Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Pašvaldība, privatizējot tirgu, atbalstījusi vietējo oligarhu

Biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs
29.07.2011.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs jau ir vērsusies Valmieras pilsētas pašvaldībā ar iesniegumu par Valmieras tirgu, uz ko esam saņēmuši Valmieras pilsētas pašvaldības 17.05.2011 atbildi Nr.1-3-13/11/1067. Diemžēl Valmieras pilsētas pašvaldības sniegtā atbilde mūs neapmierina, jo tā nesniedz pilnīgu skaidrību par Valmieras tirgus likteni. Tāpēc, ņemot vērā daudzo valmieriešu interesi par Valmieras tirgu un tā nākotni, par kuru skaidru atbildi vai pat vīziju nesniedza arī Valmieras pilsētas pašvaldība savā atbildē, vēršamies ar atkārtotu iesniegumu sekojošu apsvērumu dēļ.

Valmieras pilsētas pašvaldība savā 17.05.2011.g. atbildē Nr. 1-3-13/11/1067 uz biedrības Sabiedrības iniciatīvas centrs jautājumiem atbildēja, ka „nekustamā īpašuma (paredzēta 7-stāvu apbūve) Tērbatas ielā 2, Valmierā, īpašnieks SIA Valmieras tirgus un tirgus pārvaldnieks ir SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība, domājot par tirgus attīstību, 2007. gadā izstrādāja tirdzniecības un darījumu centra- tirgus nulles cikla projektu” un „saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības 22.06.2004. domes sēdes lēmumu Nr.302 (protokols Nr.9, #6) par SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz zemes gabala Valmierā, Tērbatas 6 atsavināšanu un pirkuma līguma slēgšanu” Valmieras tirgus ir SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība īpašums.

Iepazīstoties ar Zemesgrāmatas (ZG) publiskiem datiem varam pārliecināties, ka zemes īpašums Tērbatas 4/6 tirgus teritorijā piederēja pašvaldībai, tas tika sadalīts un, pamatojoties uz 12.08.2004.g. pirkuma-pārdevuma līguma ar Valmieras pilsētas pašvaldību, kas noslēgts savstarpēji vienojoties, Tērbatas 6 nonāca SIA VRPB īpašumā, pēc tam 2009.gadā - SIA Valmieras tirgus īpašumā. VRBP mājas lapā tiek piedāvātas ēkas un telpas nomāšanai un pārdošanai Tērbatas ielā 2. un 6. SIA Valmieras tirgus pieder arī īpašums Tērbatas ielā 2, kura sastāvā ietilpst garāžas, kurās izvietoti rūpniecisko preču tirgotāji.

Pašvaldība neatbild uz jautājumu par Valmieras tirgus nākotni, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka pilsētas domes nespēja vai nevēlēšanās lemt par grozījumiem pieņemtajā teritorijas plānojumā (7-stāvu apbūve tirgū) liek domāt, ka arī faktiski mēs to varam zaudēt. Pilsētas dome nav pat tirgus līdzīpašniece, un tādējādi par sabiedrību maldinošu jāuzskata īpašnieka dēvēšana par „pārvaldnieku”, kā arī maldinoši ir apgalvojumi, ka pašvaldība pārrauga tirgus pārvaldītāja darbību tirgū vai, ka bankas pašreizējos ekonomiskos apstākļos atsakās kreditēt tirgu u.c. Tā ir apzināti pielietota demagoģija patiesā stāvokļa slēpšanai.

Aicinām Valmieras pilsētas pašvaldības atbildīgās amatpersonas nekavējoties veikt pasākumus un slēgt vienošanos ar īpašnieku par Valmieras tirgus saglabāšanu un rekonstrukciju. Ir pienācis laiks kaut ko paveikt arī sabiedrības interesēs!

