Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pastāsts par skaidu savā acī

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
20.07.2016.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķiet, tā ir ekonomiskās krīzes radīta pozitīvā pārmaiņa sabiedrības apziņā – mēs pietuvojamies ziemeļvalstu godprātības standartiem. Gadījums ar "līgavaiņa skapi" vai veselības ministra operāciju apliecina: Latvijas sabiedrībai vairs nešķiet, ka pastāv pieļaujamais līmenis sabiedrisko resursu izmantošanai privātām vajadzībām. Jo tas tiešām drīkst būt tikai principa, nevis kvantitātes jautājums. Vienlīdz slikti ir par nodokļu maksātāju naudu apmeklēt ārzemju SPA kūrorta procedūras vai nopirkt suvenīrkrūzīti, "ekonomēt" skolas jaunceltnes materiālus savai privātmājai vai sazvanīties no darba telefona ar ārzemju radiem. "Piedodamu sīkumu" vairs nav, un tā ir pareizi.

Protams, vienmēr vajag sev pajautāt: vai iepriekšminētajos gadījumos mēs, sašutušie nodokļu maksātāji un ārstu rindu izstāvētāji, būtu tikpat principiāli, ja tajos būtu iesaistīti plašai publikai krietni vien simpātiskāki, manierīgāki un saldvalodīgāki tautas kalpi? Jo, kā saka krievi, skaistums ir briesmīgs spēks. Varbūt tad mums ar valdības mašīnu pārvesta privāta mēbele šķistu pērkamo žurnaļugu tendenciozs uzbrauciens un "matu skaldīšana"?

Gudri politiķi noteikti ielāgos Rasnača un Belēviča "kāzusu" sniegto mācību: bezrūpīga paniekošanās ar nodokļu naudu un valsts resursiem šodien ir pašradīta un ienaidnieku rokās ielikta "kompra". Pavisam drīz šī atklāsme aizies līdz pat dziļākajiem provinces pašvaldību džungļiem. Tomēr vienlaikus par to vajadzētu aizdomāties arī "ierakumu otrai pusei": visiem sabiedriskajiem aktīvistiem, viedokļu līderiem, taisnības cīnītājiem, pilsoniskajiem "sargsuņiem" un "svilpē pūtējiem". Jo arī viņiem var būt vieglprātīgi pielipis pie pirkstiem kāds krikums no uzticētajiem pilsonisko organizāciju vai valsts resursiem. Tieši tam, kurš sabiedrības interešu vārdā modri glūn uz nagiem citiem, jārūpējas par savu "manikīru". Pirms meklēt baļķus citur, profilaksei vispirms pameklēsim skaidu savā acī.

Ja vēl neesmu Tev, lasītāj, apnicis ar šīm ābeces patiesībām, tad uzskatāmam iemēram izstāstīšu viena pilsoniska aktīvista "kāzusu". Nesen es tepat krāšņi aprakstīju dr. Olafa Libermaņa izveidoto – manuprāt, skarbu, bet pilnīgi likumīgu – biznesa modeli: palīdzēt neveiksmīgas ārstēšanas upuriem saņemt viņiem pienākošos kompensāciju, pusi no tās paņemot par sniegto pakalpojumu. Šis te pastāsts ir maija beigu publikācijas gluži likumsakarīga atbalss. Jo man tad šķita vairāk nekā dīvaina viņa biznesa marketinga stratēģija: vairot sev publicitāti ar asiem – bet mazrezultatīviem un, galvenais, pašdestruktīviem – verbāliem uzbrukumiem citiem medicīnas nozarē strādājošajiem.

Acīmredzami dr. Libermanis uzskata, ka viņš pilda sabiedrības sargsuņa lomu (šādas sociālās funkcijas veikšanai izveidojot nevalstisku kabatas organizāciju "Brūču un izgulējumu asociācija") un – kā man šķiet – ir iekritis izvēlētās misijas azartā un tās sniegtajā eiforijā.

