Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2017.gada janvārī svinama pārbūves jeb „perestroikas” 30 gadu jubileja.* Par pārbūves sākumu oficiāli uzskata PSKP CK Plēnumu, kas notika 1987.gada 27.-28. janvārī.

Jubilejas datums, protams, ir 27.janvāris. Todien PSKP ģenerālsekretārs M.Gorbačovs nolasīja slaveno referātu „Par pārbūvi un kadru politiku”. Referāts tiek uzskatīts par „perestroikas” pamatdokumentu. Padomju sabiedrībā referāts ieguva simbolisku auru. Arī pēcpadomju laikā jebkura analītiskā saruna par „perestroiku” sākās ar Gorbačova referātu.

Gorbačova referātā nav nekas teikts par vēlākajiem notikumiem. Nav runa par „perestroikas” patieso mērķi un odiozo finālu. Referātā ir norādīta PSKP CK vēlēšanās valstī pārvarēt stagnāciju ekonomiskajā un sociālajā sfērā, garīgajā kultūrā un valsts kadru politikā. Gorbačovs gari un plaši runāja par partijas un valdības pieļautajām kļūdām, vadošo darbinieku aplamajiem subjektīvajiem risinājumiem.

Referātā detalizēti apskatīta atpalicība visās sfērās. Uzsvērta nepieciešamība paātrināt sociāli ekonomisko izaugsmi, prasmīgi savienojot zinātniski tehniskos jaunumus ar PSRS plāna ekonomiku. Lai to panāktu, esot jāiedarbina sociālisma potenciāls demokrātijas vispusīgai nostiprināšanai, sociālistiskās pašpārvaldes stimulēšanai, padomju darbaļaužu iniciatīvas atbalstīšanai, disciplīnas un kārtības uzlabošanai, katra cilvēka personības cienīšanai.

Pārbūve esot objektīva nepieciešamība. Cita ceļa neesot. Tas ir vienīgais ceļš valsts attīstības paātrināšanā. To saprotot PSKP CK, Politbirojs, padomju valdība. Turpmāk pats galvenais uzdevums esot panākt padomju tautas atbalstu „perestroikai”. Reāli padomju tautas zombēšana bija plašāka nekā konkrēti risinājumi ekonomikā. Padomju tautas zombēšanas avangards bija t.s. radošā inteliģence. Tā tas bija arī LPSR. Pie mums par to vislabāk lietas kursā ir Gorbunovs, Peters.

Diemžēl „perestroiku” joprojām nevar analizēt nopietni; t.i., bez personiskā viedokļa klātbūtnes. Tā tas ir bijušajās padomju republikās. Tā tas ir ārzemēs. Pagājuši tikai 30 gadi, un ļoti daudziem „perestroika” ir viņu mūža sastāvdaļa. Daudziem – mūža visnozīmīgākā sastāvdaļa. Notikums ir nesens. Arhīvi nav atvērti. Turklāt galvenais mērķis un taktiskie paņēmieni nemaz netika fiksēti uz papīra. Noteikti vēl kādu laiku „perestroika” būs t.s. gonzožurnālistikas priekšmets. Žurnālistikas šajā variantā autors vēsturiskos notikumus apraksta nevis emocionāli un leksiski distancēti, bet gan emocionāli kaismīgi un subjektīvā stilā, nekautrējoties pasvītrot savu līdzdalību attēlotajās norisēs.

Interesanti būs vērot „perestroikas” 30 gadu jubilejas atzīmēšanu Latvijā un citur. Tam ir kārdinošs iemesls. „Perestroika”, tās izraisītais PSRS un sociālisma sistēmas sabrukums Austrumeiropā, ir vēsturiski neordināra (neikdienišķa) izdarība. Tai nav precedenta cilvēces vēsturē.

PSRS bija impērija. Pagātnē sabruka daudzas impērijas. Vienmēr sabruka ārējo spēku ietekmē. Turpretī PSRS sabruka neparasti. PSRS sabrukumu noorganizēja tās valdošā kliķe, rafinēti izdomājot un rafinēti realizējot fantasmagorisku speckombināciju - „perestroiku”. Precīzi to savā laikā raksturoja Armēnijas prezidents Levons Terpetrosjans: „Centrs izdarīja pašnāvību.”

  „Perestroikas” autori faktiski apveda ap stūri visu cilvēci. Pasaules sabiedrība noticēja Gorbačovam. Viņš braukāja pa pasauli un lielījās, ka PSRS uzsāktas progresīvas reformas. Tāpēc ļoti drīz radikāli izmainīsies PSRS sociāli politiskā seja. PSRS turpmāk būs godīga un demokrātiska valsts. Rezultāts bija pretējs. PSRS vietā radās krimināli surogāti. Ar noziedzības dzemdētām valstīm cilvēce sastapās pirmo reizi.

