Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Noskatījos sižetu Kriminal+ par īrnieku un izīrētāju attiecībām Rīgā, Strēlnieku ielā 9. Labs pērkamās žurnālistikas paraugs, kurā atspoguļots tikai vienas puses viedoklis un tas pats izpušķotā veidā. Taču šis, protams, nav vienīgais gadījums, kad jaunie īpašnieki rīkojas patvarīgi un mēģina vardarbīgi piespiest īrniekus atteikties no īres līgumiem un bez tiesas sprieduma izlikt no dzīvojamās telpas. Pēdējā laikā izsolēs par piespiedu pārdošanas vērtību tiek pārdoti ļoti daudzi nekustamie īpašumi un jautājums, kur paliek tajos dzīvojošie cilvēki, kļūst arvien aktuālāks. Mazliet aizsargātāki ir īrnieki, kurus sargā likums Par dzīvojamo telpu īri. Jādomā, ka par sižetā parādīto jaunā īpašnieka patvarību jau ir ierosināta krimināllieta, ja ne, tad gadījumu būtu vērts izvērtēt korupcijas apkarotājiem.

Lai labāk izprastu situāciju, jāņem vērā, kā to regulē likumi. Ja kāds iegādājas dzīvokli izsolē, tad jārēķinās, ka iepriekšējā īpašnieka noslēgtie īres līgumi paliek spēkā. Īrnieku var izlikt tikai ar tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas. Pat, ja jaunajam īpašniekam ir tiesas lēmums par ievešanu valdījumā, tad ievešanu valdījumā veic tiesu izpildītājs, nevis pats jaunais īpašnieks, vardarbīgi uzlaužot durvis. Tiesas lēmums par ievešanu valdījumā skar tikai pašu parādnieku un viņa ģimenes locekļus, nevis īrniekus.

Biju liecinieks līdzīgai situācijai Jūrmalā, kad kādas bankas meitas uzņēmums nedēļu vārda tiešajā nozīmē terorizēja īrniekus. Jāsaka paldies Jūrmalas policijai, kura rīkojās profesionāli un, neskatoties uz paša bankas viceprezidenta klātbūtni, atbrīvoja dzīvojamās telpas no šīm patvarīgajām personām. Līdzīgu situāciju būs arvien vairāk, un vienīgais veids, kā sevi aizsargāt, ir zināt savas tiesības, un vēl var palīdzēt, protams, Valsts policija, kura prot atšķirt patvarību no civiltiesiska strīda.

Iesaku nepaslinkot, nonākot līdzīgā situācijā, un vērsties arī pie Tiesībsarga. Tiesībsargs izvērtē sūdzības par gadījumiem, kad cilvēki bez attiecīga tiesas sprieduma tika izlikti no dzīvokļiem. Parasti cilvēki norāda uz situācijām, kad, piemēram, dzīvojamās telpas īpašnieks īrnieka prombūtnes laikā ir uzlauzis dzīvokļa durvis, izlicis tam piederošās mantas, nomainījis dzīvokļa ārdurvis vai durvju slēdzeni un nelaiž īrnieku atpakaļ dzīvoklī. Līdzīga informācija tika atspoguļota arī plašsaziņas līdzekļos.

Strādājot pie šī jautājuma, Tiesībsargs ir apzinājis problēmas, kas saistītas ar valstī izstrādāto tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu un paudis savu nostāju par iespējamiem to risinājumiem. Patvarīgas izlikšanas gadījumos tiek skartas tiesības uz mājokli un mājokļa neaizskaramību. Tiesības uz mājokli ir nostiprinātas ANO Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un nozīmē tiesības dzīvot kaut kur drošībā, mierā un cieņā. Tiesības uz mājokļa neaizskaramību ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē, ANO Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un nozīmē to, ka nedrīkst patvarīgi vai nelikumīgi apdraudēt kāda dzīvokļa neaizskaramību un ka katram ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādiem apdraudējumiem. Par tiesību uz mājokļa neaizskaramību aizskārumu var runāt gan tad, ja kāds ir prettiesiski iekļuvis personas dzīvoklī neatkarīgi no tā, vai tas ir radījis kādas sekas vai nav, gan tad, ja kādas citas personas prettiesiskas rīcības rezultātā persona ir zaudējusi iespēju izmantot savu mājokli.

