Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pārmaiņu vējš

Smaka (literārs pseidonīms)
23.02.2016.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieši pirms simt gadiem, 1916. gada 21. februārī sākās lielākā Pirmā Pasaules kara kauja pie Verdēnas cietokšņa. Lai arī kritušo un ievainoto ziņā netālā kauja pie Sommas upes Pikardijā bija postošāka, tieši Verdēnas kauja aizsāka materiālo resursu cīņu pasaules vēsturē.

Cīņa starp vācu industriālistu Krupu un franču industriālistu Šnedēru. Dīvaini, bet Šnedēra-Krouzo rūpnīcas atradās tik tuvu Krupa impērijas fabrikām. Franču-prūšu karš robežu bija pabīdījis dziļāk Francijas teritorijā. Tā bija milzīga inovāciju sacensība, kur Vācijas pusē attīstīja artilēriju, savukārt Francijas pusē pilnīgi inovatīvus automātiskos šaujamieročus kā Hotchkiss. Vācija pirmo reizi pielietoja ugunsmetējus, Francija kaujās rūdīja lielkalibra Filū haubices.

Lai arī šai laikā Francija uzsaka ražot tankus, pirmais modelis Šnedēra CA1, tomēr Verdēnas kaujā tiem lielas nozīmes vēl nebija. Tanku industrijai nozīme bija kara beigu posmā, kad SOMUA rūpnīcās pie Parīzes uzsāka lielā skaitā ražot Renault FT. Francijas dāvinātais bruņojums līdzēja Polijai atvairīt boļševiku uzbrukumu. FT līdzēja arī 1920. gada Daugavpils kaujā gūt uzvaru un nodrošināt Latvijas austrumu apgabalu iekļaušanu Latvijas teritorijā.

Polijas-Padomju karā pirmoreiz tika izprasta šifrēto ziņojumu atkodēšanas nozīme, līdz ar Sjerpinska veikto veiksmīgo koda atšifrēšanu. Starpkaru laikā sniegtais atbalsts Polijas komandantūras Šifrēšanas pārvaldei un matemātikas zinātnei vispār sekmēja Polijas matemātikas skolas milzīgo uzplaukumu un jaunu matemātikas virzienu rašanoss, īpaši izceļot Ļvovas matemātikas skolu, modernās matemātikas dzimšanas vietu.

"Rietumu frontē bez pārmaiņām" bija pirmais lielākais Remarka darbs, šodien tas ir visvairāk tulkotais vācu autora darbs pasaulē. Grāmatā lasām par pieredzējušo frontinieku Katčinski (KATs), un romānu lasījušajiem daudz kas šodien liksies jau bijis, jau redzēts toreiz. Remarks grāmatu vispirms piedāvāja slavenajam Berlīnes izdevējam Zāmuelam Fišeram, taču saņēma atteikumu. Ebrejiem pirmais pasaules karš bija milzīga uzplaukuma periods, pēckara Veimāras republikā tiem bija izšķiroša nozīme visās dzīves jomās, tie dominēja politiskajās partijās. Kara kritika tika uzņemta neviennozīmīgi. Taču cits ebreju izdevējs, Bavārijā dzimušais Ulšteins, kurš tikko bija pabeidzis celt Berlīnē milzīgu tipogrāfiju, nolēma romānu drukāt, taču lika Remarkam izņemt dažas īpaši asas vietas. Šodien tas ir pazīstamākais pretkara romāns.

Pirmā pasaules kara iznākuma nosliekšanās Antantes pusē Verdēnas kaujas gaitā parādīja aizmugures un apgādes lielo nozīmi modernajā karā. Franči izrādījās ļoti izturīgi cīnītāji - visa Francijas milzīgā lauksaimniecība strādāja, lai pa Dzīvības ceļu nebeidzamās kolonnās karavīriem pievestu vīnu, sieru, buljonu un tādējādi uzturētu kaujas spējas. Trejsavienības vājums bija tieši vājā aizmugure, un Itālijas izstāšanās to vēl vairāk vājināja.

