Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Pašvaldība, privatizējot tirgu, atbalstījusi vietējo oligarhu

Biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs
29.07.2011.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs jau ir vērsusies Valmieras pilsētas pašvaldībā ar iesniegumu par Valmieras tirgu, uz ko esam saņēmuši Valmieras pilsētas pašvaldības 17.05.2011 atbildi Nr.1-3-13/11/1067. Diemžēl Valmieras pilsētas pašvaldības sniegtā atbilde mūs neapmierina, jo tā nesniedz pilnīgu skaidrību par Valmieras tirgus likteni. Tāpēc, ņemot vērā daudzo valmieriešu interesi par Valmieras tirgu un tā nākotni, par kuru skaidru atbildi vai pat vīziju nesniedza arī Valmieras pilsētas pašvaldība savā atbildē, vēršamies ar atkārtotu iesniegumu sekojošu apsvērumu dēļ.

Valmieras pilsētas pašvaldība savā 17.05.2011.g. atbildē Nr. 1-3-13/11/1067 uz biedrības Sabiedrības iniciatīvas centrs jautājumiem atbildēja, ka „nekustamā īpašuma (paredzēta 7-stāvu apbūve) Tērbatas ielā 2, Valmierā, īpašnieks SIA Valmieras tirgus un tirgus pārvaldnieks ir SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība, domājot par tirgus attīstību, 2007. gadā izstrādāja tirdzniecības un darījumu centra- tirgus nulles cikla projektu” un „saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības 22.06.2004. domes sēdes lēmumu Nr.302 (protokols Nr.9, #6) par SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz zemes gabala Valmierā, Tērbatas 6 atsavināšanu un pirkuma līguma slēgšanu” Valmieras tirgus ir SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība īpašums.

Iepazīstoties ar Zemesgrāmatas (ZG) publiskiem datiem varam pārliecināties, ka zemes īpašums Tērbatas 4/6 tirgus teritorijā piederēja pašvaldībai, tas tika sadalīts un, pamatojoties uz 12.08.2004.g. pirkuma-pārdevuma līguma ar Valmieras pilsētas pašvaldību, kas noslēgts savstarpēji vienojoties, Tērbatas 6 nonāca SIA VRPB īpašumā, pēc tam 2009.gadā - SIA Valmieras tirgus īpašumā. VRBP mājas lapā tiek piedāvātas ēkas un telpas nomāšanai un pārdošanai Tērbatas ielā 2. un 6. SIA Valmieras tirgus pieder arī īpašums Tērbatas ielā 2, kura sastāvā ietilpst garāžas, kurās izvietoti rūpniecisko preču tirgotāji.

Pašvaldība neatbild uz jautājumu par Valmieras tirgus nākotni, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka pilsētas domes nespēja vai nevēlēšanās lemt par grozījumiem pieņemtajā teritorijas plānojumā (7-stāvu apbūve tirgū) liek domāt, ka arī faktiski mēs to varam zaudēt. Pilsētas dome nav pat tirgus līdzīpašniece, un tādējādi par sabiedrību maldinošu jāuzskata īpašnieka dēvēšana par „pārvaldnieku”, kā arī maldinoši ir apgalvojumi, ka pašvaldība pārrauga tirgus pārvaldītāja darbību tirgū vai, ka bankas pašreizējos ekonomiskos apstākļos atsakās kreditēt tirgu u.c. Tā ir apzināti pielietota demagoģija patiesā stāvokļa slēpšanai.

Aicinām Valmieras pilsētas pašvaldības atbildīgās amatpersonas nekavējoties veikt pasākumus un slēgt vienošanos ar īpašnieku par Valmieras tirgus saglabāšanu un rekonstrukciju. Ir pienācis laiks kaut ko paveikt arī sabiedrības interesēs!

Valmieriešiem ir tiesības zināt radušās situācijas pamatus, bet pašvaldības pienākums ir sniegt pilnu informāciju par radušos situāciju un tās iespējamiem risinājumiem nākotnē. Biedrības Sabiedrības iniciatīvas centrs biedrs J.Krumholcs jau ir rakstījis laikrakstā Liesma par domes pirmpirkuma tiesību nekorekto (ļaunprātīgo) uzurpāciju uz apbūvētiem zemes gabaliem G. Apiņa ielas mikrorajonā, neievērojot iedzīvotāju intereses, pat nepiedāvājot iedzīvotājiem iegūt īpašumā Apiņa ielas mikrorajona zemes.

