Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrībā periodiski aktualizējas satraukums par valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, proti, daļa no Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentē pakalpojumu apmēru un sniegšanas kārtību, paredzētā neesot pieejama vispār, bet citkārt pastāvot nesamērīgas kvotas un rindas; tās ilgstot mēnešiem vai gadiem.

Latvijā pastāv demokrātiskai valstij tipiska normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija, kā arī iedibināts demokrātiskai sabiedrībai ierasts varas dalījuma princips starp lēmēja, izpildu un tiesu varu. Darbojas konstitucionālā tiesa, tās spriedumi tiek publicēti ikvienam pieejamā veidā; esot saistoši visām iestādēm, amatpersonām un privātpersonām, ST spriedumi un tajos ietvertās atziņas formulēti tā, lai būtu saprotami ar viduvēju intelektu apveltītam cilvēkam.

Valstī īsā laikā jau ir pietiekami sakārtots administratīvā procesa institūts, iedzīvotājiem veidojas arvien labāka izpratne par pienākumiem un tiesībām individuālās publiski tiesiskās attiecībās. Daudziem pietiek pārliecības brīvi komunicēt ar inspekciju vai citu iestāžu amatpersonām, arī izmantot tiesību normu nepilnības, lai panāktu sev labvēlīgu lēmumu visai diskutablās situācijās. Kas gan traucē komunicēt ar Nacionālo veselības dienestu?

Satversmes tiesas (ST) 2015.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr. 2014-08-03 11.3.punktā konstatēts, ka esošā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sistēma ir leģitīma; saskaņā ar MK noteikumiem minētos pakalpojumus sniedz tikai tās ārstniecības iestādes, kas izturējušas atlases procedūru un noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. Ārstniecības iestādes šais situācijās ST ieskatā ir starpnieki, ar kā iesaistīšanu valsts var nodrošināt konkrētai privātpersonai Satversmes 111.pantā noteikto pamattiesību īstenošanu.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrā kopš 2006.gada (15.06.06. lēmuma lietā Nr.SKA- 365 11.1.-11.4.p. un vēlākā tiesas prakse) ietverta atziņa, ka līgumi, ko slēdz valsts ar ārstniecības iestādēm, par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kompensējamo zāļu izrakstīšanu, ir publisko tiesību līgumi. Ārstniecības iestāde, ciktāl tās darbība izriet no līguma priekšmeta, uz deleģējuma pamata darbojas publisko tiesību sfērā un tai saistošas Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas.

Vienlaikus gan Satversmes tiesas, gan AT Senāta judikatūrās, acīmredzot, paļaujoties uz sabiedrības labu informētību par tiesību jomu, iztrūkst “palīgdarbību”; proti, nav strikti precizēts tiesisko attiecību raksturs starp ārstniecības iestādi (vai tās darbiniekiem), kam uzticēts pildīt ST spriedumā minēto “starpnieka” funkciju, ciktāl attiecībā uz konkrētu privātpersonu tiek veiktas darbības publisko tiesību līguma un tā izpildei piešķirtā subsidiārā finansējuma no valsts budžeta ietvaros.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 89.pantu iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas administratīvā akta formā, tomēr rada būtisku personas subjektīvo tiesību aizskārumu un ir ar galējā noregulējuma raksturu, atzīstama par iestādes faktisko rīcību. Arī iestādes bezdarbība ir tās faktiskā rīcība. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, ja notikusi publiskas funkcijas deleģēšana, tad par pienākuma izpildes termiņiem, kvalitāti u.tml. konkrētās publiski tiesiskās attiecībās ar privātpersonu atbildīga ir valsts iestāde, deleģētājs. Tātad par valsts nodrošināta veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu noteiktā termiņā un atbilstošā kvalitātē attiecībās ar privātpersonu atbildīgs ir Nacionālais veselības dienests.

Šo rindu autora ieskatā, sniedzot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, ārstniecības iestāde realizē faktisko rīcību attiecībā uz privātpersonu. Galējā noregulējuma raksturu rīcība iegūst, kad beidzas aprūpes epizode un par to tiek nosūtīta dokumentācija NVD, kā arī personai izsniegts izraksts par saņemto pakalpojumu. Savukārt kompensējamo zāļu recepte ir administratīvais akts, kā izpildi veic līgumattiecībās ar NVD esoša aptieka. Procesuālās darbības, ko ārstniecības iestāde veic, realizējot minētās funkcijas, ietver arī ārstnieciskas manipulācijas, taču nenotiek privāttiesisks ārstniecības process Ārstniecības likuma izpratnē. Ilgstošā privātā sarakstē ar Veselības ministriju autors guvis apstiprinājumu šim savam viedoklim (VM 19.11.2014. skaidrojums Nr.01-20fiz.15/4051 – pielikumā).