Lai gan Centrālās lielvalstis kā interešu savienība aptvēra jau lielāku teritoriju, taču tās nebija vienlaidus teritorija, turklāt karos ar slāvu tautām novājinātā Osmaņu impērija bija agrāra un nespēja sniegt būtisku ieguldījumu karā. Otrajā pasaules karā Vācija pieļāva zināma mērā tādu pašu kļūdu, lai gan Hitlers dažus izejas punktus bija paredzējis, piemēram, par okupētajās teritorijās salaupītajām vērtībām pērkot rūpniecības izstrādājumus Zviedrijā, tādējādi radot superbagātās Zviedrijas modeli.

Tie valstu līderi, kas saprata aizmugures nozīmi, varēja veikli manevrēt, tā Portugālē Salazars, sniedzot atbalstu Britānijai, nodrošināja to, ka pēckara periodā viņu un Portugāli lika mierā, un tā piedzīvoja milzīgu ekonomisku attīstību.

To, ka kara laikā visu nosaka degviela, dzensiksnas, gultņi un vilnas audumi, pēc Verdenas saprata visas lielās un mazās valstis. Kara vešanai nepieciešami milzīgi materiāli uzkrājumi vai plaša aizmugure, kas var padot vajadzīgos materiālus, detaļas un izstrādājumus. Krievijas impērija, tāpat kā PSRS 1941. gadā atradās ļoti muļķīgā situācijā: lai arī valsts bija milzīga, industrija atradās šaurā Rietumu joslā, kas kara sākumā ātri krita ienaidnieka rokā.

Tāpēc Pirmā pasaules kara sākumā bija vajadzīga milzīga evakuācija, un Otrā pasaules kara sākumā komunisti skrēja no okupētajām Baltijas valstīm prom, atpakaļ neskatīdamies - tādējādi pilnībā invalidējot šodienas Krievijas tēzi, ka Baltijas valstu okupācija bija nepieciešama, lai nostiprinātu Rietumu frontes avangardu. Tāda nostiprinājuma nebija, paši komunistu činavnieki tam neticēja, bet skrēja prom, bikses neuzvilkuši, jo nedēļas laikā Vērmahts jau bija visu ieņēmis. Šo pretrunu pētījusi, daļēji jau padomju laikā, Ļeņingradas, šodien St.Pēterburgas vēsturnieku skola. PSRS karā glāba Rūzvelta sniegtā Lendlīze.

Šodien Lisabonas ostas rajonā vēl redzamas tukšas halles, kur kara laikā tika remontēti britu kara kuģi. Bet šodienas pasaule ir tādā stāvoklī, ka jebkurā brīdī var ierunāties lielgabali, apklust mūzas. Un tad skanēs atkal mašīnu trokšņi hallēs, un strādnieki sūtīs savus darba augļus milzīgās kaujās.

Pirmais pasaules karš ievadīja impēriju sabrukumu. Vācijas ķeizaram tika atņemta vara. 1919. gada 31. jūlijā Veimārā tika pieņemta jaunās, samazinātās Vācijas konstitūcija. Francija starpkaru periodā sekoja maksimai "Si vis pacem, para bellum" un izveidoja augsti nocietinātu Mažino līniju. Pārējam robežas posmam nepietika līdzekļu, un Otrā pasaules karā šī aizsardzības līnija neko nelīdzēja. Francijas un Beļģijas attīstību starpkaru periodā drausmīgi bremzēja turēšanās pie Zelta standarta.

Veimāras republikas mūžs nebija garš. Pēdējais ilgāku laiku valdījušais kanclers Brīnings turējās pie vājprātīgas deflācijas politikas, kas radīja šausmīgu sociālu postu. Šī Lielās Depresijas iezīmētā nelaimes perioda ar 6 miljoniem bezdarbnieku kvintescence ir milzīgā rinda pie Hanoveres darba biržas, uz sienas uzraksts "Balsojiet par Hitleru". http://www.chotzen.de/mediathek/album/die-weimarer-republik?bild=69752

Šodienas sociālās vēstures izpratnē kā galvenais faktors Hitlera nākšanai pie varas tiek izcelts sociālā netaisnīguma uzplaukums Veimāras Republikā. Sociālais taisnīgums nav jauna paradigma, pirmais pazīstamākais darbs bija Henrija Džordža "Progress un nabadzība" (Progress and poverty), kuru pasaulē popularizēja Šalkenbaha fonds. Džordžs jau 19.gs. pievērsa uzmanību destruktīvajam tolaik svarīgākā – zemes īpašuma fenomenam. Viņa teoriju apsveica Ļevs Tolstojs un citi domas grandi.

