Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrija paklusām plāno, ka Latvijas valsts par aptuveni pusmiljardu eiro varētu atpirkt bēdīgi slavenās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) licences, - enerģētikas nozares uzņēmējs Kaspars Osis sociālajā tīklā Twitter ir izlicis šādus plānus apliecinošas Ekonomikas ministrijas prezentācijas fragmentu. Zīmīgi, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien visas dienas garumā nav varējis sniegt nekādus komentārus saistībā ar šiem atklātībā nonākušajiem plāniem.

Kā noprotams no Ekonomikas ministrijas prezentācijas fragmenta, formāli atpirkšanu plānots nosaukt par kompensāciju, kas tiktu izmaksāta virknei uzņēmumu – OIK licenču īpašnieku par to darbības priekšlaicīgu izbeigšanu.

Dažādiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto formāli atjaunojamos resursus un par to saņem papildu pārmaksu par pārdoto elektroenerģiju, ir dažādi termiņi, kad tiem beidzas OIK licence, - oficiāli tās saucas „atbalsta perioda beigas”. Var noprast, ka atkarībā gan no tā, gan arī uzņēmuma saņemamās OIK summas ir noteiktas „vienreizējās kompensācijas”.

Vislielāko summu – 411,01 miljonu eiro Ekonomikas ministrija plāno izmaksāt par TEC-2 OIK licences priekšlaicīgu izbeigšanu, ar 24,93 miljoniem eiro seko Fortum Jelgava, tad TEC-1 ar 18,77 miljoniem eiro, Juglas Jauda ar 9,67 miljoniem eiro un Imanta SC ar 8,88 miljoniem eiro.

Trešdien visas dienas garumā ne ekonomikas ministrs Ašeradens, ne kāds no ministrijas pārstāvjiem nevēlējās publiski sniegt nekādu informāciju par šiem plāniem, kas no valsts budžeta tikai attiecībā uz minētajiem pieciem uzņēmumiem prasītu 473,26 miljonus eiro.

Lai ļautu lasītājiem izprast, kas ir OIK un kādas summas pašlaik tā izmaksā patērētājiem un valstij, pārpublicējam būtiskākos fragmentus no Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu nodaļas vadītāja Roberta Meijera skaidrojumiem lvportals.lv:

„Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" (pirms tam – AS "Latvenergo").

Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas. Šīs publiskā tirgotāja izmaksas savukārt sedz visi elektroenerģijas gala lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

Saeima 2005. gada 5. maijā pieņēma ETL, kas stājās spēkā 2005. gada 8. jūnijā. ETL tika iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanu iekšējā tirgū, kas saražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/8/EK par koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu Direktīvā 92/42/EEK.

Uz šo direktīvu pamata ETL tika iekļauts 28. un 29. pants, kas paredz, ka ražotājs, kurš elektroenerģiju ražo koģenerācijas procesā, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā.

Direktīva 2001/77/EK noteica Latvijai mērķi, ka attiecībā uz elektrības, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus, patēriņa ieguldījumam bruto elektrības patēriņā līdz 2010. gadam jābūt vismaz 49,3 procentiem. Šāda norma tika iekļauta arī ETL. 2014. gadā šis rādītājs ir sasniedzis 51,09 procentus.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK un Latvijas nacionālo reformu programmu "ES 2020" stratēģijas īstenošanai Latvijas mērķis no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020. gadā noteikts 40% apmērā. Sasniegtais no atjaunojamiem energoresursiem saražotais enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2014. gadā ir 38,65 procenti.

Saskaņā ar ETL 28. pantu ir izdoti šobrīd spēkā esoši MK noteikumi Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", bet saskaņā ar 29. pantu ir izdoti šobrīd spēkā esoši noteikumi Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību".

Tāpat ETL tika iekļauta norma, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksas, kas radušās publiskajam tirgotājam iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai maksājot garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam.

Lai noteiktu šo izmaksu aprēķināšanas un apstiprināšanas kārtību, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izstrādājusi Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodiku. Tā nosaka kārtību, kādā publiskais tirgotājs aprēķina un SPRK apstiprina komponentes, kas kompensē publiskajam tirgotājam obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma radītos papildu izdevumus, salīdzinot ar tāda paša apjoma elektroenerģijas iepirkumu elektroenerģijas tirgū, un izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu koģenerācijas stacijās un elektrostacijās, kas izmanto biomasu vai biogāzi.

Procedūra paredz, ka obligātā iepirkuma komponenšu aprēķina pamatojumu publiskais tirgotājs iesniedz SPRK katru gadu līdz 20. janvārim. Tāpat katru mēnesi līdz 20. datumam publiskais tirgotājs iesniedz SPRK informāciju par obligātā iepirkuma ikmēneša datiem. Publiskais tirgotājs iesniedz SPRK aprēķinātās obligātā iepirkuma komponentes vienlaicīgi ar to veidojošo izmaksu pamatojumu. SPRK saskaņā ar  tiesisko regulējumu apstiprina un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" aprēķinātās obligātā iepirkuma komponentes līdz katra gada februāra beigām, un tās stājas spēkā no 1. aprīļa.

OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā obligātā iepirkuma (OI) ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un iepirkuma cenas. OIK ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. Pieaugot dabasgāzes cenai, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam, OIK samazinās. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2014. un 2015. gadā apkopotas 1. tabulā. Informācija par iepriekšējos gados obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu, vidējo elektroenerģijas iepirkuma cenu un izmaksāto atbalstu ir publicēta Ekonomikas ministrija interneta vietnē.