Valmieriešiem ir tiesības zināt radušās situācijas pamatus, bet pašvaldības pienākums ir sniegt pilnu informāciju par radušos situāciju un tās iespējamiem risinājumiem nākotnē. Biedrības Sabiedrības iniciatīvas centrs biedrs J.Krumholcs jau ir rakstījis laikrakstā Liesma par domes pirmpirkuma tiesību nekorekto (ļaunprātīgo) uzurpāciju uz apbūvētiem zemes gabaliem G. Apiņa ielas mikrorajonā, neievērojot iedzīvotāju intereses, pat nepiedāvājot iedzīvotājiem iegūt īpašumā Apiņa ielas mikrorajona zemes.

Uzskatām, ka Valmieras tirgus gadījumā pašvaldība nav sniegusi sabiedrībai detalizētu informāciju par Valmieras tirgus atsavināšanas privātpersonām iemesliem, likumīgajiem pamatiem un kārtību, kāda ievērota, Valmieras tirgu atsavinot privātpersonām piederošām kapitālsabiedrībām, kas ļauj izteikt pamatotas bažas iespējai, ka pašvaldība ir vienkārši „uzdāvinājusi” tās Valmieras tirgus īpašuma tiesības (tātad, sabiedrības īpašumu- ne tikai saimniecības objektus, bet arī lielu zemes gabalu pašā pilsētas centrā) SIA VRPB, balstoties it kā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Biedrību interesē, par kādām pirmpirkuma tiesībām ir runa, ja tirgus savulaik celts par pilsētas budžeta līdzekļiem (piederība pilsētai arī uz 1940. gada 21. jūliju) un bez lēmuma par pašvaldības īpašuma atsavināšanu nevar būt runa par kaut kādām citu personu tiesībām.

Pilsētas iedzīvotāji vēlas redzēt centra zemju īpašumu sadalījumu, lai nākotnē būtu sagatavoti, ka atsevišķas vietas tur varētu nebūt pieejamas viņiem vai to pārveide notiktu bez viņu piedalīšanās. Par „uzņēmēju domes” patieso attieksmi pret saviem iedzīvotājiem un pilsētas attīstību varētu liecināt arī tai dāvināto, mantoto īpašumu liktenis uz šodienu; personu skaits, kam ierādīti zemes īpašumi citās vietās (saņēmuši kompensācijas) vai personu skaits, kas nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, vai zemes gabala piederība nav konstatēta, un kas ir šo zemju īpašnieki šodien, izmantojot likuma normu par pieteikšanos uz zemes privatizāciju līdz 2004. gada 31. decembrim (pēc šī termiņa zemi var tikai nomāt vai izpirkt par latiem). Atsevišķi gan skatāms jautājums par zemju privatizāciju, „apaudzējot” padomju laikā celtos VRPB tirdzniecības un apkalpojošos objektus ar zemes gabaliem.

Pieņemot, ka SIA Valmieras tirgus nodarbojas ar tirgus ēku un teritorijas apsaimniekošanu, uzzinām, ka pēc Uzņēmumu reģistra datiem tā ir VRPB - firma, ko līdzīgi kā SIA Valmieras lielveikals dibinājis J. Ābele („sabiedrības dibinātājam pieder visas Sabiedrības pamatkapitāla daļas”). Tās bilancē tiek fiksēts SIA VRPB ieguldījums 340 177 Ls apmērā kā saņemtie pamatlīdzekļi un pakalpojumi un gandrīz tikpat iespaidīgs aizdevums, bet vai tirgus attīstībai?

SIA Valmieras tirgus neto apgrozījums 2009. gadā sastādījis 30,9 tūkst. Ls, bet 2008. gadā tikai 1,1 tūkst. Ls ar peļņu attiecīgi 16,6 un 0,64 tūkst. Ls. Par kādiem kredītiem tirgus attīstībai vēl šeit varētu būt runa, ja nav redzams, no kurienes ņems naudu, lai atmaksātu jau esošo kredītu saprātīgos termiņos?

