Par „zaļajiem cilvēciņiem” un ne tikai. Atklāta vēstule Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei

Savukārt 26.marta LTV raidījumā Sastrēgumstunda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis skaidroja: „Nevajag salīdzināt Latviju ar Krimu, tās ir divas dažādas situācijas. Krimā atrodas Krievijas bruņoto spēku bāzes, kurās atrodas reāli Krievijas bruņoto spēku karavīri,” un piebilda: „Iekšlietu ministrijai šīs iespējamās situācijas ir jāidentificē un iespējamie „zaļie cilvēciņi” ir jāizolē. Nebūs tā, ka viņi stāvēs ar automātiem, uzvilkuši Krievijas karogu kādā Latvijas pilsētā.”

Līdzīgās domās bija arī atvaļinātais NBS brigādes ģenerālis Gundars Ābols: „Es ļoti šaubos, vai šāda veida scenārijs Latvijā ir iespējams – ka varētu parādīties bruņumašīnas uz ZIL bāzes, kas pārbraukušas robežu neredzamā veidā. To, ka varētu parādīties cilvēki, jā, bet priekš tam ir vajadzīgas iekšlietu struktūras." (Šo raidījumu var noskatīties šeit - http://www.ltv.lv/lv/raksts/26.03.2014-sastregumstunda.id26766/ .)

Pieļauju, ka toreiz vēl abi pieminētie eksperti nespēja iedomāties, ka Krimas notikumu turpinājums var skart Ukrainas austrumu reģionus, kur, kā zināms, Krievijas militāro bāzu nav. Protams, bruņumašīnas no zila gaisa nenokritīs, bet vai tās vispār ir nepieciešamas šāda vai līdzīga scenārija īstenošanai?

Lai atbildētu uz šo un citiem ar doto tēmu saistītiem jautājumiem, iesākumā derētu atsvaidzināt Ukrainas notikumus. Runājot par Krimu, tur tā sauktie „zaļie cilvēciņi” īpaši arī necentās slēpt savu izcelsmi, ko apliecināja gan modernais ekipējums un bruņojums, gan tehnika ar Krievijas numuriem, gan darbības stils ( http://m.forbes.ru/article.php?id=251676 ). Pat ne ekspertam bija skaidrs, ka tie ir profesionāļi, un Kremļa meliem par „pašaizsardzības vienībām” ticēja tikai tie, kam tas bija izdevīgi. Nepagāja ne mēnesis, un Kremlis, aci nepamirkšķinot, publiski atzina - jā, tie bija KF BS karavīri, kas Krimā rīkojās „profesionāli un korekti” (nez vai vēstnieks Vešņakovs arī būs pietiekami korekts un atvainosies mūsu eksprezidentei par savu „uzbraucienu” šai sakarā?). Ar diezgan lielu ticamību var pieņemt, ka šie kareivji pieder KF BS īpašo uzdevumu apakšvienībai, kas paredzēta nelegālai darbībai ārvalstīs un par kuras izveidošanu gadu atpakaļ atklāja nenogurdināmais žurnālists Dmitrijs Kiseļovs ( https://www.youtube.com/watch?v=Ign7n03tXxw ).

Atšķirībā no Krimas šodien Ukrainas austrumu reģionos bruņoto ļaužu izcelsmi noteikt nav tik viegli. Kevlara bruņucepures un pēdējo modeļu bruņuvestes nav bieži redzamas, toties jūtams profesionālisms un pieredze, neskatoties uz mēģinājumiem izlikties par diletantiem. Tanī pat laikā moderna strēlnieku bruņojuma, kāda nav Ukrainas BS rīcībā, netrūkst - prettanku granātmetēji RPG-30 un triecienšautenes AK-100. Arī taktika šoreiz ir citāda. Ja Krimā „zaļie cilvēciņi” ieņēma pozīcijas ap separātistu ieņemtajām ēkām, tādejādi tos nodrošinot, tad tagad ir redzams, kā bruņotie vīri kamuflāžā ieņem ēkas kopā ar civilistu pūli, turklāt darbība ir koordinēta.

 Daži no viņiem ir piefiksēti kā Krimas notikumu dalībnieki, un viens pat it kā bijis Gruzijas konfliktā iesaistīts ( http://expert.ru/2014/04/22/zelenyie-chelovechki-v-slavyanske-totalnyij-informpodlog/?n=171 )

Mana versija - šodien regulāro armijas daļu vai specvienību klātbūtne Ukrainas austrumapgabalos varētu arī nebūt. Drīzāk - FDD bāzēs Krievijā nokomplektētas un sagatavotas kaujinieku vienības no bijušajiem specvienību veterāniem. Pastāv versija, ka to varētu veikt arī kāda no privātām drošības pakalpojumu firmām, piemēram, šī- http://rsb-group.ru/ .

