Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Permanentā histērija

Arturs Priedītis
18.02.2013.
Komentāri (26)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Virsraksts ir saprotams. Runa ir par pastāvīgu un nepārtrauktu (permanentu) neirozes un psihopātijas formu (histēriju), kas izpaužas uzbudinājuma, kaprīžu, untumainības un nenosvērtības lēkmēs. Tie cilvēki, kuri pie mums aizvadītajos divdesmit un vairāk gados dzīvoja ar veselo saprātu un analītisko skatījumu, nemitīgi novēroja permanentās histērijas griezīgo klātbūtni mūsdienu sociumā.

Pat vairāk. Viņi redzēja, ka tagad ir pieņemts publiski lepoties ar pastāvīgu un nepārtrauktu eksaltētu uzbudinājumu. Viņi saprata, ka tagad histērija liecina par attiecīgā histēriķa nacionāli patriotisko pozīciju, pilsonisko drosmi un intelektuālo aktivitāti. Nacionālisma, neoliberālisma un verdziski iztapīgā amerikāniski eiropeiskā hiperpatriotisma demonstrācija vispār nav sastopama bez aizgrābtas un satrauktas slimīgas jūsmas. Faktiski tagad bez slimīgas jūsmas nav pieņemts atvērt muti par jebkuru jautājumu. Mūsu publiskajā telpā dominē permanentā histērija jebkuras tēmas verbalizācijā.

Permanentā histērija ir sociālā parādība. Tā aptver respektējami lielu sabiedrības daļu un attiecas uz visām vecuma grupām – vecāko, vidējo un jaunāko paaudzi. Satraucoša ir permanentās histērijas klātbūtne jaunajā paaudzē – interneta komentāru un blogu piemēslotāju tumsoniskajā slānī. Taču no viņiem daudz neatpaliek arī pārējie sociālie slāņi. Nebūt ne tikai internetā var spīdēt ar sava vājā prāta kaislībām.

Katrai sociālajai parādībai ir noteikts iegansts un ģenēzes apstākļi. Šajā ziņā permanentā histērija nav izņēmums. Tai pie mums ir precīzi fiksējamas hronoloģiskās robežas – XX gs. 80. gadu otrā puse un viss pēcpadomju periods līdz šodienai. Tātad – „perestroika” un dzīve postmodernisma lieliskajos apstākļos.

Pašlaik mēs mācāmies sociālās parādības izskaidrot no kosmofizisko sakarību viedokļa. Pašlaik jau ir labi zināms, ka sociālās kataklizmas ir hronoloģiski vienotas ar ģeofiziskajām, meteoklimatiskajām, ekoloģiskajām kataklizmām. Dabas pulsējoši viļņveidīgie mehānismi atsaucas uz sociālo pulsāciju.

Mūsdienu zinātne ir pārvarējusi ģeocentrisko un statisko pieeju. Atsevišķas parādības netiek apskatītas relatīvi izolēti. Piemēram, zinātne spēj Saules magnētiskā lauka cikliskumu sasaistīt ar vēsturiskajiem notikumiem uz Zemes. Saules magnētiskā lauka cikliskums esot apmēram 3750 gadi. Ciklu maiņa ilgst 370 gadus. Tiek uzskatīts, ka mēs dzīvojam kārtējās ciklu maiņas pašā sākumā.

Faktiski jau sen pazīstama kosmosa ietekme uz biosfēru. Tagad šie klasiskie novērojumi tiek papildināti ar jaunām atziņām, kuras sniedz tādas pagaidām nepierastas zinātnes kā heliobioloģija, bioenergoinformātika u.c.

Tagad ne tikai speciālajā, bet arī populārzinātniskajā literatūrā var lasīt par planetāro nelaimju likumsakarībām attiecīgo kataklizmu izcelsmes, funkcionēšanas un evolūcijas kontekstā. Vulkānu izvirdumi, zemestrīces, zemes nogruvumi, krasas klimatiskās svārstības, cunami, orkāni, milzīgi ugunsgrēki, plūdi, epidēmijas, tehnisko iekārtu bojājumi tiek analizēti saistībā ar attiecīgajā laikā konstatētajām cilvēku psihes un fizioloģijas hroniskajām un impulsīvajām destrukcijām, sociāli sadzīviskiem, politiskiem, militāriem konfliktiem un draudu uzliesmojumiem.

