Pavisam īsi – par muļķu un vientiešu zvejnieka Gobzema IKP „analīzi”
Pietiek lasītājs31.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Muļķu un vientiešu zvejnieks Aldis Gobzems ir nācis klajā ar kārtējo „analīzi” – šoreiz par iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Manuprāt, lasītājiem būtu interesanti šo „no iekšām” nākušo „analīzi”, saglabājot tās oriģinālo izteiksmes un pareizrakstības formu, salikt kopā ar manis tviterī atrastu profila @GirtsS veiktu pārskatu, ko patiešām var saukt par analīzi.
Gobzems: IKP esot pieaudzis... pirms vēlēšanām....
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir virtuāls jēdziens ekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību gada laikā. Valdības jaunajā nodokļu reformas rezultātā ir palielināti daudzi nodokļi, arī akcīzes precēm, īpaši energoresursiem - degvielai, elektrībai. Loģiski, ka pieaug preču un pakalpojumu cenas un līdz ar to arī valsts IKP. Diemžēl no šāda IKP pieauguma iedzīvotāju maciņos naudas kļūst mazāk.
Stāsts par reālo valsts IKP ir cits. Īstenībā valsts IKP ir ar ierēdņu manipulācijām uzpūsts par daudziem miljardiem eiro. Viens no šādiem paņēmieniem ir cenu vērtību sapludināšana ar vērtību salīdzināmajām cenām, uz kurām neattiecas inflācijas procents. Rēķinot IKP lielumu, nav nodalīts, piemēram, eksports no reeksporta. Tā, piemēram, Latvijas lielākais eksportētājs ar divu miljardu apgrozījumu ir bijis uzņēmums ”Uralkali Trading” - Krievijas minerālmēslu tirgotājs pasaulē. Latvijā ir tikai viņu birojs dokumentu kārtošanai. Neapšaubāmi IKP lielumā ir ierēķinātas arī miljardu lielās Banku transakcijas un PVN shēmas. Tā 2017.gadā, samazinoties dzelzceļa kravu pārvadājumiem par 20%, CSP uzrāda šajā nozarē pieaugumu par 4 %.
Kad 2014.gadā ieviesa valstī eiro valūtu, ir pārtraucis darbību viens no valsts lielākajiem ražošanas uzņēmumiem “Liepājas metalurgs”, līdz ar to ražošanas apjoms valstī ir samazinājies par 10%, lai statistikas dati būtu Briselei pieņemāki, CSP izņem šā uzņēmuma ciparus par iepriekšējo piecu gadu periodu. Pašreizējā valdības turpina “Veiksmes stāsta” propogandu, IKP pieaugot par 5%, pretstatā iedzīvotāju skaita būtiskam sarukumam un uzņēmumu apgrozījuma samazinājumam. IKP falsifikāciju Valdība pieņem par normu, jo IKP lielums ir tas izdevīgums, ar ko var atļauties lielāku valsts parādu un ir vieglāk aizņemties finansējumu starptautiskajos finanšu tirgos. Manipulējot ar statistikas datiem, ir iespējams sabiedrībai pierādīt ļoti daudzus apgalvojumus, kas patiesībā ir apšaubāmi. Tāds ir arī stāsts par IKP.
@GirtS: kļūdīties ir cilvēcīgi
Atmetot visu "stulbeņi", "muļķi" un pavisam konstruktīvi, kādas kļūdas ir Gobezma IKP pieauguma kritikā
1. "Uralkali Trading” ietekme uz IKP ir pavisam neliela. IKP aprēķina formula (ļoti ļoti vienkāršojot), ir:
Viss valstī iekšā sastrādātā kopsumma + Eksports - Imports.
Reeksporta gadījumā pie IKP pieskaitās TIKAI tā daļa, ko pieliek šeit pa vidu klāt - kā reiz viņa minēto papīru darbu.
2. Banku transakcijas neiekļaujas IKP. Tad Latvijas IKP būtu 2x lielāks. IKP iekļaujas banku komisijas, % ieņēmumi.
3. Transporta IKP pieauga par 7,3% pagājušajā gadā. Dzelzceļš un ostas krīt, bet to kompensēja gan auto pārvadājumi, gan pasažieru pārvadājumi (ostas un lidostas).
4. Liepājas metalurga kritums, skumjš stāsts par novecojušu un neefektīvu rūpniecību, Latvijas IKP samazināja par 0,4%. Tomēr to diez gan ātri un ar uzviju kompensēja citas nozares.
5. Uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017. gadā ir būtiski pieaudzis. Kopējās peļņas apjoms ir sasniedzis absolūtu rekordu - 2,5 miljardus eiro.
Re, pavisam konstruktīvi. Es negribu teikt neko sliktu vai labu par to kas ir un kas nav. Es vienkārši gribu, lai ir korekti fakti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
