Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Perversā glamūra vergi

Arturs Priedītis
22.06.2013.
Komentāri (61)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katrā vēsturiskajā laikmetā tautas garīgais un morālais potenciāls atklājas jaunā veidā. Par to uzskatāmi liecina katras tautas kultūras vēsture. Arī latviešu tautas kultūras vēsture. Mūsu tautas garīgais un morālais potenciāls ir atklājies jaunā veidā, mainoties sociāli ekonomiskajai formācijai un tam visam, kas tradicionāli ietilpst attiecīgā laikmeta specifiskajā kopainā.

Tā, piemēram, cara valdīšanas laikmetā XIX gadsimta otrajā pusē atklājās mūsu tautas liriski poētiskā apdāvinātība un inteliģences morāli cēlā vēlme pašaizliedzīgi un nesavtīgi darboties tautas labā. No šī laikmeta mantojumā esam saņēmuši izcilākos vārda māksliniekus – dzejniekus, prozaiķus, dramaturgus, literatūras kritiķus. Šajā laikmetā par tautu rūpējās mūsu izcilākie un godīgākie sabiedriskie darbinieki un politiskās domas analītiķi. Viņu praktisko rīcību caurstrāvoja morāli patiesi un dziļi motīvi kalpot sabiedrībai. Tā bija inteliģence šī vārda viscēlākajā nozīmē.

Savukārt XX gadsimta pirmajā pusē un tajā skaitā brīvvalsts laikmetā atklājās mūsu tautas potenciāls tēlotājā mākslā. No šī laikmeta vērtīgākā mantojuma mēs varam lepoties ar daudziem stilistiski savdabīgiem un spilgtiem gleznotājiem un tēlniekiem.

Padomju laikmetā atklājās mūsu tautas gudrāko un talantīgāko personību izcilās spējas dabaszinātnēs un atsevišķos mākslas veidos – fotomākslā, mākslas keramikā, tekstilmākslā, koru dziedāšanas mākslā, gūstot pasaules mēroga atzinību.

Grūtāk ir pateikt, kādā pozitīvā jaunā veidā mūsu tautas garīgais un morālais potenciāls ir atklājies pēcpadomju laikmetā. Rīgas Lomonosova ielā izauklētā žurnālistu paaudze ir parūpējusies par to, lai sabiedrību informētu tikai par negatīvām garīgajām un morālajām izpausmēm. Pēcpadomju gados galvaspilsētas masu informācijas līdzekļos dominēja un arī šodien dominē tikai sliktās ziņas. Tā rezultātā sabiedrība ir labāk informēta par saviem muļķiem, zagļiem un blēžiem nekā par zinātnieku, mākslinieku vai kādas citas kreatīvās darbības panākumiem.

Pēcpadomju laikmetā vieglāk ir fiksēt garīgā un morālā potenciāla drūmās izpausmes. Nekļūdīgi ir skaidrs, ka nespējam sevi veiksmīgi realizēt politikā, izglītībā, zinātnē. Politiskajā sfērā gadu desmitiem ilgi nespējam novērst „veikalnieku” (Rainis) un ne visai saprātīgu cilvēku iekļūšanu visdažādākajās valsts struktūrās. Mācību iestādēs masveidā jauniešos iepotējām mežonīgu naidu pret vecāku un vecvecāku dzīves pieredzi, kā arī nacionālo naidu pret dažiem etnosiem. Augstāko izglītību vispār novedām līdz katastrofai. Atsevišķu alkatīgu un sociāli bezatbildīgu tipu izveidotajās privātajās augstskolās nav pat fakultāšu un katedru. Tādējādi ar saviem unikāli kroplajiem rekordiem piegādājam smieklīgu materiālu Ginesa varoņdarbu kolekcijai.

