Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada aprīlī Saeima pieņēma vienbalsīgu lēmumu - izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, “lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā”. Īpaši uzsvērts, ka komisijas uzdevums ir “nosaukt to politisko amatpersonu uzvārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”.
Tagad komisija darbu beigusi. Vairākums šīs komisijas locekļu - kurus deleģējušas varas partijas - nolēma, ka viņiem parlamenta pilnvarojums nav nekas saistošs. Uzvārdu nebūs.
Vai gan varēja gaidīt, ka izmeklēšanas komisija, kurā vairākumu veido un kuru vada koalīcijas pārstāvis, principiāli paskatīsies uz pirkstiem šīs pašas koalīcijas veidotās valdības pārstāvjiem?
Šāda pieeja degradē pašas parlamentārās izmeklēšanas jēgu, jo komisijas nodarbojas nevis ar principiālu pieļauto kļūdu atmaskošanu, bet gan ar savējo piesegšanu. Tāpēc parlamentārā kontrole pār izpildvaras darbu ir tik bezzobaina un neefektīva.
Ir acīmredzams, ka Latvijas valdības rīcība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā ir neveiksmīga. Novēloti lēmumi, nesaprotami iepirkumi, bezjēdzīgi miljonu tēriņi. Cilvēku nāves, kas bija novēršamas. Jautājums - vai šīs sekas ir tikai kļūdas vai arī amata noziegumi? Bet uzvārdu nebūs…
Nupat parlamenta simtgadei veltītajā pasākumā Saeimas priekšsēdētāja svinīgi aicināja "uzsvērt parlamenta lomu demokrātijā”. Kā tagad viņa un pārējais vairākums
rīkosies, lai šo lomu nodrošinātu? Mierīgi “paslaucīs zem tepiķa” parlamentāro brāķi?
Parlamentārās izmeklēšanas instruments ir jānodod opozīcijas rokās, likumā skaidri jānorāda, ka komisiju vada un tās darbu organizē tie deputāti, kas šādu izmeklēšanu ir pieprasījuši. Ja vien mēs patiešām, Mūrnieces kundzes aicināti, gribam demokrātiju stiprināt, nevis tēlot.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
