Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Pašvaldība, privatizējot tirgu, atbalstījusi vietējo oligarhu

Biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs
29.07.2011.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs jau ir vērsusies Valmieras pilsētas pašvaldībā ar iesniegumu par Valmieras tirgu, uz ko esam saņēmuši Valmieras pilsētas pašvaldības 17.05.2011 atbildi Nr.1-3-13/11/1067. Diemžēl Valmieras pilsētas pašvaldības sniegtā atbilde mūs neapmierina, jo tā nesniedz pilnīgu skaidrību par Valmieras tirgus likteni. Tāpēc, ņemot vērā daudzo valmieriešu interesi par Valmieras tirgu un tā nākotni, par kuru skaidru atbildi vai pat vīziju nesniedza arī Valmieras pilsētas pašvaldība savā atbildē, vēršamies ar atkārtotu iesniegumu sekojošu apsvērumu dēļ.

Valmieras pilsētas pašvaldība savā 17.05.2011.g. atbildē Nr. 1-3-13/11/1067 uz biedrības Sabiedrības iniciatīvas centrs jautājumiem atbildēja, ka „nekustamā īpašuma (paredzēta 7-stāvu apbūve) Tērbatas ielā 2, Valmierā, īpašnieks SIA Valmieras tirgus un tirgus pārvaldnieks ir SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība, domājot par tirgus attīstību, 2007. gadā izstrādāja tirdzniecības un darījumu centra- tirgus nulles cikla projektu” un „saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības 22.06.2004. domes sēdes lēmumu Nr.302 (protokols Nr.9, #6) par SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz zemes gabala Valmierā, Tērbatas 6 atsavināšanu un pirkuma līguma slēgšanu” Valmieras tirgus ir SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība īpašums.

Iepazīstoties ar Zemesgrāmatas (ZG) publiskiem datiem varam pārliecināties, ka zemes īpašums Tērbatas 4/6 tirgus teritorijā piederēja pašvaldībai, tas tika sadalīts un, pamatojoties uz 12.08.2004.g. pirkuma-pārdevuma līguma ar Valmieras pilsētas pašvaldību, kas noslēgts savstarpēji vienojoties, Tērbatas 6 nonāca SIA VRPB īpašumā, pēc tam 2009.gadā - SIA Valmieras tirgus īpašumā. VRBP mājas lapā tiek piedāvātas ēkas un telpas nomāšanai un pārdošanai Tērbatas ielā 2. un 6. SIA Valmieras tirgus pieder arī īpašums Tērbatas ielā 2, kura sastāvā ietilpst garāžas, kurās izvietoti rūpniecisko preču tirgotāji.

Pašvaldība neatbild uz jautājumu par Valmieras tirgus nākotni, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka pilsētas domes nespēja vai nevēlēšanās lemt par grozījumiem pieņemtajā teritorijas plānojumā (7-stāvu apbūve tirgū) liek domāt, ka arī faktiski mēs to varam zaudēt. Pilsētas dome nav pat tirgus līdzīpašniece, un tādējādi par sabiedrību maldinošu jāuzskata īpašnieka dēvēšana par „pārvaldnieku”, kā arī maldinoši ir apgalvojumi, ka pašvaldība pārrauga tirgus pārvaldītāja darbību tirgū vai, ka bankas pašreizējos ekonomiskos apstākļos atsakās kreditēt tirgu u.c. Tā ir apzināti pielietota demagoģija patiesā stāvokļa slēpšanai.

Aicinām Valmieras pilsētas pašvaldības atbildīgās amatpersonas nekavējoties veikt pasākumus un slēgt vienošanos ar īpašnieku par Valmieras tirgus saglabāšanu un rekonstrukciju. Ir pienācis laiks kaut ko paveikt arī sabiedrības interesēs!

Valmieriešiem ir tiesības zināt radušās situācijas pamatus, bet pašvaldības pienākums ir sniegt pilnu informāciju par radušos situāciju un tās iespējamiem risinājumiem nākotnē. Biedrības Sabiedrības iniciatīvas centrs biedrs J.Krumholcs jau ir rakstījis laikrakstā Liesma par domes pirmpirkuma tiesību nekorekto (ļaunprātīgo) uzurpāciju uz apbūvētiem zemes gabaliem G. Apiņa ielas mikrorajonā, neievērojot iedzīvotāju intereses, pat nepiedāvājot iedzīvotājiem iegūt īpašumā Apiņa ielas mikrorajona zemes.

