Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrija paklusām plāno, ka Latvijas valsts par aptuveni pusmiljardu eiro varētu atpirkt bēdīgi slavenās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) licences, - enerģētikas nozares uzņēmējs Kaspars Osis sociālajā tīklā Twitter ir izlicis šādus plānus apliecinošas Ekonomikas ministrijas prezentācijas fragmentu. Zīmīgi, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien visas dienas garumā nav varējis sniegt nekādus komentārus saistībā ar šiem atklātībā nonākušajiem plāniem.

Kā noprotams no Ekonomikas ministrijas prezentācijas fragmenta, formāli atpirkšanu plānots nosaukt par kompensāciju, kas tiktu izmaksāta virknei uzņēmumu – OIK licenču īpašnieku par to darbības priekšlaicīgu izbeigšanu.

Dažādiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto formāli atjaunojamos resursus un par to saņem papildu pārmaksu par pārdoto elektroenerģiju, ir dažādi termiņi, kad tiem beidzas OIK licence, - oficiāli tās saucas „atbalsta perioda beigas”. Var noprast, ka atkarībā gan no tā, gan arī uzņēmuma saņemamās OIK summas ir noteiktas „vienreizējās kompensācijas”.

Vislielāko summu – 411,01 miljonu eiro Ekonomikas ministrija plāno izmaksāt par TEC-2 OIK licences priekšlaicīgu izbeigšanu, ar 24,93 miljoniem eiro seko Fortum Jelgava, tad TEC-1 ar 18,77 miljoniem eiro, Juglas Jauda ar 9,67 miljoniem eiro un Imanta SC ar 8,88 miljoniem eiro.

Trešdien visas dienas garumā ne ekonomikas ministrs Ašeradens, ne kāds no ministrijas pārstāvjiem nevēlējās publiski sniegt nekādu informāciju par šiem plāniem, kas no valsts budžeta tikai attiecībā uz minētajiem pieciem uzņēmumiem prasītu 473,26 miljonus eiro.

Lai ļautu lasītājiem izprast, kas ir OIK un kādas summas pašlaik tā izmaksā patērētājiem un valstij, pārpublicējam būtiskākos fragmentus no Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu nodaļas vadītāja Roberta Meijera skaidrojumiem lvportals.lv:

„Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" (pirms tam – AS "Latvenergo").

Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas. Šīs publiskā tirgotāja izmaksas savukārt sedz visi elektroenerģijas gala lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

Saeima 2005. gada 5. maijā pieņēma ETL, kas stājās spēkā 2005. gada 8. jūnijā. ETL tika iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanu iekšējā tirgū, kas saražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/8/EK par koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu Direktīvā 92/42/EEK.

Uz šo direktīvu pamata ETL tika iekļauts 28. un 29. pants, kas paredz, ka ražotājs, kurš elektroenerģiju ražo koģenerācijas procesā, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā.

Direktīva 2001/77/EK noteica Latvijai mērķi, ka attiecībā uz elektrības, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus, patēriņa ieguldījumam bruto elektrības patēriņā līdz 2010. gadam jābūt vismaz 49,3 procentiem. Šāda norma tika iekļauta arī ETL. 2014. gadā šis rādītājs ir sasniedzis 51,09 procentus.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK un Latvijas nacionālo reformu programmu "ES 2020" stratēģijas īstenošanai Latvijas mērķis no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020. gadā noteikts 40% apmērā. Sasniegtais no atjaunojamiem energoresursiem saražotais enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2014. gadā ir 38,65 procenti.

Saskaņā ar ETL 28. pantu ir izdoti šobrīd spēkā esoši MK noteikumi Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", bet saskaņā ar 29. pantu ir izdoti šobrīd spēkā esoši noteikumi Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību".

Tāpat ETL tika iekļauta norma, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksas, kas radušās publiskajam tirgotājam iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai maksājot garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam.

Lai noteiktu šo izmaksu aprēķināšanas un apstiprināšanas kārtību, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izstrādājusi Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodiku. Tā nosaka kārtību, kādā publiskais tirgotājs aprēķina un SPRK apstiprina komponentes, kas kompensē publiskajam tirgotājam obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma radītos papildu izdevumus, salīdzinot ar tāda paša apjoma elektroenerģijas iepirkumu elektroenerģijas tirgū, un izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu koģenerācijas stacijās un elektrostacijās, kas izmanto biomasu vai biogāzi.

Procedūra paredz, ka obligātā iepirkuma komponenšu aprēķina pamatojumu publiskais tirgotājs iesniedz SPRK katru gadu līdz 20. janvārim. Tāpat katru mēnesi līdz 20. datumam publiskais tirgotājs iesniedz SPRK informāciju par obligātā iepirkuma ikmēneša datiem. Publiskais tirgotājs iesniedz SPRK aprēķinātās obligātā iepirkuma komponentes vienlaicīgi ar to veidojošo izmaksu pamatojumu. SPRK saskaņā ar  tiesisko regulējumu apstiprina un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" aprēķinātās obligātā iepirkuma komponentes līdz katra gada februāra beigām, un tās stājas spēkā no 1. aprīļa.

OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā obligātā iepirkuma (OI) ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un iepirkuma cenas. OIK ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. Pieaugot dabasgāzes cenai, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam, OIK samazinās. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2014. un 2015. gadā apkopotas 1. tabulā. Informācija par iepriekšējos gados obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu, vidējo elektroenerģijas iepirkuma cenu un izmaksāto atbalstu ir publicēta Ekonomikas ministrija interneta vietnē.

Šobrīd atbalsta saņemšanas tiesības ir spēkā 460 komersantu elektrostacijām, bet ražošanu no tām ir sākušas 418. Valsts atbalsts atkarībā no stacijas jaudas ir noteikts no 10 līdz 20 gadiem. Jāatgādina arī, ka kopš 2012. gada līdz 2020. gadam ir noteikts moratorijs jaunu tiesību piešķiršanai.

Tā kā komersantu elektrostacijām ir vēsturiski piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un saistībā ar ievērojamo OIK maksājumu pieaugumu un OIK prognozēm laika posmā līdz 2025. gadam, valsts ir lēmusi, ka, sākot ar 2014. gadu un līdz 2019. gada 31. martam OIK elektroenerģijas galalietotājiem tiek saglabāta 26,79 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) apmērā.

Tas nozīmē, ka par katru pašu patērēto kilovatstundu (kWh) OIK patlaban un līdz 2019. gada 31. martam maksājam 2,679 centus. Kādu iespaidu tas atstāj uz mūsu naudasmaku? Piemēram, ja mājsaimniecība patērē apmēram 150 kWh mēnesī, tad šīs mājsaimniecības mēneša maksājums par OIK ir aptuveni 4 eiro, bet gadā tas sastāda – 48 eiro.

Kā elektroenerģijas patērētājiem mums ir jāzina, ka arī valsts piedalās OIK turpmāka pieauguma radīto seku novēršanā. 2013. gadā ir izveidots atsevišķs mehānisms, kas nodrošina, ka obligātā iepirkuma radītās izmaksas kompensē ne tikai elektroenerģijas lietotāji caur OIK, bet arī ar mērķdotāciju no valsts budžeta.

No valsts budžeta piešķirtie līdzekļi:

2014. gads - 29 264 488 eiro

2015. gads - 20 335 000 eiro

2016. gads - 78 918 492,71 eiro*

*Tostarp 59 188 869,53 eiro tika izmaksāti 2016. gadā, savukārt atlikušie 19 729 623,18 eiro tiks izmaksāti 2017. gada 1. ceturksnī.

Nepieciešamo finansējumu valsts budžeta programmā "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" galvenokārt nodrošina no subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieņēmumiem un AS "Latvenergo" dividendēm.

Saskaņā ar prognozēm OIK savu dabīgo maksimumu sasniegs 2020. gadā, pēc kā pakāpeniski sāks samazināties. Lai arī ekspluatācijā nav nodotas un spēkā esošas elektroenerģijas OIK tiesības ir 24 biomasas koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 62 MW, 16 biogāzes koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 36 MW, kurām ekspluatācijas uzsākšanas termiņi ir 2016., 2017. un 2018. gadā, kā arī divām vēja elektrostacijām ar plānoto jaudu 72,9 MW un ekspluatācijas uzsākšanas termiņu 2018. gadā, tiek plānots, ka līdz 2018. gadam elektroenerģijas ražošanu sāks 11 biomasas koģenerācijas stacijas ar uzstādīto jaudu 16 MW un divas vēja elektrostacijas ar uzstādīto jaudu 56,9 MW, ar ko arī saistīts atbalsta izmaksu pieaugums.

Lai ierobežotu OIK pieaugumu elektroenerģijas lietotājiem Latvijā, kā viens no instrumentiem no 2014. gada 1. janvāra uz turpmākajiem četriem gadiem (nodokli piemēro apliekamajiem ienākumiem, kas gūti no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim) ir ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN). Ar to tiek aplikti ienākumi no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas un garantētās maksas par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Tātad šo nodokli maksā komersantu elektrostacijas – a/s "Enerģijas publiskais tirgotājs" ietur SEN no visiem elektroenerģijas ražotājiem, kas ir saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņem garantētās jaudas maksājumus par uzstādīto elektrisko jaudu. Ieturētais subsidētās elektroenerģijas nodoklis tiek iemaksāts Valsts kasē un novirzīts valsts budžetā paredzētās mērķdotācijas veidā obligātā iepirkuma izmaksu kompensēšanai.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...