Uzskatām, ka Valmieras tirgus gadījumā pašvaldība nav sniegusi sabiedrībai detalizētu informāciju par Valmieras tirgus atsavināšanas privātpersonām iemesliem, likumīgajiem pamatiem un kārtību, kāda ievērota, Valmieras tirgu atsavinot privātpersonām piederošām kapitālsabiedrībām, kas ļauj izteikt pamatotas bažas iespējai, ka pašvaldība ir vienkārši „uzdāvinājusi” tās Valmieras tirgus īpašuma tiesības (tātad, sabiedrības īpašumu- ne tikai saimniecības objektus, bet arī lielu zemes gabalu pašā pilsētas centrā) SIA VRPB, balstoties it kā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Biedrību interesē, par kādām pirmpirkuma tiesībām ir runa, ja tirgus savulaik celts par pilsētas budžeta līdzekļiem (piederība pilsētai arī uz 1940. gada 21. jūliju) un bez lēmuma par pašvaldības īpašuma atsavināšanu nevar būt runa par kaut kādām citu personu tiesībām.

Pilsētas iedzīvotāji vēlas redzēt centra zemju īpašumu sadalījumu, lai nākotnē būtu sagatavoti, ka atsevišķas vietas tur varētu nebūt pieejamas viņiem vai to pārveide notiktu bez viņu piedalīšanās. Par „uzņēmēju domes” patieso attieksmi pret saviem iedzīvotājiem un pilsētas attīstību varētu liecināt arī tai dāvināto, mantoto īpašumu liktenis uz šodienu; personu skaits, kam ierādīti zemes īpašumi citās vietās (saņēmuši kompensācijas) vai personu skaits, kas nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, vai zemes gabala piederība nav konstatēta, un kas ir šo zemju īpašnieki šodien, izmantojot likuma normu par pieteikšanos uz zemes privatizāciju līdz 2004. gada 31. decembrim (pēc šī termiņa zemi var tikai nomāt vai izpirkt par latiem). Atsevišķi gan skatāms jautājums par zemju privatizāciju, „apaudzējot” padomju laikā celtos VRPB tirdzniecības un apkalpojošos objektus ar zemes gabaliem.

Pieņemot, ka SIA Valmieras tirgus nodarbojas ar tirgus ēku un teritorijas apsaimniekošanu, uzzinām, ka pēc Uzņēmumu reģistra datiem tā ir VRPB - firma, ko līdzīgi kā SIA Valmieras lielveikals dibinājis J. Ābele („sabiedrības dibinātājam pieder visas Sabiedrības pamatkapitāla daļas”). Tās bilancē tiek fiksēts SIA VRPB ieguldījums 340 177 Ls apmērā kā saņemtie pamatlīdzekļi un pakalpojumi un gandrīz tikpat iespaidīgs aizdevums, bet vai tirgus attīstībai?

SIA Valmieras tirgus neto apgrozījums 2009. gadā sastādījis 30,9 tūkst. Ls, bet 2008. gadā tikai 1,1 tūkst. Ls ar peļņu attiecīgi 16,6 un 0,64 tūkst. Ls. Par kādiem kredītiem tirgus attīstībai vēl šeit varētu būt runa, ja nav redzams, no kurienes ņems naudu, lai atmaksātu jau esošo kredītu saprātīgos termiņos?

SIA Valmieras tirgus bilancē uzrādītie ieņēmumi, iespējams, ir tālu no patiesajiem (tā gan ir VID kompetence), bet aptuveno apjomu nepavisam nav sarežģīti izvērtēt. Mūsu kaimiņi – cēsnieki kopējo mazumtirdzniecības gada apgrozījumu uzrāda virs 190 tūkst. Ls (vai tad mēs esam vājāki?), samaksātos nodokļus 37 tūkst. Ls un uzturēšanas izmaksas 93 tūkst. Ls (Cēsu tirgus arī ir SIA, bet pašvaldībai tajā pieder kapitāla daļas). Tā ir augsta rentabilitāte, bet ja vairāk kā 10 gadu netiek ieguldīti līdzekļi tirgus sakārtošanā, tad valmieriešu rentabilitāte varētu būt krietni augstāka.

