Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.

Vienlaikus JVLMA ierosina veikt šādas izmaiņas rīkojuma projektā:

[1] Ņemot vērā, ka:

1) rīkojuma projekta 15.punktā un 18.punktā ir noteikta apropriācijas pārdale, norādot fiksētu summu euro, lai JVLMA turpinātu īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas mūzikas un deju pedagoģijā, saskaņā ar rīkojuma 3.punktu;

2) JVLMA ir saņēmusi pretrunīgu informāciju par šobrīd šajās programmās studējošo skaitu, kurš ir ņemts par pamatu, aprēķinot rīkojuma 18.punktā norādīto finansējumu, to norādot kā nemainīgu summu euro (aprēķins veikts, pieņemot, ka JVLMA jāpārņem 47 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā bakalaura studiju programmā “Deju un ritmikas skolotājs”, 60 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, 4 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā maģistra studiju programmā “Dejas pedagoģija” un 6 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā maģistra studiju programmā “Mūzikas pedagoģija”).

Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācijas materiālā par RPIVA pievienošanu LU norādīts, ka šajās programmās kopā studējošo skaits ir 196 (nenorādot no kāda finansējuma avota). JVLMA veiktajā izpētē (no RPIVA mājas lapā www.rpiva.lv pieejamās informācijas) secinām, ka jāpārņem 183 studējošie (nenorādot, no kāda finansējuma avota);

3) JVLMA ir kritiski svarīgi zināt pārņemamo studējošo skaitu, lai aprēķinātu nepieciešamās papildus telpas studiju procesa nodrošināšanai;

4) uz šo brīdi, RPIVA ir pagarinājusi ziemas uzņemšanu, kas nozīmē, ka studējošo skaits varētu būt atšķirīgs no finansējuma aprēķinā izmantotā.

Priekšlikums rīkojumu papildināt ar 3¹.punktu šādā redakcijā:

“3.¹ Rīkojuma 2.punktā un 3.punktā noteikto Latvijas Universitāte un JVLMA pilda attiecībā uz Akadēmijas noslēgtajiem un spēkā esošajiem studiju līgumiem, kuri noslēgti laikā līdz šā rīkojuma pieņemšanas brīdim un tie ir:

3.¹1.[studiju programmas nosaukums] [spēkā esošo studiju līgumu skaits un finansējuma avots].

3.¹2.[studiju programmas nosaukums] [spēkā esošo studiju līgumu skaits un finansējuma avots].

….”

[2] Ņemot vērā, ka uz šo brīdi RPIVA ir izsludināti konkursi uz vakantajiem akadēmiskajiem amatiem un pedagoģijas nozares nozaru (mākslas) pedagoģijas apakšnozarē ir trīs vakances, JVLMA ieskatā ir kritiski svarīgi rīkojuma projektā iestrādāt RPIVA aizliegumu no lēmuma pieņemšanas brīža nodibināt jaunas tiesiskās attiecības vai veikt darbības, kuras personai dot tiesības uz jaunu darba tiesisko attiecību nodibināšanu RPIVA – t.i. būt ievēlētai akadēmiskajā amatā pēc rīkojuma pieņemšanas, tādejādi mainot esošo situāciju attiecībā pret saistībām, kuras pārņemošās augstskolas uzņemas.

Tāpēc JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 7.3. punktu šādā redakcijā:

“7.3. ar rīkojuma pieņemšanas brīdi Akadēmijā netiek ievēlēti akadēmiskā personāla pārstāvji un nodibinātas jaunas darba tiesiskās attiecības uz termiņu, kurš ilgāks par 2017. gada 31. augustu, kā arī netiek izdarītas izmaiņas Akadēmijas un tās darbinieku darba tiesiskajās attiecībās, kas uzlabo darbinieka stāvokli.”

[3] Tā kā Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais RPIVA pievienošanas LU plāns paredz RPIVA īstenoto studiju programmu pārņemšanu un īstenošanu līdz programmas akreditācijas termiņa beigām (2019. gadam), JVLMA jānodrošina četru papildus studiju programmu īstenošana līdztekus JVLMA esošajām studiju programmām, JVLMA ir aprēķinājusi aptuvenos JVLMA nepieciešamos papildresursus. Lūdzu skatīt papildus nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu.

Nr. p.k. Materiālo līdzekļu nosaukums

(pa veidiem) Daudzums (uz studējošo skaitu) Aprēķins

1. Mācību auditorijas ar aprīkojumu - kodoskopi, videoiekārtas, audioiekārtas, projektori, klavieres, tāfeles, tāfeles ar nošu līnijām, logu aptumšotāji 5 mācību telpas - 40 studentiem;

vid. 50 m2 – 60 m2 250*7=1750+aprīkojums

2. Mācību telpas ar klavierēm 5 mācību telpas individuālajam vai mazo grupu darbam vid.

20 m2 - 30 m2 150*7=1050+ aprīkojums

3. Mācību telpas ar podestūru un divām klavierēm Vismaz 2 telpas individuālajam darbam vid. 25 m2 50*7=350+ aprīkojums

4. Informācijas tehnoloģijas iekārtas Datorklase ar 8 darba vietām

vid. 30 m2 30*7=210+aprīkojums

5. Kora darba telpa ar kora darbam atbilstošo tehnisko aprīkojumu Vismaz 60 studējošo darba nodrošināšanai vid. 80m2 80*7=560+ aprīkojums

6. Baletzāle ar atbilstošu aprīkojumu profesionālo studiju kursu īstenošanai Vismaz 8 deju pāriem vismaz 60 m2 60*7=420 + aprīkojums

