Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Priecājos, ka ar jaunu sparu ir atsākusies diskusija par mediju darbinieku sociālo nodrošinājumu un godīgumu mediju telpā. Uzreiz gan jāizsaka nožēla par Finanšu ministrijas plāniem ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) aplikt autoratlīdzības, nevis, ejot garāku un noteikti taisnīgāku ceļu, panākt darba tiesību atzīšanu, faktiskas nodarbinātības gadījumā, kad VSAOI būtu pašsaprotama lieta. Bet ko citu no viņiem bija gaidīt, paldies par to pašu! Taču īpaši gribu pievērsties nacionālo komercmediju „fīreru” rūpēm un satraukumam par naudiņu.

Par satraukuma pamatotību es pārliecinos vēlos rītos, „direktoru laikā”, izejot uz Kalnciema ielas, pa kuru no Pierīgas supermāju ciemiem centra virzienā plūst „zelta straume”, vai novērtējot to, cik ļoti, pēdējā divdesmitgadē gan platumā, gan augstumā ir briedusi, piemēram, Mārupe. Tātad stāsts būs par akūtu naudas „trūkumu”.

Nozares uzņēmēji publiski raksturo mediju tirgu kā pustukšu šķīvi: ja arī badā neviens nemirst, tad, apliekot autoratlīdzības ar sociālo nodokli, tas noteikti notiks. Ikvienam pazemīgi būtu jāsamierinās ar pieejamo mazumiņu un jābūt pateicīgam par darbu un maizi, kas mums ir, tikai pateicoties „gribu – redzu, gribu - ne” politikai no valsts puses un prasmīgiem budžetu lāpītājiem mediju industrijas iekšienē. Ja tikai reklāmas tirgus atdzīvotos, ja tikai cilvēki sāktu pirkt avīzes un skatītos TV, mēs tiktu apbērti ar zeltu, sudrabu un peldētu darba devēju labvēlībā, kā kausētā sviestā.

Inerces un profesionāla slinkuma dzīts, šis viedoklis tiek atražots nepārtraukti, un to uztver kā neapšaubāmu patiesību. Taču cik daudz ir to mediju darbinieku, kas rūpīgi sekojuši līdzi savu darbavietu finansiālajam stāvoklim, iegūtos datus konfrontējot ar uzņēmumu gada pārskatiem? Cik ir to, kas ārpus sava pamatdarba ņemtos ar šādu dīvainu un neienesīgu hobiju? Domāju, ka tādu nav daudz, turklāt šiem ļaudīm ir bijis pamats klusēt. Patiesībā savu uzņēmumu finanses pilnībā pārzina vienīgi paši uzņēmēji, un ne mirkli nekavējas izmantot to savā labā.

Ikvieni meli darbiniekiem, ikvieni meli valsts iestādēm nekavējoties pārvēršas banknotēs, mazliet liekulības, neliela noklusēšana, un, skat, tavā kontā „nočaukst”. Kapitālam ir tikai viens likums – maksimāla peļņa un iespējami ātri. Valstu un sabiedrību noteiktie likumi kapitālam nozīmē tikai lielāku vai mazāku ieguldījumu risku, un neko citu. Nekādas ētikas. Tāpēc darba ņēmējs kapitāla skatījumā ir tikai „runājošs darba rīks”, te nav vietas personiskai attieksmei, un pret to arī izturas kā pret darba rīku. Interešu pretruna starp darba devējiem un darba ņēmējiem ir tik eksistenciāla, ka reizēm šķiet - mēs pārstāvam dažādas dzīvības formas vai vismaz sugas.

Apzinādamies šīs plaisas dziļumu un būdams kreisi noskaņots, jau sen un pilnīgi apzināti esmu centies ielūkoties sava darba devēja „virtuvē”. „Virtuve”, kas kļuva par manas izpētes objektu, bija SIA Producentu grupa „Beta Fakts”, populāro raidījumu Bez Tabu un TV3 ziņas kādreizējais īpašnieks un veidotājs, kur man bija tas gods, desmit gadus „nolauzt” par TV operatoru. „Nelielais” pašmāju uzņēmums piederēja vietējiem, no radošajām industrijām nākušiem puišiem Jurijam Gravem un žurnālistam, producentam un raidījumu vadītājam Ērikam Niedram.