Satversmes tiesas 2015.gada 12.februāra spriedumā ietverta atziņa, ka izvēle par labu valsts nodrošinātam vai privāttiesiska ārstniecības procesa ietvaros saņemtam veselības aprūpes pakalpojumam ir katras personas privātautonomijas jautājums (12.punkta piektā rindkopa). Patiess kompliments apdrošinātājam, no kā valsts iegādājas veselības polises ST tiesnešu vajadzībām. Tādējādi netika vispār uzskatīts par vajadzīgu analizēt, vai pastāv normatīvie akti, kuros daudzmaz detalizēti reglamentētas ārstniecības personu darbības un pilnvaras, ciktāl tiek sniegti valsts nodrošinātie pakalpojumi. Jau iepriekš, 2013.gada 9.aprīļa spriedumā lietā Nr.2012-14-03 Satversmes tiesa konstatējusi, ka ārstam, kurš darbu veic subsidiāri no valsts budžeta piešķirta budžeta ietvaros, jārespektē līdzekļu ekonomijas princips; vienlaikus jāievēro arī profesionālo ētiku, piemēram, neizrakstīt lētākās kompensējamās zāles, zinot, ka tās neatbildīs pacienta vajadzībām; kontroles institūcijas, ST ieskatā, var pārbaudīt vienīgi to, vai ārsta rīcība nav acīmredzami patvaļīga (15.1.punkta astotā – desmitā rindkopa). Kopumā rodas “privātautonoms” iespaids, ka ST īpaši nevēlas analizēt ar veselības aprūpes jomu saistītas problēmas, taču bezgaumīga neitralitāte atsevišķos politiskos amatos droši vien ir profesionālisma pazīme.

Savukārt Administratīvā procesa likumā ietverts iestādes juridiskās obstrukcijas aizlieguma princips, tāpēc NVD stāvoklis veidojas sarežģītāks, proti, jānodrošina, lai privātpersonas, neraugoties uz nepilnībām sistēmā, tomēr saņemtu valsts apmaksātos pakalpojumus. Turklāt NVD tie jānodrošina Administratīvā procesa likumā noteiktā vispārējā termiņā (64.pants) - faktiskā rīcība līgumiestādē jāveic vai vismaz jāuzsāk viena mēneša laikā no pakalpojuma pieprasījuma saņemšanas dienas (ir izņēmumi, speciālo normu ietvaros noteikti īsāki termiņi, piemēram, sniedzot neatliekamo palīdzību). Ja persona kvotu dēļ netiek reģistrēta rindā izvēlētajā ārstniecības iestādē vai pakalpojums tiek atlikts uz nesamērīgi ilgu termiņu, tad nebūtu sarežģīti izprast, ka jāvēršas ar iesniegumu pie publiskās funkcijas deleģētāja, proti, NVD, lūdzot pārtraukt bezdarbību. Ja pakalpojumu tomēr nav iespēju nodrošināt 1 mēneša laikā, tad NVD, nosūtot privātpersonai lēmumu un rakstisku pamatojumu, var pagarināt gaidīšanas laiku līdz 4 mēnešiem. Izņēmuma gadījumos gaidīšanas laiku līdz vienam gadam varētu pagarināt Veselības ministrija, kas ir NVD izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas iestāde.

Lēmumus par pakalpojuma atteikumu vai tā sniegšanas termiņa pagarināšanu persona šobrīd var apstrīdēt Veselības ministrijā, kam ir augstākas iestādes statuss attiecībā pret NVD. Vienlaikus persona var prasīt atlīdzinājumu par nodarīto morālo vai personisko kaitējumu (saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 8.nodaļu un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu). Lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, piemēram, morālā kaitējuma, ja personai prettiesiski pārmēru ilgi jāgaida pakalpojums, vai personiskā kaitējuma atlīdzinājumu, ja gaidīšanas laikā turklāt pasliktinājusies veselība un konstatējama cēloņsakarība ar prettiesisko rīcību, pieņem Veselības ministrija un nosūta izpildei Finanšu ministrijai. Atlīdzinājumu personas kontā ieskaita Valsts kase; reāli tas vērtējams kā veselības aprūpes budžeta papildinājums, ja līdzekļus persona pēc tam izlietotu veselības stāvokļa korekcijai (ārpus NVD līgumsistēmas).

Ja tamlīdzīgus iesniegumus sabiedrība sāktu sūtīt aktīvāk, tad saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajām pilnvarām tieši Veselības ministrijas kā augstākas iestādes vadība būtu kompetenta ieviest praksi, kādos gadījumos lemt par kompensācijas naudā noteikšanu un izstrādāt kritērijus, kāda summa aprēķināma konkrētās situācijās. Bet galvenais ieguvums būtu Finanšu ministrijas tad prognozējamā vēlme iespējami ātrāk sakārtot veselības aprūpes jomas tiesisko regulējumu. Tomēr pašlaik vēl sabiedrība tic, ka nozarē pakalpojumu sniegšanai konkrētu termiņu nav; par vispārējām normām savdabīgi aizmirsies tieši plānveida veselības aprūpes sakarā.

