Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.

Vienlaikus JVLMA ierosina veikt šādas izmaiņas rīkojuma projektā:

[1] Ņemot vērā, ka:

1) rīkojuma projekta 15.punktā un 18.punktā ir noteikta apropriācijas pārdale, norādot fiksētu summu euro, lai JVLMA turpinātu īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas mūzikas un deju pedagoģijā, saskaņā ar rīkojuma 3.punktu;

2) JVLMA ir saņēmusi pretrunīgu informāciju par šobrīd šajās programmās studējošo skaitu, kurš ir ņemts par pamatu, aprēķinot rīkojuma 18.punktā norādīto finansējumu, to norādot kā nemainīgu summu euro (aprēķins veikts, pieņemot, ka JVLMA jāpārņem 47 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā bakalaura studiju programmā “Deju un ritmikas skolotājs”, 60 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, 4 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā maģistra studiju programmā “Dejas pedagoģija” un 6 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā maģistra studiju programmā “Mūzikas pedagoģija”).

Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācijas materiālā par RPIVA pievienošanu LU norādīts, ka šajās programmās kopā studējošo skaits ir 196 (nenorādot no kāda finansējuma avota). JVLMA veiktajā izpētē (no RPIVA mājas lapā www.rpiva.lv pieejamās informācijas) secinām, ka jāpārņem 183 studējošie (nenorādot, no kāda finansējuma avota);

3) JVLMA ir kritiski svarīgi zināt pārņemamo studējošo skaitu, lai aprēķinātu nepieciešamās papildus telpas studiju procesa nodrošināšanai;

4) uz šo brīdi, RPIVA ir pagarinājusi ziemas uzņemšanu, kas nozīmē, ka studējošo skaits varētu būt atšķirīgs no finansējuma aprēķinā izmantotā.

Priekšlikums rīkojumu papildināt ar 3¹.punktu šādā redakcijā:

“3.¹ Rīkojuma 2.punktā un 3.punktā noteikto Latvijas Universitāte un JVLMA pilda attiecībā uz Akadēmijas noslēgtajiem un spēkā esošajiem studiju līgumiem, kuri noslēgti laikā līdz šā rīkojuma pieņemšanas brīdim un tie ir:

3.¹1.[studiju programmas nosaukums] [spēkā esošo studiju līgumu skaits un finansējuma avots].

3.¹2.[studiju programmas nosaukums] [spēkā esošo studiju līgumu skaits un finansējuma avots].

….”

[2] Ņemot vērā, ka uz šo brīdi RPIVA ir izsludināti konkursi uz vakantajiem akadēmiskajiem amatiem un pedagoģijas nozares nozaru (mākslas) pedagoģijas apakšnozarē ir trīs vakances, JVLMA ieskatā ir kritiski svarīgi rīkojuma projektā iestrādāt RPIVA aizliegumu no lēmuma pieņemšanas brīža nodibināt jaunas tiesiskās attiecības vai veikt darbības, kuras personai dot tiesības uz jaunu darba tiesisko attiecību nodibināšanu RPIVA – t.i. būt ievēlētai akadēmiskajā amatā pēc rīkojuma pieņemšanas, tādejādi mainot esošo situāciju attiecībā pret saistībām, kuras pārņemošās augstskolas uzņemas.

Tāpēc JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 7.3. punktu šādā redakcijā:

“7.3. ar rīkojuma pieņemšanas brīdi Akadēmijā netiek ievēlēti akadēmiskā personāla pārstāvji un nodibinātas jaunas darba tiesiskās attiecības uz termiņu, kurš ilgāks par 2017. gada 31. augustu, kā arī netiek izdarītas izmaiņas Akadēmijas un tās darbinieku darba tiesiskajās attiecībās, kas uzlabo darbinieka stāvokli.”

[3] Tā kā Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais RPIVA pievienošanas LU plāns paredz RPIVA īstenoto studiju programmu pārņemšanu un īstenošanu līdz programmas akreditācijas termiņa beigām (2019. gadam), JVLMA jānodrošina četru papildus studiju programmu īstenošana līdztekus JVLMA esošajām studiju programmām, JVLMA ir aprēķinājusi aptuvenos JVLMA nepieciešamos papildresursus. Lūdzu skatīt papildus nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu.

Nr. p.k. Materiālo līdzekļu nosaukums

(pa veidiem) Daudzums (uz studējošo skaitu) Aprēķins

1. Mācību auditorijas ar aprīkojumu - kodoskopi, videoiekārtas, audioiekārtas, projektori, klavieres, tāfeles, tāfeles ar nošu līnijām, logu aptumšotāji 5 mācību telpas - 40 studentiem;

vid. 50 m2 – 60 m2 250*7=1750+aprīkojums

2. Mācību telpas ar klavierēm 5 mācību telpas individuālajam vai mazo grupu darbam vid.

20 m2 - 30 m2 150*7=1050+ aprīkojums

3. Mācību telpas ar podestūru un divām klavierēm Vismaz 2 telpas individuālajam darbam vid. 25 m2 50*7=350+ aprīkojums

4. Informācijas tehnoloģijas iekārtas Datorklase ar 8 darba vietām

vid. 30 m2 30*7=210+aprīkojums

5. Kora darba telpa ar kora darbam atbilstošo tehnisko aprīkojumu Vismaz 60 studējošo darba nodrošināšanai vid. 80m2 80*7=560+ aprīkojums

6. Baletzāle ar atbilstošu aprīkojumu profesionālo studiju kursu īstenošanai Vismaz 8 deju pāriem vismaz 60 m2 60*7=420 + aprīkojums

