Pašvaldība īpaši izsmalcināti izcūko cenu aptaujā uzvarējušu uzņēmumu
Lato Lapsa, Kristīne Bormane25.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ogres novada dome jau bija nosūtījusi cenu aptaujā uzvarējušajam uzņēmumam līgumu par Ogres Mūzikas skolas aktu zāles kosmētisko remontu, taču pēc tam negaidot „atklāts”, ka naudas šādiem remontdarbiem nemaz neesot. Par uzņēmēja maldināšanu dome un mūzikas skola tagad mēģina vainu velt viena uz otru.
Pilnīgā neizpratnē par iepirkumu rīkošanu Ogres novadā ir Cēsu puses uzņēmējs, kura uzņēmums KSB un partneri saņēma no Ogres novada pašvaldības piedāvājumu piedalīties cenu aptaujā par Ogres mūzikas skolas aktu zāles kosmētiskā remonta veikšanu.
“Nosūtījām savu piedāvājumu, kā vēlāk izrādījās, bez mums bija vēl trīs pretendenti, un uzvarējām godīgā cīņā. Mūsu piedāvājums Ogres novada pašvaldībai šķita pats piemērotākais,” iepirkuma procedūru tagad izklāsta uzņēmuma valdes loceklis Kaspars Breikšs.
Viss šķitis kārtībā, un uzņēmumam no pašvaldības jau atsūtīts arī līgums, kurā noteikts, ka darbi jāuzsāk 16.janvārī. “Ņemot vērā, ka bāzējamies Cēsu novadā, 13.janvārī visas dienas garumā centos sazvanīt mūzikas skolu, lai noskaidrotu, cikos varam ierasties objektā, man solīja atzvanīt, taču tas tā arī nenotika,” stāsta K. Breikšs.
Pēc tam viņš atkal zvanījis pirmdien, kad uzņēmuma darbinieki jau bijuši gatavi doties uz objektu, taču tad noticis negaidītais – viņam vienkārši pateica, ka budžetā skolai vairs nav naudas un mūsu pakalpojumi nevienam nav vajadzīgi.
“Būtībā mūzikas skolas vadība ciniski uzspļāva visam mūsu ieguldītajam laikam un darbam, to neinteresēja, ka, iespējams, atteicām kādam citam pasūtītājam un reāli šīs bezatbildības dēļ varējām zaudēt naudu,” sašutumu pauž KSB un partneri vadītājs.
Vēl lielāku uzņēmēja neizpratni rada fakts, ka pēcāk ir atklājies - reāli darbi jau ir veikti. “Bet Ogres mūzikas skola, kuru, kā tagad esmu noskaidrojis, vada Ogres novada domes priekšsēdētāja Artūra Manguļa sieva Linda, stāsta, ka pēkšņi mainījušās tās prioritātes. Man tikai nav saprotams, kāpēc tad bija jāorganizē šī cenu aptauja un vai nav tā, ka no Ogres mūzikas skolas puses tikusi un tiek maksāta nauda par reāli nepadarītiem darbiem,” uzņēmējam radušās aizdomas.
Ogres novada pašvaldības Juridiskas nodaļas iepirkumu speciālisti skaidro, ka šī gada 5.janvārī Juridiskajā nodaļā iesniegta Ogres Mūzikas skolas direktora pienākumu izpildītājas L. Mangules parakstīta iepirkuma tehniskā pase, kurā norādīts, ka ir nepieciešams zāles kosmētiskais remonts, līguma termiņš – no š.g. 15.janvāra līdz 1.februārim, līguma summa – 13 900 EUR bez PVN.
Visas šīs prasības tikušas ietvertas līgumā ar uzņēmumu KSB un partneri, līgums no pašvaldības puses tika sagatavots, parakstīts (pašvaldība šajā gadījumā parakstās kā maksātājs, nevis pasūtītājs) un nosūtīts uzņēmumam – arī parakstīšanai.
“Līgums ir trīspusējs – tas jāparaksta pasūtītājam – šajā gadījumā Ogres Mūzikas skolai L. Mangules personā. Kamēr līgums nav parakstīts starp pasūtītāju un izpildītāju, tam nav juridiska spēka, līdz ar to darbus nevar uzsākt. Turklāt līgumā jau pēc nosūtīšanas izpildītājam, tika konstatēta kļūda punktā 1.3. – darbu izpildes uzsākšana: 2016.gada 16.janvāris,” skaidro Juridiskās nodaļas iepirkumu speciālisti.
Savukārt 16.janvārī Juridiskajā nodaļā esot saņemta oficiāla L. Mangules vēstule ar lūgumu atsaukt iepirkumu un neslēgt līgumu.
Pati L. Mangule par šo iepirkumu ir visai nerunīga. Viņa neslēpj, ka remontdarbi aktu zālē tiešām esot veikti, bet tie neesot pabeigti. Taču skolas direktore apgalvo – tieši viņas dzīvesbiedra (kurš pirms dažiem gadiem pats bijis mūzikas skolas direktors) vadītā pašvaldība esot atteikusi piešķirt līdzekļus remonta pabeigšanai, tādēļ arī iepirkums pārtraukts un līgums nav parakstīts.
Mēģinot noskaidrot, kurš tad ir atbildīgs par iepirkuma pārtraukšanu un uzņēmēja maldināšanu, Ogres novada sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs atbild: “Diemžēl par pamatu līgumā tika ņemta tehniskajā pasē norādītā summa, nepārbaudot budžetā piešķirto finansējumu remontdarbiem mūzikas skolā, un tie ir 12 000 EUR. Iespējams, mūzikas skolas vadībai mainījušās veicamo remontdarbu prioritātes, bet tas jājautā Mangules kundzei.”
Savukārt L. Mangule, uzzinot, ka atkal zvana žurnāliste, lai precizētu viņas iepriekšējos apgalvojumus, paziņo, ka vairs nevarot runāt, jo „esmu sanāksmē, pēc tam būs lielā sanāksme, tā ka saruna nesanāks”.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