 Analizējot Satversmes tiesas judikatūru, jāpatur prātā, ka institūcijai pēdējā laikā diskutabli secinājumi rodas ne vien ar veselības jomu saistītos spriedumos. 2015.gada 28.oktobrī ST tiesnese Ineta Ziemele publicēja atsevišķās domas kādas lietas sakarā, norādot uz tendenci konstitucionālās tiesas spriedumos nepietiekami respektēt likuma prioritāti; nosakot kāda procesa “kārtību”, izpildvara mēdz izdot ne vien likumam pakārtotas procesuālas normas, bet arī materiālas normas, lai, piemēram, noteiktu kādos procesos iesaistītu subjektu savstarpējo tiesisko attiecību raksturu.

Jau tika pieminēta bezgaumība, un ST pieļautais “brāķis” 2015.gada 12.februāra spriedumā ir klajš; ja Latvijā MK noteikumi pakārtoti likumam, tad nelietderīgi analizēt, vai kāda noteikumu norma atbilst Satversmei, nesniedzot iepriekšēju analīzi, vai pastāv atbilstība arī likumam un vai savukārt attiecīgā likuma norma atbilst Satversmei. Interesanti, bet tāds pat “brāķis” ST gadījies arī agrāk, vērtējot veselības aprūpes jomu, piemēram, 2013.gada 9.aprīļa un 2008.gada 29.decembra spriedumos. Ja nepieciešams Veselības ministrijas amatpersonām nosūtīt signālu, ka “politiski pareizi” būtu šobrīd izvairīties nozarē jebko sakārtot, ST to varēja veikt profesionālāk.

Konkrētajā situācijā jāņem vērā, ka Ārstniecības likumā, saskaņā ar ko izdoti MK noteikumi, kas reglamentē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību (pašlaik spēkā 17.12.13.noteikumi Nr.1529), noteikts, ka ārstniecība ir individuāla un profesionāla darbība. Šis likums neparedz, ka ārstniecību varētu nodrošināt, kā konstatējusi ST, “valsts ar ārstniecības iestāžu starpniecību”. Likuma 17.panta 2.daļa būtu interpretējama tā, ka valsts var “pirkt” pakalpojumus iedzīvotājiem no viņu brīvi izvēlētām ārstniecības iestādēm. Tomēr Ārstniecības likums neparedz ne publisko tiesību līgumus starp NVD un ārstniecības iestādēm, ne ārstniecības iestāžu darbību publisko tiesību jomā pat tad, ja tiek sniegti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi.

Izskaidrojums ir diezgan vienkāršs, proti, likumdevējs radījis nelielu haosu, jo procesuālas normas, kas reglamentē valsts uzturētās un finansētās veselības aprūpes sistēmas darbību nereti iekļautas Ārstniecības likumā, lai gan sistēmas izveidi un tiesiskās attiecības tajā nosaka likums “Par sociālo drošību”. Attiecīgais likums ir vienīgais, kur noteikti valsts pienākumi, lai īstenotu Satvermes 111.panta normu, kas garantē ikvienam valsts apmaksātu profilaktiskās un ārstnieciskās medicīniskās aprūpes minimumu. Likums definē privātpersonas sociālās tiesības un vispārēji reglamentē valsts pienākumus. Tā 6.pants nosaka ikviena tiesības uz likumā noteiktu medicīniskās aprūpes minimumu. Savukārt 13.pantā noteikts, ka valsts nodrošinātie pasākumi šā likuma izpratnē uzskatāmi par “sociālajiem pakalpojumiem”. Tātad minētais likums, reglamentējot individuālu publiski tiesisku attiecību veidošanas principus, nekādi nenosaka, ka valsts apmaksātajai veselības aprūpei jāatbilst “ārstniecības” standartiem (“ārstniecība”, kā iepriekšminēts, ir privāto tiesību sfērā reglamentēts jēdziens; tā nenosaka kāda “minimuma” un publiskai varai pieņemamu, apšaubāmu standartu ievērošanu, bet gan visnotaļ atbildīgu individuālu un profesionālu darbību).

