Parex krahs: ko taisnojoties noklusē banku uzraugi

Žīdene

Atbildēt

kāda tautība ir Krūmanei, Karginam un Krasovickim?

Atbildēt

Krūmane ar saviem bezdarbiniekiem, arī jau nav ne kādas svētās govis! Vajadzīa jau sen FUKTUKU paretināt!

Atbildēt

Es gan savu pensijas kapitālu uzglabātu krāsainajos metālos.Tie pēdējos 20 gados savu vērtību ir vismaz dubultojuši.
Istabas stūrītī pārdesmit kg volframa,molibdena,pārsimt kg vara lūžņu-droša lieta...

Atbildēt

arī es esmu šokā par Tavu ideju "pārvaldīt valsti centralizēti" - kā Tu to iztēlojies???

Atbildēt

tu galīgi kukū esi? kādi LB aktīvi iekš Lehman Brothers? Lai ko mēs domātu par LB, bet tādi idioti, ka 40% aktīvu ielikt vienā emitentā jau nu tur nestrādā.

viss bija forši līdz brīdim, kad teikums sākās ar "palasi Lapsas grāmatu"...

Atbildēt

Mans ieteikums strādā . Visos augstos amatos jābūt lielākajiem KRE...... . Viens no spilgtakajiem pienēriem "nothing special".

Atbildēt

2008. gada beigās pastāvēja slepena, bet ļoti stingra ārvalstu banku vienošanās, ka neglābt meitas bankas Centrālajā un Austrumeiropā. Tikai pēc SVF spiediena pieņēma to Vīnes deklarāciju, ka jāstutē, bet tas bija jau 2009. gads. 2008. gada beigās par to bija diezgan daudz publikāciju.

Atbildēt

Palasiet Lapsas grāmatu. Valsts nauda PAREX bija 4 miljoni, tolaik - sūdīga bērnudārza tāme. pašvaldību vairāk, sevišķi Daugavpils. Taču pašvaldības vispār ir apšaubāms veidojums Latvijā. Ja no tām atteiktos, un valsti pārvaldītu centralizētu, visiem būtu tikai labāk.

Nekādas lielas naudas PAREX nebija, nekādi sistēmiski efekti tur nevarēja būt.

Ziepes ir citas - palasiet uzmanīgāk Godmaņa interviju. Latvijas bankas 40% aktīvu sadega Lehmann Brothers. Ja sāktos spiediens uz latu, neko nespētu darīt. Un tad zviedru bankām veltos pāri bankrotu vilnis, un to jau nu mātes bankas neglābtu.

Atbildēt

Kas traucēja? - Komercbanku lobijs! Tā tak sanāk tirgus kropļošana, monopola situācija, valsts iejaukšanās biznesa sfērā u.t.t. :)

Atbildēt

man tikai nav skaidra viena lieta - kas traucēja ar likumu noteikt, ka valsts un pašvaldību nauda jāglabā tikai valsts bankā? Vai tad jau nebija rūgta pieredze ar BB, kad tur sadega lieli pašvaldību līdzekļi?

Atbildēt

Protams, es to labi saprotu, tā ir elementāra loģika, tikai loģika saka arī to, ka tas, kurš rada risku, tad arī rada uzkrājumus seku novēršanai, tātad komercbankām būtu pienākums kopīgi "piepildīt" garantiju fondu, lai tas varētu garantēt noguldījumu izmaksu pilnā apjomā vismaz vienas bankas bankrota gadījumā (divu un vairāk banku vienlaicīga maksātnespēja ir ļoti maz ticama). Bet realitātē viss notiek kaut kā pretēji loģikai...
Par ieguldījumiem. Varbūt tu brīnīsies, bet es labprāt ieguldītu savas pensijas iemaksas valsts pārvaldītā kredītiestādē pat ja tās piedāvātais plāns būtu ne tik izdevīgs kā komercbankai, tikai ar nosacījumu, ka šīs iestādes peļņā, kuru tā gūtu, apsaimniekojot šos līdzekļus, tiktu ieskaitīta valsts budžetā. Nevajag aizmirst, ka budžeta līdzekļi atgriežas pie katra valsts iedzīvotāja labāku ceļu, sociālo garantiju, izglītības u.t.t. veidā (protams, daļu izsaimnieko korumpēti ierēdņi, tas arī fakts), kamēr komercbankas peļņa nogulst tās akcionāru kabatās un man no tā nekas neatlec, vai atlec krietni mazāk.