Starptautiskie cilvēktiesību dokumenti un Latvijas Republikas Satversme paredz, ka personai ir jābūt aizsargātai pret patvarīgu izlikšanu. No šiem dokumentiem izriet valsts pienākums izveidot personai pieejamus tiesību aizsardzības mehānismus, kurus tā varētu izmantot patvarīgas izlikšanas gadījumā. Valsts izveidotajām institūcijām ir jābūt tiesīgām izskatīt jautājumu pēc būtības, pieņemt pusēm saistošu lēmumu un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā nodrošināt, ka pārkāpuma radītās sekas tiek likvidētas un tiek atjaunota tiesiskā situācija, kāda, visticamāk, būtu bijusi, ja prettiesiskā rīcība nebūtu notikusi.

No tiesībām uz mājokli izriet arī valsts pienākums sekot līdzi situācijai nekustamā īpašuma tirgū, apzināt sociāli mazaizsargātu personu iespējas patstāvīgi nodrošināt sevi ar mājokli un veidot mehānismus mājokļu pieejamībai, piemēram, organizējot pabalstu sistēmu, nodrošināšanu ar dzīvojamo telpu, kreditēšanas politiku un citiem pasākumiem. Patvarīgas izlikšanas gadījumā valstij būtu jāsniedz atbalsts sociāli mazaizsargātām personām, piemēram, nodrošinot šādas personas ar pagaidu mājvietu.

Tātad valstij ir pienākums izveidot sistēmu, kurā cilvēks tiktu pasargāts no patvarīgas izlikšanas, bet, ja tāda tomēr notikusi, saņemtu efektīvu aizsardzību no valsts. Tiesībsarga pienākums ir izvērtēt, vai valsts ir izpildījusi šo savu pienākumu. Tiesībsarga uzdevums ir izsvērt, vai valsts ir darījusi pietiekami, lai cilvēkam, nonākot šādā situācijā, būtu iespējams sevi aizsargāt. Tiesībsarga birojā saņemtās ziņas un satraucošā informācija plašsaziņas līdzekļos rada nopietnas bažas par to, vai Latvijā patvarīgas izlikšanas gadījumā cilvēkam ir pieejami efektīvi aizsardzības līdzekļi.

Pašlaik Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti nepieļauj patvarīgu izlikšanu. Likums Par dzīvojamo telpu īri nosaka, ka jautājums par personas piespiedu izlikšanu ir risināms tiesas ceļā. Pat gadījumā, ja dzīvojamās telpas īpašnieks uzskata, ka personai nav tiesiska pamata lietot tās aizņemto dzīvojamo telpu, to drīkst izlikt tikai un vienīgi tiesas ceļā. Dzīvojamās telpas īpašniekam ir jāvēršas tiesā ar prasību par personas izlikšanu. Tikai tad, kad tiesa ir izvērtējusi jautājumu par personas tiesībām lietot dzīvojamo telpu un ir stājies spēkā attiecīgs tiesas spriedums, ir pieļaujama personas piespiedu izlikšana.

Valstī ir izveidots noteikts tiesību aizsardzības mehānisms gadījumā, ja persona tiek patvarīgi izlikta no tās aizņemtās dzīvojamās telpas. Personai ir iespējams izmantot gan civiltiesiskus, gan krimināltiesiskus līdzekļus savu aizskarto tiesību aizsardzībai. Tomēr prakse liecina, ka valsts izveidotā tiesību aizsardzības mehānisma izmantošana konkrētās situācijās rada problēmas. Ir nepieciešams konstatēt, kādos gadījumos valstī izveidotais tiesību aizsardzības mehānisms pats par sevi ir nepilnīgs, un kādos gadījumos problēmas cēlonis tomēr ir meklējams tā piemērošanā.

Krimināllikuma 143. pantā ir paredzēta atbildība par dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšanu. Panta pirmajā daļā atbildība paredzēta par nelikumīgu iekļūšanu dzīvoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu, bet otrajā daļā – par tādām pašām darbībām, lietojot vardarbību, draudus vai patvaļīgi piesavinoties valsts amatpersonas nosaukumu.

