Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Spēkā esošais Vēlēšanu likums ir patiešām arhaisks, novecojis, nesaprotams, vēlētājus maldinošs. Šī iemesla dēļ izraudzīts šāds apzīmējums. Protams, lasot šo likumu, neko apšaubāmu nemanīsi, ja to nelasi un neizvērtē kopumā vai neesi analizējis visu vēlēšanu procesu.

Tikai nopietni tajā iedziļinoties, redzi, ka starp likuma pantiem trūkst loģikas, trūkst risinājuma, trūkst sakarības starp pantiem, kā arī ir jāizdomā vairāki noklusēti risinājumi, kas izsauc daudzus jautājumus, uz kuriem likumā nevar atrast atbildes, ja nelasi to starp rindām.

Vēlēšanu likums neatbilst tiesiskas valsts principiem, nenodrošina taisnīgas vēlēšanas.

100 Saeimas locekļus var ievēlēt tikai pieci vēlētāji, un vēlēšanas ir notikušas. Te nu arī ir tas arhaisms, kas ir jāizlasa starp rindām. Protams, šāda abstrakta vēlēšanu dalība nemēdz būt, bet teorētiski iespējama. Fakts ir tāds, ka vēlēšanas ir notikušas jebkāda vēlētāju skaita gadījumā.

Tu neesi apjautis, ka, ja vēlēšanās piedalās kaut tikai pa vienam balsotājam apgabalā, kuri nobalso par deputātu kandidātu kvotām apgabalos, vēlēšanas ir notikušas, 100 Saeimas deputāti ir ievēlēti. Teiksi: "Tā tas nevar varbūt, tas taču absurds!"

Tieši tā, tas ir absurds. Netici, izlasi likumu, varbūt sapratīsi, bet lasi to vismaz piecas līdz desmit reizes. Lasi arī "starp rindām", piedomā, citādi nevarēsi atrast konkrēti atbildi uz jautājumu par to, cik vēlētājiem ir jāpiedalās vēlēšanās, lai uzskatītu, ka vēlēšanas ir notikušas vai nenotikušas. Vēlēšanas ir notikušas, ja ir ievēlēti 100 Saeimas locekļi, tas ir viss.

Saistībā ar iepriekš teikto ir svarīgi saprast, ka draudi neiet uz vēlēšanām vai, ka tās vajag ignorēt, patiesībā neko nevar ietekmēt. Vai patiešām, pakļaujoties tādiem musinājumiem, mēs varam nodarīt nopietnu kaitējumu sev, sabiedrībai un valstij?

Visi šie aicinājumi saistībā ar balsošanu vēlēšanās drīzāk izskatās kā provokācija. Nav izslēgts, ka šādā līmenī spriež cilvēki, kuri ir politiski neinformēti, neizprot politisko sistēmu. Apzināta nepiedalīšanās vēlēšanās, vienaldzība pret savas valsts politiskajām norisēm ir sava veida nodevība, bezatbildība.

Nav šaubu, ka likumā būtu bijis jāparedz elementāri nepieciešama norma, kas nosaka, ka, ja vēlēšanās nepiedalās, piemēram, vairāk nekā puse no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos skaita vai citādi, atzīstams, ka vēlēšanas nav notikušas. Tad arī varētu spriest, vai ir vērts piedalīties vēlēšanās, vai tās ir iespējams ignorēt, lai piespiestu mainīt likumu.

Vēlēšanu likumā paredzēta dziļi slēpta viltība, kas ir plusu likšana vai svītrošana

Vēlēšanu likuma 23. panta 2. un 3.daļā var lasīt: "Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu. Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.”

