumu, faktiski ārstniecības surogātu. Tomēr masveida parādība, ka mūsu valstī sertificēts ārstniecības personāls, arī šo rindu autors (kauns?!), nenodarbojas ar ārstniecību, bet, degradējot savu statusu sabiedrībā, sniedz par valsts noteiktajiem tarifiem sociālos pakalpojumus, pēc kuriem pat veidojas dažkārt bezgalīgas rindas, ir nožēlojama. Pat tad, ja Satversmes tiesa izsakās atzinīgi (15.02.15. sprieduma 13.p. ceturtā rindkopa), ka ārstniecības surogāts šobrīd esot tikpat kvalitatīvs kā ārstniecība un Latvijas Ārstu biedrība resertifikāciju ļauj veikt arī tiem ārstiem, kuriem vispār nav darba stāža ārstniecībā, jo bijusi saistība tikai ar valsts pārvaldi, sniedzot valsts nodrošinātos sociālos pakalpojumus; tādu pašlaik ir liela (šķiet, lielākā) daļa Latvijas ārstu.

Pēcvārda vietā: izprotot tiesiskās attiecības valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā un pieņemot, ka “jumta likums” ir likums “Par sociālo drošību”, bet Ārstniecības likumā tikai iemaldījušās dažas normas, kurām, ciktāl reglamentējama privāttiesiska profesionāla darbība, tur nevajadzētu būt, parādās daudz tēmu jauniem rakstiem un diskusijām.

Piemēri:

1) par jauno ārstu nosūtīšanu darbā uz vietām, kur trūkst speciālistu; tēze perspektīvajam rakstam – ārstniecības iestādes, kuras šos ārstus labprāt nodarbinātu, nespētu ne šobrīd, ne pārskatāmā nākotnē nodrošināt viņiem darbu atbilstoši kvalifikācijai, pilnvērtīgā ārstniecībā (LR Satversmes 106.p.); pašreizējajā politiskajā situācijā galvenokārt trūkst un trūks ārstu, lai sniegtu valsts nodrošināto veselības aprūpi, proti, sociālo pakalpojumu,

2) par Ārstniecības riska fondu; tēze – fonds izveidots, lai pacientiem būtu iespējams saņemt atlīdzinājumu par ārstniecības procesā pieļautām kļūdām; fonds var tikt ātri izsaimniekots, ja tiek veiktas izmaksas arī privātpersonām, kuras saņēmušas valsts nodrošinātos sociālos pakalpojumus un kuru pretenzijas tādējādi jāizskata saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, proti, prasību pamatotības gadījumā kompensācijas jāizmaksā no Finanšu ministrijas budžeta,

3) par vienoto veselības aprūpes informācijas sistēmu; tēze – sistēmā nepārprotami tiks iekļauti dati par personas veselību, kam nebūs pietiekama pamatojuma atbilstoši Ārstniecības likuma un labas profesionālas prakses principiem (kamēr valsts veselības aprūpes pakalpojumu nepirks, bet nodrošinās pati sociālo pakalpojumu),

4) bērnu tiesības: tēze – bērniem (iespējams, arī atsevišķām citām personām, kurām grūtības īstenot Satversmes tiesas atzīmēto “privātautonomiju”) valsts pienākums ir nodrošināt vismaz daļā gadījumu tiesiskus ārstniecības pakalpojumus, piemēram, pērkot tos saskaņā ar Ārstniecības likuma 17.panta 2.daļu izvēlētā ārstniecības iestādē; “surogāts” varbūt faktiski nav sliktāks, bet...

5) par prakses ārstiem; tēze – prakses ārsts, kurš noslēdzis publisko tiesību līgumu ar NVD un pamatā nodarbojas ar valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, atbilst sociālo pakalpojumu sniedzēja statusam saskaņā ar likumu “Par sociālo drošību”; viņa darbība kopumā neatbilst likumam “Par prakses ārstiem”,

6) par pacientu tiesībām; tēze – pacientu tiesību institūts, kā to interpretē demokrātiskā sabiedrībā, pagaidām nav ieviešams Latvijā; ja veselības aprūpes sistēma tiek organizēta kā sociālisma pēdējais bastions, tad privāttiesisku elementu tajā faktiski nav,

7) par normālo pagarināto darba laiku ārstniecības personām; tēze – Ārstniecības likums to pieļauj tikai ārstniecības personām, kuras nodarbinātas tieši ārstniecībā; ārstniecības personas, kuras publisko tiesību līgumu izpildei nodarbinātas valsts pārvaldē, lai sniegtu specifiskus sociālos pakalpojumus, nedarbojas ārstniecībā,

8) ārstu un medmāsu zinātniskā darbība tiesību zinātņu jomā; tēze - publiskajā sektorā nodarbinātie mediķi ikdienā (nereti neapzināti) ievieš inovācijas tiesību zinātņu jomā, kas gadiem ilgi ļauj funkcionēt absolūti neiespējamai veselības aprūpes sistēmai.

Dokumenti

Foto

Novērtē šo rakstu:

22
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

FotoAugsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavoto izglītības reformu. Skaidrs ir viens, IZM vēlas īstenot reformu, neraugoties uz to, ka dažādi nozares eksperti[1], pedagogi, vecāki, bērnu psihologi, pirmsskolas izglītības nozares darbinieki un biedrību pārstāvji[2], ārsti[3], veselības ministre[4], tiesībsargs[5] u.c. ir pauduši bažas par reformas saturu, piemēram, par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

FotoCēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim Ivaram Āboliņam, šī sabiedriskā medija kuratoram, ir klaji prasts un savtīgs: "Rokas nost no mūsu bardaka (un rebēm)!"
Lasīt visu...

18

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

FotoValsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem. Publicējam šo „atbildi” un Dreibanta komentārus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...

Foto

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

Jau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes”...

Foto

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

Spriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu...

Foto

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās...

Foto

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

Es, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija...

Foto

Lai Šadurskis pats brauc prom

Aprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā...

Foto

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

Leonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs...

Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...