Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izbeidzot kriminālprocesu par valsts amatpersonu iespējamām noziedzīgajām darbībām vai nolaidību saistībā ar Parex bankas krahu un tās pārņemšanu, Ģenerālprokuratūra izlēma noticēt ministru un citu amatpersonu vienbalsīgajiem apgalvojumiem – visi lēmumi pieņemti labākajā iespējamā veidā. Pietiek šodien publicē izteiksmīgākos fragmentus no bijušo ministru, kā arī Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju prokuratūrā sniegto liecību atreferējuma.

Ivars Godmanis:

- Bijušajiem lielajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim, paliekot bankas valdē, pēc Ieguldījuma līguma parakstīšanas bijis uzdevums nodrošināt, lai noguldījumu aizplūšana samazinātos. Tas, ka nerezidenti nepieprasīja visu savu noguldījumu atmaksu pirmajās dienas pēc bankas pārņemšanas, varētu būt bijušo akcionāru darbības rezultāts, taču pilnībā apturēt noguldījumu aizplūšanu no bankas nav izdevies.

- 8. novembrī valdības sēdē pret ierobežojumu uzlikšanu bankas saistību izpildei laikā, kad valsts pārņem banku, iebilda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, un valdības locekļi šādu lēmumu nepieņēma. FKTK tika uzdots turpināt sekot situācijai bankā un sagatavot atkārtotu šī jautājuma skatīšanu, ja strauji sāk samazināties bankas aktīvi.

- Gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ nesniegtu valsts atbalstu Parex bankai un tā bankrotētu, problēmas būtu citām bankām ar Latvijas kapitālu, jo arī tām būtu problēmas ar sindicēto kredītu devējiem.

- Pats personīgi nekādu labumu no valdības pieņemtajiem lēmumiem Parex bankas sakarā neesot saņēmis un neesot guvis nekādu labumu, kā arī neesot zināmi šādi fakti par kādu citu valdības locekli vai kādu citu personu.

Atis Slakteris:

- Raksturojot finanšu situāciju valsti laikā, kad kļuvis finanšu ministrs, norādīja, ka visiem bijis iespaids, ka valsts ekonomikas attīstība turpināsies. Tomēr jau bijis redzams, ka nodokļu iekasējumi samazinās un jau pieņemtais 2008.gada budžets nepildās, un rodas nepieciešamība grozīt šo budžetu, to samazinot.

- 2008. gada 8. oktobrī starpinstitūciju dienesta sanāksmē FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane informējusi, ka ik dienu notiekot operatīva banku likviditātes uzraudzība un intensīva kapitāla pietiekamības kontrole, norādot, ka abi šie rādītāji turoties virs noteikto normu robežām visām bankām.

- Valdības uzdevumā vadījis sarunas ar Parex bankas pārstāvjiem. Pirmā tikšanās 3. novembrī bijusi īsa - izzināta abu pušu pozīcija un pilnvaras. Sajās sarunās Kargins norādījis, ka akcionāri atbalsta Parex bankas un Hipotēku bankas apvienošanu, un apstiprinājis, ka Parex bankai ir vajadzīga finansiāla palīdzība no valsts - gan bankas pamatkapitāla palielināšanai, gan valsts palīdzība depozītam.

- Valdības pārstāvjiem nav bijis iespēju uzspiest tikai savu pozīciju akcionāriem, tādēļ sarunās nofiksējuši tos nosacījumus, kādus sarunās spējuši panākt un kas bijuši maksimāli tajā brīdī izdevīgāki valstij, kaut arī ne visi nosacījumi bijuši tādi kā Ministru kabineta 04.11.08.g. sēdes protokollēmumā. Pēc tam uz valdības 08.11.08.g. sēdi sagatavots ziņojums par šo sarunu rezultātiem.

- Arī tagad uzskata, ka, pārņemot Parex banku, tūlītēja ierobežojumu uzlikšana būtu kļūda, kuras sekas būtu bankas lielāka nestabilitāte un neprognozējamas sekas Latvijas banku sistēmā.

- Arī pēc Ieguldījuma līguma parakstīšanas turpinājušās sarunas ar Parex bankas lielākajiem akcionāriem Karginu un Krasovicki, panākot izmaiņas šajā līgumā. Šīs izmaiņas arī bijušas tikai valsts interesēs un tās nav bijušas labvēlīgas Karginam un Krasovickim.

- Sarunu laikā ticis veikts maksimāli iespējamais, lai akcionāru noguldījumu procenti būtu samazināti līdz tādam apmēram, kādi vidēji bija tirgū šādiem noguldījumiem, bet tas nenozīmē, ka bija iespējams panākt vienošanos, ka šos procentus nemaksā nemaz.

