Iesaki rakstu: 
Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no sava draugu pulka elektroniskajā vidē izslēdza jau rudenī, tad jau ilgāku laiku mani neskar informācija ne par Artusu, ne par KPV.
Pagājušajā nedēļā deFacto mani izvaicāja par Suņu Būdas veidošanu un manis teikto citēja savā sižetā. Nekāda cita sakara ar šo sižetu man nav. Artuss atkal ir pieķerts klajos melos, apvainojot mani sižeta pasūtīšanā.
Daudzajiem kritizētājiem varu teikt – jā, runa ir par naudu. Par naudu un par ideāliem. Es biju kopā ar Artusu no pirmās Suņu Būdas līdz brīdim, kad KPV valdi pameta Ilmārs, Armands, Marita un Uldis, un varu apstiprināt, ka viss, ko parādīja raidījumā deFacto, ir taisnība, un tā ir tikai neliela daļa no notikumiem, kuri ir palikuši aiz kadra.
Pirms pagājušā gada 8. februārī tika paziņots par KPV dibināšanu, Artuss man un Atim zvērēja, ka būs viens no partijas līderiem, nevis vadonis. Jau dažus mēnešus vēlāk situācija radikāli mainījās, sākās apšaubāma finanšu piesaiste, dīvaini solījumi ne partijas biedriem, nesaprotamu lēmumu pieņemšana, nepamatoti uzbraucieni valdes locekļiem, savējo "dauzīšana" – līdz pat Artusa paziņojumam, ka viņš būs premjers. Nekādi cēli mērķi vai konkrēti rīcības plāni nevienam neinteresēja.
Apbrīnoju Linarda drosmi iet līdz galam un cīnīties par taisnību, jo kā lai jūtas cilvēks, kurš strādā 24/7, filmē un montē Artusa kameras, redz, kā deputāts Saeimā atmasko nelikumības, iestājas par "mazo cilvēku", bet reizi mēnesī pie bankomāta pieprasa atdot 200 eiro! Tiem, kuri smīnot kritizē, kas tad tas par noziegumu, iesaku palasīt Krimināllikuma 218. un 219. pantu, kā arī Likuma par interešu konflikta novēršanu 9., 24. un 28. pantu.
Ja cēlais mērķis bija par godīgu valsts pārvaldi, šādi likuma pārkāpumi saknē iznīcina visas iespējas to realizēt. Jūs domājat, ka Artusa nīstie "Misteri 20" uzreiz ņēma daudz? Nē, gan jau sāka ar 200 eiro.
Nekādi miljoni jau vēl nebija, bet tos 60 tūkstošus par tā saukto reklāmu video blogā sunubuda.tv, manuprāt, saņēma Artuss, bet jāatstrādā visai KPV. Artuss savulaik teica: "Saeimā esmu tikai Es, nevis Ilmārs vai Armands." Ja šāds cilvēks kļūst par premjeru, tad, loģiski, valsts kase pieder viņam un no katra vēl 200 eiro pie bankomāta.
Un tagad par raidījumu dzēšanu. Te nu Artuss atkal melo!
Emocionālajā vēstījumā izlasīju, ka es dzēšot raidījumus. Dažas Suņu Būdas jau sen YouTube bloķēja izmantotās mūzikas autortiesību pārkāpumu dēļ, un Artuss to ļoti labi zināja, bet nē – atkal vajadzēja uzvemt.
Šobrīd nevēlos tērēt laiku, lai vienu bezkaunīgu piektklasnieku sūdzētu tiesā par apmelošanu, bet šī ir kolosāla iespēja Aivaram tiesā beidzot uzvarēt, jo arī viņam raidītie zemiskie apvainojumi šajā kontekstā ir nekaunīgs apmelojums. Tiem, kas turpina fanot par Artusu, novēlu... nē, nevēlu veiksmi, jo arī Makaronu Dievam ir savi pielūdzēji un jūtas par to priecīgi un lepni.
Un visubeidzot. Es vienkārši izslēdzu Suņu Būdu, apnika, es viņu ieslēdzu, es viņu izslēdzu. Vau.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