Visu šo parādību avots ir planētas „ieeju” un „izeju” dinamikas pieaugums. Tas vairāk vai mazāk intensīvi un periodiski notiek enerģētisko virpuļu (gravitācijas, elektrības, magnētisma, elektromagnētisma) un gāzu (hēlija, ūdeņraža u.c.) plūsmu un impulsu (t.sk. sprādzienu un plazmas izvirduma) veidā dažādās ģeoaktīvās zonās – litosfēras lūzumos u.c. Anomālā enerģētiskā un gāzes dinamika atsaucās uz planētas dzīvi visos aspektos (hidro, meteo, bio, psiho, socio, etno).

Planētas enerģētiskā un gāzes „elpošana” sasaucās ar dažādu kosmisko enerģiju plūsmu saņemšanu un izmantošanu, planētas energoizstarojumu izplatību, planētas enerģētiskā līdzsvara nodrošināšanu iekšējo un ārējo sakaru procesos.

Mūsu planēta ir organiski saistīta ar kosmofizisko sakarību kompleksu (Saules sistēmu, Galaktiku, Visumu), kas ir vienots kosmoritmisks mehānisms ar ritmiski mainīgu pulsāciju un savstarpējo mijietekmi. Šajā mehānismā ietilpst daudzas enerģētiskās „spoles” – spirāliski eliptiskas trajektorijas dažādiem kosmiskajiem objektiem, kuri hierarhiski sagrupēti saskaņā ar principu „spirāle uz spirāles”.

Zinātne ir noskaidrojusi, ka mēs pašlaik dzīvojam planētas globāli cikliskās transformācijas laikmetā – pārejas laikmetā. Tajā īpaša aktivizācija sākās aizvadītā gadsimta 60.gadu vidū, intensīvu fāzi sasniedzot XX gs. 90. gadu beigās. Intensīvā fāze turpināsies līdz XXI gs. pirmajai trešdaļai.

Šajā fāzē, piemēram, notiek Zemes orbītas novirze un planētas orbitālā ātruma samazināšanās. Tā rezultātā var būt neredzētas kataklizmas un var atsegties visdažādākās anomālās pretrunas. Cilvēki ģenētiski zaudē garīgās, intelektuālās, imūnās potences. Sociālajā sfērā saasinās masu apziņas bioloģizācija un primitivizācija. Formējas hominīdu jauns tips – postcilvēks. Pieaugošais gravitācijas spiediens pazemina cilvēkā abstraktās domāšanas spējas, veseluma un harmoniskuma uztveri, radošo motivāciju.

Kultūrā iestājas krīze. Tās tipiskākās izpausmes ir ideālu, morāles, humānisma deficīts, hēdonisma evolūcija, egocentriskums, neiecietība, vandālisms, vardarbība, masu slimības, histēriska konfliktēšana.

Arvien plašāku amplitūdu iegūst konflikti starp cilvēkiem un postcilvēkiem. Tie ir galvenokārt hermeneitiski konflikti; proti, izskaidrojoši konflikti. Tie rodas tāpēc, ka ir dziļa un patiesībā nepārvarama plaisa starp cilvēkiem un postcilvēkiem kultūras kritēriju jomā. Katram (cilvēkiem un postcilvēkiem) ir savi kritēriji. Tie kardināli atšķiras. Tāpēc starp cilvēkiem un postcilvēkiem neeksistē tas, ko mēdz dēvēt par komunikatīvās identitātes kopību.

Dabas zinātņu atklājumi tagad palīdz izskaidrot Rietumu sociologu pētnieciskos rezultātus. Piemēram, palīdz saprast, kāpēc no XX gs. vidus samazinās cilvēku intelektuālās spējas. Aizvadītajos gados Rietumu sociologi atklāti un drosmīgi secināja, ka cilvēki kļūst arvien muļķāki. Izvērsti par to var lasīt Džona Gleda (John Glad) darbos. Viņa secinājums ir bēdīgs: mūsdienu pasaulē nepārtraukti samazinās augsta intelektuālā koeficienta pārstāvju skaits. Genofonda debilizācija, idiotizācija, kretinizācija mūsdienās ir acīmredzama.