Kaspars Gerhards:

- Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs akcentējis to, ka Parex banka ir sistēmiska banka, kura ļoti integrēta Latvijas tautsaimniecībā, un tās darbības apturēšana novestu pie nopietnām negatīvām sekām Latvijas tautsaimniecībā un liela daļa Latvijas uzņēmumu vienkārši nevarēja funkcionēt. Stabilizējot bankas darbību, tas pozitīvi ietekmētu arī uzņēmējdarbību un uzņēmumi varētu turpināt darboties.

- Tai pašā laikā bijis skaidrs, ka nepieciešamo līdzekļu nevienam no scenārijiem valdības rīcībā nav. Tas esot atsevišķa pētījuma jautājums, kādas bijušas iespējas valdībai aizņemties naudu, izņemot to, kādu valdība pieņēma - par aizņemšanos no SVF.

- Valdība nolēmusi sniegt valsts atbalstu Parex bankai, jo tā bija sistēmiska banka, kura nodrošina valsts un pašvaldību darbību un šīs bankas glābšana ļāvusi izvairīties no straujiem satricinājumiem Latvijas ekonomikā, kas, sliktākā scenārija gadījumā, atstātu smagu iespaidu uz Latvijas ekonomiku, ieskaitot Latvijas maksātspēju un citas sekas.

- Par ierobežojumu uzlikšanu banku saistību izpildei diskusijas notikušas vairākās valdības sēdēs. Ierobežojumu uzlikšana radītu aizdomu ēnu par to, ka ar banku kaut kas nav kārtībā un bankas resursi ir limitēti, tādēļ tos sargā. Tieši šī iemesla dēļ - lai neradītu šo aizdomu ēnu - ticis nolemts ierobežojumus neuzlikt vienlaicīgi ar Ieguldījuma līguma parakstīšanu, kā to ierosināja FKTK.

Mareks Segliņš:

- Godmaņa viedoklis bijis, ka Parex banka ir jāglābj, nevis sargājot tās lielāko akcionāru intereses, bet gan domājot valstiski - domājot par Latvijas banku sistēmu kopumā un iespējamo Latvijas banku sistēmas problēmu ietekmi uz valsts finansiālo stāvokli.

- No valdības sēdē Latvijas Bankas un FKTK vadītāju sniegtās informācijas bijis redzams, ka Parex bankas bankrota gadījumā no valsts budžeta varētu būt jāmaksā likumā paredzētā noguldījumu garantijas nauda - 660 miljoni latu, kā arī šis bankrots varētu izraisīt problēmas citām Latvijas bankām un arī Latvijas valsts budžetam nākotnē.

- Īpaši spraiga bijusi 08.11.08.g. valdības sēde, kurā apspriesta informācija par Parex bankas noguldījumu aizplūšanu un nepieciešamību parakstīt Ieguldījuma līgumu. Tā bijusi sestdiena un FKTK vadītāja Krūmane, ziņojot par noguldījumu strauju aizplūšanu, sacījusi, ka nepieciešams rīkoties, jo, ja valdība nepieņem lēmumu par Ieguldījuma līguma parakstīšanu, tad pirmdien - 10.11.08. g. Parex banka ir jāslēdz.

- Kategoriski pret ierobežojumu uzlikšanu bijis Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs. Tieši viņa stingrā pozīcija bijusi iemesls tam, ka Tautas partijā esošie valdības ministri valdības sēdes gaitā mainījuši iepriekšējo viedokli un nolēmuši balsot par Parex bankas pārņemšanu, bet nepieņemot lēmumu par ierobežojumu noteikšanu Parex bankas saistību izpildei.

- Arī no šodienas viedokļa skatoties, valdības pieņemtie lēmumi par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai bankas kapitāla nostiprināšanā un bankas akciju iegādē bijuši pareizi lēmumi. Valdība lēmusi valsts interesēs, un nekādā gadījumā šie lēmumi nav bijuši pieņemti Kargina un Krasovicka interesēs.

- Pēc Parex bankas Juridiskās daļas vadītāja Jāņa Skrastiņa teiktā, Parex bankas finanšu problēmas nav apzināta ļaunprātīga rīcība, bet gan neveiksmīgs banku bizness, sevišķi iegādājoties vērtspapīrus.

Ainārs Baštiks:

- Visus lēmumus valdībā pieņēmuši vienbalsīgi, jo Ministru prezidenta Godmaņa uzstādījums jau pašā sākumā bijis, ka gadījumā, ja jebkurš no valdības sēdē klātesošajiem iebilst izskatāmā lēmumprojekta pieņemšanai, šo lēmumprojektu nepieņem. Izteikties valdības sēdē bijusi iespēja ikvienam valdības loceklim un klātesošai personai.

