Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Par Valsts policijas amatpersonu rīcību

Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs
29.10.2014.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iekšlietu ministrijā šā gada 16.septembrī tika saņemts Jūsu iesniegums ar lūgumu sniegt skaidrojumu par Valsts policijas amatpersonu rīcību gadījumos, kad operatīvais transportlīdzeklis pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu, tādējādi apdraudot ceļu satiksmes drošību.

Atbildot uz Jūsu iesniegumu, vispirms vēlos norādīt, ka gan Iekšlietu ministrija, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ceļu satiksmes uzraudzības politikas īstenošanā, gan arī Valsts policija, kura šo uzraudzību nodrošina praksē, pilnībā apzinās, ka nav pieļaujamas nekādas atkāpes no Ceļu satiksmes noteikumu prasību ievērošanas, tai skaitā attiecībā uz operatīvo transportlīdzekļu izmantošanu ceļu satiksmē. Savukārt atbildot uz Jūsu iesniegumu jau pēc būtības, informēju, ka Iekšlietu ministrijā tika veikta Valsts policijas amatpersonu iespējamās rīcības izvērtēšana, analizējot vairākos ārējos normatīvajos aktos, kā arī Valsts policijas iekšējos normatīvajos aktos ietverto regulējumu par operatīvajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā to dalības ceļu satiksmē uzraudzību. Valsts policijas amatpersonu iespējamās rīcības izvērtēšanā tika iesaistītas arī Valsts policijas vadošās amatpersonas, kurām tika norādīts uz nepieciešamību veikt regulāru izskaidrojošo darbu ar padoto personālu, tādējādi nodrošinot tiesību normu tiesisku interpretāciju un pareizu to piemērošanu.

Taču, lai konstatētu, kādai atbilstoši ārējos un iekšējos normatīvajos aktos ietvertajam regulējumam tad būtu jābūt Valsts policijas amatpersonu faktiskajai rīcībai attiecībā uz operatīvo transportlīdzekļu dalības ceļu satiksmē uzraudzību, nepieciešams precīzi identificēt, kādos gadījumos transportlīdzeklis vispār ir atzīstams par operatīvo transportlīdzekli, kādos gadījumos (kādu uzdevumu izpildē) operatīvo transportlīdzekli drīkst izmantot, un kādas prasības ir izvirzītas šo transportlīdzekļu vadītājiem. Vienlaikus nepieciešams identificēt, vai ārējos normatīvajos aktos operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem nav nostiprinātas kādas īpašas tiesības, nodrošinot operatīvo transportlīdzekļu dalību ceļu satiksmē.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 15.punktu operatīvais transportlīdzeklis ir mehāniskais transportlīdzeklis, kuram noteiktā kārtībā piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss un kurš piedalās ceļu satiksmē ar iedegtu mirgojošu zilu vai zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu. Tātad, lai transportlīdzekli atzītu par operatīvo transportlīdzekli, svarīgi ir divi nosacījumi: 1) konkrētam transportlīdzeklim ir piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss; 2) šādam transportlīdzeklim, tam piedaloties ceļu satiksmē, vienlaikus ir ieslēgts gan atbilstošs gaismas signāls, gan speciāls skaņas signāls. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 17.pantu operatīvos transportlīdzekļus ir tiesības lietot juridiskajām personām, kuru sarakstu, kā arī operatīvo transportlīdzekļu izmantošanas kārtību apstiprina Ministru kabinets. Operatīvie transportlīdzekļi jāapzīmē un jāaprīko atbilstoši Latvijas Republikā obligāto standartu prasībām. Savukārt kārtību, kādā transportlīdzekļiem tiek piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss nosaka Ministru kabineta 1999.gada 1.augusta noteikumi Nr.304 "Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.304). Minētajos MK noteikumos Nr.304 sniegts operatīvo transportlīdzekļu iedalījums pēc to izmantošanas veida, noteikta operatīvā transportlīdzekļa statusa piešķiršanas kārtība, sniegts to juridisko personu uzskaitījums, kurām ir tiesības lietot operatīvos transportlīdzekļus, kā arī noteikta operatīvo transportlīdzekļu izmantošanas kārtība.

