Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien, 2. martā ministrs Guntis Belēvičs (gan pats, gan caur padotajiem) masu saziņai atklātībā nodeva vēsti, ka es, Pēteris Apinis, esmu sabiedrību maldinājis, vēl vairāk – melojis. Galvenā mana alošanās un līdz ar to sabiedrības maldināšana gadījusies apstāklī, ka ne jau Guntis Belēvičs ar savu rīcību noveda veselības aprūpi līdz haosam, panikai un rindām, bet gan Laimdotas Straujumas valdība. Tagad, kad ir cita valdība, viss notiks labi un pavisam labi, Guntis Belēvičs kā pacientu ministrs par pacientiem turēs rūpi.

Guntim Belēvičam pamatoti kritizējot manu kļūdu, daudziem klausītājiem, skatītājiem un lasītājiem palika noslēpums – kur šī kļūda radusies. Esmu spiests lasītāju rīcībā pilnībā nodot šo kritizēto pirmsavotu – ievadrakstu žurnālā „Latvijas Ārsts”. Medicīnas žurnāla tirāža ir tikai trīs tūkstoši, un tas nonāk tikai līdz speciālistiem, nemaz nenonāk tirdzniecībā, un iepazīties ar to ir bijis maz iespējams. Tiesa, daļu no šī raksta – par ministra attieksmi pret rezidentūru – esmu jau elektroniskajiem masu saziņas līdzekļiem devis.

Tad nu jūsu rīcībā tagad būs raksts, kurā atrodamas arī Gunta Belēviča norādītās kļūdas.

Sveicieni ministram Guntim Belēvičam, darbu Māra Kučinska valdībā sākot

11. februārī darbu sāka Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets. No iepriekšējā kabineta tajā nebūs tikai viena ministre – Mārīte Seile. Par pārējiem ministriem necitēšu latviešu tautas parunu par vēžiem. Guntis Belēvičs saglabājis savu amatu. Viņa gada un trīs mēnešu darba rezultāti iepriekšējā valdībā ir:

• ievērojami pieaugušas rindas uz izmeklējumiem un pie konsultantiem. Pašlaik atsevišķās jomās rindas pediatrijā pārsniedz 5 mēnešus, bet pieaugušajiem – gadu. Lielā mērā tas saistīts ar pacientu iemaksu samazinājumu, atsevišķu kompensējamo medikamentu finansēšanu lielākā apjomā. Līdzekļu no valsts budžeta vairāk nav, un nauda pagrābta no pakalpojumiem paredzētā finansējuma;

• melnais koridors uz onkoloģiju – pacientiem solītā zaļā koridora vietā;

• ar nejēdzīgām birokrātiskām atskaitēm un formulāriem apgrūtināts ārstu (īpaši ģimenes ārstu) darbs, neskaitāmas milzu atskaites par finanšu tēriņiem;

• haotiska rosība ap laboratorisko izmeklējumu kvotām, ģimenes ārstiem liedzot uz tiem rakstīt nosūtījumus. Onkoloģisko slimnieku uzraudzību pie ģimenes ārsta Guntis Belēvičs nolēmis veikt ar fonendoskopu un elektrokardiogrammu, nevis radioloģiskiem izmeklējumiem un onkoloģisko marķieru noteikšanu;

• pagājušā gadā mirušas 11 mātes dzemdību un pēcdzemdību laikā. Sliktāk nekā 1956. gadā. Lielākā daļa – nereģistrējušas grūtniecību un nelīdzestīgas. Tomēr mātes mirstība 5 uz 10 000 dzemdētāju Rietumeiropas valstīs būtu 100% iemesls ministram atkāpties, ja ne pakārties.

Haotiskas pārmaiņas Veselības ministrijā, feodālisma iedīgļi

4. februārī Veselības ministrija paziņoja, ka Veselības inspekcijas (VI) vadītāja amatā aizrotējusi līdzšinējo Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra (VTMEC) vadītāju Aiju Mežsargu, savukārt viņas vietā iecelts VI līdzšinējais vadītājs Egils Harasimjuks, proti, darbinieki nomainīti vietām. Ir iespaids, ka ministrs Guntis Belēvičs darbojas ar senajām čekistu metodēm – sarīdīt cilvēkus, sarīdīt iestādes, ielikt “svešo starp savējiem”.