Uzskatām, ka Valmieras tirgus gadījumā pašvaldība nav sniegusi sabiedrībai detalizētu informāciju par Valmieras tirgus atsavināšanas privātpersonām iemesliem, likumīgajiem pamatiem un kārtību, kāda ievērota, Valmieras tirgu atsavinot privātpersonām piederošām kapitālsabiedrībām, kas ļauj izteikt pamatotas bažas iespējai, ka pašvaldība ir vienkārši „uzdāvinājusi” tās Valmieras tirgus īpašuma tiesības (tātad, sabiedrības īpašumu- ne tikai saimniecības objektus, bet arī lielu zemes gabalu pašā pilsētas centrā) SIA VRPB, balstoties it kā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Biedrību interesē, par kādām pirmpirkuma tiesībām ir runa, ja tirgus savulaik celts par pilsētas budžeta līdzekļiem (piederība pilsētai arī uz 1940. gada 21. jūliju) un bez lēmuma par pašvaldības īpašuma atsavināšanu nevar būt runa par kaut kādām citu personu tiesībām.

Pilsētas iedzīvotāji vēlas redzēt centra zemju īpašumu sadalījumu, lai nākotnē būtu sagatavoti, ka atsevišķas vietas tur varētu nebūt pieejamas viņiem vai to pārveide notiktu bez viņu piedalīšanās. Par „uzņēmēju domes” patieso attieksmi pret saviem iedzīvotājiem un pilsētas attīstību varētu liecināt arī tai dāvināto, mantoto īpašumu liktenis uz šodienu; personu skaits, kam ierādīti zemes īpašumi citās vietās (saņēmuši kompensācijas) vai personu skaits, kas nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, vai zemes gabala piederība nav konstatēta, un kas ir šo zemju īpašnieki šodien, izmantojot likuma normu par pieteikšanos uz zemes privatizāciju līdz 2004. gada 31. decembrim (pēc šī termiņa zemi var tikai nomāt vai izpirkt par latiem). Atsevišķi gan skatāms jautājums par zemju privatizāciju, „apaudzējot” padomju laikā celtos VRPB tirdzniecības un apkalpojošos objektus ar zemes gabaliem.

Pieņemot, ka SIA Valmieras tirgus nodarbojas ar tirgus ēku un teritorijas apsaimniekošanu, uzzinām, ka pēc Uzņēmumu reģistra datiem tā ir VRPB - firma, ko līdzīgi kā SIA Valmieras lielveikals dibinājis J. Ābele („sabiedrības dibinātājam pieder visas Sabiedrības pamatkapitāla daļas”). Tās bilancē tiek fiksēts SIA VRPB ieguldījums 340 177 Ls apmērā kā saņemtie pamatlīdzekļi un pakalpojumi un gandrīz tikpat iespaidīgs aizdevums, bet vai tirgus attīstībai?

SIA Valmieras tirgus neto apgrozījums 2009. gadā sastādījis 30,9 tūkst. Ls, bet 2008. gadā tikai 1,1 tūkst. Ls ar peļņu attiecīgi 16,6 un 0,64 tūkst. Ls. Par kādiem kredītiem tirgus attīstībai vēl šeit varētu būt runa, ja nav redzams, no kurienes ņems naudu, lai atmaksātu jau esošo kredītu saprātīgos termiņos?

SIA Valmieras tirgus bilancē uzrādītie ieņēmumi, iespējams, ir tālu no patiesajiem (tā gan ir VID kompetence), bet aptuveno apjomu nepavisam nav sarežģīti izvērtēt. Mūsu kaimiņi – cēsnieki kopējo mazumtirdzniecības gada apgrozījumu uzrāda virs 190 tūkst. Ls (vai tad mēs esam vājāki?), samaksātos nodokļus 37 tūkst. Ls un uzturēšanas izmaksas 93 tūkst. Ls (Cēsu tirgus arī ir SIA, bet pašvaldībai tajā pieder kapitāla daļas). Tā ir augsta rentabilitāte, bet ja vairāk kā 10 gadu netiek ieguldīti līdzekļi tirgus sakārtošanā, tad valmieriešu rentabilitāte varētu būt krietni augstāka.