Vinets Veldre:

- Gan tajā situācija, gan no šodienas viedokļa lēmums sniegt valsts atbalstu Parex bankai bijis pareizs. Pašā sākumā starp valdības locekļiem vismaz 60% bijuši pret valsts piedalīšanos Parex bankas glābšanā, bet, uzklausot speciālistu, t.sk. Latvijas Bankas un FKTK viedokli, ministri pieņēmuši lēmumu tomēr glābt Parex banku.

Mārtiņš Roze:

- Arī no šodienas viedokļa jautājumu risināšana par Parex bankas pārņemšanu valsts kontrolē notikusi maksimāli ātri, nodrošinot maksimāli iespējamo dokumentu sagatavošanas kvalitāti pie šī pārņemšanas tempa.

- Saprotams, ka dokumenti varētu būt sagatavoti arī kvalitatīvāk, bet tad zustu šo lēmumu pieņemšanas ātrums.

Ivars Eglītis:

- Valdības sēdēs uzklausītā informācija bijusi pietiekama, lai izšķirtos par to, ka valdībai ir jādara viss, lai Parex banku pēc iespējas ātrāk pārņemtu, jo Parex bankas bankrota gadījumā, valstij no budžeta trīs mēnešu laikā būtu jāizmaksā apmēram 660 miljoni latu noguldītajiem, kā arī būtu citas negatīvas sekas.

- Izbrīnu radot, kāpēc masu mediji skaidri un saprotami nepastāsta par iemesliem, kāpēc Parex banka bija jāpārņem, jo daudzi materiāli, kas tika skauti valdības sēdēs 2008.gada novembrī, jau ir publiskoti.

- No sniegtās informācijas sapratis, ka Parex bankas bankrota gadījumā problēmas varētu būt arī sešām bankām ar Latvijas kapitālu, kurām nebija mātes bankas ārzemēs.

- Valdības pilnvarotās personas finanšu ministra Slaktera vadībā veda sarunas ar bankas akcionāriem un valdes pārstāvjiem, informējot par šo sarunu gaitu un rezultātiem. Sarunas bijušas smagas, jo akcionāri centušies iegūt sev pēc iespējas vairāk labuma no šī līguma, tomēr principiālos jautājumos valdības pārstāvji nav piekāpušies.

- Valdībā pieņemtie lēmumi Parex bankas jautājumā pieņemti valsts interesēs, ņemot vērā to informāciju, kuru sniedza speciālisti. Ņemot vērā tajā laikā strauji mainīgo situāciju Parex bankā, gan Latvijas banku sistēmā, lēmumi tikuši pieņemti savlaicīgi un ātri.

Ilmārs Rimšēvičs:

- FKTK viņam kā Latvijas Bankas prezidentam regulāri sniegtā informācija par likviditāti līdz 2008.gada oktobra mēneša beigām liecinājusi, ka Parex bankai likviditāte atbilst noteiktajām prasībām. 22.10.08. g. Kargins lūdzis papildu resursus bankai pret ķīlu noguldījumu aizplūšanas gadījumā. Informējis, ka no Parex bankas aizplūst noguldījumi, bet nav zināms kāpēc. Noguldījumu aizplūde bijusi vērojama ne tika Parex bankā.

- Uzskata, ka noguldījumu aizplūšanai bijuši trīs faktori - cīņa starp bankām par noguldījumu piesaisti, vispārējā tirgus situācija pasaulē, kad finanšu līdzekļu izsīkums finansu tirgos notika visā pasaulē, un presē parādījusies informācija, ka Latvijas valdība budžetā plāno paredzēt sniegt garantijas bankām un tam sekojošās baumas par bankām, kurām šādas garantijas būtu nepieciešamas.

- Latvijas valsts institūcijas konkrētai banku krīzes situācijai bijušas gatavas.

- Valsts atbalsts būtu jāsniedz sistēmiskai bankai, paskaidrojot, ka pēc būtības sistēmiska banka ir banka, kuras aizvēršana un apstādināšana varētu izraisīt ļoti nopietnas un tālejošas sekas Latvijas tautsaimniecībai. Latvijā nav noteikts, kuras bankas ir sistēmiskas bankas, un tas ir ar nolūku, lai šīs bankas neuzņemtos neattaisnoti riskantas operācijas, zinot, ka valsts tās glābs. Uzskata, ka bankām nav jāzina, vai valdība krīzes situācijā to glābs vai neglābs.

- Valdības lēmumi par ierobežojumu nenoteikšanu Parex bankas saistību izpildei bijuši pareizi, norādot, ka ierobežojumu uzlikšana Parex bankai tomēr bijusi kļūda, kura ir viens no iemesliem, kādēļ valdība nevar pārdot Parex banku pašlaik.