Atbildēt

Pēc summām nudien neredzu tur lielus atlikumus, 130 miljoni tolaik bija vidējas pašvaldības gada budžets.

PAREX nebija sistēmisks klasiskā izpratnē - tas nebija emitents nekādiem būtiskiem primāriem papīriem, tam nebija milzīgu aizņēmumu citās komercbankās. Sindicētie kredīti - gan jau Raiffeisen pārdzīvotu.

II līmeņa pensijas - pēdējais laiks saprast, ka tie ir pilnīgi neaizsargāti noguldījumi, ja iestājas masveida nepieejamība aktīviem, kur tās sagrūstas.

Atbildēt

Esi sveicināts banku biznesā - tā ir vistīrākā risku pārvaldīšana un savas komisijas ielikšana pa vidu.

Bet tikai nesaki, ka būtu ar mieru turēt savus noguldījumus bankā ar likmi, piemēram, 0.5% gadā uz 5 gadiem... Jo kaut kas tāds būtu realitāte, ja visi prasītu 100% nodrošinājumu (likvīdus aktīvus banku bilancē) savam noguldījumam. Un tad būtu kārtējais "absurds", ka bankas apzdog iedzīvotājus :) Turam naudu zeķē un viss būs kārtībā!

Nevienai bankai šobrīd nav pienākums turēt 100% nodrošinājumu (100% likvīdus aktīvus) pretī katram noguldījumu latam.

Atbildēt

Paldies, par linku uz fuktuka garadarbu, palasot no 7. lpp. uz priekšu, redzu vēl vienu komercbanka lobija panākumu - Parex bankai nebija nodrošinājuma noguldītāju depozītiem - sanāk tā, ka KOMERCBANKA PELNA, bet ja tai kaut kas saiet greizi - MAKSĀ VALSTS caur Noguldījumu garantiju fondu. Atkal kārtējais absurds.

Atbildēt

Par to "sistēmismu" es nebiju domājis tajā nozīmē, kā to droši vien saprot finansisti, to biju domājis vispārīgā nozīmē, kā vinu no Latvijas finansu sistēmas sastāvdaļām :) Kā jau teicu, neesmu finansists, tāpēc izsakos, iespējams, no speciālistu viedokļa nekorektos terminos, bet pēc būtības tomēr palieku pie sava viedokļa:
1)Latvijā (tiesa, tāpat kā daudzviet citur pasaulē, bet tas tomēr nav attaisnojums) komercbanku lobijs ir pārāk spēcīgs un panāk sev labvēlīgus, bet kopumā plašam privātpersonu un uzņēmēju lokam nelabvēlīgus normatīvos aktus.
2)Parex bankas glābšanā (uz budžeta, tātad valsts iedzīvotāju rēķina) lielu (pat ja ne galveno) lomu spēlēja apstāklis, ka bankas bankrota gadījumā tiktu nodarīti ievērojami zaudējumi daudzām valsts un pašvaldību struktūrām, kurām bankā bija norēķinu konti. Un tās ir pirmā apgalvojuma tiešas sekas, tāpat kā pensiju iemaksu nodošana TIKAI komercbankām, izslēdzot no spēles Valsts kasi, kas arī savulaik ar to nodarbojās, bet tas jau uz Pareks lietu neattiecas, tas ir cits stāsts par komercbanku lobiju...
3)Ja Parex bankā nebūtu tik daudzu vasts un pašvaldību struktūru norēķinu kontu, bankas bankrots nenodarītu nekādus ievērojamus zaudējumus Latvijas finansu sistēmai, kur nu vēl sagrautu to, kā mums bieži ir centušies to iegalvot dažādi politiķi un finansisti. Jā, būtu zaudētāji - privāti noguldītāji un uzņēmēji, kas tur turēja savus līdzekļus, bet tas jau ir katra paša ziņā, kurā bankā ieguldīt, mēs katrs esam atbildīgs par saviem lēmumiem. Es, piemēram, savulaik biju bankas Baltija noguldītājs (laikā, kad solīja 80%!), tolaik manu naudu mamma lika iekšā kopā ar savējo, jo vēl nebiju pilngadīgs. Pēc gada izlēmu, ka atkārtoti noguldīt nevēlos un finālā no 30LVL dabūju 54, mana mamma izdomāja, ka paturēs tur daļu naudas un pēc laika palika ar neko. Tāda ir dzīve un tās bija mūsu pašu lēmumu sekas. Tāpēc šodien es nesaprotu, kāda velna pēc manis kā darba ņēmēja godīgi iemaksātie nodokļi tiek tērēti komercbankas glābšanai??? Bet tās jau laikam atkal ir pirmā apgalvojuma sekas...

