Iesaki rakstu: 
KNAB šodien publicēja 13.Saeimas vēlēšanu Politisko partiju deklarētos priekšvēlēšanu izdevumus un to sadalījumu dažādās jomās. KNAB veidotajās infografikās ir izcelti šādi politiskās reklāmas veidi – 1) vide, 2) radio, 3) TV, 4)prese, 5) labdarība, 6) internets. Manu uzmanību padziļināti piesaistīja politisko partiju tēriņi internetā.
KNAB sniegtā informācija liecina, ka atsevišķas partijas ir norādījušas, ka internetā reklamējas ļoti maz vai to nedara vispār. Tiesa, reālā situācija, manuprāt, ir citādāka un internets 13.Saeimas vēlēšanās ir kļuvis teju vai par galveno partiju aģitācijas platformu.
Pēc iepazīšanās ar KNAB statistiku nolēmu uz ātru roku pārbaudīt, cik tā ir patiesa un, cik godprātīgi partijas ir atskaitījušās knābim par saviem izdevumiem. Lai to panāktu, izmantoju Re:Baltica reiz izreklamēto politiskās aģitācijas meklēšanas tūlu Facebook Ad Collector.
Izanalizējot sev pieejamās politiskās reklāmas varu apliecināt, ka šodien (23.augustā) manā feisbuka profilā ir parādījušās šādu partiju reklāmas – 1) „Saskaņa”, 2) KPV LV, 3) ZZS, 4) LKS, 5) „Vienotība”, 6) NA, 7) JKP, 8) LRA. Agrāk savā profilā biju manījis arī vairākas LSDSP/KDS/GKL apmaksātas reklāmas.
Reklāmu īpatsvaram īpašu uzmanību nepievērsu, jo tās, visticamākais, tiek targetētas, balstoties uz manām interesēm un katrs lietotājs redz citādāku reklāmu klāstu. Neskatoties uz to, manā laika joslā visbiežāk bija sastopamas man nesimpatizējošās „Saskaņas” un KPV LV reklāmas. No tā secinu, ka šīs partijas reklāmās ir ieguldījušas pietiekami lielus līdzekļus, lai uzrunātu personas, kas tām neseko sociālajos tīklos.
Jānorāda, ka KPV LV ir vienīgā no partijām, kas KNAB ir norādījusi, ka politiskajai aģitācijai internetā finanšu līdzekļus nav tērējusi vispār (ne centa). Tikmēr daudzas citas, visticamākais, ir norādījušas nepatiesus skaitļus un savus tēriņus internetā notušējušas.
Piemēram, man ir grūti noticēt, ka „Saskaņa” reklāmām internetā tērē tikai 6% no kopējā reklāmu budžeta. Maz ticami ir arī tas, ka ZZS, NA un „Vienotība” interneta savai interneta pārstāvniecībai atstāj tikai 1 %.
Papildus tam ir svarīgi atgādināt, ka vairums partiju internetā izmanto arī netiešo aģitāciju, kas izpaužas šādos veidos – 1) kā atsevišķu personu reklāmas (īpaši daudz šādu ir ZZS un „Saskaņai”), 2) kā anonīmu lapu reklāmas (šajā jomā pirmrindnieces ir „Saskaņa”, KPV LV un NA, 3) kā partiju pārvaldīto valsts institūciju reklāmas (šeit dominē ZZS pārvaldītā Finanšu ministrija un „Vienotības” paspārnē esošā Labklājības ministrija). Diemžēl pierādīt netiešo aģitāciju internetā ir gandrīz neiespējami un tam nepieciešama plaša mēroga izmeklēšana – analogi kā tas pašlaik notiek ASV saistībā ar Krievijas iejaukšanos 2016.gada prezidenta vēlēšanās.
Tiesa, tas nenozīmē, ka KNAB nebūtu iemesla vērsties pie feisbuka vadības ar lūgumu norādīt partiju lapu finanšu datus. Tādā veidā KNAB varētu noskaidrot to, cik katra partija patiesībā ir atvēlējusi sevis reklamēšanai internetā un cik noklusējusi (samelojusi), iesniedzot priekšvēlēšanu posma izdevumu deklarācijas.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