Šī likuma procedūra izskatās patīkamā spēlīte ar deputātu kandidātu sarakstiem, piešķirot tiesības izsvītrot kandidātus, kas it kā nozīmē nobalsot pret kādu no tiem. Nekā nebija! No saraksta neizsvītrosi nevienu. Tu vari ar svītrojumu deputātu kandidātu vienīgi pabīdīt sarakstā par vienu vietu uz leju, ne vairāk. Tā kā sarakstā parasti ir vairāk deputātu kandidātu, nekā paredz kvotas šajā apgabalā, var gadīties, ka ar daudziem svītrojumiem izdodas deputātu kandidātu nobīdīt ārpus ievēlamo deputātu kvotas, bet uz "rezerves sola" paliek viss saraksts.

Otra pozīcija, kurā likums tev iedod vēl vienu patīkamu spēlīti, ir tāda, ka balsojot tev ir tiesības kādam vēlamam kandidātam vai radagabalam, ģimenes loceklim ierakstīt plusu (+). Tas nozīmē nobalsot ar divām balsīm, tu par viņu nobalso un sarakstā par vienu pārbīdi uz augšu.

Vienlaikus deputātu saraksta listē, kuru tu gatavojies iemest vēlēšanu urnā, tev ir atļauts izsvītrot visus citus kandidātus vai tikai vienu. To, kurš sarakstā ir pirms "tava" kandidāta. Kas tur slikts? Patīkami! Nekas nav slikts, bet līdz ar šo "Zīgerista banānu" tu esi piekrāpts. Neticami?

Šādas manipulācijas neko nopietnu nedod rezultāta ietekmēšanā. Plusu likšana vai svītrošana šī likuma apstākļos ir slazds vēlētājiem. Tas ir veids, kā viņus pievilināt nobalsot par nevēlamu partiju, ar to radot iespaidu, ka tev ir iespējas ietekmēt rezultātu. Padomā, cik gan liela jēga tādām manipulācijām salīdzinājumā ar to, ka tev sajauc galvu un atņem brīvu, neietekmētu izvēli.

Diemžēl, kā redzam, par daudz ko no teiktā par plusu un mīnusu likšanas afēru vēlētājs neaizdomājas. Vairākums vēlētāju to nesaprot. To nesaprot pat zinoši cilvēki. Manam viedoklim būs daudz pretinieku.

Jāsaprot, ka "noķert zivi" vai ievilināt velētāju nobalsot par manu partiju var tikai tad, kad ir izvēlēta pareiza, vilinoša ēsma. Šī ēsma ir aicinājums likt plusus vai svītrot. "Labums" manipulācijās ar sarakstiem, proti, pabīdot uz augšu vai uz leju vienu vai otru deputātu kandidātu, ir salīdzinoši niecīgs, jo viss partijas sarakts paliek "dzīvs", nesatricināms.

Vēlēšanu likumā šīs manipulācijas iestrādātas ļoti viltīgi, bet it kā "ļoti vajadzīgas". Vai vispār ir tiesiski pieļaujams, ka vienam kandidātam vēlētājs piešķir divas balsis, liekot plusu?

Piemēram, savulaik pirms Saeimas vēlēšanām kāda politoloģe, nesaukšu vārdā, iespējams, neapzināti un nesaprotot, ko tas nozīmē, Latvijas Radio uzrunāja vēlētājus un aicināja apmēram tā: visās partijās ir labi cilvēki, svītrojiet "sliktos", lieciet plusus "labajiem". Es varētu piekrist, bet. Ja ir tādi labie deputātu kandidāti, tad lai viņi mūk projām no sliktajām partijām.

Tas ir tas pats kā varas vadoņu aicinājums likt naudu "Bankā Baltija", jo tad dabūsiet lielos procentus un atgūsiet naudas maiņas zaudējumus. Tā bija finanšu bedre bezdibeņa malā.

"Latvijas Avīzē" reiz bija publicēts tā saucamais spilgtais citāts, kur Ingrīda Ūdre lielījās: "Jūs mani svītrojāt, ha, ha, un Saeimā ievēlējāt manu partiju "ZZS". Partiju, kurai draudēja politiskais bankrots. Painteresējieties, kādus amatus ieņem šie vēlēšanu sarakstā uz leju nobīdītie kandidāti, kādas ir viņu algas."

