Pēc politiķu izteikumiem pret pasta piegādes subsidēšanu paātrinājusies kvalitatīvās reģionālās preses iznīkšana
Imants Liepiņš30.07.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Es
01.08.2019. 08:20»
forcemajeure
par tirāžām ir krietni piemelots klāt. tās ir vismaz 2x mazākas. turklāt, nopērk labi ja trešo daļu. secīgi, kādi 16-20% no šiem skaitļiem ir reālais noiets. esmu redzējis īstos ciparus šur tur. ja šo uzzinātu reklāmas devēji, tad avīzēm vāciņš jāuzliek. tāpēc arī tāda slepenība...
Politiskà vara gan avìzēm ir. Un pensionāri balsot gan iet. Reklāmdevējiem noteiktās jomās loti labi rezultāti. Ne tirāža visu nosaka bet vietējās ziņas. Kvalitàte laikos nav svarīga. Svarīgi ka kaimiņa foto ielikts
forcemajeure
31.07.2019. 10:22par tirāžām ir krietni piemelots klāt. tās ir vismaz 2x mazākas. turklāt, nopērk labi ja trešo daļu. secīgi, kādi 16-20% no šiem skaitļiem ir reālais noiets. esmu redzējis īstos ciparus šur tur. ja šo uzzinātu reklāmas devēji, tad avīzēm vāciņš jāuzliek. tāpēc arī tāda slepenība.
pirms gadiem 10 vēl varēja dzīvot ilūzijās, ka avīzes neiznīks. tagad smārttelefoni ar internetu avīzes ir pilnīgi noēduši. tām atlicis pavisam nedaudz. tāpēc tik cītīgi taisa savas mobilās versijas
kk
31.07.2019. 10:14»
Minna
Kas ir kvalitatīva reģionālā prese? Vairumam pat makets un salikums nav mainījies pēdējos 30 gadus, un saturs tas pst- pilnīgi bezcerīgi stāstiņi... ko pensionāri vairs nelas... nu aiz ieraduma pasūta, vismaz iekuram der... Par nožēlojamo saturu labāk nav vērts pat pieminēt
precīzi.
Pārsvarā tiek publicēti vismaz nedēļu vecu pasākumu apraksti, analītika nulle, redakcijās žurnālistikas izglītība bieži vien nulle, rokai, kas baro, nekodīs utt.
Vainot pie šīm neveiksmēm pašvaldības izdevumus, kuri nav ne par kapeiku labāki, ir diezgan nožēlojami. Paskatieties ka nu paši uz sevi.
Minna
31.07.2019. 09:49Kas ir kvalitatīva reģionālā prese? Vairumam pat makets un salikums nav mainījies pēdējos 30 gadus, un saturs tas pst- pilnīgi bezcerīgi stāstiņi... ko pensionāri vairs nelas... nu aiz ieraduma pasūta, vismaz iekuram der... Par nožēlojamo saturu labāk nav vērts pat pieminēt
LŽS biedrs
30.07.2019. 23:19»
Hm
Panorama rezekne nevar bùt tik liels metiens. Neticu. Un latgales vietèjà. Pieliek tos ciparus katrs otrais. Nost 30 procenti
Tak jau norādīts, ka šī ir tā tirāža, kuru nodrukā, nevis tā, kas tiek reāli izpirkta. Un tekstā piezīmēts arīdzan, ka tām avīzēm, par kurām zināms, ka tām ir tieksme piemelot savus ciparus (senāk tā darīja viena konkrēta Rīgas krievu avīze, piemēram), kāds procents šeit tabulā tiešām ir noņemts nost.
Pētītājs
30.07.2019. 23:15»
liso
Ventas Balsij tāda tirāža nu nez vai būs? Max kādi 8 tk
Ievērojam, ka tabulā visām avīzēm ir dota nevis viena numura, bet kopējā nedēļas tirāža. Ventas Balsij tiešām ir 4500 tirāža, nevis 8000, katru dienu, kas dod kopējo nedēļas tirāžu 22500 eks.
Arvīds
30.07.2019. 22:04Imants Liepiņš ieguldījis lielu darbu drukātās preses tirgus analīzē. Neprecīzi dati ir par to, ka Tukumā nav konkurences - ir "Tukuma Balss" (portāls + neregulāri avīze, ko balsta mazie uzņēmēji), Talsos ir 2x mēģināts palaist un stabilizēt konkurentu - "Talsu Balsi", bet reklāmdevēju neatsaucības dēļ projektam pielikts trekns punkts.
Par Jūrmalu arī ir iestrādnes - "Jūrmalas Latvietis", ko veido Nacionālās apvienības deputāti un viņu draugi un kas tuvākajos divos gados varētu izaugt par pilnvērtīgu avīzi.
ripo ratā
30.07.2019. 21:23»
Ripa
Nu bet tas ir dabisks process. Nu nevar gribēt, lai pastnieks nes kaut kādu avīzīti Mazpisānu novadā trīs kilometrus mežā pa kreisi par kaut kādām kapeikām. Tas ir ekskluzīvs serviss - manuprāt, kādi 3 EUR par avīzi un ne mazāk
pat par velti nevajag to samazgu makulatūru.
paātrinājusies kvalitatīvās reģionālās preses iznīkšana
30.07.2019. 21:20Tas labi, kaut ātrāk visi tie zombētāji iznīktu pavisam.
Bet
30.07.2019. 20:27»
Ripa
Nu bet tas ir dabisks process. Nu nevar gribēt, lai pastnieks nes kaut kādu avīzīti Mazpisānu novadā trīs kilometrus mežā pa kreisi par kaut kādām kapeikām. Tas ir ekskluzīvs serviss - manuprāt, kādi 3 EUR par avīzi un ne mazāk
Ne visa ekonomiski jāpamato.
Ripa
30.07.2019. 20:05Izmantojot M. Bendika teicienu - drukātajai presei ir nemanot piezagusies tuklā polārlapsa.
Ripa
30.07.2019. 20:03Nu bet tas ir dabisks process. Nu nevar gribēt, lai pastnieks nes kaut kādu avīzīti Mazpisānu novadā trīs kilometrus mežā pa kreisi par kaut kādām kapeikām. Tas ir ekskluzīvs serviss - manuprāt, kādi 3 EUR par avīzi un ne mazāk.
Hm
30.07.2019. 19:33Panorama rezekne nevar bùt tik liels metiens. Neticu. Un latgales vietèjà. Pieliek tos ciparus katrs otrais. Nost 30 procenti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