Krimināllikuma 279. pantā ir noteikta atbildība par patvarību. Šā panta izpratnē par patvarību ir uzskatāma kādas darbības izdarīšana patvaļīgi, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, ja šīs darbības tiesiskumu apstrīd valsts vai pašvaldības iestāde vai cita persona un ja šīs darbības rezultātā radīts būtisks kaitējums. Tātad arī personas izlikšana bez tiesas sprieduma būtu uzskatāma par patvarību.

Statistika liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā pēc Krimināllikuma 143. panta par dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšanu 399 gadījumos ir uzsākts kriminālprocess vai ierosināta krimināllieta, no tiem 167 gadījumos - Rīgā. Pēc Krimināllikuma 279. panta šajā laika posmā Latvijā 198 gadījumos ir uzsākti kriminālprocesi vai ierosinātas krimināllietas, no tiem 84 gadījumos - Rīgā.

2007.gadā par dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšanu kriminālprocess Latvijā ir uzsākts 96, bet Rīgā – 7 gadījumos. Par patvarību pēdējā gada laikā kriminālprocess Latvijā ir uzsākts 46, bet Rīgā – 12 gadījumos. Taču jāatzīmē, ka Krimināllikuma 279. pants aptver daudz plašāku darbību loku nekā tikai patvarīga izlikšana. Tādēļ pieļaujams, ka faktiski patvarīgas izlikšanas gadījumi sastāda tikai daļu no kopējā uzsākto kriminālprocesu un ierosināto krimināllietu skaita vai arī, iespējams, tādu vispār  nav.

Tiesībsargs ir konstatējis, ka atsevišķos gadījumos valsts policija uz patvarīgu izlikšanu nereaģē, norādot, ka tas ir civiltiesiska rakstura strīds, kas ir risināms, vēršoties tiesā civilprocesuālā kārtībā. Jautājums par iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atbilstoši Krimināllikuma 143. un 279. pantam vispār netiek vērtēts. Lai arī var piekrist, ka jautājums par lietošanas tiesībām uz dzīvojamo telpu ir risināms civilprocesuālā kārtībā, taču tas neizslēdz kriminālatbildību. Tādēļ policijai, saņemot informāciju par patvarīgas izlikšanas gadījumiem, tomēr būtu jāizvērtē jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu.

Tiesībsarga biroja rīcībā ir informācija arī par to, ka policija patvarīgas izlikšanas gadījumā uzsāk kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 175. panta, kas paredz atbildību par zādzību vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, neizvērtējot ziņas par iekļūšanu dzīvoklī vai patvarīgu izlikšanu. Šādā situācijā tiek izvērtēts tikai viens aspekts, kas saistīts ar personai piederošo mantu. Iekļūšana mājoklī un izlikšanas fakts paliek neizvērtēti. Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nākotnē. Ja tiek vērtēts jautājums tikai par mantas piesavināšanos, bojāšanu vai iznīcināšanu, tad netiek nodrošināta pienācīga aizsardzība tiesībām uz mājokli.

Iepriekš minētais ļauj secināt, ka noteiktos gadījumos krimināltiesiskie aizsardzības līdzekļi netiek izmantoti. Krimināllikumā paredzēto iespēju neizmantošana var tikai veicināt patvarīgu izlikšanu skaita palielināšanos. Nesakārtota īres tirgus apstākļos šāda tendence ir jo īpaši bīstama.

Informācija par patvarīgas izlikšanas gadījumiem liecina, ka atsevišķos gadījumos, ierodoties notikuma vietā un fiksējot notikušo, policijas darbinieki lūdz uzrādīt čekus vai citus dokumentus, kas apliecinātu patvarīgas izlikšanas laikā pazudušo mantu esamības faktu. Taču cilvēkam nav tāda pienākuma – saglabāt čeku par, piemēram, televizoru, dīvānu vai traukiem, kas iegādāti pirms 5 gadiem. Un pat, ja šie čeki ir saglabāti, visbiežāk izlikšanas laikā tie tiek nozaudēti vai iznīcināti.