Praktiski šādam balsojuma bija jānotiek vienīgi partiju sapulcēs, kad izvirza deputātu kandidātus sarakstu sastādīšanai, nevis jāmaldina vēlētāji, kad no šādas darbības "sausais atlikums" ir tuvs nullei.

Arī vēlēšanu reformas jurists reiz Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pierādīja un skaidroja, ka puse no deputātiem, kas, šķiet, bija no Vidzemes saraksta un izsvītroti, ir Saeimā. Svītrojot "sliktos", patiesībā iekriti un nobalsoji par nevēlamo partiju.

Tā izpaužas šo manipulāciju aplamība. Likums ļauj svītrot deputātu kandidātus, bet neparedz deputātu kandidātus vai partiju izslēgt no saraksta.

Šie plusi un mīnusi varētu būt pieļaujami apstāklī, ja likums paredzētu izsvītrošanas sekas un vēlētājam jau iepriekš tās būtu zināmas. Tādā gadījumā balsojums būtu apzināts. Vēlētājam, kā jau minēju, likums neļauj izsvītrot deputātu kandidātu no saraksta, bet šo aspektu likums noklusē. Tas nozīmē, ka likums maldina vēlētāju ar svītrošanas procedūru, kurai ir fiktīva, divdomīga nozīme.

Vienlaikus, lai vēlētāju pievilinātu balsot par šo vai citu partiju, sarakstos ieraksta sabiedrībā pazīstamās personas vai otrādi – nepopulāras personas. Ar viltīgu domu, ka šo "slikto" personu no saraksta it kā var izsvītrot, "lai netiek Saeimā".

Domājot, ka nu es tam "blēdim parādīšu" un viņš Saeimā netiks, no rīta pamosties un redzi, ka izsvītrotais ir Saeimā. Kāpēc tā? Vienkārši! No saraksta izsvītrot nav atļauts. Tas ir jāsaprot pašam, lasot "starp likuma rindām". Tava vēlētāja griba ir aizskarta. Faktiski tu esi likumīgi piesmiets.

Pārliecinies, ja netici. Piemēram, visi 100% vēlētāju nobalsoja par kādu partiju. Visi visus 100% kandidātus šajā sarakstā pēc kārtas izsvītroja. Urnā iemeta visu izsvītroto deputātu kandidātu partijas listi. Ja saraksts pārvar 5% balsu barjeru, tad visi izsvītrotie būs ievēlēti Saeimā. Ja saprati domu, tad teiksi, ka šādam likumam nav loģikas.

Protams, ka nav. Nekādu loģiku vai sekas šajā Vēlēšanu likumā neatradīsi, jo likums neparedz "kvotas" kandidātus izslēgt no saraksta.

Savukārt deputātu kandidātu izvēlei ir mazsvarīga nozīmes. Partijas savus deputātu kandidātus, ja arī neiekļuva Saeimā, izvirza labi apmaksātos amatos. Turklāt deputāti nokļūstot jaunā politiskā vidē, sistēmā, faktiski pazaudē patstāvību, ir spiesti kalpot "īkšķa" politikai, balsošanas mašīnas disciplīnai. Personības, kuras meklējām, ejot pie vēlēšanu urnām, vairs lomu nespēlē. Tāpēc turpinām kladzināt, ka, kolīdz deputātu ievēlēja, tā vēlētājus aizmirsa. Ja Saeimā būs vairāk partiju un/vai vairāk atsevišķu deputātu, tās vairs tik viegli nevarēs ietekmēt no malas, sarunāt balsojumus, kad tas vajadzīgs korporatīva likuma pieņemšanai.

Šajā sakarā kāds komentētājs internetā raksta: "Es nebalsošu ne par vienu no partijām, ne par vienu, kurā būs kāds no līdzšinējo partiju esošajiem vai bijušajiem darboņiem. Jānāk pilnīgi CITIEM CILVĒKIEM! Bet līdzšinējie gesheft meister ir jātiesā!"

