Pelnošajam "ātro palīdzību" privātuzņēmumam valsts vēl pasniegusi dāsnas veltes
Lato Lapsa, Kristīne Jančevska28.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Papildus samaksāti vairāk nekā 700 tūkstoši eiro ir bijuši tikai viena no "veltēm", ko aizvadītajos gados Armanda Ploriņa (attēlā) vadītais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pasniedzis uzņēmēja Adigjozala Mamedova AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze. Turklāt Valsts kontroles revident pieļauj, ka, iespējams, līdzīgas "veltes" jau iekļautas jaunajā iepirkumā "ātrās palīdzības" nodrošināšanu Rīgas reģionā.
2010. gada 29. aprīlī NMPD un AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze noslēgtais līgums „Par neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu un autovadītāju pakalpojuma nodrošināšanu NMPD Rīgas reģionālajam centram", kas ir spēkā līdz nākamā gada aprīlim, visus šos gadus ir privātuzņēmumam nodrošinājis labu peļņu un laiku pa laikam arī licis uzdot jautājumu - kāpēc tā vietā, lai valsts dienests ātrās palīdzības pakalpojumus nodrošinātu pats, tas tos dārgi iegādājas no privātuzņēmuma.
Taču, neraugoties uz to, ka skaidras atbildes uz šo jautājumu nav bijis, šā gada 9. septembrī Ministru kabinets ir pieņēmis rīkojumu, ar kuru NMPD nu jau uz septiņiem gadiem tiek atļauts slēgt līdzīgu pakalpojumu līgumu. Dokumentā minētā kopējā ilgtermiņa saistību summa ir 52,5 miljoni eiro; summa, kas tikusi minēta valsts sekretāru sanāksmē, ir bijusi pat līdz 59,9 miljoniem eiro.
Pašlaik NMPD rīcības lietderību, līdz šim pērkot pakalpojumu par operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa ar autovadītāju nodrošināšanu Rīgas reģionā, izvērtē Valsts kontrole, taču revīzijas rezultātus plānots publiskot tikai pēc jaunā konkursa piedāvājumu termiņa beigām. Tikmēr Pietiek rīcībā saistībā ar veikto revīziju jau tagad nonākuši fakti liecina, ka Valsts kontroles revīzijā saistībā ar šo līgumu būs atklāta virkne valsts līdzekļu, iespējams, izšķērdēšanas gadījumu, kuros figurē simtos tūkstošu eiro mērāmas summas.
Uzskatāmākais no šiem faktiem - Valsts kontrole konstatējusi, ka paslepus veikti vairāki līguma grozījumi, ar kuriem tiek paaugstināts noteiktais viena kilometra tarifs par laika posmu no 2011. gada sākuma līdz 2013. gada decembra beigām, kā galveno iemeslu norādot degvielas cenu kāpumu.
Pats NMPD gan Pietiek apgalvo, ka "līguma grozījumus neesam piekrituši veikt un tarifi nav mainīti - joprojām spēkā ir 2010.gadā noslēgtā līguma tarifi". Tas, kas noticis, - pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumiem, dienesta vadība esot noslēgusi vienošanos, uz nodokļu maksātāju rēķina vēl papildus sedzot degvielas izmaksu pieaugumu 2011.-2013. gadā.
Pietiek gan ir zināms, ka Valsts kontrole, oficiālā vēstulē informējot par šiem faktiem Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, ir minējusi tieši notikušu tarifu maiņu. Taču jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, ir vai nav tikuši mainīti tarifi, NMPD privātuzņēmumam, kura peļņa šajā laika periodā ir bijusi no viena līdz trim miljoniem eiro gadā, ir papildus "uzdāvinājis" vairāk nekā 707 tūkstošus eiro.
Šādas "dāvanas" pasniegšanu NMPD vadība ir akceptējusi, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, vismaz daļēji pakļaujoties A. Mamedova uzņēmuma "maigai šantāžai": sarakstē ar NMPD Rīgas Sanitārā transporta autobāze vairākkārt atklāti un skaidri norādījusi, ka, nepaaugstinot tarifu par katru nobraukto kilometru, būtiski var pasliktināties sniegtā pakalpojuma kvalitāte.
Tiesa, savulaik, nosakot sniegtā pakalpojuma tarifu, uzņēmums apgalvojis, ka esot ņemti vērā iespējamie izmaksu pieauguma riski un ilgtermiņa attīstības tendences, paredzot izmaiņas gan spēkā esošajos nodokļos, gan degvielas cenās, u.tml. Vēl vairāk - Rīgas Sanitārā transporta autobāzes gada pārskatu vadības ziņojumos, kas atrodami Lursoft datu bāzē, īpaši norādīts, ka realitātē katrs nobrauktais kilometrs ir palielinājis uzņēmuma peļņu.
"Viens no apstākļiem, kas ietekmēja uzņēmuma peļņu. ir tas, ka 2009./2010. un 2010./2011. gada ziemas periodā bija palielināts gripas slimnieku skaits, kas sasniedza epidēmijas apmērus, un šajā laikā krasi palielinājās izsaukumu skaits pie slimniekiem, kas savukārt ietekmēja nobraukto kilometru skaitu un līdz ar to arī uzņēmuma saņemtos ienākumus, jo viens no maksājumiem, kuru veic NMPD RRC par pakalpojumu, ir maksa par katru nobraukto kilometru," teikts vienā no vadības ziņojumiem.
Tāpat A. Mamedova uzņēmums atklāti atzinis, ka tieši degvielas izmaksu samazinājums ir viens no galvenajiem iemesliem tā finansiāli veiksmīgajai darbībai. "Ieviešot izmaiņas personālvadības politikā, ir izdevies nostabilizēt darbinieku kadru maiņu, kā rezultātā ir uzlabojusies sniegtā pakalpojuma kvalitāte, kā rezultātā ir samazinājies degvielas patēriņš," teikts 2012. gada pārskata vadības ziņojumā.
Turklāt arī šo iespēju veikt degvielas patēriņa kontroli, kā konstatējuši Valsts kontroles revidenti, A. Mamedova uzņēmumam uzdāvinājusi NMPD vadība: sadarbībā ar dienestu Rīgas Sanitārā transporta autobāzes mašīnās uzstādīts dienesta īpašumā esošais aprīkojums brigādes darbu nodrošināšanai (par kopējo summu - vairāk nekā 462 tūkstoši eiro), kura funkcijas cita starpā ļauj pakalpojuma sniedzējam veikt degvielas patēriņa kontroli.
NMPD saistībā ar šiem faktiem atbild - par informāciju, ko uzņēmumi sniedz savos gada pārskatos, varot atbildēt tikai paši uzņēmumi, bet NMPD tāda neinteresējot: "NMP dienests var vadīties pēc oficiālās sarakstes līguma izpildes gaitā, kurā Rīgas Sanitārā transporta autobāze sniedza savu pamatojumu, veiktos aprēķinus un datus, kas apliecināja degvielas sadārdzinājuma ietekmi uz pakalpojuma nodrošināšanas kvalitāti."
Tikmēr Pietiek rīcībā esošā informācija liecina ne tikai to, ka Valsts kontroles revidenti fiksējuši vēl vairākas uz valsts rēķina izsniegtas dārgas "veltes" A. Mamedova uzņēmumam, bet arī to, ka jau oktobra beigās Valsts kontrole premjerei L. Straujumai nosūtījusi apjomīgu vēstuli, kurā apraksta gaidāmos revīzijas rezultātus un brīdina par nopietnajiem riskiem, ko var radīt atkārtota līdzīga ārpakalpojuma līguma slēgšana, ko valdība NMPD vadībai jau ir atļāvusi.
Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze rāda, ka šā gada septembrī - nedaudz vairāk nekā nedēļu pēc tam, kad valdība atļāva NMPD slēgt jaunu līgumu par ārpakalpojumu - premjeres pārstāvētā partija Vienotība ir pieņēmusi divus ziedojumus 2500 eiro kopsummā no kāda Orlando Rozena.
Šis cilvēks ir ne tikai bijušais Rīgas domes Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītājs, kuru pirmās instances tiesa šā gada pavasarī notiesāja uz pieciem gadiem cietumā par kukuļņemšanu, bet arī AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze valdes loceklis.
O. Rozens pats par šī ziedojuma iemesliem Pietiek ir izteicies īsi: "Tagad ir tāda situācija valstī, ka uzskatu, ka Vienotībai ir jābūt pie varas, tādēļ arī atbalstīju." KNAB datu bāze rāda, ka arī pats A. Mamedovs, kurš iepriekš bija ziedojis partijai Gods kalpot Rīgai, trīs dienas pēc sava darbinieka noziedojis Vienotībai 2000 eiro.
Ministru prezidente visu atbildību noveļ uz veselības ministru
"Ministru prezidentes birojā ir saņemta Valsts kontroles ierobežotas pieejamības vēstule par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iepirkumu. Vēstulē iekļautajai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, līdz ar to nav iespējams sniegt komentārus par vēstulē norādītajiem aspektiem.
Ministru prezidente ar rezolūciju ir uzdevusi veselības ministram izskatīt Valsts kontroles vēstulē minēto par revīzijas laikā konstatēto un sniegt atbildi līdz šī gada 1.decembrim un jārod valsts interesēm labākais risinājums. Par atbildes vēstulē iekļauto saturu lūdzu vērsties Veselības ministrijā."
Rīgas Sanitārā transporta autobāzes peļņa pēc līguma noslēgšanas ar NMPD
2010. gada peļņa - 1,91 miljons latu
2011. gada peļņa - 2,11 miljoni latu
2012. gada peļņa - 1,95 miljoni latu
2013. gada peļņa - 0,72 miljoni latu
Dati - Lursoft
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