Dž.Gleds raksta par ģenētisko stratifikāciju. Tā viņš dēvē intelektuāli viendabīgo cilvēku konsolidāciju relatīvi norobežotās subkultūrās. Ģenētiskās stratifikācijas process ir uzskatami redzams šodienas sabiedrībā. Ne visur vara un bagātība tiek gudrākajiem. Turklāt gudrāko konsolidācija nav tik intensīva un rezultatīva. Likumsakarība ir zināma: jo pelēkāki un dumjāki indivīdi, jo intensīvāka un rezultatīvāka ir viņu konsolidācija, kā arī histēriski griezīgāk realizējās subkultūras pašaizsardzības instinkts. Ja kāds šo likumsakarību vēlas pārbaudīt, tad var pamēģināt iekļūt, piemēram, Latvijas valdošās kliķes kontingentā. Faktiski iznākums ir nekļūdīgi prognozējams: gudriem cilvēkiem un cilvēkiem ar veselo saprātu nav nekādas izredzes gūt panākumus. Kliķes iekšējai konsolidācijai un pašaizsardzībai piemīt dzelžains spēks.

Mūsdienu zinātnē ir detalizēti aprakstītas cilvēka garīgās degradācijas stadijas. Piemēram, psihologi ir noskaidrojuši cilvēka garīgā sabrukuma gaitu. To var fiksēt noteiktā secībā. Tagad labi ir zināms, ar ko sākas cilvēka garīgais sabrukums, kādas ir šī nelaimīgā procesa stadijas un ar ko drūmais process noslēdzās. Šajā procesā ir stadija, kuras raksturojumā vispiemērotākais jēdziens ir „histēriskums”.

Process sākās ar cilvēka atsacīšanos no „savas sejas”. Ar cilvēku notiek kaut kas tāds, kad viņš atsakās no savas cilvēciskās misijas. Tas var izpausties visdažādākajā veidā. Cilvēks var neievērot kādu morāli tikumisko normu vai pasaules uzskata idejisko principu. Ja cilvēks ir atsacījies no savas cilvēciskās esamības metafiziskajiem pamatiem, tad viņa degradācijā ātri iestājās otrā stadija – ideālu zudums. Cilvēkam nekas vairs nav svēts. Viņš vairs nekam netic. Viņš vairs netiecas pēc kaut kā cēla un skaista.

Trešā stadija ir stratēģiskās domāšanas apsīkšana. Cilvēkam bez ideāliem nevar būt nekādi nākotnes nodomi. Ja cilvēks ir atsacījies no savas dzīves metafiziskajiem pamatiem, tad viņam vairs nerūp dzīves idejiskā stabilitāte. Viņam nevar būt kritiski analītiskā pieeja ne tikai savas dzīves veidošanā, bet arī savu līdzcilvēku (sociuma) sociāli eksistenciālajā stratēģijā. Cilvēks bez ideāliem spēj koncentrēties tikai fizioloģisko vajadzību apmierināšanai un bez ierunām pakļaujas jebkurai ārējai ideoloģiskajai iedarbībai. Cilvēks bez citu palīdzības nevar formulēt savas dzīves uzdevumus un mērķus.

Nav grūti iedomāties, kas notiek pēc tam - ceturtajā stadijā. Ja cilvēkam nav ideālu, dzīves uzdevumu un mērķu, tad viņā ātri apsīkst motivācija un enerģija. Cilvēks zaudē dzīves jēgu un kļūst garīgi apātisks un infantīls. Turklāt cilvēkam bez enerģijas nav arī nekādu dzīves vērtību. Viņam nav morālās, sociālās, reliģiskās, filosofiskās, estētiskās, profesionālās vērtības. Bet tas nozīmē, ka sabrūk cilvēka uzskatu sistēma un cilvēka prāta iekšējais satvars vispār.

Piektajā stadijā ir runa par izmaiņām uzvedībā. Cilvēkam bez vērtībām un uzskatu sistēmas izzūd priekšstati par uzvedības normām un noteikumiem. Vērtību trūkums un prāta erozija stimulē visatļautību un sabiedrisko normu ignorēšanu. Tas liecina, ka cilvēkam vairs nav nekādu priekšstatu par patiesumu un viņā vairs nav nekā patiesa. Cilvēks ir iznīcinājis sevi – savu individualitāti.

Turpmākajās stadijās sākās veģetēšana - eksistence bez cilvēciskās individualitātes. Cilvēks nespēj pārvarēt dzīves grūtības. Viņš vairs nevar balstīties pats uz sevi, bet tikai uz citiem. Cilvēks nespēj kvalitatīvi veikt darbu un strādāt radoši. Jebkurai viņa darbībai ir negatīvs iznākums. Cilvēku pārņem nogurums. Viņš sāk nervozēt un apskaust citu cilvēku panākumus. Viņu pārņem dziļa apātija un histēriskuma lēkmes. Cilvēks vairs nav spējīgs saprast un pat uztvert apkārtējās pasaules informāciju. Viņā ir zudusi realitātes izjūta, un tā ir pēdējā stadija.

