Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saņemot jautājumus saistībā ar premjera Krišjāņa Kariņa, tieslietu ministra Jāņa Bordāna un citu valdības pārstāvju plāniem uz reliģiskajiem pasākumiem Aglonā savu ērtību labad doties ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) helikopteru, šodien paklusām ir pieņemts lēmums no šī transportlīdzekļa atteikties un uz Aglonu doties ar auto.

„1) Vai pašreizējais ministru prezidents šodien vai rīt ir plānojis doties uz Aglonu, lai piedalītos reliģiskajos pasākumos?

2) Ja jā, ar kādu transportlīdzekli ministru prezidents turp dosies?

3) Kāda ir nepieciešamība un lietderība ministru prezidentam piedalīties šajos pasākumos?”

Ne Ministru prezidents, ne viņa preses sekretārs Sandris Sabajevs ceturtdien rīta pusē nevēlējās atbildēt ne uz vienu no šiem jautājumiem. Uz līdzīgiem jautājumiem klusēja arī tieslietu ministrs Bordāns, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un šo ministriju preses dienesti.

Taču no avotiem NBS Pietiek kļuva zināms, ka šie jautājumi ir izraisījuši satraukumu augstajās amatpersonās un pēc spraigas viedokļu apmaiņas ir nolemts helikopteru braucienam uz Aglonu neizmantot un gan turp, gan atpakaļ doties ar auto. "AM un NBS amatpersonas nepieņēma lēmumu atcelt helikoptera lidojumu," šopēcpusdien apliecināja Aizsardzības ministrijā, netieši norādot, ka lēmums pieņemts augstākā līmenī.

Pēc šī lēmuma pieņemšanas, jau pēcpusdienā Kariņa preses sekretārs apliecināja, ka premjers uz Aglonu dosies ar autotransportu, lai pēc Romas Katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa ielūguma piedalītos Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku Svētajā Misē.

„Nepieciešamība un lietderība Ministru prezidenta dalībai ir gan saturiska, gan simboliska. Vēsturiski Aglona ir izveidojusies par svētceļojuma vietu – Aglonas Dievmātes starptautisko sanktuāriju, kurā pulcējas dažādu konfesiju ticīgie, garīdznieki, svētceļnieki no Latvijas un citām valstīm, atsevišķu ārvalstu diplomāti, dažādu sabiedrības vecuma un nodarbošanos grupu pārstāvji, ikviens interesents, kā arī valsts augstākās amatpersonas, kas simboliski vienojas kopīgā lūgšanā par valsti. Šogad svētku pasākumus Aglonā apmeklēs arī Lietuvas Seima priekšsēdētājs. Ministru prezidents ir trešā valsts augstākā amatpersona, izpildvaras vadītājs, kura dalība atbilst protokola tradīcijām līdzīgi kā citos valstī svarīgos pasākumos, kur piedalās valsts augstākās amatpersonas,” skaidroja Kariņa pārstāvis.

Savukārt Tieslietu ministrija pavēstīja, ka Bordāns uz Aglonu dodoties, jo „kā amatpersona saņēmis arī ielūgumu no Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa”, turklāt „atbilstoši savai kompetencei Tieslietu ministrija nodrošina valsts un reliģisko organizāciju attiecības un pārzina ar tām saistītos jautājumus. Kā tieslietu nozares vadītājs Jānis Bordāns ir atbildīgs par Aglonas svētku pasākumu nodrošināšanu. Tieslietu ministrija vada un nodrošina valdības izveidotās rīcības komitejas darbu”. Nokļūšanai Aglonā Bordāns izmantošot „privāto transportu”, norādīja ministrija.

Savukārt šis ir vēl plašāks ministrijas skaidrojums: „Neskatoties uz ieņemamajiem amatiem, Jānis Bordāns regulāri piedalās Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā. Atbildot uz Jūsu jautājumu par nepieciešamību, vēlamies izskaidrot, ka Aglonas svētki ir uzskatāmi par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem kristīgajā pasaulē – šie svētki apvieno dažādu konfesiju pārstāvjus Latvijā, kā arī pulcē svētceļniekus no citām pasaules valstīm. Latvijā tā ir kultūrvēsturiska tradīcija, tas ir nozīmīgs notikums arī sabiedrības saliedēšanas kontekstā. Tajā piedalās bērni un jaunieši, gan cilvēki cienījamā vecumā. Jau vēsturiski Aglona ir bijusi svētceļojumu vieta un tā pasludināta par starptautiskas nozīmes svētvietu. Katru gadu ar valdības lēmumu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki četru dienu garumā ir noteikti par valsts nozīmes pasākumu un šajos svētkos piedalās arī valsts augstākās amatpersonas

Pamatojumu starptautiskas nozīmes svētvietas statusam un pasākumu nodrošināšanai Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonas svētvietā nosaka tiesību akti – likums “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā” un Ministru kabineta 2010. gada 25. maija noteikumi Nr. 473 "Kārtība, kādā tiek noteikti valsts nozīmes pasākumi Aglonas svētvietā, kā arī nodrošināta to norise un finansēšana", Ministru kabineta 2018. gada 5. septembra rīkojums Nr. 415 "Par valsts nozīmes pasākumu starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā un tā nodrošināšanas un drošības plānu 2019. gadam".”

Novērtē šo rakstu:

105
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...