Ja pēc ārkārtas vēlēšanām Saskaņas centra (SC) nebūs jaunajā valdībā, tās mūžs nebūs ilgs – jau pēc pusgada var sagaidīt, ka jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš atlaidīs 11. Saeimu un notiks vēl vienas ārkārtas vēlēšanas, brīdina SC līderis Jānis Urbanovičs. Politikas kuluāros runā, ka par pirmo latviešu politiķi, kurš SC varētu ievest valdībā, varētu kļūt Valdis Zatlers, kura topošajam politiskajam spēkam koalīcija ar SC var izrādīties vienīgā alternatīva opozīcijai. Jaunievēlētā prezidenta Andra Bērziņa tuvējā lokā dzirdams, ka viņš pēc ārkārtas vēlēšanām izmantos iespēju nodemonstrēt distancēšanos no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un neuzstās uz zaļo zemnieku dalību koalīcijā.
Nezinot, cik veiksmīgs būs Zatlera politiskais veidojums un vai tam izdosies vairot Vienotības nišas elektorātu jeb tikai pārdalīt jau esošo, politiķi pašlaik neņemas prognozēt balsu sadalījumu 11. Saeimā. Pēc atšķirīgām prognozēm Vienotībai un vēl nedibinātajai Zatlera partijai tiek prognozētas 35 līdz 40 vietas Saeimā, vēl 11 līdz 15 vietas varētu iegūt Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK. Atlikušās vietas savā starpā sadalītu SC un ZZS. Ņemot vērā, ka Zatlers paudis uzstādījumu par nesadarbošanos ar oligarhu ietekmē esošām partijām, ZZS neatrastos vieta valdībā, kurā būtu Zatlera partija. Ja trīs labējās partijas neiegūtu 51 balsi, priekšroka visticamāk tiktu dota SC, nevis ZZS, liecina šābrīža politiskā retorika.
Pēc vēlēšanām būtu jāizsludina divu gadu aizliegums cilāt sāpīgus ar vēsturisko pieredzi saistītus jautājumus, tā vietā orientējoties uz ekonomisko problēmu risināšanu, uzskata Urbanovičs. Tas SC noņemtu risku atkal tikt eksaminētam par okupācijas tēmu. Ja SC kopā ar ZZS tiktu atstāta ārpus koalīcijas, nākamās valdības mūžs nebūšot ilgs. „Kāpēc lai prezidents Bērziņš, redzot, ka turpinās vecās ēverģēlības, kā tautsaimnieks neatsauktos uz tautu, kas jau atkal būs vīlusies, un nesūtītu Saeimu uz pārbalsošanu?” retoriski vaicā Urbanovičs. No jaunievēlētajam prezidentam Bērziņam tuvu stāvošiem cilvēkiem Pietiek dzirdējis pārdomas, ka pirmā premjera kandidāta nominācija būs viņa lielais pārbaudījums, kurā Bērziņš varētu izmantot izdevību un pasvītrot distancēšanos no ZZS. Līdz ar to uzstādījuma, ka ZZS par katru cenu jābūt pēcvēlēšanu valdībā, no Rīgas pils visticamāk nebūšot.
Lai gan Zatlers atsakās līdz 8. jūlijam, kad būs beigušās viņa prezidenta pilnvaras, runāt par politisko nākotni un arī viņa komandas cilvēki oficiāli noliedz konsultācijas par jaunas partijas izveidi, zināms, ka viens no galvenajiem trumpjiem, ar kuriem tā plāno ienākt politikā, ir jaunu, izglītotu un Latvijai lojālu krievu iesaistīšana vēlēšanu sarakstā. Urbanovičs Pietiek teic, ka viņu tas neuztraucot – gluži otrādi, lai visi tā darot, un nekomentē kuluāros klīstošo informāciju, ka viņam nesen notikušas konsultācijas ar Rīgas pili.
Pēc tam, kad Zatlers kā vienu no argumentiem Saeimas atlaišanai minēja Vienotības līderu neatsaucību valdības koalīcijas pārkārtojumiem oligarha Lemberga ietekmē esošos zaļos zemniekus nomainot pret SC, dažiem informētiem politikas vērotājiem radies iespaids, ka „Zatlers sev smiltīs ir novilcis zaļu, nevis sarkanu līniju”. Citiem vārdiem, tieši tāpat kā Vienotība nav pateikusi „nē” sadarbībai ar Lemberga Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Zatlers nav pateicis „nē” sadarbībai ar SC.
Zatleram tuvu stāvoši cilvēki gan atgādina, ka no viņa pēdējā laika intervijām nolasāmi pieci nosacījumi, kas varētu būt spēkā arī viņam kā politiskā spēka līderim, un vismaz viens no tiem uzdod nopietnu mājasdarbu arī SC. Tie ir nesadarbošanās ar oligarhiem nākamās valdības izveidē, Rietumu orientācijas saglabāšana, okupācijas fakta atzīšana, vienīgās valsts valodas statusa saglabāšana latviešu valodai un status quo saglabāšana nacionālajos jautājumos.
Tomēr Urbanovičs neizrāda ne mazāko gatavību izpildīt mājasdarbu, ko no viņa gaida „latviešu partijas”, – pielikt punktu okupācijas fakta neatzīšanas tēmai. „Man vara ir svarīga, bet taisnība ir augstāka,” saka SC līderis. Nesen sarakstītajā grāmatā Nākotnes melnraksti viņš okupāciju nenoliedzot, un par to varot pārliecināties katrs, kurš šo grāmatu rūpīgi izlasīs. Tomēr, Urbanoviča vārdiem runājot, „kļūt par latvieti-vienkāršo” un pateikt, ka 1940. gadā Latvija tika okupēta, SC līderis nav gatavs.