Atbildēt

PAREX nekad nav bijusi sistēmiska banka. Tā vienkārši bija liela un krimināla komercbanka. Sistēmiskums bija politisks.

Atbildēt

Viktor,
manuprāt, tu tā īsti neesi iedziļinājies vārda "sistēmiska banka" nozīmē.

http://www.fktk.lv/texts_files/Parex_hr_koment_27.09.2010.pdf

sāc ar 7. lappusi.

Pēc tam varam arī padiskutēt par detaļām.

Atbildēt

Neesmu eksperts banku lietās, neesmu studējis finanses, bet ir lietas, ko saprot katrs loģiski domājošs cilvēks. Parex banka bija "sistēmiska" banka tikai un vienīgi pateicoties tam, ka komercbanku lobijs Latvijā ir neizmērojami liels, bet valsts kopējās intereses ir pakārtotas banku interesēm. Ja pašvaldību un valsts iestāžu un komerciestāžu kontus ar likumu aizliegtu atvērt komercbankās, bet tikai valstij piederošā bankā, mums visiem būtu daudz vieglāk dzīvot. Šī brīža "vienlīdzības" sekas ir tādas, ka nodokļu maksātāju nauda ir iztērēta privāta biznesa glābšanai. Neesmu dzirdējis, ka valsts finansētu no budžeta līdzekļiem kāda uzņēmuma glābšanu no bankrota, bet privāta banka diemžēl ir izņēmums, kas mums visiem makā rada robu. Un vienīgais iemesls tam ir apstāklis, ka daudzām valsts un pašvaldību iestādēm tur bija norēķinu konti. Ja tas tā nebūtu, bankai varētu ļaut pašai tikt galā ar savām problēmām un nevajag stāstīt pasakas, ka Parex bankrots sagrautu visu Latvijas finansu sistēmu, tās ir pasakas. Banku Baltija taču arī neglāba un vai tad citas bankas dēļ tā cieta? - Nē!

Atbildēt

ne jau Godža atsēdināja, bet Ilmārs iestājās pozā, lai aizstāvētu ārvalstu investoru intereses...

Atbildēt

Irēnai varētu būt taisnība, jo toreiz FKTK ziņoja valdībai, lai uzliek ķepu podam, kamēr tajā medus, bet zaglīgais onkuli Godmanis atsēdināja malā FKTK. Vispāk tajā birojā viņus "likuma kapli" krata un zem noklausīšanās liek..laikam baidās, ka atkal kaut ko laicīgi nepasaka.

Atbildēt

Man gan no tās intervijas palika prātā kas cits - Latvijas Bankas 37% aktīvu ir sadeguši Lehmann Brothers. Jau tolaik par to runāja, ka trešdaļa ir tūtē.

Atbildēt

Alternatīvie finansēšanas resursi ir teorija priekš tādām valstīm kā Latvija. JP Morgan, Deutsche bank utml milžiem šādas iespējas pastāv arī sarežģītā situācijā, kamēr Latvijai kā suverēnam jau krīzes pašā sākumā visi avoti tika nocirsti momentāti, nemaz nerunājot par mazām privātām baņķelēm kā Parex.
Tā kā - uz papīra jau var menedžēt kādus riskus grib, bet realitātē FKTK nevajadzētu pieļaut, ka privātie kantori savos stresa testos zīmē kaut kādas pārfinansēšanās iespējas likviditātes spiediena rezultātā, kā arī jāmēģina ierobežot, cik daudz bankas aizņemās aiz savas pamatdarbības valstu robežām (t.sk. finanšu tirgos). Hau, esmu runājusi!

