Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
muntis
11.01.2011. 17:38Vienreiz tai jezgai ir jābeidzas,šitas sprukstiņš ie jāpadzen...!!!!!!!!!!
Eidis
10.01.2011. 18:13Kaut kā neinteresanti... Lai uzņēmēji un ietekmīgi / mazāk ietekmīgi politiķi paši dala savas ietekmes jomas un citas intereses. Kāda man tur daļa?
eksis
10.01.2011. 12:22nedomāju, ka Lembergs iet pret Antonovu. Drīzāk jau shēma, kā uztaisīt AirBaltic par mazvērtīgu un tad pa lēto izpirkt valsts daļas.
zzz
10.01.2011. 10:13Liekas visu no aktīviem ko varēja izcelt no air baltic jau ir izcelts tā nu Aivaram atliek tik vākt no tā visa politiksās dividendes, kas ņemot vērā iepriekšējo SM ministru mīkstpēdību un aktīvu vienkāršu izsaimniekošanu varētu būt gana interesati un politisko dividenžu ziņā izaicinoši parādīt arī Vienotībai, ka lai ar kādām metodēm bet lietas ir paveicamas
alias
10.01.2011. 10:06Lembis pazaudēja kuģniecību un taisās uz aviācijas biznesu? Tā no malas izskatās. Kumosiņš jau trekns.
Boldrix
10.01.2011. 01:14Flikam tika labi samaksāts, turklāt viņš ilgi varēja slaukt airBaltic, tagad ir Lemberga kārta un tas nozīmē, ka Flikam būs jāsamierinās ar līdzšim sarausto un kripatiņām no airBaltic pārdošans 2013/14. gadā.
Mao
10.01.2011. 01:05AirBaltic sen vairs nepieder valstij. Valstij pieder formāla kontrolpakete ar lieliem kredītiem apgrūtinātā lidsabiedrībā, ka īrē zīmolu AirBaltic no Flika firmas.
Ja Lembergs būtu Latvijas patriots, tad jau vakara Fliks sēdētu pie prokurora un rakstītu paskaidrojumu par vērtīgu valsts īpašu izblēdīšanu izmantojot dienesta stāvokli.
Ojārs
09.01.2011. 23:53Skaidrs ir tas, ka Lembergs arī airBaltic pieprasa savu tiesu. Tā izskatās, ka dabūs arī, jo šobrīd nav neviena, kurš varētu viņam to liegt. Paņems tāpat kā paņēma citus Satiksmes ministrijas uzņēmumus...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