Tik tiešām, ja neskaita dažus aizvāktos daļēji sabrukušos kioskus, ieguldīts nav ne santīms. Tirgus ēkas un inventāru šai laikā apsaimniekojis tikai „laika zobs”. Kādreiz renovētā tirgus nama fasādē jau izdrupuši ķieģeļi, krāsa nolupusi; plastikāta jumtiņi vienos caurumos; lielā noliktavas ēka un piebūvētie kioski pa pusei sabrukuši. Ne remontus, ne krāsu nav redzējis tirgus inventārs (šķiet, ka dzīvojam pasaulē, kur nav ne būvnormatīvi, ne uzraugošās institūcijas ). Ja pašvaldība patiesi uzraudzītu tirgus darbību, vai šāds tirgus stāvoklis ir sabiedrības interesēm atbilstošs?

VRPB, visticamāk, ir īpaša loma pilsētas attīstībā, jo varētu būt, ka attīstību guvis uz pilsētas budžeta rēķina, tajā pat laikā var nepildīt savus solījumus. Savulaik dome ar kopīgiem projektiem, iespējams, ir atbalstījusi stāvlaukumu izbūves pie veikaliem (tagad zemes privatizētas); sniegusi ekskluzīvas tiesības apkalpot unikālus pasākumus (piem. koncerti Pauku priedēs), ierobežojot brīvu konkurenci; iespējas nekontrolēti apsaimniekot pilsētas tirgu, dodot vienam tirgus dalībniekam (toreiz vēl bija lielākais tirgotājs un arī konkurents) tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citiem tirgus dalībniekiem; pārvietot tirgotājus savā garāžu kompleksā blakus tirgum, it kā pildot LR 1998. gada 6. oktobra MK noteikumus par apbūves līmeņa paaugstināšanu pilsētas tirgos (garāžas vienkārši bija jānojauc kā nepiederīgas pilsētas centram, taču šodien katra nenojauktā garāža īpašniekam pēc neoficiālas informācijas ienes ap 200 Ls mēnesī. MK Noteikumi tirgus laukumā netika un arī šodien nav izpildīti, bet 6 mēnešu pagaidu statuss sen beidzies.

Iedzīvotāji atminas, ir bijuši tirgus renovācijas solījumi:2002. g. ieguldīt 55 tūkst. Ls jaunu stāvvietu, zivju paviljona, sanitāro telpu izbūvei tirgotājiem un apmeklētajiem; 2007.-2008. g. „1. kārtas rekonstrukcijas plāns - rūpniecības preču tirgus pārveidi par mazu veikaliņu un salonu centru ar mūsdienīgām telpām un iekārtojumu”, bet palikuši par solījumiem, jo laikam ne jau krietns un godīgs saimnieks tos devis, kā to prasa Komerclikumā rakstītais.

Pašreiz tirgus pārvēršas par graustu, pilsētas kauna traipu. Tirgus pārvaldnieks un arī patiesais īpašnieks, iespējams, gadiem ļāvis tirgum sabrukt, „pārpumpējot” tirgus ieņēmumus un „uzkraujot” tam nesamērīgu kredīta atmaksu. Vai to var saukt par atbalstu uzņēmējdarbībai, jo tirgū tas neiegāja no ”nulles” kā lielākā daļa jauno tirgoņu- tam bija gan visi resursi, gan veikalu tīkls, gan sava vairumtirdzniecības bāze. VRPB bija monopolists, bet kā kooperatīvā sabiedrība darbojās visvājāk reglamentētajā tiesību laukā (paju biedriem maza teikšana, statūti „regulējami”, pārvaldes aparātam nebija nostiprināta materiālā atbildība par darbības rezultātiem u.c.). Visticamāk, tās bija „lielās politikas” vēsmas –mums bija patērētāju biedrība, kas vēl nebija privāta un vairs nebija arī valsts, tātad vietējai administrācijai varēja būt liela teikšana saglabāt šo saimniecību valmieriešu interesēs, tomēr tā izvēlējās sev izdevīgāku variantu, iespējams, arī drošu līdzekļu avotu partiju cīņās. Tā bez konkursa tika nodots apsaimniekošanā Valmieras tirgus, pievienotas patērētāju biedrības, iedzīvotājiem/pašvaldībai pienākošiem īpašumiem uzradās privātīpašnieks, lēti tika iegūts „Valmieras maiznieks” u.c. un, iespējams, pretī varēja attiecīgi saņemt, jo sava un partijas tēla spodrināšana nepavisam nav lēts prieks.