Savukārt gadījumus, kad operatīvais transportlīdzeklis drīkst piedalīties ceļu satiksmē, nosaka Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumi Nr.571 "Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.571). Proti, minēto MK noteikumu Nr.571 42.punkts paredz operatīvo transportlīdzekļu izmantošanu tikai pildot neatliekamus dienesta pienākumus, lai: 1) glābtu cilvēka dzīvību, materiālās vērtības vai novērstu personai smagus veselības traucējumus un kaitējumu videi; 2) novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai (arī braucot uz noziedzīga nodarījuma (notikuma) vietu); 3) sekotu no operatīvā transportlīdzekļa bēgošai personai; 4) pārvadātu materiālās vērtības sevišķi lielos apmēros; 5) pavadītu citus transportlīdzekļus (kolonnas); 6) nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos.

Attiecībā uz operatīvā transportlīdzekļa vadītajiem ārējos normatīvajos aktos ir noteiktas vairākas prasības. Piemēram, saskaņā ar MK noteikumu Nr.304 14.punktu par operatīvā transportlīdzekļa vadītāju drīkst būt persona, kurai ir atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība un vismaz tiīs gadus ilgs attiecīgajai kategorijai atbilstošā transportlīdzekļa vadītāja stāžs. Bet MK noteikumu Nr.571 43.punkta otrajā teikumā operatīvā transportlīdzekļa vadītājam ir noteikts pienākums, piedaloties ceļu satiksmē, darīt visu iespējamo, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Tātad minētās tiesību normas tieši operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem salīdzinājumā ar citu transportlīdzekļu vadītājiem izvirza paaugstinātas prasības attiecībā uz tiem nepieciešamo kvalifikāciju un transportlīdzekļu vadīšanas pieredzi, kā arī nosaka paaugstinātu atbildību attiecībā uz ceļu satiksmes drošības garantēšanu.

Savukārt MK noteikumu Nr.571 43.punkta pirmajā teikumā ir noteiktas tiesības operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem, nodrošinot šo transportlīdzekļu dalību ceļu satiksmē. Proti MK noteikumu Nr.571 42.punktā minētajos gadījumos (pildot neatliekamus dienesta pienākumus) operatīvo transportlīdzekļu vadītāji drīkst neievērot Ceļu satiksmes noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 35.punktā, 39.1., 39.2., 39.3., 39.4., 39.5., 39.6. un 39.7. apakšpunktā un 50.punktā minētās prasības un prasības, kas tiek noteiktas ar satiksmes regulētāja signāliem. Tātad minētā tiesību norma nosaka tās Ceļu satiksmes noteikumu prasības, kuras operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem jāievēro obligāti, vienlaikus dodot tiesības atkāpties no citām Ceļu satiksmes noteikumos transportlīdzekļu vadītājiem noteiktām prasībām. Līdz ar to secināms, ka, ņemot vērā ārējos normatīvajos aktos attiecībā uz operatīvo transportlīdzekļu izmantošanu nostiprināto obligāti ievērojamo nosacījumu kopumu, kura mērķis ir garantēt ceļu satiksmes dalībnieku drošību, ārējos normatīvajos aktos ir nostiprinātas arī ekskluzīvas tiesības operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem, kas ņemamas vērā, Vērtējot Valsts policijas amatpersonu iespējamo rīcību, tām veicot operatīvo transportlīdzekļu dalības ceļu satiksmē uzraudzību.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.304 16.punktu, ja attiecīgās institūcijas izmanto operatīvos transportlīdzekļus, to vadītāji norīko atbildīgo amatpersonu, kura kontrolē operatīvo transportlīdzekļu izmantošanu. Minētā amatpersona ir atbildīga par to, lai šie transportlīdzekļi tiktu izmantoti par operatīvajiem transportlīdzekļiem tikai MK noteikumos Nr.304 un MK noteikumos Nr.571 minētajos gadījumos. Savukārt MK noteikumu Nr.304 17.punkts paredz, ka Valsts policijai ir tiesības pieprasīt no attiecīgām institūcijām rakstisku informāciju par to, vai operatīvo transportlīdzekļu izmantošana attiecīgajā laikā un vietā atbilst MK noteikumiem Nr.304 un MK noteikumiem Nr.571. Bet, ja, izmantojot operatīvo transportlīdzekli, ir pārkāptas MK noteikumu Nr.304 un MK noteikumu Nr.571 prasības, vainīgā persona saucama pie likumā noteiktās atbildības. Tātad minētās tiesību normas paredz, ka pamatā atbildīga par operatīvo transportlīdzekļu pareizu izmantošanu ir attiecīgā institūcija, kura operatīvo transportlīdzekli izmanto neatliekamu dienesta pienākumu izpildē. Tai ir pienākums veikt nepieciešamos iekšējās kontroles pasākumus, lai nodrošinātu operatīvo transportlīdzekļu izmantošanu atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām. Savukārt Valsts policijai ārējos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības veikt uzraudzību attiecībā uz operatīvo transportlīdzekļu izmantošanu, proti, situācijās, kad ir pamatotas aizdomas par operatīvo transportlīdzekļu nepamatotu vai ārējos normatīvajos aktos noteiktām prasībām neatbilstošu operatīvo transportlīdzekļu izmantošanu, pieprasīt no konkrētās institūcijas attiecīgu informāciju, un gadījumos, kad šīs aizdomas ir apstiprinājušās saukt operatīvā transportlīdzekļa vadītāju pie administratīvās atbildības, piemēram, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