Irēna Krūmane:

- Pēc ASV bankas Lehman Brothers bankrota 2008.gada 15.septembrī visā pasaulē pastiprinājusies noguldītāju vēlme izņemt savus noguldījumus no bankām un aktualizējies valsts garantēto noguldījumu apjoma jautājums. Šajā laikā iestājusies pilnīga likviditātes krīze finanšu tirgos, bet no 2008.gada oktobra beigām faktiski nav bijusi iespējama nekāda aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos. Tas art bijis tas iemesls, kāpēc vēlāk Latvijai vienīgā iespēja bijusi griezties pēc finanšu palīdzības pie starptautiskajām finanšu institūcijām.

- Pēc banku atskaitēm bijis redzams, ka 2008.gada septembra otrajā pusē - oktobra sākumā sākusies strauja noguldījumu izņemšana skandināvu bankās Latvijā. Atsevišķās bankās noguldītāju vēlme izņemt noguldījumus beidzās tikai brīdī, kad Saeima pieņēma likumu par valsts garantēto noguldījuma summas palielināšanu un izmaksas termiņa saīsināšanu, harmonizējot to ar citām Eiropas Savienības valstīm.

- Parex bankā noguldījumu aizplūšana bijusi saistīta gan ar noguldītāju uzticības zudumu un bažām par bankas nespēju aizņemties naudas līdzekļus, gan arī pašu lielāko akcionāru rīcību nepalielinot bankas kapitālu ievērojamā apmērā un izņemot savus naudas līdzekļus. Ņemot vērā radušos situāciju, FKTK Padome 31.10.08.g. pieņēmusi lēmumu par ierobežojumu uzlikšanu bankai, bet 03.11.08.g. par situāciju Parex bankā un iespējamiem riskiem gan bankas bankrota gadījumā, gan pārņemšanas gadījumā bijuši spiesti informēt valdību un finanšu ministru, lūdzot sasaukt ārkārtas valdības sēdi šajā jautājumā.

Jānis Brazovskis:

- Pirmās indikācijas par problēmām pasaules banku sistēmā parādījušās 2008. gada vasaras sākumā, kad bijis skaidrs, ka lielākās problēmas varētu bankām, kurām nav ārvalstu mātes banku. Viena no tādām bankām bijusi Parex banka, kurai arī FKTK pievērsusi uzmanību

- Neskatoties uz to, ka 2008.gada pirmajā pusgadā Parex banka strādājusi ar peļņu, 2008.gada augustā bijis skaidrs, ka varētu būt problēmas ar aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos un bijusi iespēja, ka starptautiskie aizdevēji nepārfinansēs sindicētos kredītus. Sarunā ar Karginu un Ēriku Brīvmani 2008.gada augustā, atbildot uz šīm bažām, Kargins teicis, ka viņš apzinās, ka laiki būs grūtāki kā līdz šim, bet lielākie bankas akcionāri nedomā Banku pamest, atbalstīs ar viņiem pieejamiem līdzekļiem - runa bijusi par 20 miljoniem latu.

- Kargins solījis, ka viņi strādās ar noguldītājiem, piesaistīs noguldītāju buferi un līdz 2009.gada februārim viņi spēs uzkrāt likviditāti un norēķināties ar sindikātu. Tajā laikā netika runāts par noguldījumu aizplūšanu, jo tobrīd noguldījumi vēl būtiski neaizplūda.

Prokuratūras konstatētais:

- Nopratināšanā Ministru kabineta locekļi nolieguši, ka būtu saņēmuši kādus prettiesiskus labumus par valdības pieņemtajiem lēmumiem Parex bankas sakarā, un viņiem neesot arī zināmi fakti, ka kāds cits valdības loceklis vai cita persona tādus būtu saņēmusi.

- Nopratināšanā Kargins un Krasovickis liecinājuši, ka ne viņi, ne viņu uzdevumā kāda cita persona neesot valsts amatpersonām devusi kādus kukuļus, lai pieņemtu lēmumus viņu labā, un neviena valsts amatpersona viņiem arī neesot prasījusi dot kādus materiālus labumus par gatavotiem un pieņemtajiem lēmumiem Parex bankas jautājumos.

- No Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Drošības policijas, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atbildēm redzams, ka šo operatīvās darbības subjektu rīcībā nav informācijas un faktu par to, ka amatpersonas, kuras piedalījušās lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai un Parex bankas pārņemšanu, būtu šos lēmumus pieņēmušas mantkārīgā nolūkā vai par to prettiesiski pieņēmušas materiālas vērtības, mantiskus vai citāda rakstura labumus.

Trešdien Pietiek publicēs pārskatu par tiem būtiskajiem faktiem saistībā ar amatpersonu darbību un bezdarbību, kurus Ģenerālprokuratūra uzskatīja par labāku neņemt vērā.

Novērtē šo rakstu:

7
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...