Likumi neliedz ārstniecības iestādēm, kuru aprīkojums un personāla kvalifikācija ļautu realizēt privāttiesisku attiecību ar pacientu ietvaros pilnvērtīgu ārstniecību, sniegt sociālo pakalpojumu, faktiski ārstniecības surogātu. Tomēr masveida parādība, ka mūsu valstī sertificēts ārstniecības personāls, arī šo rindu autors (kauns?!), nenodarbojas ar ārstniecību, bet, degradējot savu statusu sabiedrībā, sniedz par valsts noteiktajiem tarifiem sociālos pakalpojumus, pēc kuriem pat veidojas dažkārt bezgalīgas rindas, ir nožēlojama. Pat tad, ja Satversmes tiesa izsakās atzinīgi (15.02.15. sprieduma 13.p. ceturtā rindkopa), ka ārstniecības surogāts šobrīd esot tikpat kvalitatīvs kā ārstniecība un Latvijas Ārstu biedrība resertifikāciju ļauj veikt arī tiem ārstiem, kuriem vispār nav darba stāža ārstniecībā, jo bijusi saistība tikai ar valsts pārvaldi, sniedzot valsts nodrošinātos sociālos pakalpojumus; tādu pašlaik ir liela (šķiet, lielākā) daļa Latvijas ārstu.

Pēcvārda vietā: izprotot tiesiskās attiecības valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā un pieņemot, ka “jumta likums” ir likums “Par sociālo drošību”, bet Ārstniecības likumā tikai iemaldījušās dažas normas, kurām, ciktāl reglamentējama privāttiesiska profesionāla darbība, tur nevajadzētu būt, parādās daudz tēmu jauniem rakstiem un diskusijām.

Piemēri:

1) par jauno ārstu nosūtīšanu darbā uz vietām, kur trūkst speciālistu; tēze perspektīvajam rakstam – ārstniecības iestādes, kuras šos ārstus labprāt nodarbinātu, nespētu ne šobrīd, ne pārskatāmā nākotnē nodrošināt viņiem darbu atbilstoši kvalifikācijai, pilnvērtīgā ārstniecībā (LR Satversmes 106.p.); pašreizējajā politiskajā situācijā galvenokārt trūkst un trūks ārstu, lai sniegtu valsts nodrošināto veselības aprūpi, proti, sociālo pakalpojumu,

2) par Ārstniecības riska fondu; tēze – fonds izveidots, lai pacientiem būtu iespējams saņemt atlīdzinājumu par ārstniecības procesā pieļautām kļūdām; fonds var tikt ātri izsaimniekots, ja tiek veiktas izmaksas arī privātpersonām, kuras saņēmušas valsts nodrošinātos sociālos pakalpojumus un kuru pretenzijas tādējādi jāizskata saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, proti, prasību pamatotības gadījumā kompensācijas jāizmaksā no Finanšu ministrijas budžeta,

3) par vienoto veselības aprūpes informācijas sistēmu; tēze – sistēmā nepārprotami tiks iekļauti dati par personas veselību, kam nebūs pietiekama pamatojuma atbilstoši Ārstniecības likuma un labas profesionālas prakses principiem (kamēr valsts veselības aprūpes pakalpojumu nepirks, bet nodrošinās pati sociālo pakalpojumu),

4) bērnu tiesības: tēze – bērniem (iespējams, arī atsevišķām citām personām, kurām grūtības īstenot Satversmes tiesas atzīmēto “privātautonomiju”) valsts pienākums ir nodrošināt vismaz daļā gadījumu tiesiskus ārstniecības pakalpojumus, piemēram, pērkot tos saskaņā ar Ārstniecības likuma 17.panta 2.daļu izvēlētā ārstniecības iestādē; “surogāts” varbūt faktiski nav sliktāks, bet...

5) par prakses ārstiem; tēze – prakses ārsts, kurš noslēdzis publisko tiesību līgumu ar NVD un pamatā nodarbojas ar valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, atbilst sociālo pakalpojumu sniedzēja statusam saskaņā ar likumu “Par sociālo drošību”; viņa darbība kopumā neatbilst likumam “Par prakses ārstiem”,

6) par pacientu tiesībām; tēze – pacientu tiesību institūts, kā to interpretē demokrātiskā sabiedrībā, pagaidām nav ieviešams Latvijā; ja veselības aprūpes sistēma tiek organizēta kā sociālisma pēdējais bastions, tad privāttiesisku elementu tajā faktiski nav,

7) par normālo pagarināto darba laiku ārstniecības personām; tēze – Ārstniecības likums to pieļauj tikai ārstniecības personām, kuras nodarbinātas tieši ārstniecībā; ārstniecības personas, kuras publisko tiesību līgumu izpildei nodarbinātas valsts pārvaldē, lai sniegtu specifiskus sociālos pakalpojumus, nedarbojas ārstniecībā,

8) ārstu un medmāsu zinātniskā darbība tiesību zinātņu jomā; tēze - publiskajā sektorā nodarbinātie mediķi ikdienā (nereti neapzināti) ievieš inovācijas tiesību zinātņu jomā, kas gadiem ilgi ļauj funkcionēt absolūti neiespējamai veselības aprūpes sistēmai.

Dokumenti

Foto

Novērtē šo rakstu:

22
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...