Pēcpadomju laikā ne tikai iznīcinājām savu zinātnes grandiozo potenciālu, bet arī iemanījāmies jauno paaudzi orientēt nevis uz intelektuālo darbību un vērtībām, bet uz naudas pelnīšanu un patērēšanas baudīšanu. Mūsu tautas antiintelektuālisms ir griezīgi atklājies pēcpadomju laikmetā. Par mūsu pseidointelektuālismu savā laikā pamatoti sūdzējās filoloģijas zinātņu doktore Ingrīda Sokolova. Saprotams, daudzi prātvēderi viņai pārmeta neobjektivitāti.

Lasot, klausoties un skatoties mūsu medijus, gribot negribot ir radies priekšstats, ka neoliberālā kapitālisma laikmetā mūsu tautas garīgais un morālais potenciāls visapjomīgāk ir atklājies zagšanā un blēdībās. Savukārt starptautiskā mērogā mūsu lielākais panākums acīmredzot ir materiāli ļoti augsti attīstītas republikas novešana līdz pilnīgai nabadzībai – Eiropas nabadzīgākajai valstij.

Pēdējā laikā kļūst skaidrs, ka mēs gūsim slavu vēl vienā jomā – perversā glamūra radīšanā. Mēs izskolojām ideoloģiski un profesionāli infantilus žurnālistus. Tagad viņi mums par to pateicīgi atmaksā, dāsni propagandējot negodīgumu, stulbumu un primitīvas kaislības. Runa ir par jauna tipa glamūra radīšanu un dievināšanu interneta lielākajos ziņu portālos.

Vēsturiski mainās ne tikai tautas garīgā un morālā potenciāla realizācija. Vēsturiski mainās arī kultūras formas. Aizvadītajos dažos gadsimtos kardināli ir izmainījusies arī tāda kultūras forma kā glamūrs.

Intensīvas izmaiņas glamūrā ir konstatējamas kopš XX gadsimta 80. gadiem. Tolaik iestājās postmodernisma laikmets, un sākās „balto” cilvēku vispārējā intelektuālā un morālā lejupslīde. Rietumos un kopš 90. gadiem arī Austrumeiropā šī lejupslīde ir tik šausmīga un visaptveroša, ka ojektīvākie apzīmējumi ir tādi jēdzieni kā „degradācija” un „deģenerācija”. Šie jēdzieni globālo procesu analītikā tagad ir tik pat ikdienišķi kā pie mums vārdi „zagt” un „blēdīties”.

Kulturologi glamūra pirmsākumus saskata Francijā XVIII gadsimtā Versaļas pilī un tās saimnieces, franču slavenās dāmas Marie-Antoinette izsmalcinātajos pasākumos. Tolaik glamūrs bija estētiski smalka spēle. Tā bija tāda pati poētiskā rotaļa kā daiļliteratūrā parodija, epigrāfs, anagramma, apokrifs, tautogramma. Glamūra uzdevums bija provocēt intelektuāli komplicētas asociācijas un alūzijas. Glamūrs bija adresēts inteliģentai un erudētai auditorijai. Glamūrs ietilpa aristokrātijas garīgi izsmalcinātās dzīves telpā. Tātad sabiedrības izglītotākās daļas dzīves telpā. Tā reizē bija arī t.s. gara aristokrātijas dzīves telpa.

XIX gadsimtā aristokrātijas glamūru nomainīja buržuāzijas dendisms un mietpilsoņiem adresētā dzīves izskaistināšana Balzaka, Valtera Skota un citu prozaiķu romānos. Dendiji kļuva par specifisku sociālo un garīgās kultūras tipu. Tā galvenās iezīmes – izsmalcināts apģērbs un vārdu krājums. Faktiski dendiji bija vidusšķiras pārstāvji, kuri tēloja aristokrātus.

Glamūra sākotnējā estētiski izsmalcinātā būtība lielā mērā saglabājās līdz II Pasaules karam. Manāmi izmainījās vienīgi glamūra cienītāji. Aristokrātiju nomainīja buržuāzija. Tā kļuva arvien bagātāka. Tāpēc otrās un trešās paaudzes buržuji varēja atļauties dažādas dārgas „estētiskās rotaļas”. Bet galvenais – joprojām vēlējās atdarināt aristokrātiju.