Mūsu dzīves metafiziskos pamatus saputroja „perestroika”, kas ir vainojama arī permanentās histērijas izraisīšanā vecākajā un vidējā paaudzē.

No padomju totalitārā režīma politiskās prakses viedokļa „perestroikas” retorikā bija fiksēti drosmīgi pārkārtojumi. Tie radītu labvēlīgus apstākļus sabiedrības attīstībai, veicinātu un nostiprinātu indivīda lomu, stimulētu atklātumu, tiesiskumu, demokrātiskumu. Taču praktiski „perestroikai” nebija nekādu konkrētu iepriekš izstrādātu plānu, un jau no paša sākuma (1985.g.) „process sāka iet” haotiski, balstoties uz juceklīgām iniciatīvām. Tas noveda pie pārspīlējumiem, varas zaudēšanas un sociālisma sistēmas sabrukuma.

Tas noveda arī pie sociuma destruktīvās enerģijas izvirdumiem. Tādējādi atklājās „padomju cilvēka” ģenēzes patiesie rezultāti. Tie pārsteidza un šausmināja. Šo rindu autors kā šausmīgu murgu atceras atklāto sapulci Daugavpils Mūzikas skolas zālē 1988.-1989.gada ziemā. Daugavpils „perestroikas” entuziasti tikās ar LTF vadību no Rīgas. Jau pirmajās minūtēs sākās ārprāts: apmēram 400 zālē esošie cilvēki pēkšņi visi piecēlās kājās un burtiski katrs sāka kaut ko nesakarīgu kliegt trakumā izvalbītām acīm. Tā tas turpinājās ilgu laiku – apmēram pusstundu. Arī pēc tam, kad rīdzinieki pilnīgi apjukušā izskatā bija atstājuši skatuvi un devušies uz mašīnām.

Tagad nav noslēpums, ka „perestroika” bija ļoti viltīga manipulācija. Tās mērķis patiesībā nebija sociālisma valsts pārkārtošana, bet gan sagraušana. Turklāt tā bija neredzēti ciniska un savā būtībā fantastiski absurda operācija. Valsti sagrāva paši tās pavalstnieki ar savām rokām. turklāt svēti domājot, ka viņi pašaizliedzīgi dara valstij tikai to labāko. Visbezjēdzīgākais bija tas, ka komunistiskā partija pati pret sevi organizēja tautas frontes un cita formāta sabiedriskās aktivitātes, kā arī atsevišķās vietās nelietīgi organizēja savējo nošaušanu speciāli saaicināto ārzemju žurnālistu klātbūtnē, lai visai pasaulei uzfilmētu PSKP un PSRS asiņaino politiku. Komunisti uzaicināja amerikāņu vadāmā haosa speciālistus, lai sagrautu savu partiju un valsti.

„Perestroikas” superdestruktīvā un superamorālā būtība nevarēja palikt bez morālajām un psiholoģiskajām sekām. Tā, piemēram, „perestroikas” manipulācijas ar vārda un uzskatu brīvību („гласность”) veicināja tik apjomīgu nepatiesu, bezatbildīgu, naidīgu, apmelojošu, izkropļojošu „diskursu” par mūsu pagātni un tagadni, ka histēriskās muldēšanas inerces varā joprojām mutuļo sabiedrības liela daļa. Ļoti daudzi vecākās un vidējās paaudzes cilvēki joprojām ir kvēli pārliecināti par savu svētīgo darbību „perestroikas” gados un dzīvo tā laika mītu gaisotnē.

Viņus var saprast. Daudziem kalpošana „perestroikas” vajadzībām specdienestu izveidotajās struktūrās ir viņu mūža galvenais notikums. Nav viegli tagad atzīt sava histēriskā entuziasma fiasko. Piemēram, tolaik viens no latviešu radošās inteliģences kadriem slimīgā aizgrābtībā rakstīja: „Mēs savas sirdis, visu, kas mums ir, atklāti un godīgi atdodam savai partijai un valdībai. Tas ir nebijis notikums. Ir tikai mazas šaubas: ko rīt darīs ar mūsu sirdīm – pieņems vai nepieņems?” Cits kreatīvs kadrs pieglaimīgi slavēja: „Un mēs varam ar lepnumu sacīt, ka te liela nozīme un lieli nopelni ir mūsu vadībai, Gorbačovam un viņa kursam.[..] Viss, kas notiek, ir pozitīvs."

