Pēc Lato Lapsas iesnieguma izvērtēšanas KNAB „skapja lietā” atzīst Dzintaru Rasnaču par vainīgu likumpārkāpumā un soda

„Izvērtējot pārbaudes laika saņemto un Biroja rīcībā esošo informāciju, tika konstatēts, ka tieslietu ministrs Dz. Rasnačs, 2016.gada 30.martā, izmantojot Tieslietu ministrijas lietošanā esošo automašīnu Volkswagen Caravella privātām vajadzībām (pārvedot savu mēbeli (skapi) no adreses Mārupes ielā, Rīgā uz adresi Lāčplēša ielā, Rīgā), nonāca interešu konflikta situācijā un neievēroja Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas novēršanas likuma 5. panta otrajā daļā noteikto, ka publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu pildīšanai,” teikts KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītajā atzinumā.

Ņemot vērā minēto, par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu veikt darbības, kurās valsts amatpersona ir personiski vai mantiski ieinteresēta, un 18.pantā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu tieslietu ministrs Rasnačs ir saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 panta, informē Streļčenoks.

Šis pants „Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana” paredz, ka par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā valsts amatpersonai uzliek naudas sodu no 70 līdz 350 eiro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

Kāds tieši sods ir piespriests Rasnačam par „līgavaiņa skapja” pārvadāšanu, pagaidām nav oficiāli zināms, jo viņš to vēl var pārsūdzēt. „Papildus informējam, ka ar pieņemto lēmumu (tajā skaitā piemēroto sodu) Dz. Rasnača administratīvā pārkāpuma lietā varēs iepazīties Biroja mājas lapā - www.knab.gov.lv, kur Birojs to publicēs likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 31. pantā noteiktajā kārtībā, kad lēmums būs stājies spēkā,” norāda Streļčenoks. Taču aģentūrai LETA Rasnačs atzinis, ka sods ir 250 eiro un viņš to arī nomaksāšot.

Pietiek jau ir aprakstījis, kā Rasnačs publiski meloja, sava „līgavaiņa skapja” pārvešanu ar viņa vadītās ministrijas auto aizbildinot ar „izņēmuma gadījumu steidzamības kārtībā” un „ārkārtas gadījumu”, - patiesībā runa ir bijusi par vienkāršu vēlēšanos ietaupīt uz valsts rēķina, izvācot savu mantību no pārdota dzīvokļa.

 „Tas bija ārkārtas gadījums,” – tā pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par 30. marta notikumu, Rasnača privāto skapi paklusām un bez oficiālas maksas pārvedot ar Tieslietu ministrijas auto, publiski skaidroja ministrs. „Šis bija izņēmuma gadījums steidzamības kārtībā, lai iespējami ātrāk atgrieztos pie savu darba pienākumu pildīšanas.”

Pēcāk, paskaidrojot, ka runa ir par viņa „līgavaiņa skapi”, ministrs medijiem paziņoja, ka „tas ir mans skapis, un viņš man iet līdzi”, jo „braucu pie savas līgavas dzīvot un man nav pat kur savas drēbes likt. Katrai normālai sievietei pašai ir pilns skapis ar drēbēm, un vīrietim nav, kur savas likt”.

Vairākkārt paziņojot, ka viņam esot bijušas tiesības šādi izmantot dienesta automašīnu, Rasnačs tomēr kategoriski atteicās paskaidrot – kāds tieši ir bijis šis „ārkārtas gadījums”, kas nav ļāvis viņam kā parastiem cilvēkiem iegādāties mēbeļu pārvadātāju pakalpojumus vai – ja ticēt ministra apgalvojumam, ka pārvests tikai viens izjaukts skapis, – izmantot viņa personisko automašīnu Honda CRV.

Tikmēr īstenībā stāsts par „ārkārtas gadījumu” un „izņēmuma gadījumu steidzamības kārtībā” ir bijis nepatiess: ministrs vienkārši bija vēlējies uz valsts rēķina nedaudz ietaupīt, no sava pārdotā dzīvokļa izvedot daļu savas iedzīves.

Rasnača amatpersonas deklarācija par 2015. gadu rāda, ka viņa īpašumā pērn bijuši divi dzīvokļi Rīgā un vēl viens īpašums Beverīnā. Savukārt Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati liecina, ka no viena no šiem dzīvokļiem, kas viņa īpašumā bijis kopš 2000. gada novembra, tieslietu ministrs šķīries šā gada 24. martā – tātad sešas dienas pirms „līgavaiņa skapja” pārvešanas ar Tieslietu ministrijas auto.

Šajā datumā noslēgts pirkuma līgums, ar kuru Rasnačs 94 kvadrātmetrus lielo dzīvokli Āgenskalnā, Mārupes ielā 41 par 80 tūkstošiem eiro pārdevis 1984. gadā dzimušajam ārstam Eduardam Krustiņam. Tas nozīmē, ka ir nevis atgadījusies „ārkārtas situācija”, bet līdz ar lietišķi un nesteidzīgi notikušu dzīvokļa pārdošanu tieslietu ministram no tā vajadzējis pamazām aizvākt savu iedzīvi un šim nolūkam izmantots Tieslietu ministrijas „bezmaksas” transports.

Jaunais dzīvokļa īpašnieks par darījuma detaļām ir mazrunīgs, taču noliedz, ka tieslietu ministrs būtu bijis spiests pēc darījuma noslēgšanas izvākties nekavējoties. „Es neko [par izvākšanās termiņiem] viņam nebiju pieprasījis. Savstarpējās attiecības tika atrunātas pirkuma līgumā. Visi termiņi tur bija atrunāti. Par Rasnača kunga steidzamību jautājiet viņam,” Pietiek skaidroja Krustiņš.

Turklāt nav bijis arī tā, ka Rasnačam būtu bijis nekavējoties un negaidīti jāiztukšo viss pārdotais dzīvoklis. Kad Krustiņš nācis īpašumu apskatīt, tas bijis parasts „mēbelēts dzīvoklis”, taču „bija vienošanās, ka atsevišķas lietas paliek, un tās arī palika”, bet pārējo izvākšanai pārdevējam bijis pietiekami daudz laika. Vairāk laika pārdevējs arī nav vēlējies.

No Krustiņa stāstītā arī netieši izriet, ka Rasnačam izvedamās mantības bijis krietni vairāk par vienu skapi. Taču pats ministrs arī par šo tēmu turpina „apkopot informāciju”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece, uz kuras īrēto dzīvokli Lāčplēša ielā iedzīve pārvesta, saka, ka neko par atvestās mantības apjomu nevarot pateikt, savukārt Rasnača preses sekretārs Vitenburgs klusē saistībā ar versiju, ka izmantota vairāk kā viena ministrijas automašīna un ministra pārvākšanās procesā iesaistīts arī viņš.

Tikmēr vēl pirms pārbaudes uzsākšanas KNAB jau paziņoja, ka, vērtējot tieslietu ministra rīcību, ministrijas autotransportu izmantojot, lai pārvestu privāto skapi, birojs vēloties norādīt, ka saskaņā ar “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu” šāda rīcība – pretēji ministra apgalvojumiem, ka viņš tā drīkstējis rīkoties, jo tas bijis „ārkārtas izņēmuma gadījums”, - netiek pieļauta.

Par tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, KNAB valsts amatpersonai saskaņā ar likumu gan var uzlikt tikai salīdzinoši nelielu 70-350 eiro lielu naudas sodu (un teorētiski arī atņemt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu, kas faktiski nekad netiek praktizēts).

Novērtē šo rakstu: