Iesaki rakstu: 
Ir diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Izrādās, ka daudzi no Atmodas "varoņiem" sēž "čekas maisos" un cilvēki saprot to, ka jau Atmodas laikā viss nemaz tik skaisti nebija. Bet stāsts kopumā ir par kaut ko nedaudz citu.
Īsi pirms čekas maisu atvēršanas tika publicēts Māras Zālītes raksts par to, ka maisus atvērt nevajag, ka nekādu vajāšanu un cietušo nav bijis u.t.t. Papildus ik pa brīdim tika publicēti citi līdzīgi raksti. Tika prognozēts, ka tagad uzradīsies cilvēki, kuri uz "čekas maisu" atvēršanas rēķina mēģinās kļūt slaveni un rausies pie varas.
Šāda tipa raksti tikai apliecina to, ka ir ļoti dzīvs šāds domāšanas tips - ja esi kļuvis slavens, tad noteikti jāsāk "gudri zagt", jāmēģina kļūt par deputātu un pavisam noteikti par ļoti bagātu cilvēku. Par to, ka arī Atmodas vadoņiem bija otra iespēja - palikt tādiem pašiem kā vienkāršie cilvēki -, neraksta.
Bija pat kāds cits dīvains raksts - "Atmodu sākām kā "Cibiņi" un beidzām kā "Bundži"”. Tikai vajadzēja šai rakstā pateikt patiesību - Tauta kā bija "Cibiņi", tā arī turpināja dzīvot kā "Cibiņi". Par "Bundžiem" kļuva Atmodas vadoņi.
Šobrīd ļoti bieži tiek rakstīts par ceturto Atmodu. Cilvēki saprot, ka Latvija kā valsts ir ievesta pamatīgā "purvā". Tikai ir viena problēma - Tauta tradicionāli gaida, ka atkal notiks Radošo savienību plēnums un tas arī uzsāks ceturtās Atmodas procesu, un, protams, gaida, kurš tad uzņemsies "Vulfsona" lomu un kurš "Īvāna" lomu.
Bet izrādās, ka nebūs ne plēnuma, ne "Vulfsona" un arī ne "Īvāna". Radošās organizācijas ir pārpilnas ar "stukačiem" un bijušajiem komunistiem un saaugušas kopā ar pie varas esošajiem.
Šobrīd Radošās savienības ir izveidojušas ļoti stabilu un neieņemamu cietoksni. Tajā ielaiž tikai līdzīgi domājošos un varai paklausīgos. Arī lielie masu mediji ieņem apmēram tādu pašu pozīciju. Par superpopulāriem tiek padarīti skandalozi cilvēki, kuru devums Latvijas kultūrai kopumā ir tuvs nulles līmenim. Līdz ar to var izteikt skumju secinājumu - Latvijas iznīcināšana sekmīgi tiek turpināta.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