"Jaunie", "citi cilvēki", manuprāt, būtu partijas, kuras vēl nav bijušas pie varas. Šo partiju noliegšana mūs ieved zem tās pašas vēlēšanu propagandas himnas, ka nav, ko likt vietā, nav, par ko balsot. Nemetīsim viņus "zemē" un nemeklēsim kristāltīros, jo tādi vēl nav dzimuši

Turklāt, ja partija kopā par visiem deputātu kandidātu sarakstiem saņēmusi mazāk par 50% pozitīvo punktu, tad likumā bija jāparedz šo partiju izslēgt no deputātu vietu iegūšanas un/ vai vismaz kandidāti zaudē iespēju kļūt par deputātu no rezerves soliņa.

Likums sajauc balsošanas principu – kurā gadījumā vēlētājs balso par personībām un kurā par partiju

Sākoties vēlēšanu maratonam, gandrīz ikviens vēlētājs nonāk dilemmas priekšā: ko likt vietā, par kurām personībām balsot? Ik dienu dzirdam sarunas par personībām. Vairākums vēlētāju nemaz nevērtē, par kuru partiju balsot, bet vērtē personas. Pārsvarā nobalso par tām, kuras zināmas. Vairākums vēlētāju pavirši lasa vēlēšanu sarakstus, tajos meklējot populārus cilvēkus.

Uzskatu, ka ar nolūku vai arī "šizofrēniski" muļķīgi ir sajaukti divi vēlēšanu procedūras jēdzieni: balsošana par personībām un balsošana par partijām. Vien retais saprot, kā rīkoties vēlēšanu kabīnē un jau pašos pamatos rupji kļūdās. Vēlētājam ir dotas iespējas balsot par partijām, personības ir otršķirīgas.

Raugoties no Vēlēšanu likuma, vēlētajam no visu partiju sarakstu klāsta vienīgi vai vispirms jāatlasa partija, par kuru balsot. Nevis jāmeklē populāras personības pa visiem pieejamajiem partiju sarakstiem. Ja šo principu neievēro, tad izvēle var būt kļūdaina. Vēlēšanu laikā esi apjucis un nejūti gandarījumu, ka ar savu klātbūtni esi ko sniedzis.

Bieži cilvēkam nav priekšstata, nav informācijas par to, kura partija ir piemērotākā. Meklējot populārus cilvēkus pārdesmit sarakstos, apjūk un nobalso pretēji savai vēlmei.

Vēlētājs it kā saprot un it kā ir pārliecināts, ka esi nobalsojis par to partiju, kuras sarakstu iemeti vēlēšanu urnā. Dažbrīd tas nav tik vienkārši. Vēlēšanu sarakstā vēlētājs atrod vai jau iepriekš zina kādu "slikto" kandidātu un grib izsvītrot, domādams, ka balso "pret". Tomēr nobalsot "pret" partiju, kandidātu nav iespējams. Nožēlojami, ka tas tā ir.

Vēlētāju atbalsta 5% barjera Latvijas apstākļos ir nedemokrātiska un ierobežo vēlētāju gribas izpausmi

"Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita...” nosaka Saeimas vēlēšanu likuma 38. pants. Identiski noteikumi ir arī pašvaldību vēlēšanās.

Šāda spēkā esoša vēlēšanu likuma norma, manuprāt, ir provokatīva, negodīga un nedemokrātiska. Mēģināsim situāciju modelēt skaitļos. Pieņemsim, ka vēlēšanās piedalās 100 000 vēlētāju, bet uz vēlēšanām neatnāk 50 000 potenciālo vēlētāju – slinkuma pēc vai protestējot.