 Problēmas praksē sagādā arī tas, ka policija reizēm lūdz uzrādīt patvarīgi izliktām personām dokumentus, kas apliecina šī dzīvokļa lietošanas tiesības. Galvenais dokuments, kas apliecina personas tiesības lietot dzīvojamo telpu, ir dzīvojamo telpu īres līgums, kas arī parasti glabājas dzīvoklī. Tādēļ tas, ka persona uzreiz policijas darbiniekam nevar uzrādīt dzīvokļa lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, nevar būt par pamatu tam, lai policija atteiktos reaģēt. Turklāt saskaņā ar šā brīža regulējumu tas vispār nav kritērijs, lai konstatētu, ka ir notikusi patvarīga izlikšana, jo par patvarīgu izlikšanu uzskatāma arī tādu personu izlikšana bez tiesas sprieduma, kurām nav tiesiska pamata lietot dzīvojamo telpu.

Iepriekš minētais norāda uz to, ka problēmas lielākoties sagādā valstī jau izveidotā tiesību aizsardzības mehānisma piemērošana praksē. Iespējams, ka cēlonis tam ir policijas darbinieku nepietiekamās zināšanas par gadījumiem, kādos piemērojams Krimināllikuma 143. un 279. pants, kā arī zināšanu trūkums vai nepārliecinātība par patvarīgas izlikšanas fakta pierādīšanas līdzekļiem. Tādēļ kā viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt krimināltiesību un kriminālprocesa speciālistu sadarbība ar Valsts policiju, izstrādājot vadlīnijas vai metodiskus noradījumus par rīcības modeļiem noteiktās situācijās, lai policijas reakcija patvarīgas izlikšanas gadījumos būtu likumam atbilstoša un likuma piemērošanas prakse – vienveidīga. Tāpat apsverama būtu ideja par apmācības programmas organizēšanu valsts policijas darbiniekiem par nepieciešamo rīcību patvarīgas izlikšanas gadījumos.

Atgādinu, ka patvarīgas izlikšanas gadījumā likums paredz personai tiesības vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā par lietošanas tiesību atjaunošanu uz dzīvojamo telpu un iemitināšanu atpakaļ šajā dzīvojamā telpā. Tāpat tiesas ceļā iespējams prasīt arī zaudējumu atlīdzību, kas radušies patvarīgās izlikšanas dēļ un morālā kaitējuma atlīdzību (CL 1635.p.).

Būsim gudri, zināsim savas tiesības un cerēsim, ka valsts vara ieklausīsies iedzīvotājos un sakārtos jautājumus, kas skar tiesības uz mājokli.

Novērtē šo rakstu:

71
33

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man ar mafiju nav nekādas saistības

FotoIzlasot Laura Galiņa rakstu, nesapratu, kas es esmu. Vajadzētu uzdot jautājumu - kas es esmu, bet šo jautājumu jau ir uzdevis neveiksmīgais politikānis Valdis Zatlers.
Lasīt visu...

21

SPKC darbiniek – esi informēts

FotoPastāv risks, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), nosakot darbiniekiem piemaksas par papildu pienākumiem, kas iekļauti citu darbinieku amatu aprakstos vai struktūrvienības uzdevumos, tai skaitā par pienākumiem, kas, iespējams, neatbilst darbinieka profesionālajai kompetencei, nav ievērojis ārējā normatīvā akta prasības, kas nosaka ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, tā nenodrošinot finanšu līdzekļu 6590 euro apmērā efektīvu un ekonomisku izlietošanu.
Lasīt visu...

12

Diemžēl Čakšai vispār nav nekāda konkrēta plāna ne uz šo brīdi, ne nākotni

FotoJau atkal ZZS premjerministrs Māris Kučinskis nāk klajā ar jaunām idejām, šoreiz veselības aprūpe. Par nozares finansējumu ir spriests gadiem ilgi, un nu veselības ministrei Andai Čakšai ir izdevies izsaukt mediķu nemierus, bet ne sabiedrības atbalstu.
Lasīt visu...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Beidziet slepkavot bērnus

Patvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan...

Foto

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

Pirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo...

Foto

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

Jāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus....

Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...