Es Bez Tabu komandai pievienojos 2001.gada augustā, tātad apmēram pusgadu pēc tā parādīšanās ēterā. Pirmos gadus biju priecīgs par to, ka vispār ir darbs, un nekādus jautājumus neuzdevu. Ik dienas tikām baroti ar tekstiem, ka nav zināms, vai rīt mēs pastāvēsim, „dzīve ir nemitīga konkurence - uzvar stiprākais”, „ja nebūs rezultātu - tur ir durvis”, „varbūt rīt raidījums būs jāslēdz” u.t.t. . Loģiski, ka algu 100% saņēmām aploksnē.

Tā tas turpinājās līdz apmēram 2004.gadam, kad parādījās fragmentāri akti par „it kā” atsevišķu darbu veikšanu, tad visbeidzot attiecības tika „sakārtotas”, parakstot uzņēmuma līgumus par minimālo algu, bet pārējo saņemot „aploksnē”. Par darba līgumiem vadība nevēlējās ne dzirdēt, bet dažus vadošos korespondentus, kam darba līgumi bija kopš raidījuma pirmsākumiem, piespieda no tiem atteikties un akceptēt jauno kārtību.

Ap 2005. un 2006.gada miju atskanēja vāras balsis par to, ka arī mēs esam cilvēki un vēlamies dzīvot daudz maz draudzīgā un ilgtspējīgā vidē. Lai arī sākotnēji ņurdēšana neizplatījās ārpus savējo loka un visticamāk bija vadībai nemanāma, tā tas ilgi nevarēja palikt. Tolaik raidījumam bija internetā publiski pieejama komentāru lapa, un kāds tajā, tā „lai visi redz”, nopludināja informāciju par patieso lietu kārtību Bez Tabu redakcijā. Izcēlās iekšējs skandāls, tika meklēti vainīgie, apelēts pie raidījuma prestiža un biedēts ar to, ka ar tādu „sabojātu mundieri” TV3 mūs vairs nepirks. Visbeidzot īpašnieki noreaģēja, papildinot uzņēmuma līgumu ar pielikumu „par konfidencialitāti”, ar kuru noslepenots tika viss, savstarpējas sarunas par darba apstākļiem ieskaitot. Par „klusēšanas zvēresta” laušanu draudēja baisas finansiālas sankcijas.

Taču, „mazos” pašmāju uzņēmumos parasti grēko ar līgumu parakstīšanas procedūru, viss notiek pēc principa – izlasi mājās un atnes parakstītu, tāpēc es, lai arī parakstīju, tad tomēr ar kreiso roku, caur kājstarpi, tā ka, ceru, pielikuma noteikumi uz mani neattiecas! Runas aizliegumi paši par sevi neko neatrisina, un problēmas tādēļ nekur nepazūd.

Tobrīd Beta Faktā bija izveidojies tāds stāvoklis, ka Bez Tabu korespondentes saņēma zemu, ar citiem darbiniekiem salīdzinot, neproporcionālu atalgojumu. Izcenojumi par sižetu veidošanu nebija mainīti kopš raidījuma pirmsākumiem, un, piemēram, operatori, kuri prata „prasīt” labāk, un TV3 ziņu korespondenti, kas nez kāpēc bija no „citas pasaules”, par tādu pašu ieguldījumu saņēma faktiski divreiz vairāk. Situācija bija nobriedusi, un Bez Tabu korespondentes, cerot uz īpašnieku sapratni un ieinteresētību, izvirzīja vairākas prasības (lūgumus), galvenā no kurām bija pamatalgas noteikšana (kā dzirdams šeit publicētajā audioierakstā - Ls 300 pirms nodokļu nomaksas, kas nu taču nav astronomiska summa pat 2006.gadā), un noformulējušas tās ar parakstiem apstiprinātā vēstulē, iesniedza Beta Fakta īpašniekiem.

Un tad sākās. Reakcija mani pārsteidza, tādus „viduslaikus” nebiju gaidījis! Sarunas nebija, faktiski tas bija monologs ar nepārprotamu vēstījumu: ja kādam kaut kas nepatīk - prom. Jurijs Grave neslēpa, ka jūtas aizvainots par nelojalitāti. Ēriks Niedra izkaidroja juridiskās nianses, jo izrādās, „cilvēki nesaprot”, ka nemaz nav darbinieki, bet tikai „sadarbības partneri”, tiesa, tas abus gudriniekus nekavēja turpmākajā tekstā runāt par tādām darba ņēmēju statusam ekskluzīvi atbilstošām lietām kā atvaļinājumi un slimības nauda, nemitīgi apliecinot labo gribu to visu nodrošināt, „ja vien būtu iespējams”.

