"Parex banka" taču tika nopirkta par visu Latvijas iedzīvotāju līdzekļiem
Dainis Rijkuris23.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laimdotas Straujumas vadībā valdība gatavojas pieņemt lēmumu pārdot bankuCitadele, mēģinot šo darījumu paveikt pēc iespējas ātrāk. Par iemeslu tam tiek minēti vairāki iemesli, kuru dēļ šo procesu, kā apgalvo galvenokārt Vienotība, ir jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Pārdošanas process notiek slēpti un sasteigti.
Atcerēsimies, ka banka Citadele tika izveidota, valstij pārņemot neveiksmīgo Parex banku un sadalot to divās daļās – „labajā un sliktajā”. Šajā darījumā tika izmantoti valsts, tātad visu mūsu kopējie finanšu līdzekļi, kurus, pirmkārt, ir svarīgi nepazaudēt, otrkārt, jāmēģina atgrūt valsts budžetā ar peļņu, ja tas ir iespējams.
Šoreiz nevietā būs arguments, ka valstij nav jānodarbojas ar biznesu. Tas jau tika izdarīts, iesaistoties Parex bankas glābšanā. Tagad darījums jānoslēdz, un nav iemesla nesekot biznesa pamatprincipiem – ieguldījumam jānes peļņa.
Turklāt jāatceras, ka Citadeles pārdošana automātiski neizgaisinās pāri palikušo „slikto” Parex daļu, tādēļ ideālajā gadījumā Citadeles pārdošanai vajadzētu ienest arī līdzekļus, par kuriem segt šīs daļas zaudējumus.
Latvijas iedzīvotāju interesēs pārdošanas procesu nevajadzētu sasteigt, bet aplūkot visas iespējas, izvēloties nevis vienkārši ātrāko, bet Latvijas ekonomikai izdevīgāko risinājumu. Neiedziļinoties bankas pārdošanas patieso iemeslu noskaidrošanā, uzskaitīšu vismaz dažus iemeslus, kādēļ sabiedrībai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība šim procesam. Tās ir vienkāršas lietas, kuru neievērošanai nav un nevar būt nekādu atrunu par slepenību vai jebkāda līmeņa konfidencialitāti.
Lai tiktu ievērotas Latvijas intereses, pārdošanas procesā ir absolūti nepieciešams stingri uzraudzīt visas darbības. Lai procesu varētu uzskatīt par atklātu, valdībai ir jāatbild uz šādiem jautājumiem:
- Pēc kādiem kritērijiem tiek atlasīti potenciālie bankas pircēji, un vai atlases mērķis ir atrast valsts un pašas bankas interesēm atbilstošu pircēju? Sabiedrībai nav pieejama šī informācija, tomēr ir svarīgi, lai banka nenonāktu šaubīga pircēja rokās, kurš varētu izmantot šo pamatlīdzekli spekulācijām un tālākai pārdošanai. Jāatceras, ka Citadele apkalpo ne tikai ievērojamu daļu Latvijas privātpersonu kontus, tajā tiek glabāti arī Valsts kases noguldījumi, šie apstākļi neļauj izvēlēties kuru katru par pircēju.
- Kāda ir iespējami augstākā Citadeles pārdošanas cena, un vai ir izdarīts viss, lai šo cenu saņemtu? Esošais vērtējums, salīdzinot ar starptautisko praksi šādu darījumu jomā, ir netipiski zems. Kāds tam ir iemesls? Jālūdz veikt bankas novērtējumu neatkarīgam starptautiskam vērtētājam. Nav pieļaujama situācija, kad vērtētāja korporatīvās vai privātās intereses kaut teorētiski varētu iespaidot vērtējumu.
- Kādēļ banka ir jāpārdod? Jānoskaidro iespēja banku paturēt valsts īpašumā. Tiek minēts, ka ES regulas un noteikumi liedz paturēt banku valsts īpašumā. Kādi tieši starptautiski un Latvijai saistoši dokumenti liedz to darīt? Citadele ir ievērojams banku tirgus dalībnieks Latvijā, valsts interesēs būtu saglabāt kontroli šādā tirgus dalībniekā kā alternatīvu ārvalstu banku piedāvājumam. Sauciet to kaut vai par stratēģiski svarīgu uzņēmumu, tādu kā Latvenergo, piemēram. Ir svarīgi saglabāt Citadeli kā strādājošu banku, kā darba vietu nodrošinātāju, kā pakalpojumu sniedzēju.
Par šiem jautājumiem šobrīd skaidrības nav, tādēļ Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju interesēs ir jāliek valdībai lēmumu pieņemšanā pieaicināt sabiedrības pārstāvjus un maksimāli atslepenot pārdošanas procesu. Parex banka tika nopirkta par visu Latvijas iedzīvotāju līdzekļiem, mēs nevaram pieļaut, ka tagad tiek mēģināts to slēpti pārdot un likt priecāties par rezultātu, lai cik neizdevīgs tas arī būtu.
* Biedrības „Nacionālo uzņēmēju padome” biedrs
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