Piemēram, vēlēšanās piedalās divpadsmit partijas. Sešas no tām pārvarēja 5% barjeru, tādējādi no 100 000 vēlētāju nosacīti ieguva 66 400 vēlētāju atbalstu. Atbilstoši likumam sadala visas 100 deputātu vietas. Savukārt sešas partijas, kuras ir pārvarējuša ne vairāk kā 4,99%, vai arī ieguvušas mazāk balsu, vai kuras atbalsta 33 600 vēlētāju, vai viena trešā daļa no visiem vēlēšanās piedalījušos skaita, šīm partijām pienāktos 33 deputātu vietas. Tādējādi 33 600 vēlētājiem nodrošinot viņu gribu un tiesības pārstāvēt Saeimu ar ievēlētiem deputātiem.

Tomēr šos 33 600 vēlētāju balsu likums piesavina, nozog un "uzdāvina", "pārdod" pirmajām sešām "lielajām" partijām. (Lielas, jo uzpirktas, apmaksātas, naudīgas, dāsni apmaksā masu medijus un maksimāli reklamējas, izmantojot gan legālus, gan nelegālus līdzekļus).

Viena trešā daļa vēlētāju, šajā piemērā 33 600 vēlētāju, nav balsojuši par sešām pirmajām partijām un nevēlas, lai tās gūtu manu, tavu, mūsu atbalstu. Viena trešā daļa vēlētāju ir vēlējušies "nobalsot" pret tām, taču viņu balsis atdod nevēlamajām partijām.

Manā skatījumā tā ir likumā iestrādāta prettiesiska, diskriminējoša attieksme, kas norāda, ka likumdevēja attieksme grauj tiesiskas valsts principus, jo saistīta ar vēlētāja gribas piesavināšanos. Es pat varētu sacīt rupjāk: tā ir likumā iestrādāta politiska afēra.

Es nerunāšu par to, kāds ir citu valstu Vēlēšanu likums, jo katrai valstij ir sava vēsture, tradīcijas un demokrātijas pakāpe, ko nevar salīdzināt un kopēt.

Aizvadītajās vēlēšanās, piemēram, nostrādāja masu mediju ciniskais aicinājums nebalsot par "sīkpartijām", pazaudēsiet balsi. Likumā šāda sadalījuma, apzīmējuma nav. Balsi jau nepazaudēja, likums vienkārši atņēma jums vēlēšanu tiesības, balsis "pārdeva" citiem. Esat apkrāpti vārda īstajā nozīmē. Ja nepiedalīsieties vēlēšanās, rezultāts būs vēl traģiskāks.

Latvijas Republikas Satversmes 6. pantā noteikts, ka Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

Jebkuram labi saprotams, ka partiju apsaukāšana par "sīkpartijām" ir neētiska, nedemokrātiska, pazemojoša, diskriminācija nav pieļaujama.

Tomēr ne reizi vien esam saskārušies ar to, ka televīzijā un citos masu medijos, kas sniedz partiju bezmaksas reklāmu, piemēram, debatēs, tiek pateikts, ka "mazās" vai "sīkās" partijas uz debatēm neaicinās. Tādējādi tiek pateikts, ka tās Saeimā neiekļūs. Tas ir pretrunā ar tiesiskas valsts principiem.

Apzīmējums "sīkpartijas" vai "mazās" partijas jau kļuvis par lamu vārdu, bet tikai viena iemesla dēļ, proti, tāpēc, ka tām ir maz naudas, tās nesaņem valsts dotācijas, tās nemaksā vai maksā maz par reklāmu, nepasūta reitingus. Tām nav naudas publikācijām. Nemaksā masu mediju labajā un kreisajā kabatā. Šādu prettiesisku precedentu valsts pārvaldes iestādes nenosoda, kaut minētā attieksme vērtējama kā rupjš Satversme un vēlēšanu tiesību pārkāpums. Arī likums šo apstākli neaplūko. Vēlēšanu likums ar vieglu roku 33 deputātu vietas atdod "lielajām" partijām.