Ierakstā diemžēl nav iespējams atspoguļot to spriedzi un baiļu atmosfēru, kas valdīja telpā, tādēļ klausītājam Jurija Graves draudus „runāt ar katru korespondenti atsevišķi” nevajag novērtēt par zemu, tie ikvienā mirklī varēja materializēties izlikšanā aiz darbavietas durvīm. Pati par sevi „prasību izvirzīšana” Latvijas darba vidē ir liela uzdrošināšanās, tā ka „dumpiniecēm” bija pamats būt satrauktām.

Īpašnieku retorika un padoto ietekmēšanas talanti ir tā vērti, lai šo gabalu noklausītos. Protams, ka ierakstā dzirdamie draudi „runāt ar katru atsevišķi” tika īstenoti. Korespondentes, kuras tika uzskatītas par galvenajām „nekārtību” organizētājām, uz „pratināšanu” tika izsauktas ik dienu, vai veselu nedēļu no vietas. Nez vai te der tik maigs vārds kā „mobings” vai "bosings"? Neapskaužu, ja tā nākas drebēt īpašnieku priekšā, vienos svaru kausos liekot pašcieņu, otros - savu un savas ģimenes labklājību, kaut tik ļoti gribētos par šo pazemojošo bezkaunību triekt purnā dūri.

Mūsu atkarība no darba devēja iegūst aizvien personiskāku raksturu. Tā vairs nav darbinieka atkarība no uzņēmuma ekonomiskajām reālijām, bet viena cilvēka atkarība no cita cilvēka personiskajām ambīcijām un rakstura. Šīm ikdienas cūcībām ir mazs sakars ar pievienotās vērtības radīšanu, to avots lielākoties ir alkatība, kroplas ambīcijas un sīka varaskāre. Bailes zaudēt iztikas līdzekļus ir tik jaudīgs šantāžas instruments, ka mūs var piespiest darīt lietas, kuras nav paredzētas ne likumos, ne līgumos.

Dumpis Beta Faktā pamazām noklusa, un nemiernieces tika apspiestas. Taču rezultāts bija! Algas korespondentēm tika paaugstinātas, un turpmāk uzņēmumā nostiprinājās trīsdaļīga algu izmaksas sistēma: alga uz uzņēmuma līguma pamata + autoratlīdzība + aploksne. Šis fakts apliecināja, ka resursi ir pieejami, it īpaši, ja uzņēmums ir liela koncerna filiāle.

Varu tikai iedomāties tālāko notikumu attīstību, ja „sadumpojušās” būtu ne tikai Bez Tabu korespondentes, ja arī citi kolēģi solidarizētos un, rīkojoties saskaņoti, atteiktos „runāt pa vienam”? Kas tad notiktu? Ierakstā ir jūtamas Jurija Graves bailes, ka tā varētu notikt. Pieņemu, ka TV3 piespiestu īpašniekus atrisināt šo situāciju un rastu nepieciešamo finansējumu. Laika gaitā Bez Tabu bija tapis par nopietnu zīmolu, un diez vai būtu prātīgi to palaist vējā tāpat vien. Tādā gadījumā stabilas darba attiecības Beta Faktā būtu kļuvušas par realitāti.

Domāju, ka tieši „pēcdumpja” laikā Beta Fakta īpašnieki „izsita” no TV3 lielāku un stabilāku finansējumu, visticamāk pamatojot to ar darbinieku sociālajām vajadzībām. To rāda tālākā notikumu attīstība un Beta Fakta gada pārskati. Tos analizējot, redzam, cik ļoti Beta Fakta īpašnieki pildīja apņemšanos mīļuprāt nodrošināt darbiniekiem „to visu” .

Īsi pēc nemieriem Beta Fakts nomainīja biroja telpas no Sapņu fabrikas uz Sarkano kvadrātu, viens īpašnieks iegādājas „Porsche Cayenne”, otrs pieticīgāku BMW X3, paklīda baumas, ka vismaz viens stāvs, ja ne vesels „Sarkanā kvadrāta” korpuss pieder Beta Fakta īpašniekiem. Šie fakti intriģēja, un tādēļ, lai ieskatītos dziļāk „virtuvē”, izmantoju Lursoftu.