Visumā ņemot, laikam nav noteicošas nozīme tam, kas ir vīriņi kamuflāžā. Svarīgāk ir zināt, kāds ir Kremļa mērķis - konflikta noregulēšana, ejot uz savstarpējiem kompromisiem starp Kijevu un austrumu apgabalu iedzīvotājiem (Kijeva jau ir izrādījusi pretimnākšanu, piekrītot atsevišķu reģionu ekonomiskai autonomijai un krievu valodai kā otrai valsts valodai), vai arī - turpināt neatzīt Kijevas varas leģitimitāti, nepieļaut prezidenta vēlēšanas un veicināt konflikta eskalāciju ar cilvēku upuriem, tādejādi pamatojot savu “miera uzturēšanas” spēku ievešanu un finālā - kontroles pārņemšana ne vien pār austrumu reģioniem, bet arī pār visu valsti ar sekojošām “godīgām” vēlēšanām. Šeit gan būtu jārēķinās ar partizānu karu vismaz rietumu reģionos, kas varētu Kremlim sagādāt galvas sāpes uz ilgu laiku, tādēļ valsts sadalīšanai būtu dodama priekšroka.

Tagad pietiks par Ukrainu un pievērsīsimies pašmāju problēmām drošības jomā, vienlaikus paturot prātā parunu “gudrais mācas no citu kļūdām”.

Ukrainas un Latvijas situāciju būtisku atšķirību nosaka NATO līgums. Šeit gan jāatzīmē, ka tur ir runa par bruņotu agresiju, bet tas neskar iekšējos nemierus un konfliksituācijas starp dažādām iedzīvotāju grupām, un var gadīties, ka pierādīt zaļo, zilo vai kādu citu vīriņu saistību ar pasūtītāju, vismaz konflikta sākuma stadijā, var būt gandrīz neiespējami. Nu nebūs viņiem AK-100 un RPG-30, bet būs AK-74 un RPG-7, ar ko pilnīgi pietiks, jo ne jau pret tankiem un kaujas helikopteriem būs jācīnās. Kur ņēma ieročus - izraka tos, kas bija paslēpti pēc padomju armijas aiziešanas, bet, ja kāds kameru priekšā atzīsies ka FDD bāzē Krievijā instruēts, nu, tad var pateikt, ka tik ilgi dauzīts pret radiatoru, ka gatavs pateikt jebko. Katrā ziņā bruņojuma sagāde ir atrisināms tehniskas dabas jautājums, par ko runa būs vēlāk.

Svarīgāks ir kaut kas cits, un proti, bruņoti vīriņi šeit parādīsies tikai tad, ja būs garantija, ka nemierus atbalstīs ievērojama iedzīvotāju daļa - un ne vien atbalstīs, bet arī ņems aktīvu dalību tajos. Vai kāds var pateikt cik daudz krievu šodien šeit ir gatavi tam? Nu, bija nesen aptauja, kas parādīja, ka 66% Latvijas krievu atbalsta Kremļa aktivitātes Ukrainā, bet tas nenozīmē, ka to pašu vēlas piedzīvot šeit. Tīmeklis pilns ar Latvijai naidīgiem komentāriem, bet arī tas nav rādītājs, jo tur apgrozās pamatā viens un tas pats kontingents. Katrā ziņā, ja vairums krievu pašreiz šeit nevēlas piedzīvot otru Ukrainu, tad tas nenozīmē, ka pēc kāda laika viņi to nesāks vēlēties, turpinoties Kremļa propagandas karam un “veiksmīgai” integrācijas politikai no LV varas puses. Ir iespējamas provokācijas un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās gan ārēju faktoru darbības rezultātā - tādu kā pret Krieviju vērstas Rietumu sankcijas, Krievijas noteiktie importa embargo un citas Krievijas mērķtiecīgas darbības LV ekonomikas graušanā, gan arī iekšēju apstākļu rezultātā, ja pie teikšanas nonāks dažādi “gāzi grīdā” pedāļa spiedēji, kam pēkšņi radusies neatvairāma vēlme “neatdot krievus”, Latvijas glābēji “naudas maisu” paskatā vai tie, kam par Latviju mūžīgi sirds sāp, turklāt tik stipri sāp, ka neko sakarīgu pateikt nevar un atliek tikai paģībt. Tas viss summējoties var novest pie šādiem scenārijiem.