Šobrīd atbalsta saņemšanas tiesības ir spēkā 460 komersantu elektrostacijām, bet ražošanu no tām ir sākušas 418. Valsts atbalsts atkarībā no stacijas jaudas ir noteikts no 10 līdz 20 gadiem. Jāatgādina arī, ka kopš 2012. gada līdz 2020. gadam ir noteikts moratorijs jaunu tiesību piešķiršanai.

Tā kā komersantu elektrostacijām ir vēsturiski piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un saistībā ar ievērojamo OIK maksājumu pieaugumu un OIK prognozēm laika posmā līdz 2025. gadam, valsts ir lēmusi, ka, sākot ar 2014. gadu un līdz 2019. gada 31. martam OIK elektroenerģijas galalietotājiem tiek saglabāta 26,79 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) apmērā.

Tas nozīmē, ka par katru pašu patērēto kilovatstundu (kWh) OIK patlaban un līdz 2019. gada 31. martam maksājam 2,679 centus. Kādu iespaidu tas atstāj uz mūsu naudasmaku? Piemēram, ja mājsaimniecība patērē apmēram 150 kWh mēnesī, tad šīs mājsaimniecības mēneša maksājums par OIK ir aptuveni 4 eiro, bet gadā tas sastāda – 48 eiro.

Kā elektroenerģijas patērētājiem mums ir jāzina, ka arī valsts piedalās OIK turpmāka pieauguma radīto seku novēršanā. 2013. gadā ir izveidots atsevišķs mehānisms, kas nodrošina, ka obligātā iepirkuma radītās izmaksas kompensē ne tikai elektroenerģijas lietotāji caur OIK, bet arī ar mērķdotāciju no valsts budžeta.

No valsts budžeta piešķirtie līdzekļi:

2014. gads - 29 264 488 eiro

2015. gads - 20 335 000 eiro

2016. gads - 78 918 492,71 eiro*

*Tostarp 59 188 869,53 eiro tika izmaksāti 2016. gadā, savukārt atlikušie 19 729 623,18 eiro tiks izmaksāti 2017. gada 1. ceturksnī.

Nepieciešamo finansējumu valsts budžeta programmā "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" galvenokārt nodrošina no subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieņēmumiem un AS "Latvenergo" dividendēm.

Saskaņā ar prognozēm OIK savu dabīgo maksimumu sasniegs 2020. gadā, pēc kā pakāpeniski sāks samazināties. Lai arī ekspluatācijā nav nodotas un spēkā esošas elektroenerģijas OIK tiesības ir 24 biomasas koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 62 MW, 16 biogāzes koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 36 MW, kurām ekspluatācijas uzsākšanas termiņi ir 2016., 2017. un 2018. gadā, kā arī divām vēja elektrostacijām ar plānoto jaudu 72,9 MW un ekspluatācijas uzsākšanas termiņu 2018. gadā, tiek plānots, ka līdz 2018. gadam elektroenerģijas ražošanu sāks 11 biomasas koģenerācijas stacijas ar uzstādīto jaudu 16 MW un divas vēja elektrostacijas ar uzstādīto jaudu 56,9 MW, ar ko arī saistīts atbalsta izmaksu pieaugums.

Lai ierobežotu OIK pieaugumu elektroenerģijas lietotājiem Latvijā, kā viens no instrumentiem no 2014. gada 1. janvāra uz turpmākajiem četriem gadiem (nodokli piemēro apliekamajiem ienākumiem, kas gūti no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim) ir ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN). Ar to tiek aplikti ienākumi no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas un garantētās maksas par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Tātad šo nodokli maksā komersantu elektrostacijas – a/s "Enerģijas publiskais tirgotājs" ietur SEN no visiem elektroenerģijas ražotājiem, kas ir saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņem garantētās jaudas maksājumus par uzstādīto elektrisko jaudu. Ieturētais subsidētās elektroenerģijas nodoklis tiek iemaksāts Valsts kasē un novirzīts valsts budžetā paredzētās mērķdotācijas veidā obligātā iepirkuma izmaksu kompensēšanai.”

Novērtē šo rakstu:

81
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

FotoJūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas, tostarp skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Šīm ziņām sekoja vairāku izglītības nozaru biedrību lūgums IZM sniegt plašākus skaidrojumus par reformu, tās mērķiem un nepieciešamību. Plašākus skaidrojumus no IZM puses vēlētos dzirdēt ne tikai nozares pārstāvji, bet arī Saeimas deputāti no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Šobrīd reforma rada vairāk jautājumu nekā atbilžu, turklāt nav skaidrs, kāpēc IZM atkal virza t. s. sešgadnieku jautājumu, kurš jau vairākkārt nav guvis sabiedrības un nozares atbalstu.
Lasīt visu...

21

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

FotoĢimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt, bet arī sev pakļaut un, ja vien uzskatīs to par vajadzīgu, pat publiski pazemot – kā nodokļu naudas šķērdētājus.
Lasīt visu...

21

Mēs esam PAR

FotoMēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai par paša lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

FotoVeselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu cilvēku pazinēju - psihoterapeiti. Šoreiz ministre ir izcēlusies ar paziņojumu par savu grūtniecību. Lai gan tā, cik var noprast, ir pašā sākuma stadijā, jo priecīgais notikums ir gaidāms tikai nākamajā gadā, A. Čakša, jau tērpusies brīva griezuma halātiņā, neslēpj savu topošās mātes prieku.
Lasīt visu...

21

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

FotoAugsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti atšķirīgās pasaulēs, kur Jūsu pasaulē nav nabadzības un nav bērnu, kas klaiņo apkārt, nav ģimeņu, kas savus bērnus atstājušas novārtā, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas bezspēcīgi un visu pamests vientulībā nomirst mežā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

Par uzpūsto depresijas problēmu

Jau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”,...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...