Pēc PIETIEK lasītāja sniegtas informācijas būvvalde konstatē iespējamu "ielas privatizēšanu"
PIETIEK04.04.2014.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
džokers
06.04.2014. 10:34»
arī
Rīgā, Dārza ielas 21 īpašnieki arī vairāk kā pirms gada ir aizbūvējuši piebraucamo ceļu. Pie Dzirciema ielas 3 ziemā atkritumu mašīnas nevarēja piebraukt atkritumus izvest. Kooperatīvs TILTI rakstīja Rīgas Domei, iesniegumi tika pieņemti, bet kustības nekādas nav. Piebraucamajam ceļam pat jau asfalts...
Jā, tie tur ir reālākie kretīni. Latvieši pie tam. Bet tādi paši cūkas ir tie, kas iz pilnībā izdangājuši zaļo zonu gar dārziņu. Grūti redz apbraukt apkārt mājai. Cik neesmu tādus ākstus redzējis. Viens tur regulāri iestieg. Vienreiz pāris stundas ņēmās, nesa vecās eglītes no miskastes un centās izkļūt. Nez, cik reizes jau būtu paspējis apbraukt ap māju? :)
Un brīnums, ka kāds nav pagandējis to dārza 21.
interesanti
04.04.2014. 19:37Un kā tad sauc to žoga būvētāju, no kura represijām tā baidās apkārtējie iedzīvotāji?
arī
04.04.2014. 19:32Rīgā, Dārza ielas 21 īpašnieki arī vairāk kā pirms gada ir aizbūvējuši piebraucamo ceļu. Pie Dzirciema ielas 3 ziemā atkritumu mašīnas nevarēja piebraukt atkritumus izvest. Kooperatīvs TILTI rakstīja Rīgas Domei, iesniegumi tika pieņemti, bet kustības nekādas nav. Piebraucamajam ceļam pat jau asfalts ir uzlauzts un zālīte iesēta. Latvenergo transformātoru būdai arī klāt netiek, jo mašīnām nav kur apgriezties. Ašākie vadītāji ir izveidojuši jaunu ceļu pa zālīti, labi ka pašvaldības policija nevaktē, jo tur viņiem būtu labs ķēriens. Tikai jaunais ceļš iiet tieši gar bērnudārza ieejas vārtiņiem, kas apsoluti nav droši.
Uldis Sēne
04.04.2014. 18:14Ir tāda dziesma, kurā objektīvu iemeslu dēļ skan nedaudz pamainīti vārdi: "Jo šeit ir Latvija, šeit ir Drāztija..."
klauns
04.04.2014. 18:06Nevar būt, ka uz Rīgu ir pārcēlies kādas papūtējušas bankas īpašnieks, kurš reiz noprivatizēja Jūrmalas ielas daļu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