Tajā pašā dienā tika svinīgi paziņots, ka, (bez konkursa) īstenojot ierēdņu rotāciju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora amatā iecelta līdzšinējā NMP dienesta direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece katastrofu medicīnas jautājumos, Katastrofu medicīnas centra vadītāja Sarmīte Villere. Tā teikt, labā ziņa, lai visi redz ministra labos darbus.

Ministrija piemirsa publiski paziņot citu vēsti – ka uz Valsts sporta medicīnas centra direktores vietnieka amatu pārcelta līdzšinējā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Inga Šmate, saglabājot iepriekšējo darba algu, piemirstot izveidot šādu Valsts sporta medicīnas centra direktores vietnieka amatu. Vēl vairāk – Valsts sporta medicīnas centram nav tāda algu fonda, lai vietniekam maksātu lielas medicīnas iestādes vadītāja algu. Inga Šmate mums bija zināma kā zinošākais speciālists sabiedrības veselības un profilakses jomā, toties viņai pietrūkst zināšanu un pieredzes sporta medicīnā. Tiesa, zināšanu un pieredzes nav arī Belēviča iepriekš ieceltajai Valsts sporta medicīnas centra direktorei Sabīnei Vaskai-Epnerei, kas pirms tam strādājusi Satiksmes ministrijā un Valsts darba inspekcijā. Atšķirībā no ārstes Ingas Šmates sporta medicīnas centra direktore kaislīgi smēķē un medicīnas izglītību nekad nav ieguvusi.

Kolēģi runā, ka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktora vieta vajadzīga “Belēviča cilvēkam”, lai labāk apgūtu 54 miljonus eiro sabiedrības veselības izglītošanas jautājumiem paredzētos Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Šī ir nauda, ko Guntis Belēvičs uzskata par savējo, personisko, kas viņam personiski pienākas par viņa rosību skolu bulciņu jautājumā. Atkārtošos ar sen zināmu informāciju – šim plānošanas periodam sabiedrības veselībai no Eiropas struktūrfondiem būs pieejami 275 miljoni eiro, no kuriem 20% paredzēti sabiedrības veselības veicināšanas un izglītošanas pasākumiem.

Veselības ministra aktivitātes kadru rotācijā sākās ar valsts sekretāra Rinalda Muciņa aizrotēšanu par Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktoru, valsts sekretāra vietnieces Dainas Mūrmanes-Umbraško aizrotēšanu uz Nacionālo veselības dienestu, Zāļu valsts aģentūras direktores Ingūnas Adovičas atlaišanu, bet īpaši spilgti izpaudās, Zāļu valsts aģentūras direktores vietnieci farmaceiti Daci Ķikuti pārceļot labākā darbā uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru (“farmaceits uz morgu”). Pētījuma vērta ir kadru atlase Zāļu valsts aģentūrā, lai neviens nepamatoti netraucētu Belēviču ģimenes farmācijas biznesu.

Veselības aprūpē sākusies dzimtbūšana. Cilvēkus rausta, pārsviež no viena darba otrā. Veselības ministrijā pašlaik ir tikai viena ārste – valsts sekretāra vietniece Egita Pole, kas līdz šim atbildēja par sabiedriskajām attiecībām. Guntim Belēvičam, kurš publiski gozējas kā ārsts un farmaceits, attiecībā uz medicīnas zināšanām ir fantastiskas izaugsmes iespējas. Ministrs baidās no ārstiem jebkādos amatos (īpaši lielo slimnīcu valdēs), jo tie varētu mēģināt jautājumus kārtot profesionāli vai varbūt neļautu medicīnu izzagt.

