Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir vairākas reizes lielāki. Taču maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju ienākumi saglabājas nemainīgā līmenī.
Uzņēmēji ir vēl sarežģītākā situācijā - viņi nesaņem kompensāciju par siltumu, un viņu rēķini pieaug pieckārtīgi. Daudzi ir šaubās par iespēju turpināt uzņēmējdarbību un līdz ar to arī spiesti domāt par darbinieku atlaišanu.
50% no visiem Latvijas mežiem pieder valstij, ko pārstāv uzņēmums "Latvijas valsts meži". Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu veic ārkārtas pasākumus, lai atbalstītu iedzīvotājus un uzņēmumus enerģētiskās krīzes seku mazināšanai, pat ja tādēļ tiek pieļauti ES tiesību aktu pārkāpumi.
Siltumenerģijas, elektroenerģijas u.c. tarifu kāpuma sekas ir slogs ne tikai iedzīvotājiem, juridiskām personām, bet arī pašvaldībām, kam savs jau tā ierobežotais budžets jāpielāgo, lai nodrošinātu atbalstu iedzīvotājiem. Vispār nav nekādu kompensācijas mehānismu pašvaldībām, kuras turklāt vēl uztur skolas un sociālas iestādes.
Aicinām valdību īstenot pasākumus Latvijas enerģētikas tirgus stabilizācijai, jo īpaši:
1. Steidzami izstrādāt normatīvo regulējumu stratēģisko rezervju izveidošanai un nodrošināt valsts intervenci populārākā kurināmā - šķeldas tirgū, nodrošinot, ka vietējā tirgū tās cena siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotājiem nepārsniedz 25 eiro par MWh.
Jāatgādina, ka 50% no visiem Latvijas mežiem pieder valstij, ko pārstāv uzņēmums "Latvijas valsts meži".
2. Ieviest vienotu pievienotās vērtības nodokļa likmi 5% apmērā visam kurināmajam, elektroenerģijai un siltumenerģijai.
3.Izstrādāt normatīvo regulējumu, lai maksimāli un efektīvi izmantotu visus/vietējos energoresursus (piemēram, kūdru), dodot iespēju veidot stabilu, sabalansētu un izmaksu efektīvu energoresursu nodrošinājumu, tādejādi novēršot spekulācijas, kas novedušas pie kurināmā cenu milzīga kāpuma.
4. Juridiskām personām, jo īpaši maziem uzņēmumiem, nodrošināt kompensējošus mehānismus siltumapgādei, līdzīgus, kādi darbojas fiziskām personām - centrālās apkures lietotājiem. Pretējā gadījumā Latvijā draud mazā biznesa sabrukums, bezdarba līmeņa celšanās.
5. Steidzami izstrādāt normatīvo regulējumu, lai īstenotu daudz plašāku ēku siltināšanas procesu - būtiski vienkāršojot birokrātiskās procedūras (lēmumu pieņemšanu), nodrošinot plašāku valsts atbalstu vismaz sākotnējo darbību veikšanai (energoauditu un projektu sagatavošanai). Noslēdzot īpašu vienošanos ar komercbankām, izveidot finansēšanas instrumentus siltināšanas darbu veikšanai, lai tie kļūtu būtiski izdevīgāki un plašāk pieejami nekā pašlaik esošie. Tādējādi tiks nozīmīgi samazināti valsts tēriņi energoresursu izmaksu sadārdzinājumu kompensēšanai, jo sevišķi dārgajiem importētajiem energoresursiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