Tik tiešām, ja neskaita dažus aizvāktos daļēji sabrukušos kioskus, ieguldīts nav ne santīms. Tirgus ēkas un inventāru šai laikā apsaimniekojis tikai „laika zobs”. Kādreiz renovētā tirgus nama fasādē jau izdrupuši ķieģeļi, krāsa nolupusi; plastikāta jumtiņi vienos caurumos; lielā noliktavas ēka un piebūvētie kioski pa pusei sabrukuši. Ne remontus, ne krāsu nav redzējis tirgus inventārs (šķiet, ka dzīvojam pasaulē, kur nav ne būvnormatīvi, ne uzraugošās institūcijas ). Ja pašvaldība patiesi uzraudzītu tirgus darbību, vai šāds tirgus stāvoklis ir sabiedrības interesēm atbilstošs?

VRPB, visticamāk, ir īpaša loma pilsētas attīstībā, jo varētu būt, ka attīstību guvis uz pilsētas budžeta rēķina, tajā pat laikā var nepildīt savus solījumus. Savulaik dome ar kopīgiem projektiem, iespējams, ir atbalstījusi stāvlaukumu izbūves pie veikaliem (tagad zemes privatizētas); sniegusi ekskluzīvas tiesības apkalpot unikālus pasākumus (piem. koncerti Pauku priedēs), ierobežojot brīvu konkurenci; iespējas nekontrolēti apsaimniekot pilsētas tirgu, dodot vienam tirgus dalībniekam (toreiz vēl bija lielākais tirgotājs un arī konkurents) tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citiem tirgus dalībniekiem; pārvietot tirgotājus savā garāžu kompleksā blakus tirgum, it kā pildot LR 1998. gada 6. oktobra MK noteikumus par apbūves līmeņa paaugstināšanu pilsētas tirgos (garāžas vienkārši bija jānojauc kā nepiederīgas pilsētas centram, taču šodien katra nenojauktā garāža īpašniekam pēc neoficiālas informācijas ienes ap 200 Ls mēnesī. MK Noteikumi tirgus laukumā netika un arī šodien nav izpildīti, bet 6 mēnešu pagaidu statuss sen beidzies.

Iedzīvotāji atminas, ir bijuši tirgus renovācijas solījumi:2002. g. ieguldīt 55 tūkst. Ls jaunu stāvvietu, zivju paviljona, sanitāro telpu izbūvei tirgotājiem un apmeklētajiem; 2007.-2008. g. „1. kārtas rekonstrukcijas plāns - rūpniecības preču tirgus pārveidi par mazu veikaliņu un salonu centru ar mūsdienīgām telpām un iekārtojumu”, bet palikuši par solījumiem, jo laikam ne jau krietns un godīgs saimnieks tos devis, kā to prasa Komerclikumā rakstītais.

Pašreiz tirgus pārvēršas par graustu, pilsētas kauna traipu. Tirgus pārvaldnieks un arī patiesais īpašnieks, iespējams, gadiem ļāvis tirgum sabrukt, „pārpumpējot” tirgus ieņēmumus un „uzkraujot” tam nesamērīgu kredīta atmaksu. Vai to var saukt par atbalstu uzņēmējdarbībai, jo tirgū tas neiegāja no ”nulles” kā lielākā daļa jauno tirgoņu- tam bija gan visi resursi, gan veikalu tīkls, gan sava vairumtirdzniecības bāze. VRPB bija monopolists, bet kā kooperatīvā sabiedrība darbojās visvājāk reglamentētajā tiesību laukā (paju biedriem maza teikšana, statūti „regulējami”, pārvaldes aparātam nebija nostiprināta materiālā atbildība par darbības rezultātiem u.c.). Visticamāk, tās bija „lielās politikas” vēsmas –mums bija patērētāju biedrība, kas vēl nebija privāta un vairs nebija arī valsts, tātad vietējai administrācijai varēja būt liela teikšana saglabāt šo saimniecību valmieriešu interesēs, tomēr tā izvēlējās sev izdevīgāku variantu, iespējams, arī drošu līdzekļu avotu partiju cīņās. Tā bez konkursa tika nodots apsaimniekošanā Valmieras tirgus, pievienotas patērētāju biedrības, iedzīvotājiem/pašvaldībai pienākošiem īpašumiem uzradās privātīpašnieks, lēti tika iegūts „Valmieras maiznieks” u.c. un, iespējams, pretī varēja attiecīgi saņemt, jo sava un partijas tēla spodrināšana nepavisam nav lēts prieks.