Rodas iespaids, ka Guntis Belēvičs veselības jomā līdz ar feodālismu cenšas ieviest arī pirmās nakts tiesības. Feodālisma pamatprincipus savulaik līdz kaulu smadzenēm bija apguvusi padomju čeka, un tā balstījās uz principa – “sarīdi vienus pret otriem”. Gunta Belēviča interpretācijā: palielināšu algas tikai valsts sektorā strādājošiem, bet kvotas dalīšu pēc principa – kas veiksmīgāk tās paprasīs. Ļoti uzskatāms piemērs bija ministra atgriešanās amatā nu jau Kučinska valdībā. Visu padotības iestāžu vadītāji traucās ar rozēm – ne mazākām par metru divdesmit. Pušķim bija jābūt tādam, ko grūti aptvert. Vai varbūt tik kuplam, lai varētu kādu aploksnīti paslēpt (es, protams, domāju: ar laba vēlējumiem)?

Rezidentūras sadale – veselības ministra ņirgas par jaunajiem kolēģiem

Bārstot vissvētākos solījumus sakārtot rezidentūras vietu skaitu un finansējumu, veselības ministrs Guntis Belēvičs televīzijas ekrānos un presē grozījās visu pērnā gada pirmo pusi. Tad solījumi pieklusa līdz ar norādēm, ka šādus jautājumus nevar sakārtot uzreiz, bet nākamgad (proti – 2016. gadā) rezidentūras vietu skaits būs pietiekams, rezidenti saņems cilvēka cienīgu atalgojumu, būs izcila apmācības kvalitāte.

Gada laikā rezidentūras jomā nav darīts nekas.

Eiropā ārsta izglītība sastāv no 6 gadu līdzdiploma izglītības medicīnas fakultātē un 4–6 gadu rezidentūras specialitātē. Politiķu runas, ka varētu jau strādāt ārsts bez rezidentūras, vienkārši ir tukša mēles kulstīšana, jo mēs strādājam ar Eiropas regulām par reglamentētajām profesijām. Skatīšanās pār sētu uz Krieviju (joprojām viena vai divu gadu internatūra un specialitātes apgūšana kursos) der tiem, kas vēlas arī Krievijas rubli, ceļus, ēkas un sadzīves kultūru.

Universitāšu medicīnas fakultātes absolvēs apmēram 280 studentu, tātad vajag tikpat daudz rezidentūras studiju vietu. Bet šiem jaunajiem ārstiem būs pieejamas tikai 180 vietas (daļa ir rezidentūra apakšspecialitātēs), turklāt uz šīm vietām pretendēs arī tie, kas netika rezidentūrā pērn un aizpērn. Murgains ir politiķu arguments, ka rezidentūra jānodrošina tikai labākajiem. RSU un LU medicīnas fakultātes Latvijā sniedz vislabāko izglītību, par ko liecina lielais ārvalstu studēt gribošo skaits mūsu augstskolās. 99% gadījumu jaunais ārsts, kas pārvarējis anatomijas un bioķīmijas kolokvijus, internās medicīnas eksāmenus, apguvis ķirurģiju un patoloģisko anatomiju, ir pietiekami zinošs, lai būtu pelnījis tālākstudijas rezidentūrā.

Rezidentūras neesamības dēļ aptuveni 100 medicīnas fakultāšu absolventu medicīnas izglītību Latvijā turpināt nevarēs, un lielākā daļa no viņiem dosies studijas turpināt ārzemju klīnikās. Kā rāda iepriekšējo gadu pieredze, tie, kas aizbrauc pēc 6. kursa absolvēšanas, Latvijā vairs neatgriežas – gan tāpēc, ka specialitāti studē svešvalodā, gan tāpēc, ka saņem 6–10 reizes labāk apmaksāta darba piedāvājumus, gan tāpēc, ka rezidentūras laikā apprecas, iedzīvojas svešumā.

Pašlaik šie jaunie un talantīgie cilvēki grib palikt un studēt Latvijā. Valdība spiež viņus pamest Latviju. Runa ir par topošajiem ārstiem, valsts ieguldītajiem līdzekļiem, valsts plānošanas nepilnībām un potenciālā zaudējuma novēršanu.

