Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien portāls Pietiek publisko trīs mēnešus ilgušu saraksti ar Parex bankas vadību: neraugoties uz kredītiestādes vadības apgalvojumiem par tās „atvērtības politiku”, bankas vēstules, izvairoties no atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem, rāda Parex pašreizējās vadības nostāju – neatklāt konkrētus pārdodamos aktīvus, nemēģināt piesaistīt iespējami lielu interesentu loku, kas varētu nodrošināt augstāku cenu, necensties padarīt šo būtībā valstij piederošo aktīvu izpārdošanu iespējami atklātu un slēpt pat ziņas par to, vai bankas ietvaros kādā veidā tiek mēģināts mazināt korupcijas riskus.

Sarakste ar banku pērn tika uzsākta pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka līdz šā gada maijam Parex būs jāpārdod aktīvi, lai savāktu 163 miljonus latu – pēdējo sindicētā kredīta daļu. Tad bankas valdes priekšsēdētājam Kristoferam Gviljamam (attēlā) tika nosūtīts „vienkārša interesenta” iesniegums – vēstules autors norādīja, ka gribot iegādāties atsevišķus no pārdodamajiem aktīviem, tāpēc vēloties no bankas saņemt precīzas ziņas par to, kad un kādi tieši aktīvi tiks piedāvāti iegādei, kā arī, kur un kā tiks publiskotas ziņas par šo aktīvu iegādes nosacījumiem.

Uz šo iesniegumu Gviljams sniedza atbildi, ka interesenti „no ielas” banku nemaz īpaši neinteresē, turklāt bankas mērķis vispār esot „nevis tās īpašumā esošo aktīvu steidzama pārdošana, bet gan to vērtības celšana, lai, stabilizējoties situācijai Latvijas ekonomikā un nekustamo īpašumu tirgus segmentos, realizētu šo aktīvu iespējami izdevīgu pārdošanu valsts ieguldījuma maksimālai atgūšanai”. Turklāt „šobrīd vairumā gadījumu tūlītēja objektu pārdošana nav uzskatāma par labāko iespējamo saimniecisko risinājumu, jo arī piesardzīgākās prognozes ļauj cerēt uz labākiem objektu pārdošanas nosacījumiem nākotnē”.

Gviljams arī paziņoja, ka, „ņemot vērā Parex bankas šā brīža darbības specifiku”, tirdzniecība ar bankas aktīviem brīvajā tirgū nemaz nenotiekot un kā potenciālos sadarbības partnerus Parex saskatot specializētos problemātisko aktīvu portfeļa pārvaldīšanas un realizācijas jomas investorus. Savukārt „citām ieinteresētajām pusēm” varot vienīgi piedāvāt veikt „aktīvu izvērtēšanu, lai identificētu jūsu iespējām un vēlmēm atbilstošos objektus”.

Kad kļuva skaidrs, ka banka atklātā tirgū nekādus aktīvus vispār netaisās pārdot un arī pārdodamo aktīvu cenas nenosaka pēc izsoles principiem, tā neļaujot valstij par aktīviem saņemt iespējami augstāko cenu, sekoja vēstule Parex bankas padomes priekšsēdētājam Maiklam Borkam, kuram jau tika uzdota vesela virkne jautājumu par Parex procedūrām bankas aktīvu pārdošanas organizēšanā.

Borkam tika pieprasīts sniegt skaidrojumus, vai Parex bankā ir izstrādāta un apstiprināta iekšējā kārtība, kādā tiks pārdoti bankas aktīvi ar mērķi ģenerēt naudas līdzekļus sindicēto aizdevumu atmaksai 2011. gada maijā, kādos bankas iekšējos tiesību aktos šī kārtība noteikta, kas tos apstiprinājis un kad, kā arī - vai bankas padome ir iepazinusies un apstiprinājusi šo kārtību. Tāpat tika pieprasīta iespēja iepazīties ar šiem Parex bankas iekšējiem tiesību aktiem, bet, ja ne, sniegt precīzas ziņas par šo bankas iekšējo aktu nosaukumiem, lietvedības numuriem, pieņēmušo institūciju un pieņemšanas laiku.

Tāpat Borkam tika pieprasīts paskaidrot, kā bankā tiek pieņemti izskatīšanai un izskatīti aktīvu pirktgribētāju pieteikumi, kā pirktgribētāji tiek iepazīstināti ar pārdošanai pieejamiem aktīviem, vai ir kādi kritēriji, pēc kuriem daži pirktgribētāji netiek pielaisti pie iepazīšanās ar aktīviem, un kā tiek noteikta aktīva pārdošanas cena? Visbeidzot, tika pieprasīts paskaidrot, kā tiek novērsti Parex bankas amatpersonu un darbinieku interešu konflikti un korupcijas risks aktīvu pārdošanas procesā.

Tomēr Parex bankas padomes priekšsēdētājs izvēlējās par labāku ne uz vienu no šiem jautājumiem vispār neatbildēt, tā vietā uzticot atbilžu sagatavošanu bankas valdes priekšsēdētājam Gviljamam. Savukārt tas puslīdz skaidru atbildi sniedza tikai uz vienu no uzdotajiem jautājumiem.

