Parex lielus kredītus izsniedzis vēl brīdī, kad lūdza Godmaņa palīdzību
L. Lapsa23.03.2011.
Komentāri (0)
Izrādās, pat pēdējās dienās pirms Parex bankas kraha, kad tās saimnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis jau meklēja palīdzību pie toreizējā Ministru prezidenta Ivara Godmaņa, bezdibeņa priekšā stāvošā banka vēl izsniegusi apjomīgus kredītus apšaubāmiem nekustamā īpašuma projektiem. Pietiek kļuvušas zināmas vismaz viena šāda darījuma detaļas.
Kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, jau 2006. gada decembra sākumā Parex banka izsniegusi Denisam Šerstjukovam 1,71 miljonu latu zemes iegādei Mežaparkā. Šo summu, spriežot pēc zemesgrāmatu datiem, 1980. gadā dzimušais pircējs izmantojis, lai par 1,22 miljoniem latu iegādātos 3060 kvadrātmetru lielu zemesgabalu Rīgā, Pāvu ielā 10. Bankā īpašums ticis ieķīlāts jau par 3,42 miljoniem latu.
Savukārt nepilnus divus gadus vēlāk, 2008. gada 7. Oktobrī, Šerstjukovs šo īpašumu saskaņā ar zemesgrāmatas datiem jau par gandrīz 1,87 miljoniem latu pārdevis SIA Pāvu 10, kas saskaņā ar Lursoft datiem tobrīd piederēja un vēl joprojām pieder 1972. gadā dzimušajam Aleksandram Hološņam.
Zemesgrāmata rāda, ka vēl pēc divām nedēļām – 2008. gada 22. oktobrī vēl Kargina un Krasovicka vadītā Parex banka saistībā ar šo nekustamo īpašumu izsniegto kredītu palielinājusi par vairāk nekā 200 tūkstošiem latu – līdz 1,96 miljoniem latu, uz īpašumu nostiprinātajai hipotēkai pieaugot līdz 3,93 miljoniem latu.
Šo vairāk nekā 200 tūkstošu latu oficiāla izsniegšana saskaņā ar publiski pieejamajiem datiem notikusi dienu pēc tam, kad Kargins un Krasovickis, jau labi saprotot bankas reālo stāvokli un bēdīgās perspektīvas, pirmoreiz vērsās pie palīdzības pie premjera Godmaņa.
Jau pēc bankas kraha Godmanis atzina, ka 21. oktobrī ticies „ar Kargina kungu manā kabinetā, viņš atnāca pie manis, un viņš stāstīja to, kas ir bankā. [..] Viņš pats lūdza tikties ar mani. Viņš atnāca pie manis, mēs tikāmies”.
Vēlāk Kargins un Krasovickis presei apgalvoja, ka vēlme bijusi pēc „garantijām, lai mēs varētu aizņemties un atmaksāt sindicētos kredītus”. Latvijas Avīzei Kargins vēlāk mēģināja iestāstīt, ka nauda vispār bijusi vajadzīga tikai „katram gadījumam”: „Mēs lūdzām garantijas un katram gadījumam, kā mēs domājām par nepieciešamu tobrīd, arī 200 miljonus skaidras naudas aizdevumu, bet ne dāvanu! Tas būtu — atvērt mums likviditātes logu.”
Taču patiesībā 21. oktobrī prasītais bija kas cits – saskaņā ar paša I. Godmaņa vēlāk TV raidījumā Kas notiek Latvijā? stāstīto, „vai valdība nevarētu noguldīt lielus līdzekļus depozītā šajā bankā”. Kā prasītā summa visbiežāk ir tikuši minēti 300 miljoni eiro vai 211 miljoni latu.
Spriežot pēc tā, ka šis izsniegtais kredīts pēc Parex bankas sadalīšanas nav pārcelts uz Citadele banku, ar tā atgūšanu kredītiestādei ir nopietnas problēmas. To netieši apliecina arī SIA Pāvu 10 2009. gada pārskatā atrodamais apliecinājums, ka „Parex banka apturēja Uzņēmuma finansējumu” un tāpēc „pārskata periodā neizdevās pabeigt projektēšanas darbi”.
Pietiek trešdien neizdevās uzzināt Kargina un Krasovicka skaidrojumu par šo darījumu un to, cik vēl šādi kredīti izsniegti jau laikā, kad banka lūdza Latvijas valdības palīdzību.