Protams, šeit vietā būtu prasīt – kāpēc Latvijā katru gadu tiek apmācīti par 100 ārstniecības studentiem vairāk, nekā nepieciešams (nekā piedāvājam rezidentūras, darbavietas utt.). Vienas atbildes uz šo jautājumu nav, bet galvenokārt tās ir augstskolu intereses. RSU studentu mācības tiek iekļautas Veselības ministrijas budžetā, bet LU Medicīnas fakultātes studentu – Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā. Dažāda finansējuma sistēma, resoriskas intereses. Veselības ministrija taisnojas, ka esot taču arī pilnas maksas medicīnas studenti, tāpēc ministrijas ierēdņi nevarot saprast – cik studentu ir, cik vajag un kāpēc vajag.

Šogad rezidentūras uzņemšanā liela loma būšot tam, kas normatīvajos aktos nodēvēts par reģionālo vienošanos, proti, prioritāri valsts apmaksātās rezidentūras vietās tikšot uzņemti tie absolventi, kas būs noslēguši vienošanos ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas, turklāt konkrētā specialitātē. Te ir vērts citēt topošos grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi:

“Pēc rezidentūras beigšanas nosacījumi personai, kurai IR noslēgta “reģionālā vienošanās”:

Pēc rezidentūras beigšanas turpmākos piecus gadus strādā attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā:

1) ārstniecības iestādē, ar kuru ir noslēgta “reģionālā vienošanās”,

2) pašvaldības norādītā ārstniecības iestādē, ja “reģionālā vienošanās” ir noslēgta ar pašvaldību.

Pēc rezidentūras beigšanas nosacījumi personai, kurai NAV noslēgta “reģionālā vienošanās”:

pēc rezidentūras beigšanas turpmākos piecus gadus strādā attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā:

1) valsts ārstniecības iestādē,

2) pašvaldības ārstniecības iestādē,

3) ģimenes ārsta praksē,

4) Veselības inspekcijā,

5) Slimību profilakses un kontroles centrā,

6) SIA Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts,

7) SIA Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika.”

Uztvērāt? Topošajam rezidentam piespiedīs parakstīt dokumentu, ka viņam pēc sešiem studiju gadiem un pieciem rezidentūras gadiem vēl pieci gadi jāstrādā Belēviča uzskaitītajās iestādēs. Un jāstrādā par 550 eiro uz papīra. Un nekādas precības, tālākapmācības, rezidentūras apakšspecialitātēs.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados Padomju Savienībā šo sistēmu nodrošināja, atņemot pases. Tiesa, toreiz dzimtbūšana tika noteikta uzreiz pēc studijām un tikai uz trim gadiem.

Jautāsiet – kāpēc Guntis Belēvičs uzstājīgi cenšas piesiet ārstus tikai pie valsts un pašvaldību iestādēm? Jaunie ārsti nevēlas iet strādāt uz klīniku ar lielu atbildību un mazu algu. Piemērs ir ginekoloģija – jaunie kolēģi labprāt strādā savās ginekologu praksēs, nevis dežurē, riskē, operē dzemdību vai ginekoloģijas nodaļā.

Es neticu, ka Latvijai būs dota izņēmuma iespēja nepakļauties Eiropas regulai par brīvu darbspēka kustību pat tad, ja Guntis Belēvičs Briselē sitīs ar tupeli par galdu. Un rezidentūras absolventi brīnīsies – kāpēc viņiem noteikti jāstrādā sešās Rīgas pašvaldībai piederošajās ambulatorajās iestādēs, nevis 19 nepiederošajās, kaut visas šīs iestādes par vienādu cenu veic vienādi apmaksātus valsts pasūtītus pakalpojumus. Miljonārs Guntis Belēvičs nesaprot skaitli 550 eiro mēnesī uz papīra. Kā cilvēks, kas brauc ar Bentley Continental GT un lepojas, ka brīvajos brīžos starp ministrēšanas pienākumiem par 960 tūkstošiem nopircis dzīvokli Ķīpsalā, viņš nenojauš, ka tādam pirkumam vajag 2500 māsu vai 2000 ārstu algu.