Scenārijs Nr.1

Ikgadējā 16.marta pasākuma laikā, kad IeM uzmanība tiks koncentrēta Rīgai, Rēzeknē un Daugavpilī notiek nesankcionēti mītiņi ar lozungiem „nevēlamies dzīvot fašistiskā valstī”.

Dažu simtu cilvēku pūlis sapulcējas pie pašvaldībām ar mērķi tur ielauzties, un, kad vietējā policija ir koncentrējusi tur visus savus spēkus kārtības nodrošināšanai, otra cilvēku grupa, šoreiz mazāka, toties konkrētāk noskaņota un, iespējams, arī attiecīgi apmācīta, mēģina ieņemt policijas iecirkņus.

Scenārijs Nr.2

Pie MK ēkas valdības sēdes laikā piestāj tūristu autobuss, no kura izkāpj nevis tūristi, kuriem tur vajadzētu būt, bet nopietni bruņojušies subjekti, kas ieņem ēku un paralizē valdības darbu. Līdzīgi „tūristu” autobusi piestāj pie IeM, NBS štāba un televīzijas. Savukārt vēl viena “tūristu” grupa ieņem pozīcijas slēpnī Rīgas reģiona Valsts policijas specvienības Alfa izvirzīšanās maršrutā no tās dislokācijas vietas, iepriekš mīnējot kādu tiltu vai ceļa pārvadu šajā maršrutā. Vienlaikus ielās iziet publika ar KF karogiem un saukļiem - „Nost ar fašistu valdību”, “Pieprasām izstaties no NATO”, “Es Tevi mīlu, Putin, un gribu no Tevis bērnu” utml.

Scenārijs Nr.3

Abu iepriekšējo kombinācija ar dažām variācijām.

Kāds pateiks - slima suņa murgi, kas par ieročiem un kas par vīriņiem, no zila gaisa, vai? Mēģināšu paskaidrot.

Ieroči

To izcelsme var būt divējāda. Legāla - iedzīvotāju personīgie ieroči, tai skaitā medību, ar attiecīgi izsniegtām atļaujām un privāto apsardzes firmu rīcībā esošie ieroči. Nelegāla - kontrabandas ceļā ievestie, juku laikos (1991-1998) iegūtie un nelegāli glabātie, ieroči kas var tikt iegūti uzbrukumos policijas iecirkņiem un NBS ieroču noliktavām. Specoperāciju veidā nogādātie.

Ja runā par kontrabandu, tad pavisam noteikti varu apgalvot, ka trīs gadus atpakaļ austrumu „zaļo robežu” pa meža takām varēja izstaigāt krustu šķērsu, bet pierobežas miesti bija pilni ar kontrabandas benzīnu un cigaretēm. Pieļauju, ka šodien situācija ir uzlabojusies.

Nevaru pateikt, cik droši tiek glabāti ieroči NBS noliktavās šodien, bet savulaik 90. gados Zemessardzē tika rīkotas mācības, lai pārbaudītu situāciju atsevišķos ZS bataljonos, - četri konsekventi noskaņoti vīri naktī bataljona štābu ar vienu vai diviem miegainiem dežurantiem varēja “nolikt uz ausīm” 10 minūšu laikā bez lieka trokšņa, bet, ja tomēr paspēja sacelt trauksmi, tad citi četri tupēja slēpnī uz pievadceļa.

Specoperācijas. Šim nolūkam var tikt izmantotas 877. projekta zemūdenes, sauktas par Varšavjankām. Divas no tām ietilpst Krievijas Baltijas flotes sastāvā un bāzējas Kronštatē. NATO aprindās šie aparāti ir pazīstami arī ar nosaukumu ”melnais caurums”, pateicoties to spējām parādīties it kā no nekurienes, jo to konstrukcija nodrošina īpaši klusu gaitu un tās ir aprīkotas ar efektīvām akustiskām iekārtām, kas ļauj atklāt pretinieku lielā attālumā.. Sākotnēji projektētas kā zemūdeņu iznīcinātāji ar uzdevumu apsargāt atomzemūdenes - ballistisko raķešu nesējus, tās var tikt izmantotas arī diversantu nogādei krastā.