Liela daļa no, piemēram, tiem pašiem 50 000 vēlētāju, ietekmējoties no reklāmas, ka par "sīkpartijām" balsojot, pazaudē balsi, vēlēšanās nepiedalījās, palika mājās. Praktiski tādā veidā viņi balsoja "pret" Saeimā esošām partijām. Taču no teiktā izriet, ka viņu "pazaudētās" balsis pieder partijām, kuras nepārvarēja 5% barjeru. Ja 33 600 "sīkkpartiju" balsīm jāpieskaita vēl 50 000, tad ar 83 600 balsīm uzvarējuši būtu "mazo" partiju atbalstītāji.

No manis teiktā lasītāji var pārliecināties, kādas anomālijas un tiesiskas valsts principu graušana iestrādāta Vēlēšanu likumā. Tūdaļ būs pārmetumi, ka likums ir likums. Kas ieraktīts likumā, tas "likumīgi un pamatoti" (?).

Uz Vēlētāju tiesību aizskārumu norāda arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, 2006. gada 3. novembrī blakus lēmumā lietā Nr. SA-5/2006 departaments secina, ka "Vienlīdzīgu vēlēšanu princips vispirms paredz, ka visu politisko spēku un individuālo kandidātu iespējas ir vienlīdzīgas. Tas attiecas uz kandidātu sarakstu vēlēšanu kampaņu, plašsaziņas līdzekļu pieejamību tiem". Tomēr tas vēlēšanu likuma autorus, vēlēšanu organizētājus un rīkotājus neskar.

Praksē un no iepriekš minētā secināms, ka vēlēšanu tiesību vienlīdzības principi nepārtraukti tiek pārkāpti. Gan Vēlēšanu likumā, gan realizējot tiesības uz reklāmu un valsts kompensāciju.

Tāpat vēlēšanu vienlīdzības princips, manuprāt, tiek pārkāpts arī Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Piemēram, Saeimas četras partijas saņem 119 458 eiro katra, bet pārējās partijas, kas nav Saeimā, no šīs "siles" tiek atstumtas, lai likumīgi un pamatoti nebūtu līdzekļu reklāmai un netiktu Saeimā.

Spriediet kā gribat, bet netaisnība ir acīmredzama. Pareizi teica bijušais Finanšu ministrs Andris Vilks savā intervijā, ko precīzi nocitēt nevarēšu, bet galvenā doma bija tāda, ka varas partijas Saeimā nelaidīs "partijas no malas".

Vai arī turpmāk masu mediji, tostarp televīzija varēs darboties tā, it kā Satversme, citi likumi un Senāta spriedumi uz tiem neattiecas, paziņojot, ka atsevišķas partijas Saeimā neiekļūs vai ka tās ir "mazas" un tāpēc debatēs nepiedalīsies?

Jebkurā gadījumā, ja cilvēks nevēlas balsot par Saeimas partijām, atliek vienīgais variants, proti, balsot kaut vai ar "protesta balsojumu" par jebkuru partiju, kura ir ārpus Saeimas, kaut riskējot, ka "pazaudēs balsi". Šiem vēlētājiem nav citas izvēles, tādēļ vismaz jāizmanto šis protesta balsojums vai jābalso par partiju, kura ir sakompromitējusies vismazāk.

Ja likumdevējam nepietiek politiskās gribas izslēgt 5% barjeru, lai mazinātu spriedzi sabiedrībā, tādējādi nosakot, ka vēlētāji reāli nevar ietekmēt vēlēšanu procesu, tad jāparedz vismaz vēlētājiem iespēja izmantot "grozāmos sarakstus". Tas nozīmē, ka vēlētājs savā sarakstā var izsvītrot nevēlamos kandidātus, kā arī vietā ierakstīt jebkuru citu deputātu kandidātu, kas iekļauts vēlēšanu komisijas izsniegtajos citu deputātu kandidātu sarakstos. To nodrošina arī 1925. gadā izsludinātais Vēlēšanu likums.

Mēs pārliecinājāmies, ka pašreizējais Vēlēšanu likums ir viltīgs, negodīgs, tumšs un šizofrēniski "saraustīts". Tā pantos ir "norautas" nobeiguma pozīcijas, tas nenodrošina patiesu vēlētāju gribas izpausmi, vēlētāju līdztiesības principu, tāpēc ir jāmaina.