Atklājumi mani pārsteidza. Ja līdz tam es vairāk vai mazāk uzticējos īpašnieku stāstiem par naudas trūkumu, tad tagad uzņēmuma gada pārskati pavēra manam skatam īstu „eldorado”. Beta Fakta budžets 2007.gadā ir bijis 976 659 lati, 2008.gadā - 1,14 miljoni, bet 2009.gadā - 1,15 miljoni latu. Izrādījās, ka mūsu „mazā”, priekšniecības vārdiem - ik brīdi mirt gatavā firmele ir gatavā zelta bedre.

Tālākais bija bērnu spēle. Strādājot kādā uzņēmumā desmit gadus, ir zināms ne tikai darbinieku skaits un tas, cik kurš saņem, bet arī uzņēmuma ikdienas tēriņi. Pēdējo nedēļu publiskajos viedokļos ir pavīdējis apgalvojums, ka medija lielākos izdevumus veido darba algas, un tā arī ir, izņēmums nebija arī Beta Fakts. Summējot kolektīva faktiskās neto algas, var izrēķināt naudas daudzumu, kāds būtu nepieciešams, maksājot oficiāli „ar nodokļiem”, un, salīdzinot ar gada pārskatu, noteikt to, cik godīgi Beta Fakta īpašnieki bija pret saviem darbiniekiem. Iespējamā kļūda nebūs liela, un uz kopējā apjoma rēķina tā ir tīrā „špicka”. Paanalizēsim 2009.gada pārskatu.

Beta Fakta apgrozījums ir 1 156 921 Ls, tātad, dalot ar 12 = 96 410 Ls/mēn. Pārskata 18.lapā redzams, ka „Beta Faktā” strādā 40 darbinieku ar uzņēmuma un 39 ar autorlīgumu. Faktiski katram darbiniekam bija divi līgumi, uzņēmuma un autorlīgums. Sarēķināju kopā savu un kolēģu neto algu, par pamatu ņemot aptuvenu vidējo skaitli, noapaļojot uz augšu sanāca 30 000 latu/mēn., jeb 750 Ls uz rokas katram. Rupji rēķinot darba devēja izdevumi ar visiem nodokļiem būtu ap 55 000 Ls/mēn.

Administrācijā bija 7 cilvēki, acīmredzot īpašnieki, producenti un viņiem pietuvinātās personas. Viņu oficiālās algas ir vidēji 714 Ls bruto katram, 714 x 7 = 4998 Ls/mēn.

Sarēķinot visus pārējos izdevumus par telpām, papīru, kasetēm, ziņu aģentūrām u.t.t. un dāsni tos apaļojot uz augšu, iegūstam 20 000 Ls/mēn.

Tagad saskaitām visu kopā un redzam, ka, strādājot oficiāli un maksājot visus nodokļus, kopējie ikmēneša izdevumi sastādītu apmēram 80 000 Ls.

Šķiet, ka budžets šos izdevumus pilnībā nosegtu, laikam jau kaut kas vēl paliek pāri. Starp citu, šādas summas figurē arī citā dokumentā - 2010.gadā sastādītajā Beta Fakta ārpustiesas tiesiskās aizsardzības plānā. Redzams, ka Beta Fakts būtu varējis veiksmīgi pastāvēt, nodrošinot oficiālas algas ar visām sociālajām garantijām. Bet vai tad bizness, kurā būtu jāsamierinās tikai ar krietnu algu un nelielu peļņu var būt pietiekami interesants nacionālam uzņēmējam? Uzspiest uzņēmuma līgumu par minimālo algu (tobrīd 180 Ls, visu nodokli samaksā faktiskais darba ņēmējs) + 18% (tobrīd) no autoratlīdzības + pārējais aploksnē ir daudz „interesantāk”.

Šis rēķins izskatās tā: apgrozījums tas pats - 1 156 921/12 = 96 410 Ls/mēn. Administrācijas izdevumi nemainās: 714 x 7 = 4998 Ls/mēn. ar telpām, biroju, u.t.t. tas pats: 20 000 Ls/mēn.