Savukārt veicot Valsts policijas iekšējos normatīvajos aktos ietvertā regulējuma izvērtēšanu tika konstatēts, ka tajos operatīvo transportlīdzekļu dalības ceļu satiksmē uzraudzība atsevišķi nav regulēta. Vienīgi Valsts policijas 2010.gada 22.februāra noteikumu Nr.5 "Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā" 75.1.apakšpunktā ir noteikts aizliegums Valsts policijas amatpersonām apturēt operatīvo transportlīdzekli, izņemot gadījumu, kad ir informācija par šī transportlīdzekļa nolaupīšanu vai izmantošanu noziedzīga nodarījuma veikšanā, negadījuma vietas atstāšanu vai ir pamatotas aizdomas par tā vadīšanu alkoholisko, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Šāds Valsts policijas iekšējais regulējums pilnībā atbilst ārējos normatīvajos aktos ietvertajam regulējumam, kas pēc būtības paredz Valsts policijas neiejaukšanos citu institūciju (piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta u.t.t.) darbībā, tām ikdienā nodrošinot neatliekamu dienesta uzdevumu izpildi.

Tādējādi Iekšlietu ministrijā veiktās Valsts policijas amatpersonu iespējamās rīcības izvērtēšanas rezultātā tika konstatēts, ka ārējos normatīvajos aktos operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem īpaši steidzamos neatliekamu dienesta uzdevumu izpildes gadījumos ir piešķirtas tiesības atkāpties no vispārējām Ceļu satiksmes noteikumu prasībām. No minētā secināms, ka Valsts policijas amatpersonām, veicot operatīvo transportlīdzekļu dalības ceļu satiksmē uzraudzību, nav pamata aizkavēt operatīvo transportlīdzekļu pārvietošanos, jo atļautā braukšanas ātruma neievērošana pati par sevi nav uzskatāma par operatīvā transportlīdzekļa vadītāja izdarītu pārkāpumu. Taču tas neizslēdz Valsts policijas amatpersonu tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiksēt konkrēto situāciju un pieprasīt attiecīgās institūcijas vadītājam informāciju par operatīvā transportlīdzekļa izmantošanas pamatotību, bet pārkāpuma konstatēšanas gadījumā saukt operatīvā transportlīdzekļa vadītāju pie administratīvās atbildības.

Novērtē šo rakstu:

36
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...