Zaļie cilvēciņi

Šo kontingentu var komplektēt no ārvalstu pilsoņiem, apgādājot tos ar piesegdokumentiem un iesūtot valstī ar tūristu vīzām, kā arī, veicot vietējo iedzīvotāju apmācību FDD bāzēs Krievijā. Dažu mēnešu ilgs intensīvs apmācības kurss var būt pietiekošs, lai apgūtu iemaņas ēku ieņemšanā un noturēšanā, kā arī citu teroristisku aktu veikšanā komandieru ar specoperāciju pieredzi vadībā.

“…ar šādiem te jautājumiem viennozīmīgi policija tiek galā un arī tiks galā"

Pieņemot augstāk minēto scenāriju iespējamību, apskatīsim, ko policija var piedāvāt, lai “tiktu galā”. Piezīmēšu, ka informāciju par doto jautājumu smēlos no publiski pieejamiem avotiem, tapēc var būt dažas neprecizitātes. Tāpat precīzas informācijas par Valsts policijas specvienību Alfa un Omega personālsastāvu un dislokācijas vietām man nav, bet to arī nevajag, jo kopaina būs skaidra arī bez tā.

Ka zināms, tad specvienība Alfa ir domāta un tiek gatavota masu nemieru novēršanā. Savukārt Omega ir pretterorisma vienība. Nav informācijas par Alfas Rīgas reģiona un Omegas skaitlisko sastāvu, bet pieņemu, ka tas nepārsniedz vienu simtu. Bet tas arī nav būtiski. Svarīgi ir cik operatīvi šis vienības var tikt pārsviestas uz kādu konkrētu vietu.

Laikam skaidrs, ka iepriekš aprakstītie scenāriji ir iespējami vietās, kuras blīvi apdzīvo riska kontingents - Daugavpils, Rēzekne un Rīga. Šim nolūkam var tikt izmantots NBS rīcībā esošais vienīgais kravas helikopters Mi-17 ar maksimālo ātrumu 250 km/st. un kravnesību - 20 desantnieki ar ekipējumu. Lidaparātam ir noteikts dežūras režīms - 15 minūšu gatavība darba laikā un 90 minūšu gatavība ārpus darba laika, tam atrodoties aviācijas bāzē Lielvārdē. Jāpiebilst, ka 2009.gadā pēc Bauskas notikumiem tika pieņemts lēmums apmācīt vietējos policistus Alfas funkciju veikšanai katrā no pieciem Latvijas reģioniem. Daugavpilī šis apmācīto policistu skats bija 30, pārējos reģionos - padsmit. Izskatās, ka tas arī viss.

Jāpiebilst, ka tad, kad ēkas jau ir ieņemtas, tur ir nostiprinājušies bruņoti kaujinieki, bet apkārt ir barikādes ar satrakotu civilistu pūli, izbēgt no vardarbības pret „sievietēm un bērniem” ir problemātiski. Ko darīs Alfa šādā situācijā? Varbūt mēģinās nolaisties no helikoptera uz ieņemtas ēkas jumta riskējot saņemt granātmetēja šāviņu no tuva attāluma u tādejādi zaudējot vienīgo NBS helikopteru? Vai varbūt mēģinās izlauzties cauri „sieviešu un bērnu” pūlim (Gapoņenko jau runā tagad par to)? Jeb izsauks papildspēkus Graubes iepirkto bruņumašīnu paskatā (kā izriet no svaigas informācijas, tagad šiem lūžņiem par 70 milj.EUR tiek plānots nomainīt "draudīgo” 30mm lielgabalu uz raķetēm „zeme-gaiss”). Pareizi, tas ir tas, kas vajadzīgs pasūtītājam, lai sāktu runāt par „miera uzturēšanas” spēku ievešanu.

Un tagad pienācis laiks uzdod konkrētus jautājums IeM valsts sekretārei un premjeres padomniecei nacionālās drošības jautājumos Ilzei Pētersonei- Godmanei. Cienījamā kundze, lūdzu Jūs sniegt atbildi uz šiem jautājumiem:

1. Vai Jūs pieļaujat šeit aprakstīto vai līdzīgu notikumu scenāriju iespējamību? Jā vai nē ?

2. Ja pieļaujat, tad apstipriniet Jūsu iepriekš teikto- “…ar šādiem te jautājumiem viennozīmīgi policija tiek galā un arī tiks galā,"

Ja nesaņemšu no Jums konkrētu atbildi uz šiem konkrētiem jautājumiem, tad uzskatīšu Jūs par nekompetentu un neatbilstošu ieņemamajam amatam.

Lai nodreb nelieši un noziedznieki!

Sveiciens Zemessardzes veterāniem.

Novērtē šo rakstu: