Pārresoru koordinācijas centrs: noteikt centra vadītājam regulāru ikmēneša 40% piemaksu pie 2441 eiro algas – tā ir ļoti laba pārvaldība
PIETIEK04.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar Ministru prezidenta rīkojumu noteikt Pārresoru koordinācijas centra vadītājam Pēterim Vilkam regulāru ikmēneša 40% piemaksu pie 2441 eiro algas – tā esot ļoti laba pārvaldība: šodien bez plašākiem komentāriem publicējam iestādes sagatavoto komentāru, kas gan nesniedz skaidrību – ja reiz piemaksa ir nepilni 1000 eiro un alga ir nedaudz vairāk nekā 2400 eiro, bet P. Vilka amatpersonas deklarācijā uzrādītie mēneša ienākumi ir vidēji 3800 eiro mēnesī, tad kādā veidā viņš no nodokļu maksātāju līdzekļiem ik mēnesī ir vidēji saņēmis vēl aptuveni 400 eiro:
„Pārresoru koordinācijas centra vadītājam P. Vilkam 2019. gadā bija noteikta piemaksa (40%) saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta divpadsmito daļu, atbilstoši Ministru prezidenta rīkojumam.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta divpadsmitā daļa paredz nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu, institūcijas rīcībā esošo finanšu līdzekļu ietvaros, iespēju noteikt piemaksu par amatpersonas (darbinieka) personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.
Līdz ar to, lai institūcija nodrošinātu kompetentāko, profesionālāko ierēdņu motivēšanu, amatpersonai (darbiniekam) var tikt noteikta piemaksa, ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā noteiktā laika posmā, Piemaksu regulāri (ne retāk kā reizi gadā) pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma komentāri (autoru kolektīvs: E. Pastars, I. Ošiņa, K. Rācenājs) par šādu piemaksu piešķiršanu apskatāmi, izmantojot saiti:
http://lpda.lv/storage/editor/atlidzibaslikumsarkomentariem.pdf (44. lpp.)
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piekto daļu labas pārvaldības princips ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
Labas pārvaldības princips ir tiesību vispārējo principu kopums. Labas pārvaldības principā vispārējie tiesību principi ietverti ar vienotu mērķi realizēt personu tiesību vai tiesisko interešu aizsardzību publiskās varas un ikvienas privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās. Labas pārvaldības principa realizācija ir nozīmīga, lai valsts ikvienam garantētu iespēju realizēt tiesības un tiesiskās intereses attiecībās ar valsts institūciju.
Ievērojot minēto, nosakot piemaksu, ko paredz normatīvais regulējums un kas tiek pamatota un pārskatīta pēc noteikta laika, un ir noteikta, nepārsniedzot likumā noteikto apmēru – netiek pārkāpts labas pārvaldības princips.
Jāpiebilst, ka atalgojuma politika un fiksēto mēnešalgu apjoms valsts pārvaldē iestāžu vadītājiem nav mainījies kopš 2010. gada, tāpēc piemaksu noteikšanai jeb algas mainīgās daļas lielākam īpatsvaram kopējā atalgojumā šādā situācijā ir pamats - tā tiek orientēts līdzsvarot atalgojuma apmēru ar līdzīgos amatos privātajā sektorā maksāto atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānā (2017) noteiktajam.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