Tagad pilsētas dome apstiprina teritorijas plānojuma grozījumus, it kā nebūtu iedzīvotāju iebildumi par pilsētas centra daudzstāvu apbūvi, varbūt cerot, ka kādam tas nesīs iepriekšējās veiksmes. Domes apstiprināto apbūves augstumu (7- stāvi) tirgū vērtējam kā kārtējo nodevu kāda biznesa interesēm, jo katrs stāvs palielina zemes kadastrālo vērtību, bet lētā pirkšana un dārgā pārdošana pilsētas domei vēl arvien liekas sevišķi atbalstāma uzņēmējdarbība. J. Ābeles nopelni, acīm redzot, ir pārāk nopietni, lai ar viņa interesēm nerēķinātos. Izskatās, ka arī bijušās Tautas partijas bijušais līderis A. Šķēle savulaik paspējis izspēlēt savas biznesa intereses pilsētā - lēti nopirkt pilsētas katlu mājas vai dārgi pārdot pašvaldībai zaudējumus nesošu biznesu (viesnīcu Naktsmājas). Kā būs ar industriālās attīstības iespējām jaunajiem biznesiem pilsētā pēc 3 gadu patvēruma Biznesa un inovāciju inkubatorā, šķiet, mazāk kādu uztrauc.

Pilsētas domes paskaidrojums, ka tirgus teritorija ir privāts īpašums, un ar to jautājums ir izsmelts, nepavisam nav pietiekošs- privātīpašuma svētums bija jānodrošina ar godīgiem paņēmieniem, bet teritorijas plānojuma grozījumiem jāietver arī priekšlikumi, kas atbilst iedzīvotāju interesēm, to vajadzībām.

Uzskatām, ka uz pilsētas attīstību jāskatās daudz plašāk, ar lielāku perspektīvu un nevis kā pietuvinātu biznesmeņu interešu realizācijas iespēju šaurās savtīgās interesēs. Tikai tad varētu runāt par iedzīvotāju vēlētu pilsētas domi, kura strādā plašākas sabiedrības interesēs.

Ņemot vērā visu augstākminēto un pamatojoties uz LR Iesniegumu likuma, Informācijas atklātības likuma, likuma Par pašvaldībām, Teritorijas plānošanas likuma, Būvniecības likuma, kā arī likuma Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu normām, biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs:

I) lūdz Valmieras pilsētas pašvaldību sniegt atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:

1.   Vai pašvaldībai ir pārliecība, ka tā spēs valmieriešus nodrošināt ar sakārtotu, prasībām atbilstošu tirgu ekoloģisku un Latvijā audzētu produktu tirdzniecībai, ja īpašums tiek piedāvāts pārdošanai?

2.   Vai pašvaldības rīcībā ir instruments, kas nodrošinātu Valmieras tirgus saglabāšanu, nodrošinot Valmieras pilsētas pašvaldības iedzīvotāju intereses?

3.   Vai un kāpēc pilsētas pašvaldība nenostiprināja Zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz tirgus ēkām un tirgus laukumu 7000 kv. m – tā ir 1936. gadā ekspluatācijā nodotā 60 000 Ls vērtā teritorija?

4.   Kādēļ tiesas procesā nav atguvusi tiesības uz šīm ēkām?

5.   Vai Valmieras tirgus ēku un zemes nonākšana cita īpašnieka rokās bija pilsētas iedzīvotāju interesēs realizēts projekts?

6.   Vai, kad, uz kāda tiesiska pamata un uz kādiem nosacījumiem (cena, norēķinu kārtība) Valmieras pilsētas pašvaldība ir lēmusi par Valmieras tirgus ēku/zemes atsavināšanu?