Atbildēt

Ai, spammeris, bet nu šis arī ir jāpiebilst. Tehniski ir vēl tāda lieta kā koncentrācijas risks un tā vadība. Pie sindicētā kredīta un tiem atsevišķajiem milzīgajiem depozītiem tas ir būtiski. Un te Jānim Brazovskim var noprasīt, nu kā tad tur īsti bija ar šī riska vadību? Kur tie alternatīvie finansēšanas kanāli, ja 1, 2 vai 3 no esošajiem kanāliem aiztaisās ciet?

Atbildēt

Ā, vēlreiz pārlasīju Liepiņa komentāru - smieklīgi :) Baņķierim piečakarēt auditoru ar tādu zināšanu bāzi ir tik vienkārši kā bērnam čupačupsu atņemt. Jūs taču nedomājat, ka jūsu hipotekārais kredīts uz 40 gadiem ir finansēts ar kāda onkuļa 40 gadīgu depozītu? :)

Atbildēt

P.S.nekad neesmu strādājis ne Parex, ne kādā citā tur minētā bankā. Viedoklis ir subjektīvs un var neatbilst patiesībai. Kā jau komentārs :)

Atbildēt

1) 2007 gadā vēl nav 100 miljonu uzkrājumu. Zelmenis tur gudri runā, bet neko nesaprot. Deloitte's afērists, ko var gribēt. Pietiek.com pašiem varētu būt interesanti viņa toreiz vadītā kantora veiktie auditi un due dilligences dažādos uzņēmumos. Šķiet, ka pa kādam slavenam Ventspils uzņēmumam tajā portfelī ir iekšā (var paskatīties, kur viņš tagad strādā vai ko konsultē, lai aptvertu perspektīvu :)
2) Liepiņš ir bijušais augsta ranga E&Y auditors :)
3) Likviditāte arī ir faktiski visbūtiskākais īstermiņa measure. Domā, depozīta īpašniekam interesē, lai banka pelna? Nē, viņam interesē tikai un vienīgi, vai pēc termiņa beigām viņš savu depozītu ar procentiem atpakaļ dabūs. Viss.
4) Paskatieties, kas un kā toreiz aizplūda (ceturkšņa atskaites) - neba nu privātie fizisku personu depozīti aizgāja pirmie... Tie sāka iet prom tikai pēc 30.septembra, kad problēmas jau bija pilnās burās un visās malās jau bija runas par problēmām, ko, protams, nesaprātīgi papildināja valstsvīru lielās mutes.
5) Var piekrist, ka sistēmiski svarīga banka var piederēt tikai tam, kas tiešām "to miljardu var norakstīt kā neko". Bet to nu nekādi nevar ierobežot :) Iedomājieties FKTK atsūtītu vēstuli Parex valdei - pamatojoties uz to, ka jūs un jūsu īpašnieki esat salīdzinoši nabagi, jūsu bankai lielāki aktīvi nav pieļaujami :D
6) Parex bija ļoti, ļoti tuvu pārdošanai (ar visu cenu, kura, kā runā, varētu būt bijusi ap miljardu eiro un, iespējams, jau DD uztaisītu). Sakiet paldies Kargina nespējai vai negribēšanai palikt vecajā ģimenē. Taņa visu mazliet sabojāja :) Stulbi jau skan, bet Tu, latvieti, darbu zaudēji Taņas dēļ...
7) Protams, kredkoma "specifika" ir ārprāts, bet nevienā bankas dokumentā procesa neoficiālā puse nebija ierakstīta. Visi papīri apstiprināti pēc iekšējām procedūrām un auditoriem vai uzraugiem viss skaisti izskaidrots un atbildēts uz jautājumiem. Tehniski nav pie kā piekasīties. Turklāt neba nu vienīgā banka Latvijā ar šādu darbības specifiku... Un ja mēs tā runājam, tad par Latvijas Krājbanku arī ir visādas lietas dzirdētas - taisīsim to ciet, vai?
8) Uzkrājumus veido nenodrošinātajai daļai. Veci vērtējumi = uzkrājumus nevajag. Šī ir auditoru nolaidība. Visām bankām līdz 2007. gada beigām bija mazi uzkrājumi, kuri strauji palielinājās 2008/2009 (skatīt LB konsolidētās MFI bilances). Nekas speciāls vai tieši Parexains. Problēma, ka tas, ko var atļauties zviedri, nevar atļauties abi VK. Bet ja atļāva zviedriem, tad kopēja prakse liek atļaut arī abiem VK. Būtu dušījuši visus no paša sākuma, būtu grūti, bet nu tāda peļķe nebūtu. Visi gan ir mācījušies ekonomiku un vairāk kredīta = lielāka izaugsme (protams, līdz punktam X) un kamēr vien viss ir smuki uz augšu un neviens neceļ iebildumus (kā tie amerikāņi par LV bankām), tikmēr jau izskatās rožaini un ceram, ka X punkta sasniegšanas brīdī būsim jau nost no aktīvās skatuves.
9) bez īpašas izpētes vēl atļaušos izteikt aizdomas, ka Parex portfeļa kvalitāte bija salīdzinoši pat labāk par atsevišķu rietumvalstu banku meitu portfeļu kvalitāti.

