Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Patriotiskās austrumu vēsmas

Andris Pauls-Pāvuls*
10.12.2016.
Komentāri (29)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar Nacionālās apvienības politiķi Rihardu Kolu saistītā biedrība "Latvijas Karogs" iemanījusies par pašvaldību un valsts naudu uzstādīt lielizmēra karogus Latvijas pilsētās, taču pretēji iepriekš solītajam biedrība pati šim mērķim finansējumu neatvēl, svētdien ziņoja TV.

Savukārt lapā http://www.latvijas-karogs.lv/ atrodama Riharda Kola replika: „...īpaši skumji redzēt, kā Latvijas sabiedriskais medijs radījumā “De Facto” apzināti un pārliecināti izplata nepatiesu, sagrozītu un brīžiem pat absurdu informāciju par ”Latvijas karogs” projektu.” Še pat lasāms, ka arhitektu izstrādātajās skicēs Rīgā uz AB dambja uzstādāmā karoga masts stiepsies 60 metru augstumā, savukārt pats karogs būšot 20×10 metrus liels.

Kopš 2014. gada Ginesa rekords karoga masta augstumam pieder Saūa Arābijai – Džedā tas slienas 171 metru augstumā, pirms tam rekordiste bija Tadžikistāna – Dušanbē karoga masts ir 165 metrus augsts, kura 2011. gadā atņēma rekordu Azerbaidžānai, kas savukārt 2010. gadā ar 162 metrus augsto mastu Baku atņēma rekordu Ķīnas Tautas Republikai (160 metri). Un tā varētu turpināt. Nevienas uz Rietumu vērtībām balstītas valsts!

Šogad monumentālais [?!] karogs tika svinīgi pacelts 11. novembrī līdz šim Latvijas augstākajā karoga mastā (35 metri) Smiltenes pilsētas Jāņkalna priedēs http://www.smiltene.lv/aktualitates/open/6576 , tā pārspējot Nebeļicā, Kijevas rajonā, Ukrainā 2014. gadā uzstādīto 31 metru augsto karoga mastu.

Patiesības labad jāpiezīmē, ka Smiltenes karoga masts atšķirībā no Nebeļicas un austrumzemju dižmastu slaiduma savā proporcionalitātē vairāk atgādina kāda ceha apkures dūmeni – tas arī, manuprāt, būtu vienīgais loģiskais skaidrojums šī izstrādājuma monumentālismam.

Kā situāciju vēstulē raksturoja Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Mg. art. Ramona Umblija, „...karoga masts un īpaši tā “galotne”, kura ir vizuāli cieši saistīta ar pašu karoga izskatu, nav proporcionāli izlīdzsvarota un mākslinieciski atrisināta. Šādu objektu realizācijā būtu iesaistāmi profesionāļi, kas lielgabarīta priekšmetus spēj uzkonstruēt un realizēt  estētiskā vienotībā, atbilstoši objekta funkcijai – šajā gadījuma valsts simbola  - karoga mastam”.

Protams, uz Smiltenes baznīcu sprediķot atbraukušais Nacionālās apvienības deputāts Kols par šo „monumentu” nemaksāja – smilteniešiem tas pagaidām, bez proporcionālas izlīdzsvarošanas jau ir izmaksājis 38376,12 eiro. Un tas vēl nav viss. Tas ir tikai sākums!

Man ir bēdīga pieredze – 1989. gadā LNNK un LTF Rīgas Ziemeļu rajona nodaļas kopā pieņēma lēmumu pacelt sarkanbaltsarkano karogu virs tolaik traļu flotes kultūras nama „Ziemeļblāzma”. Tā kā tad dzīvoju blakus „Ziemeļblāzmai”, man nācās uzņemties šefību karoga sargāšanā - lai Interfronte to naktīs neņem nost.

Jau pirmajā nedēļā sapratām, ka karogam par Interfronti daudz bīstamāks ir mūsu klimats – sasalstošs lietus un vējš. Kā rīts, tā karogs skrandās. Par laimi, trimdas tautieši no Toronto Kanādā sagādāja pārdesmit izturīgus 1x2 metru lielus buru audumam līdzīga auduma karogus - tie mūsu klimatā laika apstākļus spēja izturēt aptuveni mēnesi. Tā nocīnījāmies, līdz 1990. gadā LPSR Augstākā padome sarkanbaltsarkanajam karogam noteica valstisku statusu.

Intereses pēc sazinājos ar Ministru kabineta un Rīgas pils apsaimniekotājiem, kuri rūpējas par tur paceltiem Latvijas karogiem mūsdienās. „Daiļrades” gatavotais 1,5x3 metru poliamīda karogs virs MK cieņpilnā skatā iztur aptuveni mēnesi, bet Rīgas pils Sv. Gara tornī mēnesī vajag divus. Smiltenē 11. novembrī svinīgi pacelto karogu noņēma defekta novēršanai jau 25. novembrī. Turpmāk pašvaldībai būs mācība – rezervē turēt vismaz divus karogus. 3x6 metru poliamīda karoga cena „Daiļradē” ir 138,74 eiro, kam vēl jāpieskaita darbinieku izmaksas karoga uzmanīšanā un mainīšanā.

Man šķiet, citām pašvaldībām, jo īpaši Rīgai vajadzētu atturēties no šīs mūsu klimatiskajos apstākļos plānprātīgās austrumzemju sacensības. Vismaz es nevaru iedomāties, kā reizi mēnesī uz AB dambja (neuzkrītoši) tiks mainīts 10x20 metru liels karogs un kā mainītāji rīkosies, kad salijis karogs sasals un sabirs gabalos. Eiropā līdz šim ir bijis tikai viens, kurš pārlieku aizrāvās ar karogiem, - Ādolfs Hitlers. Neapkaunosim Latviju simtgadē ar tukšu urrāpatriotismu par pašvaldību līdzekļiem!

* viens no LNNK dibinātājiem 1988. gadā

Novērtē šo rakstu:

98
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...