SIA Valmieras tirgus bilancē uzrādītie ieņēmumi, iespējams, ir tālu no patiesajiem (tā gan ir VID kompetence), bet aptuveno apjomu nepavisam nav sarežģīti izvērtēt. Mūsu kaimiņi – cēsnieki kopējo mazumtirdzniecības gada apgrozījumu uzrāda virs 190 tūkst. Ls (vai tad mēs esam vājāki?), samaksātos nodokļus 37 tūkst. Ls un uzturēšanas izmaksas 93 tūkst. Ls (Cēsu tirgus arī ir SIA, bet pašvaldībai tajā pieder kapitāla daļas). Tā ir augsta rentabilitāte, bet ja vairāk kā 10 gadu netiek ieguldīti līdzekļi tirgus sakārtošanā, tad valmieriešu rentabilitāte varētu būt krietni augstāka.

Tik tiešām, ja neskaita dažus aizvāktos daļēji sabrukušos kioskus, ieguldīts nav ne santīms. Tirgus ēkas un inventāru šai laikā apsaimniekojis tikai „laika zobs”. Kādreiz renovētā tirgus nama fasādē jau izdrupuši ķieģeļi, krāsa nolupusi; plastikāta jumtiņi vienos caurumos; lielā noliktavas ēka un piebūvētie kioski pa pusei sabrukuši. Ne remontus, ne krāsu nav redzējis tirgus inventārs (šķiet, ka dzīvojam pasaulē, kur nav ne būvnormatīvi, ne uzraugošās institūcijas ). Ja pašvaldība patiesi uzraudzītu tirgus darbību, vai šāds tirgus stāvoklis ir sabiedrības interesēm atbilstošs?

VRPB, visticamāk, ir īpaša loma pilsētas attīstībā, jo varētu būt, ka attīstību guvis uz pilsētas budžeta rēķina, tajā pat laikā var nepildīt savus solījumus. Savulaik dome ar kopīgiem projektiem, iespējams, ir atbalstījusi stāvlaukumu izbūves pie veikaliem (tagad zemes privatizētas); sniegusi ekskluzīvas tiesības apkalpot unikālus pasākumus (piem. koncerti Pauku priedēs), ierobežojot brīvu konkurenci; iespējas nekontrolēti apsaimniekot pilsētas tirgu, dodot vienam tirgus dalībniekam (toreiz vēl bija lielākais tirgotājs un arī konkurents) tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citiem tirgus dalībniekiem; pārvietot tirgotājus savā garāžu kompleksā blakus tirgum, it kā pildot LR 1998. gada 6. oktobra MK noteikumus par apbūves līmeņa paaugstināšanu pilsētas tirgos (garāžas vienkārši bija jānojauc kā nepiederīgas pilsētas centram, taču šodien katra nenojauktā garāža īpašniekam pēc neoficiālas informācijas ienes ap 200 Ls mēnesī. MK Noteikumi tirgus laukumā netika un arī šodien nav izpildīti, bet 6 mēnešu pagaidu statuss sen beidzies.

Iedzīvotāji atminas, ir bijuši tirgus renovācijas solījumi:2002. g. ieguldīt 55 tūkst. Ls jaunu stāvvietu, zivju paviljona, sanitāro telpu izbūvei tirgotājiem un apmeklētajiem; 2007.-2008. g. „1. kārtas rekonstrukcijas plāns - rūpniecības preču tirgus pārveidi par mazu veikaliņu un salonu centru ar mūsdienīgām telpām un iekārtojumu”, bet palikuši par solījumiem, jo laikam ne jau krietns un godīgs saimnieks tos devis, kā to prasa Komerclikumā rakstītais.