Tagad pilsētas dome apstiprina teritorijas plānojuma grozījumus, it kā nebūtu iedzīvotāju iebildumi par pilsētas centra daudzstāvu apbūvi, varbūt cerot, ka kādam tas nesīs iepriekšējās veiksmes. Domes apstiprināto apbūves augstumu (7- stāvi) tirgū vērtējam kā kārtējo nodevu kāda biznesa interesēm, jo katrs stāvs palielina zemes kadastrālo vērtību, bet lētā pirkšana un dārgā pārdošana pilsētas domei vēl arvien liekas sevišķi atbalstāma uzņēmējdarbība. J. Ābeles nopelni, acīm redzot, ir pārāk nopietni, lai ar viņa interesēm nerēķinātos. Izskatās, ka arī bijušās Tautas partijas bijušais līderis A. Šķēle savulaik paspējis izspēlēt savas biznesa intereses pilsētā - lēti nopirkt pilsētas katlu mājas vai dārgi pārdot pašvaldībai zaudējumus nesošu biznesu (viesnīcu Naktsmājas). Kā būs ar industriālās attīstības iespējām jaunajiem biznesiem pilsētā pēc 3 gadu patvēruma Biznesa un inovāciju inkubatorā, šķiet, mazāk kādu uztrauc.

Pilsētas domes paskaidrojums, ka tirgus teritorija ir privāts īpašums, un ar to jautājums ir izsmelts, nepavisam nav pietiekošs- privātīpašuma svētums bija jānodrošina ar godīgiem paņēmieniem, bet teritorijas plānojuma grozījumiem jāietver arī priekšlikumi, kas atbilst iedzīvotāju interesēm, to vajadzībām.

Uzskatām, ka uz pilsētas attīstību jāskatās daudz plašāk, ar lielāku perspektīvu un nevis kā pietuvinātu biznesmeņu interešu realizācijas iespēju šaurās savtīgās interesēs. Tikai tad varētu runāt par iedzīvotāju vēlētu pilsētas domi, kura strādā plašākas sabiedrības interesēs.

Ņemot vērā visu augstākminēto un pamatojoties uz LR Iesniegumu likuma, Informācijas atklātības likuma, likuma Par pašvaldībām, Teritorijas plānošanas likuma, Būvniecības likuma, kā arī likuma Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu normām, biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs:

I) lūdz Valmieras pilsētas pašvaldību sniegt atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:

1.   Vai pašvaldībai ir pārliecība, ka tā spēs valmieriešus nodrošināt ar sakārtotu, prasībām atbilstošu tirgu ekoloģisku un Latvijā audzētu produktu tirdzniecībai, ja īpašums tiek piedāvāts pārdošanai?

2.   Vai pašvaldības rīcībā ir instruments, kas nodrošinātu Valmieras tirgus saglabāšanu, nodrošinot Valmieras pilsētas pašvaldības iedzīvotāju intereses?

3.   Vai un kāpēc pilsētas pašvaldība nenostiprināja Zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz tirgus ēkām un tirgus laukumu 7000 kv. m – tā ir 1936. gadā ekspluatācijā nodotā 60 000 Ls vērtā teritorija?

4.   Kādēļ tiesas procesā nav atguvusi tiesības uz šīm ēkām?

5.   Vai Valmieras tirgus ēku un zemes nonākšana cita īpašnieka rokās bija pilsētas iedzīvotāju interesēs realizēts projekts?

6.   Vai, kad, uz kāda tiesiska pamata un uz kādiem nosacījumiem (cena, norēķinu kārtība) Valmieras pilsētas pašvaldība ir lēmusi par Valmieras tirgus ēku/zemes atsavināšanu?

