Pati no sevis nāk prātā doma par klasisku kancelēšanas gadījumu
Guntis Berelis13.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nekad neesmu publiski izteicies par Valsts kultūrkapitāla fonda (KKF) konkursu rezultātiem, jo savulaik pats pāris gadus esmu tupējis komisijā un lieliski zinu, ka laimīgā loze ļoti bieži atkarīga arī no zvaigžņu stāvokļa, no vērtētāju gara un veselības stāvokļa un tamlīdzīgām būšanām, kam ar literatūru ļoti pastarpināts sakars.
Tāpat prātā palikusi viena grāmatiņa, kurai es biju projekta pieteicējs, virzītājs un kaut kādā mērā izdevējs un kura, liekas (sen bija, īsti neatceros), trīs reizes tika izbrāķēta, ceturtajā dabūja mazu naudiņu, bet beigu galā tika aplaimota ar Literatūras gada balvu.
Bet šoreiz saņēmu kārtējo atteikumu un nu man tiešām cemme. Apmēram gada laikā četras reizes man atmesti atpakaļ pieteikumi stipendijai (plus vēl divi atteikumi, kur es pats nebiju pieteicējs, bet, nu, sacīsim, centrālais personāžs, plus viens atteikums pagājušogad pilnībā formāla iemesla dēļ).
Varu iedomāties situāciju, kad rakstošais tips sagājis mērenā sviestā un nemitīgi dod vienu un to pašu pilnīgi murgaino ideju, pārmēru pārliecināts par savu ģenialitāti, tak nē. Man bija trīs atšķirīgi projekti: divi romāni, viens – aptuveni to varētu definēt kā “diloģiju”. Rezultāts – absolūtā nulle. Viena atteikuma formulējumu es atturēšos te reproducēt, jo tas savā komiskumā ir pilnīgi absurds, bet pārējie – klasiskie: “nepārliecina ideja”.
Zinu, ka KKF atteikumos izmanto “formulas”, t. i., iepriekš sagatavotus tekstus, ar kuriem ērti atrakstīties, kas arī saprotami, jo KKF komisijas uzdevums ne tuvu nav nodarboties ar iesniegto fragmentu recenzēšanu. Tomēr nenovēršami rodas jautājums – vai manas desmit publicētās grāmatas (plus kādas 700 publikācijas periodikā) vēsta par to, ka es kaut ko rakstītu “nepārliecinoši” (strīdīgi – tas jā) vai zem kādas diezgan augstas kvalitātes latiņas? (Ja vēl pievelk klāt arī visas oficiālās atzinības, divas Literatūras gada balvas un vienu tās nomināciju ieskaitot, tad jautājums drusku saasinās.)
Vēl jau varētu turpināt – par beidzamā gada laikā dažādu iemeslu dēļ nepublicētajiem tekstiem, nekur nerakstītu un neformulētu aizliegumu publicēties un tamlīdzīgi. Beigu galā – nekādā gadījumā neesmu visādu konspiroloģijas teoriju entuāzists – pati no sevis nāk prātā doma par klasisku kancelēšanas gadījumu.
Pret to man nav nekādu iebildumu, jo tas ir tāds interesants koks ar diviem galiem, un, kad otrs gals kancelētājiem nāk atpakaļ, tad ir tiešām uzjautrinoši. Bet nelaime tā, ka tas smagi uzbliež finansiālā ziņā un tālāk – arī pa literatūru, jo kancelētajam nākas piestrādāt gan par sētnieku, gan par naktssargu (abi jau noieti etapi) gan utt., uz ko nu profesionāls rakstnieks ir spējīgs, tik drusku smieklīgi, ka ar to nākas nodarboties nevis studenta vecumā, bet jau drusku pēc sešdesmit.
Ui, bet man sanāca saskarties ar profesionāliem sētniekiem un profesionāliem naktssargiem, un profesionālām apkopējām – tur acis uz kātiņiem, kādu naudu viņi pelna, kaut kas tāds letiņu rakstniekiem ne sapņos nerādās ar vai bez stipendijām. Pašlaik tāds noskaņojums, ka tiešām jāmet teksti pie malas, jānokārto parādi, ko esmu sasolījis, un jāpārkvalificējas par normālu naktssargu. Nu i nafig, literatūra iztiks bez manis. Apnicis.
Attēlā - KKF direktors Edgars Vērpe.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