Līdz II Pasaules karam Rietumeiropas valstīs un ASV glamūra „rotaļām” lielā mērā pievērsās mākslinieciskās personības – labi atalgoti kinoaktieri, režisori, scenāristi. Rietumu kultūrā ir sastopams jēdziens Glamour of Hollywood. XX gadsimta 30. gadu Holivudas glamūra simbols ir tāda izcila aktrise un dziedātāja kā Marlēna Dītriha.

Pasaules kara un pēckara gados glamūram, saprotams, neviens nepievērsās. Stāvoklis sāka mainīties 80.gados reizē ar postmodernisma, kā arī t.s. finanšu kapitālisma straujo uzplaukumu. Finanšu operāciju liberalizācijas rezultātā Rietumos radās jaunbagātnieku slānis. To galvenokārt veidoja ne visai skaidras izcelsmes gados jauni cilvēki. Viņi ļoti ātri tika pie prāvām naudas summām dažādu finanšu spekulāciju rezultātā.

Kā zināms, tas ir slānis, kas „uzpūta” visdažādākos finanšu „burbuļus” un pasauli noveda līdz globālai finanšu un ekonomiskajai krīzei. Tas ir slānis, par kura mahinācijām un negodīgi iegūtās naudas slēptuvēm (ofšoriem) pirms neilga laika sprieda G-8 samitā Ziemeļīrijā. Šī slāņa pārstāvji atdarina visus – gan aristokrātus, gan buržuāzijas īstos pagātniekus – Rotšildu, Rokfelleru, Baruhu līmeņa bagātniekus.

Tagad tāds slānis ir izveidojies arī Austrumeiropā. Tā ir mūsu slavenā pašizslavētā „elite” un „kreatīvā šķira”. Šis sociālais slānis ir galvenais (patiesībā – vienīgais) glamūra produkcijas patērētājs. Ja kādreiz glamūrs bija saistīts ar sociuma intelektuāli un radoši vērtīgāko daļu, tad visjaunākajos laikos glamūrs ir saistīts ar pavisam pretējas cilvēciskās kvalitātes sociuma daļu – dažāda tipa kriminālajiem elementiem, pusizglītotiem un pusinteliģentiem iznireļiem - „jaunbagātniekiem”.

Pret viņiem normālās valstīs tagad izturas kā pret sociālo sērgu, kuru nepieciešams pēc iespējas ātrāk likvidēt. Atsevišķās kaimiņu zemēs, kur ir saglabājies normālu cilvēku prāvs kontingents un tas ir uzsācis bezkompromisa patriotisku cīņu ar „perestroikas” ievazāto neoliberālismu un postmodernismu, parazītiskajai „elitei” pieprasa nekavējoties aizvākties no valsts ar visu savu netīro naudu. Tā tas pašlaik notiek Krievijā, kur vispārējās garīgās un morālās atveseļošanās process pēc „eiropeizācijas” dumjās eiforijas ar katru dienu iegūst iepriecinošāku vērienu.

Atkārtoju: kopš XX gadsimta 80.gadiem glamūrs ir pamatīgi izmainījies. Tas ir sagrozījis galvas daudziem paviršākiem pētniekiem. Tāpēc speciālajā literatūrā glamūra definīcijās parasti atspoguļojās visjaunākā perioda iezīmes. Tāpēc ne visai precīzi tiek skaidrots, ka visos laikmetos glamūrs ir bijis baudīšanas (hedonisma) platforma. Par glamūru hedonisma filosofijas aspektā (protams, sākot no Platona) tiek rakstītas pat disertācijas. Ne visai precīzajās definīcijās pret glamūru izturas kā pret ēdienu, dzērienu, apģērba, mēbeļu, rotaslietu u.c. baudu. Bet to var attiecināt tikai uz glamūra izdarībām aizvadītajos dažos gadu desmitos, kad glamūra saimnieki kļuva dažāda kalibra afēristi un iznireļi.