Taču „perestroikas” amorālā atbalss visriebīgāk atskanēja tad, ka tie paši cilvēki „savas sirdis” tik pat histēriski „atklāti un godīgi” sāka atdot mūsu jaunajam saimniekam. Tai valstij, priekš kuras PSRS sabrukums bija nevis lielākā ģeopolitiskā katastrofa XX gadsimtā, bet gan lielākā ģeopolitiskā uzvara XX gadsimtā. Nacionālās suverenitātes bezatbildīgā noniecināšana un slimīgi jūsmīgā atdošanās ģeopolitiskajam hegemonam atkal tika pasniegta tajos pašos vārdos – „viss, kas notiek, ir pozitīvs”. Ja kāds mēģina iebilst, tad mūsu kreatīvo kadru maniakāli naidīgā un histēriskā pļaustīšanās praktiski nav apklusināma gadiem ilgi.

„Perestroika” ar tās atklātuma („гласность”) histēriskajiem plūdiem, saprotams, nav izolēta parādība. Tā ietilpst tajā sociāli mentālajā procesā, kas Rietumu civilizācijā sākās aizvadītā gadsimta 60.gados. Šī kompleksā procesa nosaukums ir postmodernisms.

Rietumu civilizācijā 60.gados sākās patērēšanas mānija. Arī pie mums tolaik universālveikals kļuva par pilsētas kultūras centru, un pilsētnieku garīgās intereses pārsvarā riņķoja ap iepirkšanās tematiku.

60.gados sākās paaudžu konflikts, kas kulmināciju sasniedza studentu nemieros 1968.gadā Rietumeiropā un ASV. Studentu lozungi bija tipiski postmodernistiski: „Aizliegts aizliegt”, „Esiet reālisti – prasiet neiespējamo”, „Sekss – tas ir skaisti”, „Iztēli pie varas”, „Visu un nekavējoties”, „Anarhija – tas esmu es”, „Robežas – tās ir represijas”, „Nē eksāmeniem”, „Orgasms – šeit un tūlīt.”

Pie mums paaudžu konflikts kulmināciju sasniedza nedaudz vēlāk – 90.gadu sākumā, kad „bērni” demonstratīvi un histēriski atsacījās no savu vectēvu un tēvu kultūras mantojuma, lai pielabinātos amerikanizētajai eiropeiskajai kultūrai.

Gan Rietumeiropā, gan pie mums jauniešu portretā dominē vienas un tās pašas krāsas: infantīls students-sliņķis, neprot un negrib strādāt, vēlas visu saņemt gatavu, bez nākotnes ideāliem, mīl „diskursēt” un nekaunās „diskursēt” (šodien – „blogot”) par jebkuru tēmu, pašpārliecināts, bravūrīgi skaļš, nekaunās par savu intelektuālo neiecietību, imitē „kreisumu” un „demokrātiskumu”, kas asociējās ar seksuālo un narkotisko „brīvību”.

Kā zināms, postmodernisms nav ar kailu roku atvairāms fenomens. Postmodernisma izslavētā dekonstrukcijas metode nav margināla kičveidīga antiracionāla lingvistiskā spēle. Postmodernismam ir sava filosofiskā bāze – it kā zinātniski pamatota pasaules uzskata sistēma.

Postmodernisma filosofiju galvenokārt sameistaroja franču profesori 70.gados (Liotārs, Delēzs, Fuko, Barts, Derrida). 80.gados viņi ar savu juceklīgo un neskaidro produkciju inficēja amerikāņu universitātes. Tiesa, amerikāņi paši franču populārākos kulta filosofus laipni aicināja pie sevis. Amerikāņiem nebija gluži sveši postmodernisma murgi,- 1968.gadā viņiem ar frančiem bija kopīgi lozungi. Tāpēc pēc lekcijām dārdēja skaļi aplausi, kaut gan neviens nekā nesaprata. Tagad par to godīgi atzīstas daudzi memuāristi. Starp citu, interesanti ir tas, ka daudzi no Rietumu 1968.gada nemieru līderiem un mūsu „perestroikas” tautas frontes vadoņiem šodien dirn siltā vietā - totālā tukšgaitā funkcionējošajā „eiroparlamentā”. Šī sakritība ir pelnījusi atsevišķu analīzi.