7.   Vai Valmieras tirgus šī brīža tehniskais stāvoklis atbilst spēkā esošām likumu normām un neapdraud sabiedrisko drošību, vienlaicīgi sniedzot informāciju, kādā veidā izpaudusies Valmieras pilsētas domes uzraudzība, kad ir veikta apsekošana?

8.   Vai pilsētas pašvaldība, apstiprinot 7-stāvu apbūves augstumu tirgū, ar šo lēmumu nodrošinās tirgus saglabāšanu?

9.   Vai Valmieras pilsētas pašvaldība ar savu finansējumu ir piedalījusies un tādējādi atbalstījusi stāvlaukumu izbūves pie SIA VRPB piederošajiem veikaliem Valmierā?

10. Ar kādiem līdzekļiem SIA VRPB piedalījās sava t/c Valleta apakšzemes komunikāciju, ceļu un teritorijas pārbūvē? Vai šiem darbiem finansējums tika gūts no pašvaldības un/vai no Eiropas piesaistītiem līdzekļiem?

11. Kādi iemesli (aprēķini, pētījumi, prognozes, tiesiskie pamati) kalpoja par pamatu Valmieras pilsētas domei ienesīgu, pat pilsētas budžetu papildināt spējīgu tirgu atdot uzņēmējam, kas nespēja konkurēt, neskatoties uz resursiem, ar laiku tika „izspiests” no savas nišas, un sāka nodarboties tikai ar nekustamo īpašumu (padomju laikā veidoto un visai sabiedrībai piederošu) iznomāšanu vai pārdošanu?

12. Kur nākotnē plānots tirgus Valmierā, par kādiem līdzekļiem tas tiks iekārtots un kad?

II) lūdz Valmieras pilsētas pašvaldību sagatavot un sniegt detalizētu informāciju par pilsētas zemju (bijušu pašvaldības) īpašumpiederību, lietošanas tiesībām, norādot patiesos labuma guvējus, kā arī lūdz sagatavot informāciju par SIA VRPB visiem iesniegumiem, iespējams, pamatojoties atkal uz pirmpirkuma tiesībām, iegūt ēkām pieguļošos zemes gabalus un šo iesniegumu izskatīšanas rezultātiem. Tāpat lūdzam sniegt informāciju, vai pieminētajos zemes gabalos, izbūvējot ielas, tika ietverta projektos veikalu stāvlaukumu izbūve vai renovācija pie VRPB veikaliem, ēkām, un par kādiem līdzekļiem (pašvaldības vai Eiropas Savienības fondu) tas tika veikts?

Novērtē šo rakstu:

26
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

FotoAugsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti atšķirīgās pasaulēs, kur Jūsu pasaulē nav nabadzības un nav bērnu, kas klaiņo apkārt, nav ģimeņu, kas savus bērnus atstājušas novārtā, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas bezspēcīgi un visu pamests vientulībā nomirst mežā.
Lasīt visu...

12

Skarba replika par PVN un tiesām

FotoAr tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks sodīts, citam – iespēja izbaudīt sava darba vai īpašuma augļus, citam – pārliecība, ka birojā neieradīsies reketieri un nepieprasīs samaksu par “jumtu”. Dažkārt „jumts” ir skaisti tērpies tiesneša, pašvaldības uzņēmuma vai politiski valdošas partijas paskatā. Man tiesiska valsts citu, prozaiskāku izpratņu starpā nozīmē arī to, ka, vēršoties tiesā, varu paļauties uz likuma varu un likuma nemainīgu piemērošanu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

FotoIesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.
Lasīt visu...

21

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

FotoTiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī, pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Zemes reformas mērķis tika pasludināts šā likuma 2. pantā:
Lasīt visu...

21

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

FotoGarāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa jau izdalīta pa labi un pa kreisi - jo no filmām un koncertierakstiem jau ir jēga tikai tad, ja tās skatās un tos klausās; tāpat kā no grāmatām - tikai tad, ja tās lasa). Tajā uzmestajā acī iekrita dažu, atsevišķi noliktu filmu ripuļu vāciņi.
Lasīt visu...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...