7. Koncertzāle ar deju/kompozīciju uzvedumiem piemērotu skatuvi Vismaz 70 klausītāju vietas

 100*7=700+aprīkojums

8. Mācību telpa džeza kolektīvās muzicēšanas studiju kursu īstenošanai (ar akustisko izolāciju, atbilstošu aprīkojumu) vid. 50 m2 – 60 m2 60*7=420+aprīkojums

 ĶOPĀ 5460,00 euro mēnesī

65 520 euro gadā + aprīkojums 15% no summas 9828.00

KOPĀ 75 348,00 EURO

Nepieciešamās materiālās bāzes aprēķins veikts, pamatojoties uz RPIVA mājas lapā pieejamo informāciju par studiju programmu plāniem un IZM sniegto informāciju par studiju programmās studējošo skaitu. Ņemot vērā, ka RPIVA pievienošanas Latvijas Universitātei rezultātā RPIVA telpas ar tajās esošo aprīkojumu tiek nodotas Latvijas Universitātes valdījumā, JVLMA lūdz papildināt rīkojumu ar 14.¹punktu, nosakot Latvijas Universitātei pienākumu nodrošināt JVLMA ar telpām šā rīkojuma 9.1.apakšpunktā minētajā īpašumā un tajā esošo infrastruktūru, rīkojuma 3.punktā noteikto funkciju nodrošināšanai, ja JVLMA šīs telpas būs nepieciešamas 2017. gadā, 2018. gadā, 2019. gadā un 2020. gadā.

JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 14.¹šādu punktu:

“14.¹ Latvijas Universitātei nodrošināt iespēju JVLMA lietot telpas šā rīkojuma 9.1.apakšpunktā minētajā īpašumā un tajā esošo infrastruktūru, rīkojuma 3.punktā noteikto funkciju nodrošināšanai, ja JVLMA šīs telpas būs nepieciešamas 2017. gadā, 2018. gadā, 2019. gadā un 2020. gadā.

JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 15.¹šādu punktu:

“15.¹ Izglītības un zinātnes ministrija piešķirt JVLMA nepieciešamo finansējumu telpu īrei 25116.00 EUR apmērā 2017. gadā.

JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 18.¹šādu punktu:

“18.¹ Izglītības un zinātnes ministrija piešķirt JVLMA nepieciešamo finansējumu telpu īrei 75 348.00 EURO 2018. gadā,2019. un 2020. gadā.

[4] JVLMA lūdz izvērtēt Izglītības un zinātnes ministriju Rīkojuma 18.punktā minētās finansējuma pārdales nosacījumus, uzliekot JVLMA pienākumu turpināt īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas 2017. gadā, 2018. gadā, 2019. gadā un 2020. gadā un turpmāk ik gadu. JVLMA vērš uzmanību uz publiskajās diskusijās Izglītības un zinātnes ministrijas pausto mērķi veikt studiju programmu konsolidāciju, to apvienojot ar studiju programmu akreditāciju 2019. gadā, pēc kuras JVLMA plāno turpināt īstenot nevis RPIVA pārņemto profesionālā bakalaura studiju programmu “Mūzikas skolotājs” līdztekus divām JVLMA akreditētajām profesionālā bakalaura studiju programmām “Vispārējās izglītības mūzikas skolotājs” un “Profesionālo mūzikas priekšmetu skolotājs”, bet gan konsolidēs šīs programmas. Rīkojuma 18.punkta redakcija, nosaka, ka finansējuma pārdale tiek veikta, ja JVLMA turpina īstenot RPIVA pārņemtās studiju programmas. JVLMA ieskatā būtu jāgroza punktu redakcija, nosakot, ka finansējuma pārdale nepieciešama, lai:

1) JVLMA turpinātu īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas mūzikas un dejas pedagoģijā saskaņā ar šā rīkojuma 3.punktu līdz šo studiju programmu akreditācijas termiņa beigām (2019. gadam);

2) JVLMA turpinātu sagatavot mūzikas un dejas pedagoģijas speciālistus, atbilstoši trīspusējam līgumam par speciālistu sagatavošanu un tajā noteiktajā apmērā pēc 2019. gada.

Vienlaikus JVLMA norāda uz to, ka uz šo brīdi nevar izvērtēt un secināt kādu finansiālo ietekmi maksas studentu mācību maksas apmērs atstās uz JVLMA iespēju nodrošināt šo studentu apmācību, jo nav skaidrs pārņemamo studentu skaits. Kā arī, lai JVLMA varētu izvērtēt, un secināt finanšu plūsmas ietekmi uz JVLMA budžetu, JVLMA lūdz rīkojuma projektam pievienot detalizētu aprēķinu par finansējumu 2017. gadā 2018. gadā 2019. gadā un turpmāk.

Rīkojuma projekts nesniedz atbildi arī uz uzņemšanas 2017./2018.akadēmiskajam gadam organizēšanu pārņemtajās studiju programmās (ir tikai noteikts RPIVA pienākums neuzņemt studējošos 2017./2018.akadēmiskajam gadam). Tādejādi veidosies pārrāvums vismaz trijās studiju programmās, kuras JVLMA pārņemtu no RPIVA un uz šo brīdi netiek īstenotas JVLMA - profesionālajā bakalaura studiju programmā “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālajā maģistra studiju programmā “Dejas pedagoģija” un profesionālajā maģistra studiju programmā “Mūzikas pedagoģija.

* Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors, profesors

Attēlā - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...