7. Koncertzāle ar deju/kompozīciju uzvedumiem piemērotu skatuvi Vismaz 70 klausītāju vietas

 100*7=700+aprīkojums

8. Mācību telpa džeza kolektīvās muzicēšanas studiju kursu īstenošanai (ar akustisko izolāciju, atbilstošu aprīkojumu) vid. 50 m2 – 60 m2 60*7=420+aprīkojums

 ĶOPĀ 5460,00 euro mēnesī

65 520 euro gadā + aprīkojums 15% no summas 9828.00

KOPĀ 75 348,00 EURO

Nepieciešamās materiālās bāzes aprēķins veikts, pamatojoties uz RPIVA mājas lapā pieejamo informāciju par studiju programmu plāniem un IZM sniegto informāciju par studiju programmās studējošo skaitu. Ņemot vērā, ka RPIVA pievienošanas Latvijas Universitātei rezultātā RPIVA telpas ar tajās esošo aprīkojumu tiek nodotas Latvijas Universitātes valdījumā, JVLMA lūdz papildināt rīkojumu ar 14.¹punktu, nosakot Latvijas Universitātei pienākumu nodrošināt JVLMA ar telpām šā rīkojuma 9.1.apakšpunktā minētajā īpašumā un tajā esošo infrastruktūru, rīkojuma 3.punktā noteikto funkciju nodrošināšanai, ja JVLMA šīs telpas būs nepieciešamas 2017. gadā, 2018. gadā, 2019. gadā un 2020. gadā.

JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 14.¹šādu punktu:

“14.¹ Latvijas Universitātei nodrošināt iespēju JVLMA lietot telpas šā rīkojuma 9.1.apakšpunktā minētajā īpašumā un tajā esošo infrastruktūru, rīkojuma 3.punktā noteikto funkciju nodrošināšanai, ja JVLMA šīs telpas būs nepieciešamas 2017. gadā, 2018. gadā, 2019. gadā un 2020. gadā.

JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 15.¹šādu punktu:

“15.¹ Izglītības un zinātnes ministrija piešķirt JVLMA nepieciešamo finansējumu telpu īrei 25116.00 EUR apmērā 2017. gadā.

JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 18.¹šādu punktu:

“18.¹ Izglītības un zinātnes ministrija piešķirt JVLMA nepieciešamo finansējumu telpu īrei 75 348.00 EURO 2018. gadā,2019. un 2020. gadā.

[4] JVLMA lūdz izvērtēt Izglītības un zinātnes ministriju Rīkojuma 18.punktā minētās finansējuma pārdales nosacījumus, uzliekot JVLMA pienākumu turpināt īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas 2017. gadā, 2018. gadā, 2019. gadā un 2020. gadā un turpmāk ik gadu. JVLMA vērš uzmanību uz publiskajās diskusijās Izglītības un zinātnes ministrijas pausto mērķi veikt studiju programmu konsolidāciju, to apvienojot ar studiju programmu akreditāciju 2019. gadā, pēc kuras JVLMA plāno turpināt īstenot nevis RPIVA pārņemto profesionālā bakalaura studiju programmu “Mūzikas skolotājs” līdztekus divām JVLMA akreditētajām profesionālā bakalaura studiju programmām “Vispārējās izglītības mūzikas skolotājs” un “Profesionālo mūzikas priekšmetu skolotājs”, bet gan konsolidēs šīs programmas. Rīkojuma 18.punkta redakcija, nosaka, ka finansējuma pārdale tiek veikta, ja JVLMA turpina īstenot RPIVA pārņemtās studiju programmas. JVLMA ieskatā būtu jāgroza punktu redakcija, nosakot, ka finansējuma pārdale nepieciešama, lai:

1) JVLMA turpinātu īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas mūzikas un dejas pedagoģijā saskaņā ar šā rīkojuma 3.punktu līdz šo studiju programmu akreditācijas termiņa beigām (2019. gadam);

2) JVLMA turpinātu sagatavot mūzikas un dejas pedagoģijas speciālistus, atbilstoši trīspusējam līgumam par speciālistu sagatavošanu un tajā noteiktajā apmērā pēc 2019. gada.

Vienlaikus JVLMA norāda uz to, ka uz šo brīdi nevar izvērtēt un secināt kādu finansiālo ietekmi maksas studentu mācību maksas apmērs atstās uz JVLMA iespēju nodrošināt šo studentu apmācību, jo nav skaidrs pārņemamo studentu skaits. Kā arī, lai JVLMA varētu izvērtēt, un secināt finanšu plūsmas ietekmi uz JVLMA budžetu, JVLMA lūdz rīkojuma projektam pievienot detalizētu aprēķinu par finansējumu 2017. gadā 2018. gadā 2019. gadā un turpmāk.

Rīkojuma projekts nesniedz atbildi arī uz uzņemšanas 2017./2018.akadēmiskajam gadam organizēšanu pārņemtajās studiju programmās (ir tikai noteikts RPIVA pienākums neuzņemt studējošos 2017./2018.akadēmiskajam gadam). Tādejādi veidosies pārrāvums vismaz trijās studiju programmās, kuras JVLMA pārņemtu no RPIVA un uz šo brīdi netiek īstenotas JVLMA - profesionālajā bakalaura studiju programmā “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālajā maģistra studiju programmā “Dejas pedagoģija” un profesionālajā maģistra studiju programmā “Mūzikas pedagoģija.

* Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors, profesors

Attēlā - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Novērtē šo rakstu:

12
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...