Pašvaldību vēlēšanas parāda: JKP atrodas eksistenciālā krīzē, sākusies atbalstītāju loka sairšana
N. Andersons09.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Varas partija ar trim ministriem, ietekmīgiem amatiem Saeimas komisijās un Jāni Bordānu kā Ministru prezidenta biedru reti kurā novadā vai pilsētā spējusi salasīt 22, 18 vai kaut tikai 16 kandidātus pašvaldību vēlēšanām — kandidāti ar savu rīcību parāda, ka negrib vēlētāju acīs asociēties ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vārdu un stāties tās sarakstā.
No 41 vēlēšanu apgabala JKP spējusi salasīt pilnu sarakstu tikai deviņās pašvaldībās, vēl divos ir bijis vajadzīgs lūgt palīgā Nacionālo apvienību vai Latvijas Reģionu apvienību. Tam pretī redzami nepilni saraksti 22 pašvaldībās (pie kam Tukumā un Augšdaugavas novadā pat kustības “PAR” un NA, LRA piesaistīšana nav spējusi sagādāt pilnu listi), bet septiņās pašvaldībās nav atradies vispār neviens kandidāts, kurš gribētu savu vārdu atvēlēt JKP sarakstam.
Aizvadītajā JKP kongresā tika paziņots: “Pēdējā gada laikā JKP valde izskatījusi 298 jauno biedru iesniegumus un kopējais partijas biedru skaits ir sasniedzis 1284 cilvēkus.” Taču tagad redzams, ka faktiskais atbalsts JKP īstenotajai politikai ir tik niecīgs, ka JKP lielākajā daļā no pašvaldībām nevar atrast pilna saraksta izveidošanai cilvēkus, kas gribētu kandidēt.
Turklāt nevar teikt, ka pustukšie JKP saraksti būtu kādā veidā saistāmi ar konkrētās pašvaldības lielumu vai ievēlamo deputātu skaitu — piemēram, lielpilsētas Jūrmalas iedzīvotāju skaitam izdevies atrast tikai 13 kandidātus no 18, toties Smiltenē un Alūksnē gan ir visi 18 sarakstā. Valmierā JKP atradusi 16 kandidātus no 22, bet Mārupes novadā 12 kandidātus no 22 un Siguldā tikai 8 no 22. Olainē, Salaspilī un Valkā JKP saraksti vispār nav iesniegti.
Latgales vēlēšanu apgabals atklāj, ka šajā reģionā JKP “rezervistu soliņš” eksistē Rēzeknes pilsētā un novadā, Balvos un Krāslavā (pilnas listes), kamēr pa Daugavpili kā Latvijas otro lielāko pilsētu salasīti tikai 10 kandidāti no 18, bet pilnīgi neviens gribētājs kandidēt no ietekmīgās varas partijas saraksta nav atradies ne Ludzas novadā, ne Līvānos.
Zemgales apgabalā JKP vienīgi Jēkabpilī izdevies pielasīt pilnu 22 kandidātu sarakstu, kamēr Jelgavas novadā un Aizkrauklē no tāda paša kandidātu skaita izdevies pierunāt vienīgi desmit gribētājus, Bauskā pietrūcis viens, Jelgavas pilsētā palikušas sešas vakances. Visnožēlojamāk izskatās Tukums (lielā puse no saraksta palikusi tukša, pat neraugoties uz kustības “PAR” ņemšanu talkā), kā arī Dobele. Pēdējā JKP saraksts nav iesniegts vispār.
Kurzemē JKP skaitļi runā paši par sevi: te neviens JKP saraksts nav pilns, jo Liepājā un Kuldīgā redzami pa 15 kandidātiem un Saldū 17 (no 18), Dienvidkurzemes novadā un Talsos — tikai attiecīgi 8 un 9 (no 22).
Konservatīvie, kas sevi vienmēr pozicionējuši kā “oligarhkāvjus”, Ventspilī atraduši vien desmit gribētājus cīnīties pret ilggadējo mēru Aivaru Lembergu (jāpiezīmē, ka citām partijām apstāklis, ka jāsacenšas ar A. Lembergu un viņa popularitātes līmeni, nav traucējis salasīt pilnus 16 kandidātu sarakstus, kas gatavi sacensties), bet apkārtējā novadā JKP nav atradusi nevienu pašu kandidēt gribošu personu.
Vēl jo lielāks indikators JKP iekšējai krīzei ir fakts, ka iedzīvotāji negrib kandidēt JKP sarakstā Ķekavā — pašvaldībā, kurā JKP uzvarēja 2017. gada vēlēšanās ar milzīgu atrāvienu, tagad atradušies tikai 12 kandidāti no 22. Savukārt Talsos, kurā JKP deputātei pēc iepriekšējām vēlēšanām bija “zelta kārts” koalīcijas veidošanā, sarakstā tagad tikai 9 kandidāti no 22.
Līdz ar to var izteikt secinājumu, ka JKP rindās palikuši tie, kas fanātiski uzticīgi partijas vadībai (kongresā uz priekšsēdētāja vietu bez J. Bordāna pat netika izvirzīts kaut formāli vēl viens cits kandidāts), taču atbalstītāju masas no JKP ir novērsušās un vairs negrib saistīties ar šīs partijas vārdu.
Pagaidām nav publicēta socioloģija, kas parādītu iemeslus, kāpēc cilvēki negrib saistīties ar JKP vārdu — vai JKP sāk atspēlēties sankciju izlūgšanās Ventspils brīvostai, kas teju uz pusi sagrāvusi dzelzceļa tranzītu caur Latviju, vai tā ir uz augstskolu likvidāciju vērstu pārmaiņu virzīšana augstākajā izglītībā, nespēja īstenot “3 reiz
JKP darbības ar nepilnu sarakstu iesniegšanu šobrīd vairāk būtu raksturīgas otrā un trešā ešelona partijām, nevis Krišjāņa Kariņa valdības ietekmīgākajai koalīcijas partijai, kas valdībā un Saeimā nepārtraukti cenšas palielināt savas ietekmes sfēras. JKP rīcība drīzāk atgādina Krievu Savienību, kas iesniegusi sarakstu visur, kur vien varējusi dabūt kādu balotēties gribētāju.
Salīdzinājumam — tādas partijas kā LSDSP, Nacionālā savienība “Taisnīgums” vai apvienība “Iedzīvotāji” izvēlējušās pretēju taktiku: nestartēt visās pašvaldībās pēc kārtas, bet gan iesniegt spēcīgus, pilnvērtīgus sarakstus tikai dažās pašvaldībās — toties tādus, kam ir reālas iespējas piedalīties cīņā par mandātu sadali.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