Precīzāks ir viedoklis, saistot glamūru ar dzīves stilu. Glamūra dzīves stilā kādreiz ietilpa mode un izklaide. Visjaunākajā laikā glamūra vēsturiski tradicionālos elementus papildina patērēšana, jaunbagātniekiem adresēta reklāma, sociālā prezentācija un sociālās ambīcijas – pārākuma apziņa. Vērtējot šodienas „kreatīvās šķiras” glamūra izpausmes un glamurizācijas māniju, par visprecīzāko uzskata šādu definīciju: „Jebkura meitene var būt glamūra. Viss, kas viņai ir jādara, ir tas, ka jāstāv uz vietas un jāizskatās kā muļķei."

Tamlīdzīgus izsmējīgus vārdus nosaka šodienas glamūra stratēģiskie mērķi. Vispirms un galvenokārt glamūra izmantošana sabiedrības apmuļķošanai un zombēšanai, šizofrēniskas eiforijas un optimisma stimulēšanai, intelektuālo un estētisko izsmalcinātību aizstājot ar āriškīgu izrādīšanos un sava materiālā pārākuma nekaunīgu demonstrāciju. Tā vienmēr visos laikmetos ir bijusi sabiedrības atkritumu „kompetence”. Šodienas glamūra akcijās aprobežoti, bet izmanīgi „biznesmeņi” mākslas darbus pārvērš balagānā, rupji devalvējot mākslas jēgu un estētisko misiju vispār.

Mūsdienās glamūrs ir „specializējies” vairākos atzaros. Piemēram, var runāt par glamūra žurnālistiku un tās tipoloģisko satelītu glancēto formātu. Latvijā glamūra žurnālistika ir sastopama, balstoties uz „labāko aprindu” primitīvu un vulgāru aptrallināšanu.

Mūsdienu glamūra atsevišķs atzars ir politiskais glamūrs. Tā svaigs piemērs ir Briselē nesen izdomātā politiskā rotaļa – Pieķerts lasot (Get Caught Reading). Lielisks nosaukums lasīšanas veicināšanai bezbēdībā „kaifojošajiem” izmirstošajiem “baltajiem” cilvēkiem. Pieķerts melojot, pieķerts zogot, pieķerts špikojot, pieķerts dzerot. Tagad – pieķerts lasot. Pareizi, – lasīšana taču tagad ir kauns un negods. Nekādā gadījumā lasīšana nav prestiža lieta. Mums ir paaudze, kura spēj izlasīt tikai 140 zīmes un dzīvē jūtas ļoti pašapmierināta.

Interesanti, par ko domā pasākuma organizatori, lasīšanu sasaistot ar kaut ko tādu, kurā var “pieķert”. Cita lieta, pieķerts lasot glancēto žurnālu, pieķerts lasot dzelteno presi, pieķerts lasot pornogrāfisko žurnālu, pieķerts lasot darba laikā – parlamentā, valdības sēdē utt. Bet te, lūk, pieķerts lasot vispār.

Lai vērtīgo glamūra pasākumu ievirzītu pareizajās sliedēs, internetā jau ir ievietotas lasīšanā pieķertu sabiedrībā plaši pazīstamu politiķu fotogrāfijas. Lasīšanā jau ir pieķerti un nofotografēti tādi mūsu dārgās ES virsvadītāji kā izcilie elementārā intelektuālismā dažkārt pieķertie intelektuāļi José Manuel Barroso un Herman Van Rompuy. Lasīšanā ir pieķerta un nofotografēta arī mūsu izsmalcinātā “uz visām pusēm” (Pietuka Krustiņš) erudētā kultūras ministre. Internets lepojās ar politiskā glamūra akcijas pirmajām pamācošajām fotogrāfijām. Pēdējais laiks mūsu valdošajai kliķei sekot piemēriem un fotogrāfiem atļaut sevi “pieķert lasot”. Tās noteikti būs amizantas bildes.

