Iesaki rakstu: 
Labdien, liberālie un konservatīvie spēki! Nesenais Tvnet raksts lika aizdomāties par kārtējo divkosību, atgādinot, ka LGBT cilvēki ir dažādās profesijās mums visapkārt un “var būt kāds, kuru tik ļoti nīsti komentāros”.
Kas gan pēc TVnet definīcijas ir cilvēku nīdēji – atklāti un agresīvi homofobi, kādu patiešām netrūkst anonīmajā vidē (bet reālajā dzīvē diezgan nevainīgi), vai jebkurš cilvēks, kurš atļaujas kritizēt vienu vai otru LGBT cilvēku rīcību vai pašu ideoloģiju (konservatīvie spēki)? Izskatās, ka pēc Tvnet domām cilvēku nīdēji būs abi, jo ar savu rīcību un kritiku sāpina šīs nelielās sabiedrības grupas pārstāvjus.
Bet vai tiešām LGBT cilvēki ir tik nevainojami, ka nekad neizpelnīsies kritiku? Nē – neviens nav perfekts, un visi kādreiz mēdzam kļūdīties. Ja tomēr pēc TVnet domām kritizēt citu cilvēku vispār ir slikti, jo tas otru sāpina, tad tie, kuri atļausies kritizēt mani, pēc TVnet loģikas arī būs cilvēku nīdēji? Taču nē.
Tātad jāsecina, ka pēc Tvnet domām citus cilvēkus kritizēt drīkst, bet LGBT cilvēkus nedrīkst, un tā ir divkosība. Mēģinājumi apzināti uzlikt kritizētājiem cilvēku nīdēju birku ir vērtējami kā agresija, jo neviens sevi cienošs cilvēks negrib šādu birku nēsāt.
Divkosība kā āža kāja lien ārā daudzos LGBT lobētajos likumprojektos, kurus atļaujos kritizēt. Šīs ideoloģijas uzvaras gājiens Rietumos liek secināt, ka arī Austrumeiropai šo vērtību uzspiešana ir tikai laika jautājums. Tiek ignorēta senā patiesība, ka ar varu mīļš nekļūsi.
Vai LGBT ideoloģija patiešām vienmēr un visur cīnās par diskriminācijas mazināšanu un tiesību paplašināšanu mūsu sabiedrībā? Nē – es to drīzāk sauktu par tiesību pārdali un vienas diskriminācijas aizvietošanu ar citu diskrimināciju. No saskaitāmo maiņas savā starpā kopsumma nemainīsies.
Vai tā ir diskriminācijas novēršana, ja transpersonas platiem soļiem ienāk sieviešu sportā? Nē – tā ir vienas diskriminācijas aizvietošana ar to sieviešu diskrimināciju, kurām uz spēku maksimuma robežas ir jācīnās ar cilvēkiem, kuri piedzima kā vīrieši ar attiecīgu miesas uzbūvi. Ir dzirdēts liberāļu viedoklis, ka sievietēm profesionālajā sportā nav, ko darīt. Patiešām? Un tāds viedoklis nav diskriminējošs?
Vai tā ir tiesību paplašināšana, ja homoseksuāliem pāriem ļaus laulāties un adoptēt bērnus? Nē – tā ir tiesību pārdale, atņemot dažiem bāreņiem iespēju uzaugt ģimenē, kurā tēvs ir vīrieša paraugs un māte – sievietes. Tieši šāds ģimenes modelis pēc vadošo bērnu psihologu viedokļa ir labākais bērna attīstībai, un valstij vispirms ir jāpārstāv bāreņu, nevis pieaugušu cilvēku tiesības.
Jā, Latvijā ir daudz nepilnu ģimeņu, un šo ģimeņu bērni pēc psihologu domām vairāk vai mazāk ir cietēji. Mēs nevaram ar likumdošanu piespiest vecākus pienācīgi rūpēties par savām atvasēm, nodrošinot labāko iespējamo vidi bērna attīstībai, bet ar likumdošanu mēs pavisam noteikti varam palīdzēt bāreņiem.
Par savas empātijas trūkumu es nesūdzos un vēlos redzēt, lai Latvijas sabiedrība būtu vienota, nevis šķelta pat šādos jautājumos, kur tiek mēģināts ar agresiju un varu uzspiest vairumam svešas vērtības. Man paziņu lokā ir homoseksuāli cilvēki, un es esmu gatavs pie pirmās nepieciešamības sniegt tiem palīdzības roku. Pēc Tukuma traģēdijas ziedoju naudu cietušo rehabilitācijai, ko visticamāk neizdarīja daudzi kvēlākie LGBT ideoloģijas aizstāvji, tādejādi atklājot savu divkosību.
Es neesmu pret cilvēkiem, bet pret diskriminācijas aizvietošanu ar citu diskrimināciju un pret nepārdomātu tiesību pārdali. Neuzskatu, ka tādēļ esmu ierindojams cilvēku nīdēju kategorijā. Esmu par atklātu dialogu, kurā jebkura kritika ir jāuztver veselīgi un jāmeklē kopīgi risinājumi, lai apdalīts nejustos neviens.
Bez šaubām ir jāmeklē risinājumi, lai homoseksuāli cilvēki var apmeklēt viens otru slimnīcās, sakārtot mantojuma lietas u.tml., bet nevar pieļaut arī LGTB ideoloģijas visatļautību un bezierunu kapitulāciju ideoloģiju karā, kāda tiek pieprasīta. Tā kā dialogs diemžēl nav iespējams LGBT un to draugu agresīvās politikas dēļ, uzskatu, ka tikai referendums šobrīd spēj salikt punktus uz “i”, lai turpmākie spēles noteikumi būtu saprotami ikvienam, un tiktu pārtraukta mūsu tautas šķelšana.
Tautas šķelšana ir pretvalstiska rīcība, tāpēc neder atruna, ka mums šobrīd būtu jārisina citi svarīgāki jautājumi par šo referendumu. Latvija mums ir viena, un jādzīvo kopā draudzīgi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