Neviens neparedzēja, ka slepenais mērķis ir ļoti nelietīgs – savējo starpā privātīpašnieciski sadalīt PSRS kolosālās ekonomiskās, finanšu, dabas bagātības un baudīt greznu dzīvi Rietumos. Vēl Maskavas čekistu vadoņu un kompartijas vadoņu godkārīgais mērķis bija kopā ar baruhiem, rokfelleriem, rotšildiem, Rietumeiropas aristokrātiju apspriest pasaules pārvaldīšanas jautājumus.

Slepenie mērķi piepildījās tikai daļēji. Sabiedrības kolosālos īpašumus izdevās netraucēti izlaupīt. Taču Rietumi atsacījās kopā ar Krievijas kriminālajiem kadriem apspriest planetāri stratēģiskos jautājumus. Krievijas valdošajai spicei Rietumi to skaidri un nepārprotami lika saprast 2005.gada rudenī. Krievijai esot slēgts ceļš uz pasaules pārvaldīšanu.

No Rietumu ekspertiem „perestroiku” ļoti asi un objektīvi ir raksturojis Kolumbijas universitātes Zemes institūta direktors, slavenais ekonomists Džefrijs Saks (Jeffrey David Sachs). Viņš 1991.-1994.g. bija Krievijas valsts prezidenta ekonomisko padomnieku grupas vadītājs. Tātad bija lielās laupīšanas centrā. Krievijā „perestroika” beidzās 1995.gadā, - viss vērtīgākais bija sadalīts.

Lūk, ko Dž. Saks sacīja intervijā kādam krievu izdevumam 1998.gada 31.decembrī: „Visvairāk kaitināja grandiozā atšķirība starp reformatoru retoriku un viņu reālo darbību. Manuprāt, Krievijas vadība pārspēja marksistu pašus fantastiskākos priekšstatus par kapitālismu; viņi uzskatīja, ka valsts pienākums ir kalpot kapitālistu šauram lokam, viņu kabatās pēc iespējas vairāk un ātrāk sasūknējot naudu. Tā bija nekaunīga, ļauni apzināta un labi pārdomāta akcija, kuras mērķis bija bagātību pārdale visplašākajā apjomā ļoti šaura cilvēku loka interesēs”.

Dž. Saksa nesaudzīgais vērtējums nav vienīgais.  Amerikāņu medijos var izlasīt ne vienu vien publikāciju par „vēsturē vislielāko laupīšanu”, sākot ar Z.Bzežinska atklātajiem izteikumiem un beidzot ar žurnālistu atmiņām pēc Krievijas un citu bijušo padomju republiku apmeklēšanas 90.gadu sākumā.

Impērijas agri vai vēlu iet bojā. Tā ir vēsturiskā likumsakarība. Taču impēriju sabrukums vienmēr ir ārprātīgi bīstams proces ar neprognozējamu atbalsi tautu likteņos. Tas ļoti sāpīgi attiecās arī uz PSRS sabrukumu. Tā nebija tikai „ģeopolitiskā katastrofa”. PSRS sabrukums iezvanīja antropoloģisko katastrofu – tautu dzīves līmeņa pazemināšanos, nabadzību, morālo pagrimumu, izmiršanu un novecošanu. „Perestroika” sagādāja milzīgas ciešanas krievu tautai, latviešu tautai. Arī citām bijušās PSRS tautām.

„Perestroikas” mantojums ir griezīgi nepatīkams un griezīgi nepatīkami daudzpusīgs. Tas var būt patīkams vienīgi tiem, kuriem izdevās nelietīgi piesavināties sabiedrības bagātības. Tādus cilvēkus sabiedrība jau 90.gadu sākumā nosauca par „jaunajiem krieviem”, „jaunbagātniekiem”. Viena daļa no viņiem labu laiku ir atpūtusies kapos. Taču viena daļa 2017.gada janvārī varēs uzsaukt tostu par godu jubilārei „perestroikai”. Šie cilvēki, saprotams, sevi neuzskata par noziedzniekiem, tautas nodevējiem, krimināliem elementiem. Viņi neatzīst, ka „perestroikas” 30. gadadienu viņiem patiesībā vajadzētu sagaidīt cietumā.

