Pēc Magoņa krimināllietas fiasko varētu piedzīvot arī process pret Rimšēviču
PIETIEK26.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc bijušā Latvijas Dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa krimināllietas fiasko varētu piedzīvot arī process pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kura aizturēšanu pavadīja tikpat gleznains Jēkaba Straumes (attēlā) vadītā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) „šovs”.
„Tikko informēju Eiropas Savienības Tiesu par galvenā apsūdzības liecinieka Ilmāra Rimšēviča krimināllietā Viktora Ziemeļa vēstuli, kurā viņš raksta, ka ir ticis piespiests atzīties noziegumā, kuru nav izdarījis, sīki paskaidrojot piespiešanas nepatiesi liecināt apstākļus. Īsāk sakot – viss liecinātais par kukuļiem esot bijusi izspiesta nepatiesība,” paziņojis advokāts Mārtiņš Kvēps.
I. Rimšēviča krimināllieta, kurā apsūdzēts arī uzņēmējs Māris Martinsons, pašlaik atrodas Rīgas rajona tiesā, taču tiesvedība ir apturēta, jo tiesa vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar vairākiem tā saucamajiem prejudiciālajiem jautājumiem, kas saistīti ar I. Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti.
Rimšēvičs tika aizturēts pirms trim gadiem un tika apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena un naudas – pieņemšanu, kā arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
KNAB kriminālprocesu sāka pēc divu skandalozās Trasta komercbankas pārstāvju informācijas saņemšanas. V. Ziemelis, kas toreiz bija bankas valdes loceklis, bija viens no viņiem, bet otrs – bankas īpašnieks Igors Buimisters.
Kriminālprocesā figurē summa – 250 000 eiro, ko I. Rimšēvičs esot „nopelnījis” par „jautājumu nokārtošanu” saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Tiesa, visu naudu viņš neesot saņēmis, jo 10% par starpniecību sev paturējis M. Martinsons. Kukuļa nauda esot izmantota, lai slēpti – jau atkal ar M. Martinsona starpniecību – iegādātos īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.
Līdz šim aktuāls ir bijis jautājums, vai I. Rimšēvičam kā Eiropas Centrālās bankas padomes loceklim ir vai nav bijusi imunitāte. Taču tagad, līdz ar V. Ziemeļa atteikšanos no iepriekš sniegtās informācijas rodas jautājums par prokuratūras celtās apsūdzības pamatotību un jau kārtējo reizi – arī par KNAB tā dēvētajām „Juraša metodēm”, kad pierādījumi tiek vākti šaubīgā, likumam neatbilstošā veidā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