Gada pārskata 11.lapā, ailē "personāla izmaksas un VSAOI izmaksas" ir norādīti Beta Fakta kolektīva ar nodokļiem apliktie ienākumi, kopā gadā 286 488 Ls. Mēnesī sanāk 23 874 Ls.

Dāsni piemetam 15 000 Ls aplokšņu algām un saskaitām visu kopā: 4998 + 20 000 + 23 874 + 15 000 = 63 872. Atņemam šo skaitli no mēneša budžeta 96 410 – 63 872 = 32 538!

Aplokšņu algām un pašu kabatai domātā summa kopā gadā ir norādīta gada pārskata 11.lapā, ailē „Pakalpojumi no ārienes saimn.darb.nodrošināš.”, un tā ir 593 727 Ls gadā jeb 49 477 Ls. Lieki teikt, ka tas ir lielākais izdevumu postenis.

Protams, vēl jādalās ar naudas atmazgātājiem par „aplokšņu” legalizēšanu, taču tik un tā kabatā pa taisno iebāžamais „žūksnis” ir iespaidīgs. Lūk, tādas nacionālā biznesa īpatnības! Varu pievienoties nacionālo komercmediju vaimanu korim un piekrist, ka šī aina, protams, liecina par trūkumu, par pilnīgu kauna un godaprāta trūkumu. Vēl noteikti jāpiebilst, ka ar šādu finansējumu nodzīvojām visu 2009.gadu un daļu 2010.gada, to, ka ir iestājusies krīze, TV3 zviedru māte MTG „pamanīja” tikai tad, kad visi pārējie bija badojušies jau vismaz gadu.

Par naudas trūkumu, protams, liecina arī bezjēdzīgu iekārtu un ierīču pirkšana vai štata vietu izveide savām mīļākajām. Savulaik, kad TV3 ziņu un Bez Tabu studijā parādījās krāns, kādu pusgadu ar sajūsmu tika gvelzts, ka mums ir krāns, bet LNT, lūk nav! Mēs esam pirmie! Pēcāk, lai attaisnotu, šo salīdzinoši dārgo pirkumu, bija jāizdomā lērums dažādu „braucienu” ar krānu, „karuseļi” līdz nelabumam, jo manta taču nedrīkst stāvēt dīkā!

Cik esmu novērojis, tad ierindas skatītājam šķiet, ka raidījumu veido tikai ēterā redzamie ļaudis, un viņš ir patiesi izbrīnīts uzzinot, ka tā veidošanai nepieciešams vesels uzņēmums. Skatītājs nepamana un neatceras korespondentu vārdus, par operatoriem nerunājot; kā jūs domājat, vai viņš pamanīja to, ka mums ir krāns? Skatītājs vislabāk pamana saturu un diemžēl arī tā trūkumu. Par izsīkušu budžetu liecina arī pilnīgi jauns autoparks, kura nomai 2009.gadā iztērēti 17 352 Ls u.t.t.. Vēlāk 2011.gadā, pārejot tiešā TV3 pakļautībā, akūtu naudas trūkumu apliecināja TV3 tehniskā „gala” darboņu neviltotais izbrīns par to, ka mums darbam pietiek un pat ērtāk strādāt ir ar lētākām kamerām: „ Jūs točna negribat tās par deviņām štukām?” „Zviedru māte” (MTG), lai būtu „zaļāk”, esot „spiedusi” uz Toyota Aigo mazauto, bet mūsējie, norādot uz šausmīgajiem ceļiem, esot panākuši, ka būs dārgākaās Auris, - arī tas liecina, ka nav naudas.

Par studijas pārcelšanas tāmi vispār esmu dzirdējis astronomiskus ciparus. Bet visā visumā stāsti par to, kādēļ nabagi, kuri nevar atļauties samaksāt algu, labprāt pērk dārgus luksusautomobiļus, vai par to, kādēļ kāds liels zviedru mediju koncerns gadu desmitus „nesavtīgi” stutē vārda brīvību Latvijā, strādājot tikai „pa nullēm”, ir padziļinātas izpētes vērti. Šāda varonīga „nesavtīguma” iemesli jāzina visai sabiedrībai.

Protams, uzņēmumi ir dažādi, ir lielie, ir mazie. Ir tie, kam ir ārzemju „māte” ar milzu rezervēm, un ir nišas produkti, kas pārtiek no maza tirgus, taču doma, ka šos jautājumus var risināt, ieviešot ar nodokļiem neapliktu un tiesiski neaizsargātu vergu darbu, ir pilnīgi absurda. Saprotu, ja tāda dzimst tirgus reketieru noskūtajos pauros, bet... varbūt es vienkārši pārāk labi domāju par latvju „progresīvo inteliģenci”?