„Aktīvu iegādes interesentu pieteikumu izvērtēšana tiek veikta saskaņā ar apstiprinātajām Parex bankas procedūrām, attiecīgi vērtējot piedāvāto cenu, darījuma partnera reputāciju, finanšu līdzekļu pietiekamību, norādīto finanšu līdzekļu izcelsmes legalitāti, kā arī piedāvāto norēķinu kārtību un citus būtiskus faktorus. Piekļuve aktīvu padziļinātai izpētei tiek dota tiem pretendentiem, kas pilnībā atbilst visiem minētajiem kritērijiem,” – šāda bija Gviljama atbilde uz jautājumu par aktīvu pirktgribētāju iesniegumu izskatīšanu.

Savukārt ne uz vienu citu jautājumu atbilde netika sniegta, pieminot vienīgi nenosauktas „izveidotas koleģiālas institūcijas, kuru darbību reglamentē bankas iekšējie organizatoriskie dokumenti”, un „procedūras, kas atkarībā no aktīvu veida nosaka to atsavināšanas kārtību, proti, lēmumu pieņemšanas procesu, cenas noteikšanu, pretendentu izvēli, darījumu slēgšanu u.c.”. Netika nosauktas ne konkrētās bankas institūcijas, ne pat bankas iekšējo dokumentu pieņemšanas laiks.

Pat atbildi uz jautājumu, kā tiek novērsti Parex bankas amatpersonu un darbinieku interešu konflikti un korupcijas risks aktīvu pārdošanas procesā, Gviljams nesniedza, aizbildinoties ar to, ka „minētie dokumenti ir paredzēti lietošanai bankas ietvaros un satur ar Parex bankas saimniecisko darbību saistītus komercnoslēpumus, tādējādi banka nav tiesīga tos izsniegt trešajām personām. Jāuzsver, ka komercinformāciju saturošu dokumentu publiskošana var nodarīt būtisku kaitējumu Parex bankas darbībai, tādējādi apgrūtinot valsts līdzekļu atgūšanas procesu”.

Pēc tam Borkam tika nosūtīta vēl viena vēstule, vēl skaidrāk pieprasot sniegt ziņas, kad un kādas procedūras Parex bankā pēdējos divos gados apstiprinātas bankas aktīvu iegādes interesentu pieteikumu izvērtēšanai, kādas koleģiālas institūcijas, kuru darbību reglamentē bankas iekšējie organizatoriskie dokumenti, izveidotas Parex bankā, lai izslēgtu iespējamo interešu konfliktu un korupcijas risku nozīmīgu ar aktīvu atsavināšanu saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī – kad un kādas konkrētas procedūras Parex bankā atkarībā no aktīvu veida nosaka to atsavināšanas kārtību.

Taču Borks nevēlējās atbildēt arī ne uz vienu no šiem jautājumiem, savukārt Gviljams šoreiz rakstiski paziņoja, ka visa bankas publiskojamā informācija esot atrodama tās publiskajos pārskatos un bankas tiesības sniegt plašāku informāciju esot ierobežota.

„Vēršam jūsu uzmanību uz faktu, ka Kredītiestāžu likuma 64. pants paredz kriminālatbildību Bankas izpildinstitūciju locekļiem un darbiniekiem, kuri tīši vai netīši darījuši zināmas atklātībai vai izpauduši personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientiem un ar tiem slēgtajiem darījumiem,” – šādi skanēja Gviljama atbilde arī uz jautājumu, kādu Parex banka aktīvu veidu atsavināšana ir saskaņojama ar atbildīgajām valsts institūcijām, kā notiek šī procedūra un ar kādām valsts institūcijām šī atsavināšana tiek saskaņota.

Tikmēr otrdienas, 18. janvāra paziņojumā medijiem Parex banka un Gviljams pauž viedokli, ka „Lato Lapsa izmantojis bankas atvērtības politiku, nevis tikai pieprasot materiālu gatavošanai nepieciešamas ziņas, bet arī nepārtraukti tiranizējot atbildīgos darbiniekus ar daudz un grūti izprotamiem pieprasījumiem”. Turklāt „uz visiem jautājumiem” esot „gatavotas godprātīgas atbildes paredzētajā kārtībā”.

Bankas paziņojumā arī apgalvots, ka „Parex banka ir atvērta jebkuriem žurnālistu jautājumiem” un „izņēmumi ir tikai Kredītiestāžu likumā noteiktie gadījumi, kad informācija, aizstāvot un respektējot klientu intereses, ir konfidenciāla”. Paziņojumā nav minēts tas, vai banka par konfidenciālu Kredītiestāžu likuma izpratnē uzskata pat jautājumu, kādos gadījumos tā saskaņo ar valsti aktīvu pārdošanu un kā tā cīnās pret korupcijas riskiem bankas iekšienē.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

18
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...