Nav par ko balsot – tā ir pret valsti vērsta provokācija, velētāju musināšana

Mums vienmēr iegalvo, ka ir risks pazaudēt balsi. Vienmēr jau ir, par ko balsot. Velētājiem savus deputātu kandidātu sarakstus piedāvā vairāk nekā desmit partijas. Protams, daļa populāru un spējīgu cilvēku nevēlas piedalīties partiju deputātu kandidātu sarakstos. Viņi nevēlas izbaudīt to zemisko attieksmi un nomelnošanu, kas tiek vērsta pret katru, kurš mēģina kritizēt varu. Pret katru, kurš iet politikā, lai demokrātiski mainītu vai ietekmētu esošo varu.

Personību nomelnošanu plaši izmanto konkurenti. Dažādi nelabvēļi cenšas nodarīt kaitējumu ne jau tik daudz šīm personībām, bet kaitējumu valstij. Tādējādi publisko izteikumus, ka "nav, par ko balsot", ka " neiešu uz vēlēšanām", vai arī, ja ja "balsosi par mazām partijām", "pazaudēsi balsi".

Jājautā, vai, ja atbalstīsi nevēlamās partijas, galvu un sirdsapziņu nepazaudēsi? Kolīdz parādās kāda personība, kura kritizē varu, izrāda interesi palīdzēt Latvijai, tūlīt tiek aplieta ar gūzmu dubļu vai lamu vārdiem, tiek apsaukāts par "nelieti", kā arī apvainots par to, ka "raujas pie siles".

Šādu "sutu" saņēma arī "Reformu partija", jo īpaši cienījamais Valdis Zatlers. Šādas zemiskas nomelnošanas kampaņas bieži vien parauj līdzi arī lielu daļu sabiedrības. Bieži cilvēki nevērtē personību sasniegumus, neiedziļinās politiskajos procesos vai balstās tikai uz negatīvo uzplūdu virtuvi.

Dažādu iemeslu dēļ no politikas ir izstumtas, noniecinātas vairākas personības. Netiek novērtēts viņu ieguldījums. Pašlaik sistemātiski noniecina partiju "Vienotība". Tomēr, atšķirībā no citām partijām, neesmu manījis, ka tā būtu iesaistīta kriminālos korupcijas skandālos.

Iekšējās ambīcijas un "nemieri" tajā, iespējams, nāk no ārējās ietekmes, ar "piecīšu" vai "sesīšu" skandāla uzkurināšanu. Tam ir jau pazīstams rokraksts, ko varēja novērot pret partiju LSDSP un "Reformu partiju". Šādi un citādi iekšējie "nemieri" daudz lielākā apjomā ir citās partijās. Atliek vien domāt, kamdēļ reitingu aptaujās un komentāros tās saudzētas, jo sevišķi "Saskaņa".

Jā, Latvijas krīzes laikā „Vienotība” kopā ar "Nacionālo apvienību" un ZZS pieņēma vairākus, tā saucamos, "nepopulāros lēmumus", izglāba valsti no bankrota. No tā uz laiku cieta lielas iedzīvotāju masas. Par to uztraucās daudz iedzīvotāju, bet, vai ievērojāt, ka pie notikušā nevaino NA un ZZS, bet tikai "Vienotību".

Neiedomājamas aplamības, jo visus "nepopulāros lēmumus" saskaņoja un atbalstīja kopīgi koalīcijas.

Tāpēc ir pamats domāt, ka melu kampaņu pret "Vienotību" realizē pret Latviju vērsti spēki, arī "kapeiku" struktūras (jauna terminoloģija no interneta, kurus dēvē arī par "troļļiem"), kaut nav jānovērtē par zemu melu kampaņā Ventspils valdošie "vēji" un partiju konkurence, oligarhijas stīgu aizskaršana, kas kādreiz bija "Vienotības" dienas kārtībā.