Amerikāņu vietējais postmodernisma korifejs Ričards Rorti tipiski postmodernistiskā garā 1996.gadā atzina: „Mēs noliedzam, ka objektīvās patiesības meklējumi var atbilst realitātei, un aicinām tos traktēt kā centienus panākt pēc iespējas lielāku intersubjektīvo saskaņu." Viņš gudri atkārtoja franču postmodernisma klasiskās tēzes: objektīva patiesība neeskistē, katram var būt sava patiesība un tāpēc vienīgi var pastāvēt subjektīvo patiesību kopums jeb, Rorti vārdiem sakot, „intersubjektīvā saskaņa”.

Postmodernisma filosofiskā bāze noteikti ir kādam izdevīga. Tā, pirmkārt un galvenokārt, ir izdevīga neizglītotiem un nekompetentiem, intelektuāli un diskursīvi ambicioziem cilvēkiem, kuri nevairās izteikties par jebkuru jautājumu, turklāt nevairās histēriski aizstāvēt savu „patiesību”. Postmodernisma filosofiskā bāze ir zaļā gaisma muldoņām, stulbeņiem, patmīlīgām un pašpārliecinātām pļāpām. Amizanti ir tas, ka postmodernisma filosofiskā bāze rodas un uzplaukst laikā, kad samazinās cilvēku skaits ar augstu intelektuālo koeficientu un sākas sabiedrības vispārējā arhaizācija un primitivizācija. Var tāpēc teikt, ka mentāli neadekvāti indivīdi ir izstrādājuši savam saprātam piemērotu filosofiju.

Rietumu civilizācijā postmodernisms sagrāva cilvēciskās esamības metafisko fundamentu. Tā vietā strauji formējās postcilvēku idejiskais balsts, kurā histēriskumam atvēlētas plašas perspektīvas. Postmodernismam ir raksturīga ne tikai atsacīšanās no patiesīguma un objektivitātes, morālo, estētisko un dzīves stilu plurālisma dievināšana. Postmodernismam ir raksturīgs arī satura un formas eklektisms, atsacīšanās veidot sistēmas un atsacīšanās no dihotomijām: garīgais – ķermeniskais, svētais – laicīgais, morālais – amorālais, patiesais – melīgais. Tādējādi cilvēkos izzūd jebkāda ontoloģiskā un aksioloģiskā orientācija, un visa dzīve izvēršās haotiskā plūsmā.

Mūsdienās saprātīgie cilvēki ir samierinājušies, ka dzīvo nelīnijiskās un atvērtās vidēs. Teiksim, ekonomiskā virzība nav augšupejoša taisne, bet gan viļņveidīga kustība, kad katrs vilnis var sasniegt savu augstumu un kritumu. Saprātīgie cilvēki ir samierinājušies, ka haoss un nenoteiktība ir tādi paši realitātes atribūti kā kārtība un stabilitāte.

Saprātīgie cilvēki jau sen ir samierinājušies ar permanentās histērijas ikdienišķo klātbūtni. No viņiem neviens vairs necenšas uzsākt konstruktīvu diskusiju. Publiskajā telpā konstruktīva diskusija neeksistē. Neviens vairs nevēršās pret neprofesionālajiem un nekompetentajiem. Visi zina, ka viņus vajadzēs pārkliegt. Visi zina, ka neprofesionālie un nekompetentie savu „profesionalitāti” un „kompetenci” aizstāvēs, histēriski ārdoties un bļaujot. Visi zina, ka nepārkliedzamie tagad pie mums ir vairākumā un viņiem pieder vara.

Novērtē šo rakstu:

24
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Latvija ir atguvusi neatkarību?

FotoBarikāžu laiks 1991.gada janvārī deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. 1991. gada 3. marta aptaujā piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7%, bet pret – 24,7% iedzīvotāju. Tā rezultātā 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, apstiprinot Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības.
Lasīt visu...

21

Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādes nepieļaušanu

FotoBiedrībai "Ikšķiles novada uzņēmēju biedrība" tapis zināms, ka uz Ikšķiles novada domes aprīļa sēdi tiek gatavots jautājums par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādi par nesamērīgi augstu pirkuma maksu EUR 325 100 apmērā.
Lasīt visu...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

Vēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda...

Foto

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

Nesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar...

Foto

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai...

Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...