Atbildēt

žēl, ka baidās publicēt sarakstu ar uzvārdiem.

Atbildēt

Jā!Ar likumu kā ar vīģes lapu viegli aizsegt savu pliko pakaļu.

Atbildēt

Visi Latvijas židi, ieskaitot Krumani, sazagās caur Parexa krahu, jo tā bija izplānota shēma...šos rēķinus tagad maksā latvieši, toties Godmenu vēl pamuļķi uz Eiropu aizvēlēja.
Pareizi Putins Krievijā dara-bāž šos aiz restēm par zagšanu.

Atbildēt

Lai pasaka vai Parex tolaik maksāja visus nodokļus valstij.

A par K&K var pateikt vienu "Жадность фраера сгубила"

Vai kāds toreiz atceras kā Kargins kritiski attiecas pret Hansabankas (Swedbanka) kreditēšanu?


Atcerēties vienu epizodi. Toreiz, pirmie pie valdības ar palīdzību gāja nevis banku uzraugi Krumanes vadībā (lai ziņot par kā Pareksam ir katastrofāla robeža starp saņemtiem kredītiem un pašu kapitālu), bet gan K&K, kad jau vajadzēja ātri rīkoties.

Vai zināt kāda bija toreiz starpība starp Parex aizņēmumiem pret pašu kapitālo? Milzīga.

Un atkal nav nevienas atbildības. Prokuratūra: "vainīgos nav un nevar noteikt". Kauns!!!

Atbildēt

Ja kādam ir vēlēšanās pacilāt vēsturiskus notikumus, tad noteikti atradīs kādu likumsakarību starp: Rīgas komercbankas sabrukšanu, kam par pamatu kalpoja baumas, kuru rezultātā pie bankas durvīm izveidojās milzīgas ieguldītāju rindas...; vērienīgu Hansabankas reklāmas kampaņu, kura bija rūpīgi gatavota un laicīgi apmaksāta, jo baumu izplatīšanas epicentra brīdī no visiem pilsētas reklāmu stabiem rīdziniekus, un ne tikai, uzrunāja zobupastas izveidots smaidiņš ar aicinājumu kļūt par Hansabankas klientiem; kādēļ lielākā Rīgas komercbankas ieguldītāju daļa pārgāja tieši uz Hansabanku?; kādēļ tolaik SAB rosināja izmeklēšanu par nepatiesu baumu izraisīšanu, izplatīšanu, un kādēļ šo baumu pasūtītājs netika ne atrasts, ne atklāts?

Kurš te ierunājās par ārvalstu banku godīgumu? Varbūt paskaidros arī to, kādi līdzekļi un kādā apmērā tika iepludināti Latvijā nevis ražošanas stimulēšanai un attīstībai, bet spekulatīviem darījumiem ar nekustamiem īpašumiem.

Atbildēt

Man visinteresantākais no visa garā stāsta šķiet tas, ka abi banķieri tik strikti izturējās pret kredītņēmējiem. Tur ne tikai nebija runas par kādu pārkreditēšanos, bet par nelielu kavēšanos ar maksājumu droši varēja rēķināties ar nodrošinājuma zaudējumu jeb milzīgām soda sankcijām. Bet, re kā pašiem sanāca, cerēja pārkreditēties, bet izrādījās, ka pasaulē ir vēl lielāki onkuļi ar spalvainākām rokām...

Atbildēt

Visi vainigie pie Parex bankas sabrukshanas bija Kondorkovska brigade,Kargins,krsovickis,godmanis (gudmen)krumane,slakteris,brazavskis,bicevskis.Kapec vini atrodas briviba?

Atbildēt