Protams, šāda veida sargsunisms ļoti kaitina (īpaši, ja tas kalpo par instrumentu izmisušas klientūras pievilināšanai), tāpēc manā e-pastkastē uzradās vēstule ar – pavisam necilu, bet dokumentālu – apliecinājumu tam, ka paša Libermaņa morālā stāja nebūt nav ideāla: viņš ne tikai pieprasa no slimniekiem pusi tiem pienākošās naudas, bet ir arī privātām vajadzībām izmantojis valsts resursus.

Izrādās, kādai no savām vairākiem cilvēkiem izsūtītām e-vēstulēm dakteris kā bonusu bija dāsni pievienojis ziņu aģentūras gatavotu produktu – mediju apskatu par medicīnas aktualitātēm. Taču šo produktu nebija abonējis ne Libermanis, ne viņa vadītā biedrība vai uzņēmums, bet gan valsts iestāde – Bērnu klīniskās universitātes slimnīca. Tas bija apmaksāts ar nodokļu maksātāju naudu, bet tika izmantots privātai vajadzībai.

Kā Tev, lasītāj, šķiet, šis ir/nav "piedodams sīkums" un "matu skaldīšana"? Pat, ja mediju apskata izmantošana neradīja tiešu iztrūkumu slimnīcas kasē, sabiedriski aktīvam pilsonim tā ir principa lieta: (neatļauti) neizmantot savā privātajā un publiskajā darbībā vai biznesā valsts resursus. Otrkārt, te tika rupji aizskartas manas cunftes intereses: žurnālistiem ļoti pamatoti nepatīk, ja viņu darba augļus kāds pirātiski iegūst un vēl izdāļā citiem.

Pirms uzzināt paša Libermaņa vērtējumu šādai vaļībai, es drošības pēc pārvaicāju dakterim, vai arī viņš savas e-vēstules izsūtīšanas brīdī bija aģentūras klients. Tādā gadījumā atkristu pārmetums pirātismā. Arī valsts resursu izmantošana būtu tikai nevilšs pārpratums.

Plastiskās ķiruģijas "sargsuns" centās mūsu sarunu aizvirzīt uz diskusiju par viņa privātās dzīves (un e-sarakstes) neaizskaramību – man oponējot, ka cilvēkiem, kuri piesakās aizstāvēt sabiedrības intereses, ir jārēķinās ar privātuma mazināšanos: viņi kļūst par Anglijas karalienēm, uz ko drīkst skatīties pat katrs kaķis vai Lemešonoks.

Libermanis atzina, ka pats nav maksājis par viņa izmantoto mediju apskatu. Dakteris piekrita arī tam, ka ir rīkojies kļūmīgi, gan pierunādams (vai, kā pats ar ironiju lika manīt, ar varu pielauzis) valsts iestādes darbinieku draudzības vārdā padalīties ar šo materiālu, gan to izplatīdams – solot turpmāk tādas lietas nepieļaut.

Pēc šīs sarunas dr. Libermanis man dažas stundas vēlāk piesūtīja e-vēstuli, kurā – man šķiet, pilnīgi nevajadzīgi – centās mīkstināt mūsu sarunā paustās nožēlas tiešumu (citāts kopīpeistā):

"(..) Jā, varbūt, nevarēja tā vienkārši paprasīt informāciju un tā vienkārši iedot. Bet manā ieskatā, tas ir apmēram tāpat, kā es palūgtu Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai A4 papīra lapu, zīmuli, uzzīmētu Paulu Stradiņu vai Viesturu Boku vai Mārtiņu Kapicki un skici piekārtu pie sienas Bērnu slimnīcā. Principā var pārmest, ka valsts resursi, bet tā ir medicīnas vēsture, ceru, ka laba un ka tā tas arī paliks. Kur kaitējums, kur piedēvētā agresija? Kur finansiālā ieinteresētība? Kopt medicīnas kultūru nav noziegums.(..)"

Manuprāt, no šī necilā "kāzusa" sanāca vērtīga mācībstunda ne tikai dakterim, bet arī man pašam: pat jebkuram kaķim ir jārēķinās, ka viņu drīkst vērot katrs, kuram vien ienāk prātā, un vēl meklēt blusas kažokā. Bet ko par to teiksi Tu, lasītāj?