Ja runājam par personībām, tad atļaujos nosaukt tādas cienījamas personības, nešķirojot pa partijām, kā Valdis Zatlers, Aigars Štokenbergs, Valdis Kristovskis, Jānis Bordāns, Juris Bojārs, Guntars Krasts, Roberts Ķīlis, Guntis Belevičs, Ingrīda Circene, Ingūna Rībena un vairāki citi, kuri tika izstumti, aizgāja malā vai pārgāja no vienas partijas citā. Lasītājiem ir iespēja sarakstu papildināt.

Kur ir izeja no Vēlēšanu strupceļa?

Ļoti žēl, ka daļa no mums ik pa laikam nedomājam, nevēlamies analizēt, par ko un kādā veidā balsojam.

Es piekrītu Alvim Hermanim, ka vēlēšanās, lai kaut cik pareizi nobalsotu, būtu jāļauj piedalīties vēlētājiem tikai ar augstāko izglītību. Kaut arī minēto vēlēšanu "afēru" iestrādes Vēlēšanu likumā cilvēkiem pat ar augstāko izglītību liedz izvērtēt un uztvert daudzās anomālijas. Nemaz nerunājot par tiem, kuri ar politiku nenodarbojas un ļaujas, lai politika viņus ietekmē.

Tādu ir daudz. Iespējams, vairākums. Noteikti tie, kuri vēlēšanu dienā paliek mājās. Vēlēšanu likums ierobežo vēlētāja tiesības un ieved strupceļā tādā veidā, ka rada vienaldzību un apātiju. Sajūtu, ka neko nevar ietekmēt. Daudzi vēlētāji rītā pēc vēlēšanām jūtas šokēti un sūrojas, ka atkal ievēlētie tie paši "blēži". Kaut tādam viedoklim, ka ievēlēti blēži, nav pamata. Šāds teiciens skan kā sazvērestības teorija.

Pagājuši vairāk nekā divdesmit seši gadi un nav notikusi nekāda virzība uz Vēlēšanu likuma revīzijas pusi. Saeimas partijām laikam šis likums ir ļoti pa prātam. Tātad pagaidām nav pārliecības, ka tagadējās Saeimas partijas grozīs un pieņems tādu Vēlēšanu likumu, kas ienesīs "svaigumu" politiskajā sistēmā. Jāpiekrīt iniciatoriem internetā, kuri mudina visas pūles veltīt tam, lai ierosinātu referendumu par 1925. gadā izsludinātā Vēlēšanu likuma atjaunošanu. Tas manā skatījumā ir nenovērtējami demokrātiskāks un godīgāks par pašreizējo Vēlēšanu likumu.

Ieviest demokrātiskas vēlēšanas un likvidēt partiju monopolu varētu 1925. gada 9. jūnijā izsludinātais Vēlēšanu likums

Uz to būtu jāiet ar tautas referendumu, lai cik nedemokrātisks un smags šis referendums. Neviena partija, kas jau ir Saeimā, nav ieinteresēta tautai atdot varu ārpus partiju grupām, lai 100 pilsoņi varētu izvirzīt savu deputātu kandidātu vai izsvītrot kādu un vietā ierakstīt citu no deputātu kandidātu saraksta, ko vēlēšanu komisija izsniedz katram vēlētājam.

Lasītāji šo, 1922. gada (izsludināts un papildināts 1925. gadā) Vēlēšanu likumu var sameklēt internetā un pavērtēt, izteikt savus vērtējumus, kā būtu, ja to atjaunotu.

Paredzu, ka ne tikai līdz Saeimas vēlēšanām, bet vēl līdz pašvaldību velēšanām ir laiks grozīt kaut vai šo pašu Vēlēšanu likumu, tajā skaitā ieviešot "grozāmos sarakstus" (ak, bail, ka var zaudēt ietekmi?).

Novērtē šo rakstu:

65
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...