Pašreiz tirgus pārvēršas par graustu, pilsētas kauna traipu. Tirgus pārvaldnieks un arī patiesais īpašnieks, iespējams, gadiem ļāvis tirgum sabrukt, „pārpumpējot” tirgus ieņēmumus un „uzkraujot” tam nesamērīgu kredīta atmaksu. Vai to var saukt par atbalstu uzņēmējdarbībai, jo tirgū tas neiegāja no ”nulles” kā lielākā daļa jauno tirgoņu- tam bija gan visi resursi, gan veikalu tīkls, gan sava vairumtirdzniecības bāze. VRPB bija monopolists, bet kā kooperatīvā sabiedrība darbojās visvājāk reglamentētajā tiesību laukā (paju biedriem maza teikšana, statūti „regulējami”, pārvaldes aparātam nebija nostiprināta materiālā atbildība par darbības rezultātiem u.c.). Visticamāk, tās bija „lielās politikas” vēsmas –mums bija patērētāju biedrība, kas vēl nebija privāta un vairs nebija arī valsts, tātad vietējai administrācijai varēja būt liela teikšana saglabāt šo saimniecību valmieriešu interesēs, tomēr tā izvēlējās sev izdevīgāku variantu, iespējams, arī drošu līdzekļu avotu partiju cīņās. Tā bez konkursa tika nodots apsaimniekošanā Valmieras tirgus, pievienotas patērētāju biedrības, iedzīvotājiem/pašvaldībai pienākošiem īpašumiem uzradās privātīpašnieks, lēti tika iegūts „Valmieras maiznieks” u.c. un, iespējams, pretī varēja attiecīgi saņemt, jo sava un partijas tēla spodrināšana nepavisam nav lēts prieks.

Tagad pilsētas dome apstiprina teritorijas plānojuma grozījumus, it kā nebūtu iedzīvotāju iebildumi par pilsētas centra daudzstāvu apbūvi, varbūt cerot, ka kādam tas nesīs iepriekšējās veiksmes. Domes apstiprināto apbūves augstumu (7- stāvi) tirgū vērtējam kā kārtējo nodevu kāda biznesa interesēm, jo katrs stāvs palielina zemes kadastrālo vērtību, bet lētā pirkšana un dārgā pārdošana pilsētas domei vēl arvien liekas sevišķi atbalstāma uzņēmējdarbība. J. Ābeles nopelni, acīm redzot, ir pārāk nopietni, lai ar viņa interesēm nerēķinātos. Izskatās, ka arī bijušās Tautas partijas bijušais līderis A. Šķēle savulaik paspējis izspēlēt savas biznesa intereses pilsētā - lēti nopirkt pilsētas katlu mājas vai dārgi pārdot pašvaldībai zaudējumus nesošu biznesu (viesnīcu Naktsmājas). Kā būs ar industriālās attīstības iespējām jaunajiem biznesiem pilsētā pēc 3 gadu patvēruma Biznesa un inovāciju inkubatorā, šķiet, mazāk kādu uztrauc.

Pilsētas domes paskaidrojums, ka tirgus teritorija ir privāts īpašums, un ar to jautājums ir izsmelts, nepavisam nav pietiekošs- privātīpašuma svētums bija jānodrošina ar godīgiem paņēmieniem, bet teritorijas plānojuma grozījumiem jāietver arī priekšlikumi, kas atbilst iedzīvotāju interesēm, to vajadzībām.

Uzskatām, ka uz pilsētas attīstību jāskatās daudz plašāk, ar lielāku perspektīvu un nevis kā pietuvinātu biznesmeņu interešu realizācijas iespēju šaurās savtīgās interesēs. Tikai tad varētu runāt par iedzīvotāju vēlētu pilsētas domi, kura strādā plašākas sabiedrības interesēs.

Ņemot vērā visu augstākminēto un pamatojoties uz LR Iesniegumu likuma, Informācijas atklātības likuma, likuma Par pašvaldībām, Teritorijas plānošanas likuma, Būvniecības likuma, kā arī likuma Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu normām, biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs:

I) lūdz Valmieras pilsētas pašvaldību sniegt atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:

1.   Vai pašvaldībai ir pārliecība, ka tā spēs valmieriešus nodrošināt ar sakārtotu, prasībām atbilstošu tirgu ekoloģisku un Latvijā audzētu produktu tirdzniecībai, ja īpašums tiek piedāvāts pārdošanai?

