Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministrs Daniels Pavļuts, kurš 1. oktobrī cer no Attīstībai/Par saraksta vēlreiz tikt ievēlēts Saeimā, cenšas līdz parlamenta vēlēšanām noklusēt patiesos zaudējumus, ko valsts cietusi viņa nolaidības un nekompetences dēļ, iepērkot bezjēdzīgus vakcīnu daudzumus. Lūk, kādas izvairīgas un pat atklāti melīgas atbildes es saņēmu uz Veselības ministrijai uzdotajiem jautājumiem šajā sakarā.

1) kura LR Veselības ministrijas vai citas iestādes amatpersona/amatpersonas ir bijušas iniciatores šim ziedojumam, un kuras amatpersonas ir pieņēmušas šo lēmumu; pievienojiet attiecīgo lēmumu kopijas; kādu iemeslu dēļ šīs vakcīnas tika iegādātas un tomēr vairs nav nepieciešamas Latvijas valstij:

Vakcīnas tika iegādātas Covid-19 izplatības ierobežošanai, slimības smaguma pakāpes mazināšanai vai novēršanai, t.sk. mirstības no Covid-19 mazināšanai, ar Covid-19 saslimšanu saistīto komplikāciju rašanās riska novēršanai vai būtiskai samazināšanai.

Līgumi par vakcīnu piegādi Eiropas Komisijas līmenī noslēgti 2020. un  2021. gadā - situācijā ar augstu slimības izplatību, mirstību, prognozēm par slimības izplatīšanās turpināšanos un vakcinācijas un balstvakcinācijas nepieciešamību.

Tā kā Latvija attiecīgās vakcīnas nevar izlietot līdz to derīguma termiņa beigām, MK bija jāpieņem attiecīgs lēmums, ko ar tām darīt - iznīcināt pēc derīguma termiņa beigām vai globālās solidaritātes ietvaros, visai pasaulei kopīgi cīnoties pret Covid-19 pandēmiju, ziedot kādai valstij, kura varētu pagūt attiecīgās vakcīnas izlietot līdz derīguma termiņa beigām. Patlaban Latvijā slimības izplatība ir mazinājusies, kā arī mainījusies vīrusa omikrona varianta izplatības dēļ, tādēļ pieprasījums pēc vakcīnām nav tik liels kā Covid-19 uzliesmojuma pacēluma laikā. Vienlaikus šā gada 6. aprīlī ECDC un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) sniedza kopēju paziņojumu par ceturtās devas (otrās revakcinācijas jeb balstvakcinācijas devas) ievadīšanu, norādot, ka tā ir ieteicama pacientiem ar novājinātu imunitāti (imūnkompromitētas personas). EK veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakide (Stella Kyriakides) vērš uzmanību uz to, ka attiecībā uz Covid-19 dalībvalstīm ir jāgatavojas rudenim un ziemai un jāpasargā visneaizsargātākā sabiedrības daļa. Vienlaikus viņa norāda, ka vakcinācija joprojām ir mūsu efektīvākais līdzeklis cīņā pret Covid-19, un tā ir jāturpina, kā arī apgādei, loģistikai un infrastruktūrai ir jābūt gatavām vēl vienam masveida vakcinācijas vilnim, ja tas būs nepieciešams turpmākajos mēnešos.

2) kāpēc ir izvēlēta ziedojuma forma, nevis pārdošanas darījums, kaut vai piedāvājot citām valstīm iegādāties minētās vakcīnas ar atlaidi; miniet atbildīgās par šī lēmuma pieņemšanu amatpersonas;

Ārlietu ministrija un Veselības ministrija ir apzinājušas iespējas pārdot Latvijai pieejamās vakcīnu devas, tomēr līdz šim uzrunātās valstis ir atteikušās no piedāvājuma vai nav sniegušas atbildi. Aizvien pieaugot vakcīnu ziedojumu apmēriem un samazinoties pieprasījumam pēc vakcīnām, valstis finansiālu apsvērumu dēļ izvēlas vakcīnas saņemt kā ziedojumu, nevis tās iepirkt, tostarp īpašu uzmanību pievēršot vakcīnu derīguma termiņiem. Tādējādi arī turpmāk jārēķinās ar to, ka vakcīnu pārdošana var būt apgrūtināta vai pat neiespējama, un vakcīnas būs jāziedo – divpusēji vai izmantojot COVAX instrumentu. Lēmumus par vakcīnu ziedošanu pieņēmis MK.