Iepazinos ar Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) iekšējo pārrunu „rezultātu”. Ak, nabaga „siāmas dvīnis”, viens velk uz vienu pusi, otrs atpakaļ. Lai gan uzņēmēju pārsvars ir labi jūtams, un dabiski, jo viņi veido LŽA aktīvāko un organizētāko daļu.

Par LŽA „biznesspices” inspirēto ofšoru legalizācijas izgāšanos: prieks, šis piedāvājums bija labi maskēta bezkaunība, cēlu motīvu imitācija, skaidrs, ka IIN dalīšana divās daļās neko neatrisina, tā pat samazina darba devēja izdevumus par VSAOI un nekādi negarantē darba tiesības.

Pavisam noteikti gribētos zināt, kādēļ tad „neizdevās panākt”, ka reālu darba attiecību gadījumā tiktu slēgti darba līgumi? Dombrovskis ar Vilku pildspalvu rauj ārā no rokām? LTV un Latvijas radio darbinieki gan veiksmīgi paraksta darba līgumus. Varbūt šamie gadiem nesodīti pārkāpj likumus un kropļo konkurenci, mākslīgi apgrūtinot sevi ar VSAOI?

Darba likums nav jāmaina, algota darba pazīmes un pienākums maksāt algas nodokli ir atrunāts „Likumā par IIN”, un šis likums, starp citu, ir spēkā. Faktiski Finanšu ministrija jau tā nāk darba devējiem pretī, runājot tikai par autoratlīdzību aplikšanu ar VSAOI, ne vārda par faktisku darba attiecību atzīšanu!

Kapitālam vienmēr būs raksturīgi jebkurus pienākumus pret valsti un sabiedrību traktēt, kā ierobežojošus. Mediju turētāju un viņu līdzgaudotāju centieni izveidot „īpašu nodokļu režīmu” nav nekas cits kā mēģinājums legalizēt eksteritoriālu beznodokļu zonu. Nacionālie komercmediji faktiski gadiem bauda ofšoru statusu, protams, uz darbinieku un visas sabiedrības rēķina, tagad ir pienācis laiks legalizēties. „Īpašu nodokļu režīmu” „unikālā situācijā” esošajiem Latvijas mediju profesionāļiem! Pasludināt mūsu ofšorus par pilnīgi likumīgiem! „Īpašs nodokļu režīms”, jo mēs gribam dzīvot labi. Valsti uzturēs citi, mūsu uzdevums ir dzīvot labi, mēs tā esam raduši! Mūsu ofšori ir labi, jo mēs esam labi. Lemberga ofšori ir slikti, jo Lembergs ir slikts. Mums ir nepieciešami ofšori, lai mēs varētu rakstīt par sliktā Lemberga sliktajiem ofšoriem! Tas ir ētisks strupceļš, un tam reiz ir jāpieliek punkts.

Savukārt darba ņēmējiem ir laiks saprast, ka uzņēmējs nav ne draugs, ne brālis, ne arī uzticams sadarbības partneris (vismaz ne Latvijā), bet gan mūžīgs konkurents par vietu pie siles. Koķetējot, izkalpojoties un sadarbojoties ar medija īpašnieku nodokļu apiešanā, darbinieks aizvien vairāk zaudē kontroli pār savu darba dzīvi. Darba ņēmēju vienīgais spēks slēpjas sadarbībā, tikai kopā uzstādot noteikumus savam darba devējam varam panākt godīgāku peļņas pārdali.

Bet vispirms jāspēj vienam otru atrast un vienoties par kopējām vērtībām. Sabiedrībā, kur tik daudzi „dzīvo ātri un mirst jauni”, tas nav viegls uzdevums. Bet iesākumam novēlu kolēģiem neslinkot un pamatīgi iedziļināties savu darba devēju „virtuvēs”, ticu, ka tur rodams šis tas „garšīgs”!

P.S. Sašutuma un atzinības vēstules var sūtīt uz adresi rzepickis@inbox.lv

Audio 1. daļa (mp3)
Audio 2. daļa (mp3)

Novērtē šo rakstu:

54
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...