2.   Vai pašvaldības rīcībā ir instruments, kas nodrošinātu Valmieras tirgus saglabāšanu, nodrošinot Valmieras pilsētas pašvaldības iedzīvotāju intereses?

3.   Vai un kāpēc pilsētas pašvaldība nenostiprināja Zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz tirgus ēkām un tirgus laukumu 7000 kv. m – tā ir 1936. gadā ekspluatācijā nodotā 60 000 Ls vērtā teritorija?

4.   Kādēļ tiesas procesā nav atguvusi tiesības uz šīm ēkām?

5.   Vai Valmieras tirgus ēku un zemes nonākšana cita īpašnieka rokās bija pilsētas iedzīvotāju interesēs realizēts projekts?

6.   Vai, kad, uz kāda tiesiska pamata un uz kādiem nosacījumiem (cena, norēķinu kārtība) Valmieras pilsētas pašvaldība ir lēmusi par Valmieras tirgus ēku/zemes atsavināšanu?

7.   Vai Valmieras tirgus šī brīža tehniskais stāvoklis atbilst spēkā esošām likumu normām un neapdraud sabiedrisko drošību, vienlaicīgi sniedzot informāciju, kādā veidā izpaudusies Valmieras pilsētas domes uzraudzība, kad ir veikta apsekošana?

8.   Vai pilsētas pašvaldība, apstiprinot 7-stāvu apbūves augstumu tirgū, ar šo lēmumu nodrošinās tirgus saglabāšanu?

9.   Vai Valmieras pilsētas pašvaldība ar savu finansējumu ir piedalījusies un tādējādi atbalstījusi stāvlaukumu izbūves pie SIA VRPB piederošajiem veikaliem Valmierā?

10. Ar kādiem līdzekļiem SIA VRPB piedalījās sava t/c Valleta apakšzemes komunikāciju, ceļu un teritorijas pārbūvē? Vai šiem darbiem finansējums tika gūts no pašvaldības un/vai no Eiropas piesaistītiem līdzekļiem?

11. Kādi iemesli (aprēķini, pētījumi, prognozes, tiesiskie pamati) kalpoja par pamatu Valmieras pilsētas domei ienesīgu, pat pilsētas budžetu papildināt spējīgu tirgu atdot uzņēmējam, kas nespēja konkurēt, neskatoties uz resursiem, ar laiku tika „izspiests” no savas nišas, un sāka nodarboties tikai ar nekustamo īpašumu (padomju laikā veidoto un visai sabiedrībai piederošu) iznomāšanu vai pārdošanu?

12. Kur nākotnē plānots tirgus Valmierā, par kādiem līdzekļiem tas tiks iekārtots un kad?

II) lūdz Valmieras pilsētas pašvaldību sagatavot un sniegt detalizētu informāciju par pilsētas zemju (bijušu pašvaldības) īpašumpiederību, lietošanas tiesībām, norādot patiesos labuma guvējus, kā arī lūdz sagatavot informāciju par SIA VRPB visiem iesniegumiem, iespējams, pamatojoties atkal uz pirmpirkuma tiesībām, iegūt ēkām pieguļošos zemes gabalus un šo iesniegumu izskatīšanas rezultātiem. Tāpat lūdzam sniegt informāciju, vai pieminētajos zemes gabalos, izbūvējot ielas, tika ietverta projektos veikalu stāvlaukumu izbūve vai renovācija pie VRPB veikaliem, ēkām, un par kādiem līdzekļiem (pašvaldības vai Eiropas Savienības fondu) tas tika veikts?

Novērtē šo rakstu:

26
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...