Kā ministrs gatavojas kompensēt slimnīcas ārstu trūkumu

Lai kompensētu mediķu trūkumu, dažādu specialitāšu ārstiem vajadzēs nostrādāt noteiktu dežūru skaitu valsts slimnīcās, televīzijas ekrānā teica veselības ministrs Guntis Belēvičs. Valsts slimnīcās, kurās trūkst kāda speciālista, noteiktu dežūru skaitu nāksies strādāt privātās praksēs un klīnikās strādājošajiem speciālistiem.

Ne tikai valsts slimnīcās, bet arī reģionālajās slimnīcās dežūrām trūkst ginekologu, acu ārstu, ausu, kakla, deguna speciālistu, neirologu. Bērns ar zirni ausī vai degunā neatliekamās palīdzības brigādei jāved uz Rīgu, bet vecākiem pēc pusstundas rosības bērnu slimnīcā – jāved atpakaļ uz Latgali vai Kurzemi. No visas Latvijas uz Rīgu nereti nākas vest pacientus ar acu traumu, ginekoloģisku asiņošanu vai insultu. Ja mēs runājam par dežūrspeciālistu, piemēram, dežūrginekologu, mēs domājam operējošu ginekologu, nevis cienījamu kolēģi, kas izcili pieņem savā praksē, diagnosticē vēzi, vada grūtniecības, nozīmē hormonaizvietojošo terapiju. Bet tiklīdz kāds ginekologs ir labi apguvis operēšanas prasmes, ārvalstu klīnikas viņam piedāvā desmit reižu lielāku samaksu nekā Latvijā. Darbs slimnīcā par dežūrspeciālistu ir daudzkārt sliktāk apmaksāts par darbu ambulatoriskajā dienestā.

Par 550 eiro algu neviens operējošs speciālists (6 studiju kursi, pieci rezidentūras gadi, specializācija, pieredzes un prakses uzkrāšana – kopā vismaz 12 gadi personisku ieguldījumu savā izglītībā) uz reģionālo pilsētu X vienkārši tāpat nebrauks. Vienīgā iespēja reģionālajā slimnīcā piesaistīt uz dežūrām operējošu speciālistu ir – maksāt viņam konkurētspējīgu algu.

Reģionālās slimnīcas nav valsts slimnīcas, tās pieder pašvaldībām. Es iztēlojos sarunu Ventspilī, kur slimnīcas valdes priekšsēdētājs dodas pie sava akcionāra, pilsētas mēra un saka: “Mēs nevaram piesaistīt mūsu slimnīcai dežurējošu otolaringologu (lai nosegtu dežūru grafikus 24 stundas 31 dienu mēnesī, vajag 4 otolaringologus). Lai šādu speciālistu piesaistītu, mums vajadzētu viņam maksāt algu 2500 eiro mēnesī.” Pilsētas mērs interesējas – cik akūtu pacientu dienā no viņa pilsētas vēršas pie šā dežurējošā otolaringologa. Izrādās – viens vai divi, bet pārējos ātrā palīdzība vestu no citām pilsētām, citiem novadiem plašajā Kurzemē. Par šo slimnieku ārstēšanu NVD maksā tik maz, ka neatmaksātos dežūrārstu uzturēt pat par 400 eiro mēnesī. Mērs, protams, negrasās maksāt savā slimnīcā kādam ievērojami lielāku algu tikai tāpēc, ka jāārstē plašās Kurzemes pacienti – lai neatliekamās palīdzības brigādes turpmāk visus akūtos slimniekus ved uz Rīgu.

Rīgas lielajos stacionāros dežūras palīdz nosegt rezidenti.

Atbildīgajiem speciālistiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ slimnīcā turpina strādāt, nākas dežurēt 12–20 diennaktis mēnesī. Vēl trakāk ir ar operāciju un anestezioloģijas māsām – viņas mēnešiem strādā vairāk par 20 dežūrām mēnesī. Pacientiem par labu tas nenāk – pārslogots ārsts un pārgurusi māsa nav veiksmes stāsts.

