Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu
Bens Latkovskis02.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā medaļa, galvenais jautājums bija – kāpēc valsts prezidents atļāvies tā apkaunot savu vārdu? Kas viņu uz to pamudinājis?
Ar zināmu piespiešanos var aizfantazēties, ka tā bijusi caur valsts prezidentu izspēlēta ārkārtīgi smalka Kariņa atriebība Artim Pabrikam par pirmsvēlēšanu laikā mugurā iedurto dunci. Atrasties vienā kompānijā ar dzērāju, sievas sitēju Kaimiņu, dīvaino Bordānu un caurlaižu Pūci (par Taureņu pirti smalkjūtīgi paklusēsim) liels gods nav nekādā gadījumā. Tagad caur šādu pārbaudījumu Pabrikam atgādināts, pret ko viņš atļāvās pacelt roku.
Tas, protams, ir tikai joks, bet bez jokiem. Kāpēc? Kas rosināja pasniegt prezidenta medaļas tieši šim četriniekam, ņemot vērā, ka nepārvēlēto deputātu skaits ir 75. Ja šo savā vārdā nosaukto piekariņu Levits būtu izsniedzis visiem 14. Saeimā nepārvēlētajiem deputātiem, tad jautājumi nerastos. Tāds simbolisks atvadu mierinājums līdztekus nesimboliskajiem, gluži praktiskajiem 9000 eiro.
Varbūt lai nākamvasar, kad Levitu nepārvēlēs, galma politologi varētu ar gudru seju pilnā nopietnībā skaidrot, ka tas par to, ka pārpratuma pēc iedeva medāli Kaimiņam? Nevis par to, ka bijis nekāds. Gļēvs bezmugurkaulnieks. Tāda gandrīz vai attaisnojoša atruna. Paslīdēja kāja. Uz mirkli aizmiglojās prāts, un še tev - otrais termiņš vairs nespīd. Taču šo versiju varētu pieņemt ar vēl lielāku piespiešanos. Visiem taču jau pirms medaļu izsniegšanas bija skaidrs, ka Levitam nav cerību uz otru termiņu. Pārāk jau viņš neizteiksmīgs.
Tad kas gan cits? Pusgadu pirms termiņa beigām tā apkaunot savu vārdu? Kaut kādam risinājumam jābūt. Tad nu jāatceras, ka pasaulē balvas pasniedz ne tikai par dižiem sasniegumiem. Tās pasniedz arī par negatīvo piemēru. Tā līdztekus Nobela prēmijai tiek pasniegta tā dēvētā IG-Nobela prēmija par visnevajadzīgākajiem izgudrojumiem. Līdztekus kinoakadēmijas “Oskariem” tiek piešķirtas “Zelta avenes” utt.
Levita balva no visām pasaulē pazīstamajām antibalvām pēc savas idejiskās būtības vistuvākā ir Darvina balvai. Darvina balva ir nosaukta evolūcijas teorijas tēva Čārlza Darvina vārdā. Tā tiek piešķirta cilvēkiem, kuri izdarījuši pakalpojumu cilvēcei, īpaši muļķīgā veidā zaudējot dzīvību vai vairošanās spējas, tādējādi atbrīvojot cilvēci no sava “muļķības gēna”.
Levita balvas laureāti savu dzīvību gan nav zaudējuši, toties viņi ir upurējuši savu politisko karjeru, lai Latvijas politisko vidi attīrītu no sev līdzīgiem. Citiem par mācību. Lai Latvijas politiskajā vidē pazustu viņu nēsātais politiskā cinisma un ārprātīgas nekaunības “gēns”, kuru iemieso šī četrotne.
Kā vienmēr, kāds var domāt, ka ne visi no šiem četriem pelnījuši Levita balvu. Tā varbūt vairāk pienākusies citam. Bet kompetenta žūrija Sarmītes Ēlertes vadībā šogad lēmusi šādi. Šis lēmums var patikt, var nepatikt, bet tas nu ir tāds, un tas jāpieņem. Acīmredzot valsts prezidents iedzīvina jaunu tradīciju. Jautājums vienīgi - vai turpmāk Levita balvas tiks pasniegtas katru gadu vai arī tikai reizi četros gados, kad ar to tiks aplaimoti daži uz nākamo Saeimu nepārvēlēti deputāti?
No savas puses gribētu ieteikt Levita balvas kapitulam parūpēties, lai šis vērtīgais apbalvojums netiktu devalvēts kā viens otrs ordenis un beigu beigās netiktu piešķirts katram, kurš kādreiz sevi par politiķi nodēvējis.
P. S. Var rasties jautājums, bet kāpēc balvu nav saņēmis Gobzems? Pirmajā brīdī varētu domāt, ka tieši viņš vairāk nekā jebkurš cits 13. Saeimas deputāts būtu pelnījis Levita balvu. Taču tikai pirmajā brīdī. Atcerēsimies Gobzema milzīgo pienesumu “Vienotības” un Kariņa valdības stiprināšanā, ar savu rīcību graujot jebkuras opozīcijas reputāciju un radot fonu, uz kura Kariņš varēja projicēties kā politiskais gigants. Par šo palīdzību Latvijas politiskajai šķirai Gobzemam šoreiz jāpaliek bešā.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