Latvijas attīstība pēc PSRS sabrukuma notikusi pa maksimālā sociālā netaisnīguma trajektoriju. Īpašumu denacionalizācija, vairumā gadījumu uz viltotu papīru pamata, radīja mākslīgu privileģētu bagātnieku šķiru, kam nebija nekādas spējas un talanta attīstīt saimniecību un virzīt valsts attīstību. Sabrukušie nami un zaļie tīkli ir šī procesa liecība.

Taču šis mākslīgais oligopotentais pseidorantjē slānis ir vissmagākā hipotēka Latvijas attīstībai. Denacionalizācijas rebes ātri izsmēla nekustamā īpašuma resursu, bet šis slānis ir palicis. Tam ir augstas prasības pret dzīves līmeni, bet ļoti minimāls talants, lai organizētu ražošanu to apmierināšanai.

Tāpēc šodienas Latvijā galvenais bagātības avots ir nodokļu, pamatā PVN shēmas. Tas, ko var veikt vienkārši, ja ir piederība atbilstošajam slānim, tīklam vai grupai. Salīdzinājums ar Igauniju parāda, ka, proporcionāli rēķinot, Latvijā iekasē par 500 miljoniem EUR PVN mazāk. Eksperti izteikuši viedokli, ka Latvijā ēnu ekonomika ir divreiz lielāka nekā Igaunijā, kur tā arī pastāv. Tātad rantjē slāņa barošanai ik gadu no valsts budžeta jāizņem viens miljards. Ir veselas nozares, uzņēmumu ķēdes, kuras tikai taisa PVN shēmas, reāli neviens nenodarbojas ar deklarēto nominālo darbību.

Līdz ar to nekāda attīstība valstī nav iespējama, tikai veselības, izglītības un zināšanu pasliktināšanās un cilvēkresursu degradācija. Turklāt runa ir tieši par sociālu kontraktu, jo tehniski problēmu varētu atrisināt 20 minūtēs: tā kā šodien visām firmām ir numuri, vienkārši neizmaksāt PVN pārmaksu lielāku nekā pārdevēja iemaksātais PVN, jo viss taču ir ievadīts datorā.

Te arī atbilde uz klasisko jautājumu: vai Marksa teorija šodien ir spēkā? Būtībā nē, jo Marksam bagātības avots bija ekspluatācija un spekulācija, taču šodienas kapitālismā galvenais bagātības avots ir valsts apzagšana. Arī modernajās IT un farmācijas nozarēs tas ir tā, jo privātfirmas ekspluatē valsts nodrošinātas sakaru līnijas un resursus vai piesavinās par publisko finansējumu veiktu pētījumu rezultātus.

Nesen Stern publicēja šokējošu reportāžu, kā onkologi un farmaceiti taisa biznesu vēža terapiju jomā, turklāt šīm t.s. personalizētajām terapijām iznākums nav īpaši labāks nekā vecajiem citotoksiskajiem preparātiem. http://www.stern.de/investigativ/stern-recherche--die-skrupellosen-geschaefte-der-krebsmafia-6692272.html

Gribētos pakasīt krāsu arī zem Latvijas smaidošo IT nozares biznesmeņu imidžiem, jo šī nozare ar savām čipkartēm un mikroshēmām ir ļoti pateicīga PVN shēmu taisīšanai, tā kā neesošu produkciju var nosūtīt pa pastu ar balastu piebāztā paciņā un maksājumi iet uz visādām Taivānām un Kaimanām.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem gan tai tālajā divu karu periodā, gan šodien ir - kādi ir nosacījumi, lai notiktu valstu un sistēmu izmaiņas? Kā tās var kļūt taisnīgākas? Jautājums būtisks, jo skaidrs, ka Eiropas Savienības sabrukšana ar tai sekojošu eiro sabrukumu un Rietumu pasaules finansu nāvi ir ļoti ticams scenārijs. Šodienas ES valstu vadītāju sarunas liekas bezbēdīgas, ņemot vērā vairāk nekā 50 triljonu aktīvus un vairāk nekā 150 triljonu derivātu, kas piesaistīti eiro, kas īsā laikā var kļūt mazvērtīgāks par Zimbabves dolāru.

Aizgājušā gada nogalē, 23. novembrī Zemes gaitas beidza izcilais ekonomikas vēsturnieks, Nobela prēmijas laureāts ekonomikā (1993) Duglass Norts.

Norts pats bija redzējis Lielo Depresiju, pirmskara uzplaukumu valsts pasūtījuma rezultātā, pēckara ekonomisko brīnumu, viņa pētījumi bija vērsti institucionālās ekonomikas virzienā - nozares, kurā ASV ir, bija un būs dominējoša pasaulē. Nozarē, kuru vismaz daļēji atzina arī PSRS un tulkoja lielo grandu Veblēna, Veslija Mičela, bet sevišķi Gālbraita vecākā darbus.

Institucionālisti jau agrīni konstatēja, ka buržuāzijai nav nekāda produktīva pienesuma kapitālistiskajā ekonomikā. Inovācijas un izgudrojumus rada zinātniski tehniskā inteliģence, kuru šī buržuāzija ekspluatē. Centieni izskaidrot šo paradoksu, kā neizglītotas sakrāšļotas dumjas buržuā, mīdot ar kājām austeres un ikrus, šķaidot šampanieti un vāļājoties pa gultām, tik ilgi varējušas saglabāt varu pār šo produktīvo slāni, turot to būtībā maz atšķirīgā no verdzības stāvoklī, bija un ir fait accompli institucionālajā ekonomikā.

Veblēns jau agri novēroja, ka cilvēka dabā ir iedzimts negatīvisms pret to, kas ir lietderīgs un strādīgs, un raksturīga pielūgsme pret to, kas ir izšķērdīgs un nelietderīgs: nosauciet kādu sieviešu kārtas būtni par govi (lietderīgs dzīvnieks) vai dūjiņu (nelietderīgs), varēsiet pārliecināties. Dziļā analīze par 19.gs, buržuāziju nāca pie secinājuma - jo tā ir izšķērdīgāka un nelietderīgāka, jo tā ir "institucionāli" noturīgāka un nesatricināmāka.

Pētījumus Veblēns apkopoja fundamentālajā darbā "Bezdarbīgās šķiras teorija" (Theory of leisure class). Veblēna darbs arī parādīja, ka pretstatā dabaszinātņu pārstāvju dažreiz nicīgajai attieksmei, ekonomikā ir arī fundamentālas likumsakarības, šodien tās veiksmīgi pēta eksperimentālā ekonomika.

Norts savos pētījumos par institucionālo pārmaiņu procesu aptvēra milzīgu laika periodu, no pirmatnējām sabiedrībām līdz mūsdienām. Viņa Institutions, Institutional Change and Economic Performance (1990), ka arī vēsturiskā Constitutions and Commitment: The Evolution of Institutions Governing Public Choice in Seventeenth-Century England (1989) piesaistīja Nobela prēmijas komitejas uzmanību.

 Šīs grāmatas apkopo milzīgu faktoloģisku pētījumu resursu, pirmoreiz pētītus avotus, loģiski stingrus secinājumus, kas vispār raksturīgi institucionālajai ekonomikai. Taču tikai 1995. gadā īsākā formātā tiek publicēta galvenā, centrālā doma, kas ir tas nepieciešamais nosacījums, kas var pārtapt pietiekamā, lai notiktu institucionālas pārmaiņas, kas taču pasaules vēsturē tomēr ir notikušas, jo cilvēki vairs neskraida baros ar akmens cirvi.

Un šis visu izsakošais pārmaiņu nesējs, šis visa progresa izraisītājs un vecā kapracis, ir "external shock" - no ārienes nākošs satricinājums. Tātad tāds, pret kuru valdošā kliķe vai kasta nav varējusi sagatavoties. External shock var būt meteorīts, klimata izmaiņas, ja ir runa par visu cilvēci ietekmējošām parādībām. Tās var būt ārvalstu inspirētas varas pārņemšanas kā Krievijā 1917. gadā un Čīlē 1973. gadā. Tie var būt milzīgu biržas krišanu (baisse) izraisīti šoka viļņi. Tie var būt simtiem tūkstošu un miljoni ārkārtīgi agresīvu jaunu pārgribējušos islamistisku vīriešu, kas bez militāras sadursmes ieplūst un pārņem citas valstis.

Norta koncepcija arī dod uz Latvijā bieži uzdoto jautājumu - vai var valstī kaut ko mainīt vēlēšanu procesā? Uz to atbilde ir vienkārša - nē, nevar. Tikai tādas vēlēšanas, kuras notiek vienlaicīgi ar milzīgu ārēju satricinājumu (kā 1940.gadā), var nest pārmaiņas. Taču normālas vēlēšanas kaut cik pārskatāmā valsts stāvoklī - nevar. Valdošā oligarhija vienmēr panāks tādu vēlēšanu rezultātu un balsu saskaitīšanu, lai nekas nemainītos.

Ja vēlēšanas notiek vienlaicīgi ar milzīgu banku un ekonomikas krīzi, kuru savukārt izraisījusi ārēja iedarbība, tad izmaiņas ir iespējamas, kā to rāda Hitlera ievēlēšana demokrātiskā ceļā 1933. gadā. Latvijas 2008. gada banku krīze, tipisks external shock process nesakrita ar Saeimas vēlēšanu ciklu, un tāpēc nekādas būtiskas izmaiņas vēlēšanu iznākumos neradās. Ārējais trieciens sakrita ar pašvaldību vēlēšanām, un uz mūžīgiem laikiem vēstures mēslainē tika aizslaucīta jebkāda nacionāla koalīcija Rīgas Domē.

Var uzdot jautājumu - vai vispār 2008. gada novembra finanšu krīze varēja izraisīt būtiskas galveno valsts institūciju pārmaiņas? Neapšaubāmi varēja, bet tas bija dažu dienu laika logs pēc PAREX maksātnespējas publiskas izziņošanas, kad pat ārkārtīgi vājš satraukums varēja izvērsties milzīgā ātrumā, novest pie banku slēgšanas, valsts bankrota un valdošās oligarhijas sabrukuma.

Pēc tā, kas ir publicēts par šo laiku, Eiropas Savienība un SVF par ticamāko iznākumu uzskatīja finanšu sistēmas sabrukumu Latvijā un būtiskas institucionālas izmaiņas. Iespējamā pārsviešanās uz reģionu saka darboties kā arguments par labu Latvijas glābšanai tikai 2009. gada pirmajā pusē.

Kāpēc Latvijā institucionālas izmaiņas nenotika šajā iespēju logā - pirmkārt, sabiedrība nebija cietusi, šie notikumi sekoja Kalvīša pārpilnības laikiem, un cilvēki pat visļaunākā murgā neiedomājās, kas sekos. Otrreiz tāda laime valdošajiem nebūs, ja šī gada martā-aprīlī tiks slēgta Šengenas zona, tas ir drošs Eiropas Savienības un eiro nāves priekšvēstnesis.

Pēc Nobela prēmijas laureāta R. Mundela optimālās valūtas zonas teorijas, absolūta darbaspēka mobilitāte ir izšķirošais nosacījums, lai valūtas zona varētu izdzīvot. Eirozona ir monetārā savienība, tas ir pat augstāks integrācijas līmenis nekā valūtas zona, un tā sabruks ļoti ātri, ja darbaspēka mobilitāte nepastāvēs. ES lielākā daļa darbaspēka mobilitātes ir pierobežu formā, kur cilvēki šķērso robežu katru dienu. Ja tas vairs nebūs iespējams, ar ES un eirozonu ir cauri.