3) uz kādu LR normatīvo aktu pamata tiek veikts šis ziedojums;

Visi Latvijas Republikas vakcīnu ziedojumi tiek veikti, pamatojoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, MK 2006.gada 25.jūlija noteikumiem Nr.618 “Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā”, attiecīgajiem MK mandātiem, kas ir atrunāti MK rīkojumos.

4) kāda ir bijusi procedūra, sarakste ar Nikaragvas atbildīgajām amatpersonām, pievienojiet šīs sarakstes un citu ar šo ziedojumu saistīto dokumentu kopijas;

Sarakste ar Nikaragvas atbildīgajām amatpersonām notikusi e-pasta vēstuļu formātā. Iepriekš minēto saraksti nevar izplatīt vai publicēt bez otras puses atļaujas.

5) kādi LR normatīvie akti veselības nozarē paredz veltīt būtiskus valsts budžeta līdzekļus materiālu vai finansiālu ziedojumu veikšanai citām valstīm; atbilstoši kādiem kritērijiem ir izvēlēta tieši Nikaragva šī ziedojuma saņemšanai;

Visi Latvijas Republikas veiktie vakcīnu ziedojumi balstās uz attiecīgajiem MK mandātiem, kas ir atrunāti MK rīkojumos. Vakcīnu ziedošana - valsts kustamas mantas nodošana bez atlīdzības citai valstij - notiek, pamatojoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 43.1 pantu, kas nosaka, ka valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā un šādā gadījumā lēmumu par kustamās mantas nodošanu katrā konkrētā gadījumā pieņem Ministru kabinets, kā arī MK nosaka kārtību, kādā tas notiek. MK 2006.gada 25.jūlija noteikumi Nr.618 "Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā";

Vakcīnu ziedojumu mērķa valstis izvēlētas ar Ārlietu ministrijas rekomendāciju un saskaņojumu. Lai atbalstītu dalībvalstis vakcīnu ziedošanas vai pārdošanas procesā, Eiropas Komisija ir izveidojusi koordinācijas un loģistikas risinājumu platformu jeb vakcīnu dalīšanās mehānismu. Mehānisms aptver gan ziedošanu caur globālo instrumentu COVAX, gan divpusēju ziedošanu vai pārdošanu konkrētām valstīm. Līdz ar to vakcīnu ziedošana ir skatāms kā solidārs pasākums, lai veicinātu globālu vakcināciju un atbalstītu citas, īpaši vidēju un zemu ienākumu valstis Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

6) kura Nikaragvas valsts iestāde ir šī ziedojuma saņēmēja;

Ziedojuma saņēmēja Nikaragvā ir Nikaragvas Veselības ministrija.

7) vai un kādi citi, un kādā apmērā par valsts budžeta līdzekļiem iegādāti medikamenti ir ziedoti citām valstīm laika posmā no 2015.gada līdz šim brīdim; miniet konkrētu pamatojumu katram šim ziedojumam, vienlaikus sniedzot informāciju, kāpēc šie medikamenti bija iegādāti, bet nebija vairs nepieciešami Latvijas valstij, atbildīgās par to iegādi amatpersonas;

Laika posmā no 2015.gada līdz šim brīdim Latvija nav ziedojusi citām valstīm medikamentus, izņemot vakcīnas pret Covid-19.

Novērtē šo rakstu:

194
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...