Glamūra jaunu atzaru – perverso glamūru – jau labu laiku sekmīgi inovē mūsu kreatīvie žurnālisti interneta ziņu portālos.

Kas ir perversais glamūrs? Perversais glamūrs ir perversijas iekļaušana dzīves stilā. Perversais glamūrs propagandē dzīves stilu, kurā pretdabiskas un slimīgi izkropļotas izdarības tiek slavētas un ieteiktas kā modernas un “šikas” atdarināšanas cienīgas izpausmes. Tematiski perversais glamūrs priekšroku dod slimīgai tieksmei seksuālā jomā. Tā tagad “balto” cilvēku inteliģencei ir dzīves aktuālākā joma.

Mūsējo oriģinalitāte ir daļēja. Saturiskais materiāls (foto, video, teksts) lielā mērā (80-90%) tiek ņemts no citu valstu interneta saitiem. Labprāt izmantojam ienīstās Krievijas elektroniskos medijus.

Mūsējo novatorisms izpaužas formāta ziņā. Citās zemēs perversajam glamūram noderīgi materiāli nav ievietoti solīdos ziņu portālos. Citās zemēs solīdos ziņu portālos ir tikai ziņas un nav prastu izklaidējoša rakstura materiālu. Citās zemēs solīdos ziņu portālos glamūra nav vispār.

Nav pat politiskā glamūra. Turpretī mūsu solīdie ziņu portāli pēdējā laikā ziņas arvien vairāk un vairāk piesārņo ar glamūru un tajā skaitā to, ko nākas dēvēt par perverso glamūru. Tā ir mūsējo solīdo ziņu portālu ģeniāli oriģinālā kreatīvā izdoma. Ar to mūsējie atšķiras no normāliem solīdiem ziņu portāliem.

No Latvijas lielākajiem ziņu trim portāliem ilustrācijai izrakstīju virsrakstus. Lieta ir tā, ka virsraksti uzskatāmi atspoguļo portāla veidotāju orientāciju. Izmantotais materiāls var būt aizgūts no ārzemniekiem, taču virsraksti ir mūsējie. Tāpēc tiem ir vērtība pašiem par sevi.

Lūk, niecīga daļa no mūsu perversā glamūra jaunākajiem virsrakstiem solīdajos portālos (pēdiņas nelietoju, taču visi nosaukumi ir citāti): mazgadīgās dejo striptīzu; Ķesteris un Doveika Vērmanes dārzā meņģojas pa gultu; Latvijas erotiskākās mākslinieces vīrs atklāj “Preses pīli”; “Trīs blondīnes” šovasar izvēlas seksīgus apavus un tērpus; koncerta laikā Rita Ora un Kara Delavinja nododas erotiskai dejai; Oho! Leons Zviedris pornokreklā pārsteidz Eiroparlamenta deputāti Vaideri; Tulisa zaudē seksa ieraksta tiesas sēdē; Duglass uzskata, ka orālais sekss veicinājis vēzi; Kellija Osborna baidās, ka viņas vagina kļūs pārāk liela; “Blue” dalībnieks atraida vīrieti; Džeims Artūrs izmanto prostitūtu pakalpojumus; Pink: “Es biju palaistuve”; Bainsa no dziedātāja Drake pieprasa seksu; Valda Kalnozola meita pozējusi kaila; Amanda Seifrīda: “Man pietrūkst manu lielo krūšu!”; Norkross pārgulējis ar 1000 sievietēm; Keša izklaidējās geju bārā; Čanings Tatums vēlētos seksu ar Džordžu Klūniju; dizainere Kristīne Deimon kailās krūtis piesedz ar patronām; DJ Ella homoseksuāļu šovā atklāj intīmas detaļas; Ivars Kļaviņš vēlas sevi dāvināt sievietēm; Keša ar māti uzrakstījusi dziesmu savai vagīnai; Rita Lasmane par to, kuram gultā jābūt galvenajam; 8 īpašības, kuras raksturo ļoti seksuālu sievieti; kādiem vīriešiem piemīt milzīga seksuālā enerģija; “Princese” par seksu ar sievieti gados un gudru vīriešu seksuālo enerģiju; vīrieša kāju garums norāda seksualitāti; precētās dāmas izrāda seksīgos augumus; smuka blondīne atrāda savas jaunās krūtis; Kombuļu Ineses padomi tvirtu krūšu iegūšanai; Ieva Adamss pozē kā puskaila dieviete; Jelgavas “Tonusā” ļaudis izklaidējās ar dildo; “Akvarium” koncertā fanes dejo kailām krūtīm; “Coyote Fly” noticis jauks medmāsiņu šovs; Kellija Brūka sauļojas pavisam plikiņa...

