Par Veselības ministrijas paspārnē veiktajām datu manipulācijām
Ivars Zariņš07.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mulsinoša šķita Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) piekoptā metodika, kā tiek aprēķināts "pozitīvo testu īpatsvars" - tie procenti, par kuru izmaiņām mums katru dienu stāsta .
Proti, tas tiek noteikts "unikālos pozitīvos testus" (pirmreizēji pozitīvos) attiecinot pret VISU kopējo veikto testu skaitu (iekļaujot tajā GAN pirmreizējos, GAN atkārtotos testus - tātad arī tos testus, kas izdarīti atkārtoti cilvēkiem jau ar zināmu "pozitīvo testu" ).
Kas te ir mulsinošs? Ar šādu metodiku viena un tā paša reālā inficēšanās līmeņa situācijā var iegūt gandrīz jebkādu "pozitīvo testu īpatsvaru" - viss atkarīgs no tā, cik daudz atkārtoto testu tiek veikts (jo šo testu skaits tiek ņemts vērā aprēķinā - nez kāpēc?!).
Piemērs: veikti 1000 unikālo testu. no tiem 100 pozitīvi. Tātad reāli - katrs desmitais ir inficēts (sanāk 10%). Ja šajā dienā tiek veikti arī 1000 atkārtoto testu (vienalga, kādi rezultāti), tad saskaņā ar SPKC metodiku "pozitīvo testu īpatsvars" būs 100/(1000+1000)= 5%, tātad jau divreiz mazāks. Jo vairāk palielinām atkārtoto testu skaitu, jo mazāks kļūst "pozitīvo testu īpatsvars", lai gan reāli tas nav mainījies...
Veselības ministram tika pieprasīts skaidrot šādu aprēķinu kārtību, kā arī iesniegt datus par veikto Covid 19 testu statistiku.
Un ta sākās interesanti (paredzami) pavērsieni. Saskaņā ar veselības ministra atbildi izrādījās, ka tādu datu par unikāli veikto testu skaitu nemaz nav ne Nacionālā veselības dienesta, ne SPKC rīcībā! (Bet kā tad tiek noteikts, kurš no pozitīvajiem testiem ir unikāls?...)
Atbilde ir pieejama šeit:
https://titania.saeima.lv/.../E197FD2EAB694D6DC22586A2005...
Šādas atrunas netika pieņemtas, šī informācija tika pieprasīta atkāroti, un tika saņemta šāda atbilde:
https://titania.saeima.lv/.../B961058A5DCBC61FC22586A9004...
Iespējams, ka tie, kuri sniedz šo informāciju, cerēja, ka tādējādi, sniedzot šos datus atsevišķi, neviens tos vairs savstarpēji nesalīdzinās. Iespējams, ka paši datu sniedzēji aizmirsa tos salīdzināt (lai veiktās manipulācijas ar tiem būtu ne tikai izdevīgas to veicējiem, bet arī ticamas), bet rezultātā ir saņemti dati, kas liecina par nevis vienkārši manipulācijām ar Covid-19 statistiku, bet par brutālām, nekaunīgām, ilgstoši veiktām manipulācijām.
Par to var pārliecināties, aplūkojot šos Veselības ministrijas iesniegtos datus.
Pirmā acīmredzamā neatbilstība parādās 2020.gada 3.oktobrī, kad saskaņā ar veselības ministra sniegtajiem datiem atkārtoti veikto testu skaits ir 8, bet atkārtoti pozitīvo testu skaits ir... 9!
Un tas nav nekāds viens izņēmums. Šāda "dīvaina" statistika, kad atkārtoti pozitīvo testu skaits dienā pārsniedz atkārtoti veikto testu skaitu šajā dienā, saskaņā ar veselības ministra sniegtajiem datiem šāda Koperfīlda cienīga "testēšana" ir tikusi veikta gandrīz katru dienu!
Tikai daži uzskatāmi piemēri:
25.12.2020 - atkārtoto testu skaits ir 15, bet atkārtoto pozitīvo testu skaits - 155!
14.01.2021 - atkārtoto testu skaits 40, no tiem pozitīvi – 217! Tā kā pirms tam vairāk nekā nedēļu saglabājas tāda "superpozitīva" statistika, tad to nekādi nevar izskaidrot ar iepriekš neuzskaitītu "pozitīvo gadījumu" iekļaušanu vienā dienā, kā dēļ tie pārniedz reāli veikto testu skaitu.
05.02,2021 - atkārtoto testu skaits 88, no tiem pozitīvi - 169, un šāda "superpozitīva" testu dinamika saglabājas vēl vairāk nekā nedēļu.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