Sociālais taisnīgums daudz tiek pieminēts saistība ar šodienas islamistu teroristu kustību Eiropā. Briseles daļā Molenbekā vēl pirms Pirmā pasaul's kara, Kolonnas ielā 28 atradās gravīru ateljē, kurā darbu uzsāka Slokā dzimušais Beļģijas medaļu mākslinieks Augusts Bija (1872-1957), kurš kļuva pazīstams Beļģijā vairāk starpkaru periodā. Bet šodien tas ir drausmīgs islamistu pārņemts kvartāls, kur nav iesakāms iegriezties. Islamistisko imigrantu atkritumi ir kā mežonīgie Stiksas ūdeņi, kas aiznes nebūtībā Eiropas izcelšanās liecības. Arī pati Eiropa kā Grieķijā aizsāktās vēstures sastāvdaļa tiek iemīta dubļos un pazudināta. Visur minareti un minotaura māvieni piecos no rīta.

Populācijas eksplozijas nāvējošo spēku ar zinātniskām metodēm analizēja jezuītu garīdznieks Tomass Maltus, izcils Kembridžas universitātes students. Šodienas pārpadzīvotības krīze ir tipiska maltusiāniska krīze, kas strauji pārtop par katastrofu. Maltuss bija humānists, viņa pētījumi vērsti uz krīzes novēršanu. To viņš saskata sociālā taisnīguma nostiprināšanā, viņa pazīstama tēze par kapitālistiskajiem rausējiem ir "But such consumption is not consistent with the actual habits of the generality of capitalists. The great object of their lives is to save a fortune, both because it is their duty to make a provision for their families, and because they cannot spend an income with so much comfort to themselves, while they are obliged perhaps to attend a counting house for seven or eight hours a day...

...There must therefore be a considerable class of persons who have both the will and power to consume more material wealth then they produce, or the mercantile classes could not continue profitably to produce so much more than they consume”…

Dažkārt Maltusu uzskata par keinsiānisma ideju priekšteci. Keinsiānisma plāns izejai no krīzes ir vienīgais, kurš parādījis rezultativitāti Lielās depresijas apkarošanā - valsts investīcijas un atbalsts ekonomikai. Lai ko runātu šodienas neoliberālās ekonomikas aizstāvji, visas šīs disruptīvās inovācijas krīzi tikai pasliktina. Jo reāli tās rada jaunu verdzību, turklāt tās varbūt ir disruptīvas, bet tās nav inovācijas. Mērķis nemaz nav inovāciju radīšana, bet gan finanšu mahināciju izpilde, lai uzpūstu to fiktīvo vērtību. Kuriozs ir aktrises Džesikas Albas bērnu ekoloģisko peldkostīmu veikals internetā, kura valuācija sasniegusi 1,7 miljardus, lai gan nav saprotams, kur tur ir inovācijas un aktīvi. http://www.wsj.com/articles/jessica-albas-startup-honest-valued-at-1-7-billion-1439477917

Kādi draudi nāk no islamistiskā populācijas pieauguma Magrebā, Austrumāfrikā un Mazāzijā, raksturo Lords Heigs. Katru dienu šī reģiona populācija pieaug par 110 tūkstošiem cilvēku! Jau tagad visa jaunā paaudze šajā reģionā ir bez perspektīvas. Šādu situāciju rada islamistiskais vairošanās ārprāts, un tur nav nekādas viena bērna politikas. Islamistisko sieviešu fertilitātes līmenis ir 3-5 bērni, un lielāks tas ir mazattīstītās valstīs. Ilgu laiku Āfrikā populācijas eksploziju ierobežoja HIV, taču ir jau radušās rezistentas paaudzes, arī pats vīruss ir mutējis, un t.s. HIV-2 ir daudz benignāks. Risinājums var būt odu pārnēsātais Zika vīruss, to redzēsim ļoti drīz.

Ilgi vairs jāgaida nebūs. Martā, aprīlī strauji pieaugs islamistisko invazoru masas, kas trauksies Eiropas virzienā. Tikko ASV būs skaidrs par republikāņu prezidentu, var strauji notikt Latvijas un Igaunijas okupācija, negaidot šo teritoriju nostiprināšanu. 2015. gadā Austrālijā miris Krievijas Lielkņazes Olgas mazdēls, pirmais aizsaulē aizgājušais no savas kohortas. Laika daudz vairs nava. Smilšu pulkstenis ir iztecējis. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...