Pietiks! Taču tas nebūt nav viss! Turklāt neesmu pārliecināts, ka atlasīju perversāko. Neesmu pārliecināts, ka izvēlējos to, ar ko portālu redakcija lepojas visvairāk no sava ieguldījuma sociuma debilizācijā. Neslēpšu – pacietības pietika tikai dažām “lappusēm” no katra portāla.

Bet tagad par galveno. Kā to izskaidrot? Tamlīdzīgām perversām parādībām izskaidrojumi jau sen ir zināmi. Izskaidrojumu klasikā ietilpst trīs varianti. Z.Freida visiem labi zināmais izskaidrojums par seksuālo instinktu lomu cilvēku dzīvē. Otrais izskaidrojums balstās uz novērojumu, ka perversas noslieksmes parasti ir homoseksuāļiem. Šajā gadījumā portālu redaktoriem. Trešais izskaidrojums ir vēsturiski visjaunākais. Tas balstās uz mūsdienu demogrāfiskās situācijas analīzi. “Baltie” cilvēki izmirst un tāpēc dzīvo saskaņā ar principu “dzīres mēra laikā”. Šajās dzīrēs var bezatbildīgi izpausties arī perversa dzīves stila prezentācija. Sabiedrība jau ir tik lielā mērā garīgi un morāli sagrauta, ka nav spējīga pretoties un publiski nosodīt perversās tendences.

Bet tādā gadījumā žurnālisti nav pārāk vainīgi. Viņi izpilda sabiedrības zināmas daļas mentālo un morālo pasūtījumu. Tādu pasūtījumu viskategoriskāk var formulēt mūsu lepnums – New Barbarians paaudze. Taču viņi nav vienīgie. Arī sociuma citas grupas ir pārņēmusi vispārējā degradācija un deģenerācija.

Žurnālistu vaina ir viņu ideoloģiskajā aklumā, verdziski paklausīgi izpatīkot attiecīgās publikas slimīgajām velmēm. Domājams, viņi ne visai apzinās, ka ideoloģiskās sūtības izpratne ir žurnālista profesijas pamats. Žurnālistu ideoloģiskā sūtība ir palīdzēt atveseļoties slimajai publikai, bet nevis kopā ar to dziedāt vienā korī.

Novērtē šo rakstu:

40
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

FotoAugsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavoto izglītības reformu. Skaidrs ir viens, IZM vēlas īstenot reformu, neraugoties uz to, ka dažādi nozares eksperti[1], pedagogi, vecāki, bērnu psihologi, pirmsskolas izglītības nozares darbinieki un biedrību pārstāvji[2], ārsti[3], veselības ministre[4], tiesībsargs[5] u.c. ir pauduši bažas par reformas saturu, piemēram, par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

FotoCēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim Ivaram Āboliņam, šī sabiedriskā medija kuratoram, ir klaji prasts un savtīgs: "Rokas nost no mūsu bardaka (un rebēm)!"
Lasīt visu...

18

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

FotoValsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem. Publicējam šo „atbildi” un Dreibanta komentārus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...