Vai Eiropā ir vērotas līdzīgas situācijas? Jā, vissmagāk pirms 10–20 gadiem klājās Polijā, kur visi operējošie ārsti izvēlējās braukt uz Austrumvāciju dežurēt par ievērojami lielāku algu. Un Polijas valdība bija spiesta soli pa solim celt atsevišķu ārstu un māsu specialitāšu algas – sākotnēji anesteziologiem 4–6 reizes, pēc tam visām operējošajām specialitātēm, bet pēc tam arī neatliekamās palīdzības speciālistiem. Pašlaik neatliekamās palīdzības dienestos ārsti Polijā saņem vismaz trīskārt vairāk nekā Latvijā. Un rezultāts acīmredzams – kaut joprojām Austrumvācijā algas ir lielākas, poļu ārsti un māsas atgriezušies savās slimnīcās.

Bet Latvijā medicīnai naudas nav. Saeima, Ministru kabinets, finanšu ministrs vienmēr ir glābis Parex, AirBaltic, Liepājas metalurgu un citus uzņēmumus, ko blēži ir nolaiduši. Šie valstsvīri ir būvējuši oranžos zelta tiltus, VID ēku un Iekšlietu ministrijas ēku, viņi ir pirkuši dārgākās mašīnas, autobusus un tramvajus, gandrīz nopirkuši vilcienus, ar kuriem neviens nebrauks.

Valsts varas noziedzīgā attieksme pret veselības budžetu ir Latvijas lāsts.

Kā sarīdīt mediķus savā starpā

Esmu klausījies ministra un ministrijas ierēdņu uzrunas un prezentācijas dažādās auditorijās. Pamatprincips ir vienkāršs: “Vainīgie par visu ir tie citi, bet jums pienākas vairāk.” Piemēram, vainīgie ir kardiologi, jo viņi saņem pārāk lielas algas, liek dārgus stentus. Citkārt vainīgie ir ģimenes ārsti, kas nepietiekami uzmana, vēlu diagnosticē un nepareizi interpretē. Dažreiz vainīgie ir neatliekamās palīdzības mediķi, kas ar sasistu galvu alkoholiķi ved uz Austrumu slimnīcu ik pārdienu. Šobrīd vainīgie ir privātstruktūras, kuras noēd naudu, kas pienāktos valsts iestādēm.

Saeima budžeta likumā iebalsoja 10 miljonus medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai. Ministrs lēma, ka šī nauda jāsadala valsts un pašvaldību iestādēs strādājošiem. Tātad endokrinologam, kas pieņem slimnīcas ambulatorajā nodaļā par valsts kvotām, pienākas pielikums algā, bet endokrinologam, kas strādā privatizētā poliklīnikā (privatizētā ar Veselības ministrijas politisku labvēlību). Šāds dalījums – naudu dot vai nedot atkarībā no īpašuma formas – raksturo komunistisko partiju un tās ideālus. Ministrs uzskata, ka 10 miljoni no Latvijas iedzīvotāju nodokļiem viņam iedoti, lai viņš varētu dalīt piemaksas – klausīgajiem iedošu, neklausīgajiem ne (“un vispār – kad gribēšu, tad piemaksāšu, bet nekādi pastāvīgi cipari mediķiem pie algām netiks”).

2015. gada 14. decembrī Guntis Belēvičs uzbūra Lielos Vasjukus un paziņoja, ka nozares budžetā piešķirtie papildu 10 miljoni eiro tiešā veidā sasniegs ārstniecības personas – vidēji darba samaksa pieaugs par 7% ārstiem, ārsta palīgiem un medicīnas māsām. Tiesa, jau pēc dažām dienām izrādījās, ka ģimenes ārstiem, speciālistiem, māsām, ārstu palīgiem un citiem, kuri sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, bet to nedara valsts vai pašvaldību iestādē, atalgojuma palielinājums vismaz 2016. gadā nav paredzēts.

Ministra darba princips – paceļot balsi un iebaidot, norādīt ierēdņiem darbības virzienu. Kļūdas gadījumā likt ierēdņiem taisnoties un beigās ierēdņus atzīt par vainīgiem. Smieklīgi izskatās augstākie Veselības ministrijas ierēdņi, kas labi saprot ministra iniciatīvu bezcerību, bet izmisīgi daudzkārt atkārto apšaubāmus ministra argumentus.

Novērtē šo rakstu:

241
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...