7.   Vai Valmieras tirgus šī brīža tehniskais stāvoklis atbilst spēkā esošām likumu normām un neapdraud sabiedrisko drošību, vienlaicīgi sniedzot informāciju, kādā veidā izpaudusies Valmieras pilsētas domes uzraudzība, kad ir veikta apsekošana?

8.   Vai pilsētas pašvaldība, apstiprinot 7-stāvu apbūves augstumu tirgū, ar šo lēmumu nodrošinās tirgus saglabāšanu?

9.   Vai Valmieras pilsētas pašvaldība ar savu finansējumu ir piedalījusies un tādējādi atbalstījusi stāvlaukumu izbūves pie SIA VRPB piederošajiem veikaliem Valmierā?

10. Ar kādiem līdzekļiem SIA VRPB piedalījās sava t/c Valleta apakšzemes komunikāciju, ceļu un teritorijas pārbūvē? Vai šiem darbiem finansējums tika gūts no pašvaldības un/vai no Eiropas piesaistītiem līdzekļiem?

11. Kādi iemesli (aprēķini, pētījumi, prognozes, tiesiskie pamati) kalpoja par pamatu Valmieras pilsētas domei ienesīgu, pat pilsētas budžetu papildināt spējīgu tirgu atdot uzņēmējam, kas nespēja konkurēt, neskatoties uz resursiem, ar laiku tika „izspiests” no savas nišas, un sāka nodarboties tikai ar nekustamo īpašumu (padomju laikā veidoto un visai sabiedrībai piederošu) iznomāšanu vai pārdošanu?

12. Kur nākotnē plānots tirgus Valmierā, par kādiem līdzekļiem tas tiks iekārtots un kad?

II) lūdz Valmieras pilsētas pašvaldību sagatavot un sniegt detalizētu informāciju par pilsētas zemju (bijušu pašvaldības) īpašumpiederību, lietošanas tiesībām, norādot patiesos labuma guvējus, kā arī lūdz sagatavot informāciju par SIA VRPB visiem iesniegumiem, iespējams, pamatojoties atkal uz pirmpirkuma tiesībām, iegūt ēkām pieguļošos zemes gabalus un šo iesniegumu izskatīšanas rezultātiem. Tāpat lūdzam sniegt informāciju, vai pieminētajos zemes gabalos, izbūvējot ielas, tika ietverta projektos veikalu stāvlaukumu izbūve vai renovācija pie VRPB veikaliem, ēkām, un par kādiem līdzekļiem (pašvaldības vai Eiropas Savienības fondu) tas tika veikts?

Novērtē šo rakstu:

26
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man ar mafiju nav nekādas saistības

FotoIzlasot Laura Galiņa rakstu, nesapratu, kas es esmu. Vajadzētu uzdot jautājumu - kas es esmu, bet šo jautājumu jau ir uzdevis neveiksmīgais politikānis Valdis Zatlers.
Lasīt visu...

21

SPKC darbiniek – esi informēts

FotoPastāv risks, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), nosakot darbiniekiem piemaksas par papildu pienākumiem, kas iekļauti citu darbinieku amatu aprakstos vai struktūrvienības uzdevumos, tai skaitā par pienākumiem, kas, iespējams, neatbilst darbinieka profesionālajai kompetencei, nav ievērojis ārējā normatīvā akta prasības, kas nosaka ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, tā nenodrošinot finanšu līdzekļu 6590 euro apmērā efektīvu un ekonomisku izlietošanu.
Lasīt visu...

12

Diemžēl Čakšai vispār nav nekāda konkrēta plāna ne uz šo brīdi, ne nākotni

FotoJau atkal ZZS premjerministrs Māris Kučinskis nāk klajā ar jaunām idejām, šoreiz veselības aprūpe. Par nozares finansējumu ir spriests gadiem ilgi, un nu veselības ministrei Andai Čakšai ir izdevies izsaukt mediķu nemierus, bet ne sabiedrības atbalstu.
Lasīt visu...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Beidziet slepkavot bērnus

Patvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan...

Foto

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

Pirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo...

Foto

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

Jāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus....

Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...