Šodien var novērot, ka pret vēsturiski neordināro izdarību tikpat neordināri izturās. Piemēram, PSRS likvidēšanas 25 gadu jubileju 2016.gada 8.decembrī svinēja nevis Krievijā, bet ASV. Baltkrievijas mednieku namā „Viskuļos” 1991.gada 8.decembrī PSRS likvidācijas dokumenta parakstītāji G.Burbulis, S.Šuškēvičs, L.Kravčuks 2016.decembrī lidoja uz ASV, lai kopā ar amerikāņiem iedzertu par godu PSRS likvidēšanai un par godu savai līdzdalībai šajā aktā. Tāpēc, iespējams, arī „perestroikas” jubilejas gadā tiksimies ar neordināru izturēšanos pret šo fantasmagorisko speckombināciju.

2017. gadā tāpat kā līdz šim „perestroika” saglabāsies kā atsevišķa intelektuālā industrija – polemiskas interpretācijas industrija. Tās galvenais ražošanas spēks ir inteliģences divas grupas. Tās polemizē savā starpā, un katra grupa savā labā tiecas noskaņot pārējo sabiedrību.

Inteliģences polemika danco ap divām maģistrālām tēzēm: 1) „perestroika” bija laba cilvēkiem un 2) „perestroika” cilvēkiem atnesa lielu ļaunumu. Inteliģences katras grupas kritērijus nosaka konkrētā saistība ar „perestroiku”. Vieni kritēriji ir tiem, kuri dzīvoja sociālisma iekārtā un viņiem vienmēr bija darbs, bezmaksas medicīna, bezmaksas izglītība, bet pats galvenais – viņi nepiedalījās sabiedrības bagātību izlaupīšanā („prihvatizācijā”). Citi kritēriji ir tiem, kuri ir dzīvojuši tikai „kapitālismā” ar tās konkurenci darba tirgū, maksas medicīnu, maksas izglītību, kā arī piedalījās sabiedrības bagātību izlaupīšanā.

Loģiski, ka inteliģences abu grupu antagonisms (naidīgu spēku cīņa) ir neizbēgams. Arī tas ir loģiski, ka inteliģences antagonisms atsaucās uz pārējo sabiedrību, to sašķeļot divās idejiskajās nometnēs. Tajā pašā laikā morālā loģika māca, ka „prihvatizētāji” nekad nekļūs sabiedrības  leģitīmi locekļi. Viņi vienmēr sabiedrības acīs būs cilvēciskās padibenes, noziedznieki.

PSRS bijušajās nacionālajās republikās (to tautām kādreiz bija sava valsts) inteliģences un pārējās sabiedrības antagonismu nosaka ieskats par „perestroiku” kā valstiskās suverenitātes atjaunotāju. Tāds ieskats par nelaimi var būt tikai mīts. Arī Latvijā ir svēts mīts par neatkarības izcīnīšanu „perestroikas” gados. Proti, mīts par to, ka LTF vadībā tika izcīnīta neatkarība un atjaunota suverenā valsts.

Šo mītu visiem spēkiem cenšas saglabāt cilvēki, kuriem tas ir izdevīgi. Viņi ir gatavi uz jebkuru noziegumu un svaigiem meliem, lai saglabātu mītu par savu varonīgo ieguldījumu valsts atjaunošanā. Viņi neko negrib dzirdēt par savu kriminālo līdzdalību „prihvatizācijā” un ģeopolitiskajā tirgū, nacionāli nodevīgi atbalstot amerikāņu saimniekošanu Latvijā.

Specdienestu atlasītā LTF spice patiesībā ir vainīga katastrofā, kas sākās demogrāfijā, sociālajā nevienlīdzībā, tautas aizceļošanā, zinātnē, ekonomikā, mākslā, izglītībā, paaudžu attiecībās, etnisko grupu attiecībās, valsts suverenitātes zaudēšanā, starptautiskās reputācijas zudumā, pataisot latviešus par kukuļņēmēju un zagļu tautu, bet Latviju par visatpalikušāko zemi Eiropā.

„Perestroikas” rezultātā LTF spice kļuva valdošā kliķe, savai nacionāli noziedzīgajai darbībai operatīvi konsolidējot Lielo Bandu, organizētās noziedzības Astoņkāji, kā arī iemanoties iepīt savā barā morāli un intelektuāli nevērtīgas inteliģences svaigu slāni. LTF pirmais priekšnieks Dainis Īvāns 1994.gada 29. aprīlī laikrakstā „Известия» žēlojās, ka Latvijā varu sagrāba muļķi un nelieši. Kā zināms, tas Īvāna kungu netraucē par naudu (MK naudas balvu u.tml.) muļķiem un neliešiem regulāri laizīt pederastiem visdārgāko ķermeņa daļu. Īvāns nav spējīgs saprast, ka pats pieder muļkiem un neliešiem, kurus specdienesti atlasīja savās interesēs. Mūsu īvāniem pārbūves jubileja ir līksms notikums.

*Jubilejai tiek veltīts vismaz sešu eseju cikls.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...