Olafa Libermaņa komentārs par publikācijā minētajiem faktiem:

Piektdienas vakarā, pirms trešā adventa, kad jau slēdzu ciet ofisa durvis, man piezvanīja no kādas cienījamas televīzijas kompānijas un jautāja, vai pieprasu piecdesmit procentus par pacientu tiesību pārstāvēšanu, saņemot kompensāciju no Ārstniecības riska fonda. Atbildēju, ka nē, strādāju par velti un savus piecdesmit dabūju tikai tad, ja vinnēju lietu.

Apgraizītu fragmentu no sarunas viņi parādīja pēc trim stundām, vienā sadaļā ar nodokļu nemaksātājiem un kukuļņēmējiem. Kad nākamajā dienā aizgāju uz redakciju un pajautāju, vai tiešām, pirms kādu apķēza, nebūtu pieklājīgi pajautāt viņa viedokli, producenti brīnījās; tiktāl aizdomājušies nebija.

Mediji vai nu cildina, vai aplej ar mēsliem; vari būt drošs, ka neitrāla un objektīva informācija būs vienīgi tavā sekcijas protokolā.

Tiešām, kuram gan interesē neitrāls, kluss un auksts Olafs Libermanis, vai, teiksim, Jānis Ģīlis.

Pietiek.com dara to, ko nedara citi, it kā zolīdāki izdevumi: tev dod iespēju izteikties.

Lūk, vēstule, ko nosūtīju tikai profesora Utkina skolniekam Viesturam Bokam* un Olafa Libermaņa audzēkņiem Kalvim Pastaram un Mārtiņam Kapickim pagājušā gada novembrī:

Mikroķirurģijas centra, toreiz vēl 20. nodaļas, sadarbība ar LOC sākās 1986.gada septembrī, kad dr. Tārs, dr. Bite un dr.Libermanis mēģināja atjaunot mutes dobuma pamatni ar mikrovaskulāru ingvinālo lēveri. 

Operācija nebija veiksmīga, kas radīja (saprotamu) vilšanos Onkocentra kolēģiem, kuriem turklāt profesors Skaģers iemācīja slēgt sejas apakšējās daļas defektus ar rotētu pektorālo lēveri. Līdz ar to turpmākos gadus LOC plastiskos ķirurgus piesaistīja minimāli.

Sadarbību pacientu plūsmas ziņā atjaunoja 1993.gadā dr. Tārs un dr.Libermanis, rekonstruējot apakšlūpas uz zoda audus pēc plakanšūnu vēža rezekcijas ar mikrovaskulāru radiālās artērijas lēveri. Operāciju veica uz vietas LOC, izmantojot viņu uz vietas esošo, ne īpaši piemēroto mikroskopu.

Bet pēc pieminētā prestižā kanāla raidījuma, kur citādi nemūžam nebūtu iekļuvis, man klientu kļuva vairāk. Izrādās, ka reņģu ēdājiem nav nemaz tik viegli tikt pie taisnības mūsu prestižajās valsts iestādēs.

Un savus secinājumus par Daiņa Lemešonoka aprakstīto epizodi es izdarīju. Paldies, Daini, ka norādīji uz kļūdu un devi iespēju kāpt uz paklāja un cīnīties.

* Vladimirs Utkins ir viens no Latvijas ķirurģijas dižgariem, profesora Paula Stradiņa skolnieks (viens no pēdējiem), attīstījis torakālo ķirurģiju un barības vada ķirurģiju. Pagājušā gadsimta beigās attīstījis plaušu pārstādīšanas ķirurģiju, veicot eksperimentus uz suņiem. 1982.gadā Olafs Libermanis bija praksē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 6.torakālās ķirurģijas nodaļā, kur strādāja Vladimirs Utkins, Natālija Bāliņa un jaunie, perspektīvie ķirurgi Egils Cunskis un Viesturs Boka.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...